Turcijas armijas grupa piektdienas vakarā paziņojusi, ka tā pārņēmusi varu valstī.

«Vara valstī ir pārņemta pilnībā,» teikts telekanālā NTV nolasītajā armijas grupas paziņojumā.

Paziņojumā norādīts, ka šāds solis sperts, lai nodrošinātu un atjaunotu konstitucionālo kārtību, demokrātiju, cilvēktiesības un brīvības un ļautu valstī valdīt likuma varai, lai atjaunotu izjaukto kārtību.

«Visi mūsu starptautiskie līgumi un saistības paliek spēkā. Mēs ceram, ka mūsu labās attiecības turpināsies ar visām valstīm pasaulē,» teikts paziņojumā.

Tajā norādīts, ka valsti tagad pārvalda miera padome un tiek noteiktas kara stāvokļa tiesības un komandantstunda. Tāpat arī būšot jauna konstitūcija.

Šobrīd nav skaidrs, kas ir apvērsumu sarīkojusī armijas grupa.

Sestdienas rītā Turcijas galvaspilsētas Ankaras ielās izbraukuši tanki un izcēlušās sadursmes pie drošības spēku galvenās mītnes, ziņo telekanāls CNN Turk un aculiecinieki sociālajos medijos.

Tiek ziņots, ka tanki izvietoti arī pie Turcijas parlamenta ēkas.

Tikmēr valsts lielākās pilsētas Stambulas ielās dažādos rajonos ielās izgājušas cilvēku grupas, nosodot apvērsumu un izsakot atbalstu prezidentam Radžepam Tajipam Erdoanam.

Kā no notikumu vietas ziņo aģentūras AFP fotogrāfs, Stambulā karavīri atklājuši uguni uz pūli, ir upuri.

Tikmēr telekanāls NTV ziņo, ka Turcijas iznīcinātājs F-16 notriecis helikopteru, kurā bijuši apvērsuma plānotāji.

Ankarā pie armijas īpašo uzdevumu spēku galvenās mītnes nogalināti 17 policisti, vēsta valsts ziņu aģentūra Anadolu, sīkāku informāciju nesniedzot.

Kā vēstīts, Turcijas armijas grupa piektdienas vakarā paziņoja, ka tā pārņēmusi varu valstī.

Mūsu valsts drošības stiprā puse ir IKT un inženiertehniskie risinājumi, kiberdrošība, bezpilotu sistēmas gan uz sauszemes, gan gaisā, 5G militārā testa vide, bet riski slēpjas apgādē reāla kara gadījumā.

Pārtikas un degvielas krājumi, decentralizēta apgāde, pat karavīru mēteļu uzšūšanai uzņēmumi jāmeklē ar īpašu degsmi, apliecināja Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas (DAIF Latvija) un Aizsardzības ministrijas (AM) rīkotās Industrijas dienas kopīgi Nacionālajos bruņotajos spēkos (NBS).

Ukrainas kara ēnā ar citu ātrumu

Lai arī parasti šādos pasākumos ministru uzrunas ir drīzāk formālas, nekā saturīgas, tad Industrijas dienās NBS Aizsardzības ministra Arta Pabrika izteikumi bija ne tikai saturīgi, bet arī ar skaidru redzējumu uzņēmējiem. Par ministra teiktā svaru pēc noklusējuma liecina arī aizsardzībai palielinātais budžets līdz 2,5% no IKP. Proti, nauda nozarē būs, un ir vērts papētīt aizsardzības iepirkumus gan šogad, gan turpmākajos gados.

Līdz ar bijušā Skrundas lokatora pilsētiņas nodošanu valsts īpašumā Aizsardzības ministrijas (AM) personā tā pārtaps Nacionālo bruņoto spēku (NBS) bāzē. Tas nozīmē, ka iepriekš tūristiem pieejamajā pilsētiņā iekļūšana būs liegta.

AM Preses nodaļā skaidroja, ka nekustamajā īpašumā tiks izveidota pastāvīga NBS bāze un apmācību vieta kaujai apbūvētā teritorijā. Pēc īpašuma pārņemšanas valdījumā ministrija plāno veikt infrastruktūras uzlabošanas darbus, lai nodrošinātu īpašuma izmantošanu valsts aizsardzības uzdevumu īstenošanai.

Tūristu apmeklējumus arī šajā objektā, tāpat kā citās militārajās bāzēs un apmācību vietās, drošības nolūkos nav plānots atbalstīt. «Tūristiem iekļūšana būs liegta ne tikai ikdienā, bet vispār. Jāņem vērā, ka ilgtermiņā īpašums mainīsies, līdz ar to zaudēs arī savu pievilcību tūristu vidū. Protams, arī Skrundā, kad tā tiks atjaunota kā NBS objekts, notiks atvērto durvju dienas, kad tā būs pieejama galvenokārt skolēniem un vietējiem iedzīvotājiem, tāpat kā citi bruņoto spēku objekti,» skaidroja AM.

Ieguldot vienu eiro aizsardzības un drošības industrijā, atpakaļ saņemam trīs, un saprotams, ka pieprasījums tuvākajā nākotnē tikai augs. Latvijai ir jāspēj kāpināt aizsardzības un drošības iepirkumu kapacitāte, vienlaikus domājot par preču un pakalpojumu saņemšanas nepārtrauktību.

To intervijā Dienas Biznesam pauž Latvijas Drošības un aizsardzības industriju federācijas valdes priekšsēdētāja Elīna Egle.

Fragments no intervijas

Nu jau aizvadīti divi aktīvās karadarbības gadi Ukrainā, lai arī Krievijas agresijas ievads ir desmitgades garumā. Kādi ir secinājumi par Latvijas kritisko infrastruktūru kopumā? Kas šobrīd ir fokusā, par ko būtu jārunā, ja raugāmies no pašmāju uzņēmēju iespējām, nevis no iespējas tērēt budžeta naudu iepirkumiem ārvalstīs?

Sākšu ar to, ka aizsardzības un drošības industrijā strādājošajiem uzņēmumiem šie jau ir 10 kara gadi. Daudzi no jautājumiem, kas ir nonākuši dienaskārtībā pēdējā laikā, ja domājam par biznesa darbības nepārtrauktības nodrošināšanu, piegādes ķēžu pārtraukumiem, šajā industrijā ir atrisināti jau ilgāku laika periodu, gan uz piegādātājiem, gan noieta tirgiem skatoties. Galvenie piegādātāji ir NATO dalībvalstis, un noieta tirgi tāpat ir NATO dalībvalstīs. Manuprāt, mūsu organizācija ir vienīgā no nozaru organizācijām, kas finanšu nozares sakārtošanas laikā sagatavoja savas finanšu atbilstības vadlīnijas. Proti, industrijas dalībnieki nopietni pārskatīja savas finanšu plūsmas vēl pirms aktīvās karadarbības sākuma Ukrainā. Nozares spēlētāju gatavība situācijas saasinājumam ir bijusi gana augsta. Es gribētu teikt, ka uzņēmumi, kas nodrošina Latvijā kritisko infrastruktūru, ir pietiekami veiktspējīgi visneparedzamākajos apstākļos. Piemēram, kiberdrošības jomā organizēti un labi finansēti uzbrukumi mūsu infrastruktūrai bijuši jau krietnu laiku pirms 2022. gada februāra, un infrastruktūras turētāji labi tiek galā ar izaicinājumiem. Tas, par ko būtu jādomā, ir gatavība tiešiem konvencionāliem uzbrukumiem un uzņēmumu darbības nepārtrauktība šādos apstākļos. Darbs pie šāda tipa gatavošanās jau notiek un nepārtraukti. Kritiskās infrastruktūras uzņēmumi gatavojas, sadarbojoties gan ar Aizsardzības ministriju, gan ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem, iesaistoties mācībās gan praktiski, gan teorētiskā līmenī.

Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācija ierosina nekavējoties apturēt vērienīgo armijas pārtikas iepirkumu kā neatbilstošu izvirzītajiem mērķiem līdz brīdim, kamēr tiks izstrādāts un ar pārtikas nozari saskaņots jauns iepirkums, uzsver federācijas padomes priekšsēdētāja Ināra Šure.

“Vairāk nekā 800 vietējo pārtikas produktu ir marķēti ar Zaļo un Bordo karotīti un atbilst paaugstinātām kvalitātes prasībām, bet pašlaik iepirkuma ietvaros ir iegūts viens ļoti dārgs starpnieks, un šķiet, ka kvalitatīvas vietējās pārtikas vietā mūsu kareivjus drīzāk barosim ar zemas kvalitātes importa preci. Mums ir aizdomas, ka pašreizējas līgums netiek pildīts, jo, cik mums zināms, nav noslēgts neviens līgums ar ražotājiem par pārtikas produktu rezervju uzglabāšanu X stundai,” norāda Latvijas Pārtikas uzņēmumu federācijas (LPUF) padomes vadītāja Ināra Šure.

Prasības NBS 220 miljonu eiro pārtikas iepirkumā Sanitex ieskatā bijušas nesamērīgas 

Viens no lielākajiem Latvijas pārtikas vairumtirdzniecības un loģistikas uzņēmumiem un līdzšinējiem...

“Zaļais publiskais iepirkums izskanējis tikai vārdos, bet tā prasības iepirkuma nosacījumos praktiski nav iestrādātas. Arī plānotajā loģistikas modelī neredzam godīgu iepirkuma konkursu, bet iespējas nopelnīt starpniekiem un cenu cīņu līdzīgi kā par plauktu vietām jebkurā tirdzniecības vietā. Rezultāts ir tāds, ka pārtikas uzņēmumi izskata iespēju pārtraukt piedalīties armijas apgādē ar pārtiku, jo jaunais iepirkuma modelis neatbilst ne ražotāju interesēm, ne godīgas komercdarbības un konkurences principiem,” skaidro LPUF padomes vadītāja.

Federācija no biedriem saņēmusi virkni iebildumu, kas ražotājus attur piedalīties Latvijas armijas pārtikas apgādē. Nav pieļaujama cenu paziņošana un ievietošana mājaslapā, jo tas ir komercnoslēpums, kas nav izpaužams konkurentiem. Publiski pieejama cenu lapa radīs problēmas arī sadarbībā ar tirdzniecības tīkliem. Tāpat cenu publicēšana un dzīšanās pēc zemākās cenas izraisīs cenu dempingu un zemas kvalitātes importa uzvaras gājienu. Ja armiju apgādāsim ar importa pārtiku, kas notiks ar piegādēm X stundā?Pārtikas uzņēmumi ražošanas apjomus pielāgo pasūtījumam, un nozares specifika ir produktu un izejvielu ierobežotais derīguma termiņš. Armijas lielajiem produktu apjomiem izejvielas ir jāiepērk laicīgi un lielos apjomos.

“Kas notiks ar saražoto preci, ar izejvielu krājumiem, ja pēc trīs mēnešiem piegādātājs tiks nomainīts? Ir ļoti daudz neatbildēju jautājumu šī iepirkuma kontekstā, līgumu projektos paredzētas arī neadekvāti augstas soda sankcijas, tādēļ var saprast ražotājus, kas atsakās sadarboties tādā formā,” norāda I. Šure.

“Mums arī nav skaidrs, kā konkursā varēja uzvarēt firma, kurai nav savu noliktavu, tostarp ar speciālo temperatūras režīmu. Vai produkcijas glabāšanas izmaksas un arī ilglaicīgo rezervju glabāšana X stundai plānota uz ražotāju rēķina? Transportēšanas izmaksas arī liekam uz ražotāju pleciem?” vaicā I. Šure.

Viņa atgādina, ka Aizsardzības ministrijai ar Latvijas Pārtikas uzņēmumu federāciju ir noslēgts Sadarbības līgums par armijas apgādi ar vietējo pārtiku. Līdz ar to LPUF aicina Aizsardzības ministriju nekavējoties apturēt Nacionālo bruņoto spēku noslēgto līgumu, izstrādāt jaunu iepirkumu, iesaistot nozari, lai iepirkums atbilstu godīgai komercpraksei un būtu izdevīgs gan valstij, gan ražotājiem.

LPUF ir vienīgā Latvijas pārtikas pārstrādes daudznozaru nevalstiskā organizācija, kas apvieno pārtikas uzņēmumus un profesionālās asociācijas, pārstāv ražotājus valsts un nevalstiskajās organizācijās, aizstāv biedru intereses starptautisko normatīvo aktu izstrādē, kā arī sniedz LPUF biedriem informatīvu atbalstu. Federācijā ir apvienojušies uzņēmumi, kas aizņem vairāk nekā 60% no visa Latvijas pārtikas ražošanas tirgus. Tajā ir pārstāvētas gan nozaru asociācijas, gan vairāki desmiti lielu, vidēju un mazu uzņēmumu.

Saistībā ar iespējamo militāro apvērsumu Turcijā Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir nolēmusi pagaidām pārcelt uz vēlāku laiku sestdienas rīta reisu no Rīgas uz Antāliju, informēja aviokompānijas pārstāvis Jānis Vanags.

Ar rīta reisu uz Turcijas kūrortu bija plānots nogādāt 137 pasažierus, bet Antālijā atgriešanos mājās ar šo lidmašīnu gaida 144 pasažieri. Pēc tūrisma firmas Tez Tour sākotnējām ziņām Antālijā kopumā uzturas 353 ceļotāji.

Galīgo lēmumu par lidojumiem pieņems no rīta, bet sīkāku informāciju par turpmākajiem soļiem ceļotājiem sniegšot Tez Tour. Informācija par izlidošanu tikšot sniegta pēc plkst.9.30.

Sakarā ar politiskajiem notikumiem Turcijā Tez Tour lūdz savus klientus palikt savās viesnīcās un uzturēt komunikāciju ar firmas pārstāvjiem.

«Mēs esam tiešā komunikācijā ar Latvijas Ārlietu ministriju, aviokompāniju airBaltic un mūsu uzņemošo ofisu Antālijā. Centīsimies savlaicīgi sniegt jaunāko informāciju,» teikts Tez Tour paziņojumā.

Zemkopības ministrs Jānis Dūklavs zivju audzētavā Tome atklājis Pārtikas drošības, dzīvnieku veselības un vides zinātniskā institūta Bior jaunizveidoto zivju audzēšanas, pētniecības un izglītības centru, informē Zemkopības ministrija.

Pasākumā piedalījās arī zinātniskā institūta Bior direktors Aivars Bērziņš, Latvijas Universitātes un Latvijas Lauksaimniecības universitātes vadība, kā arī nozares vadošie pārstāvji un akvakultūras pētnieki, kas atzinuši, ka šāda centra izveide ir ļoti nozīmīga akvakultūras zinātnes un pētniecības tālākai veiksmīgākai attīstībai Latvijā. Projekts īstenots, izmantojot Eiropas Zivsaimniecības fonda finansiālo atbalstu.

Jaunajā pētniecības centrā turpmāk tiks rīkoti nozares semināri, veikta speciālistu teorētiskā un praktiskā apmācība, kā arī sniegtas konsultācijas Latvijas zivjaudzētājiem.

Tuvākie plānotie pētījumi būs saistīti ar zivju mazuļu kvalitātes paaugstināšanu, izmantojot dažādas imunitāti stimulējošas vielas, kā arī pilnveidojot zivju pavairošanas procesus. Savukārt pētnieciskā centra cieša saistība ar valsts zivju audzētavām pavērs iespēju piesaistīt augsta līmeņa un pieredzējušus speciālistus pētniecības darbam.

Nacionālie bruņotie spēki (NBS) vakcinācijas pret Covid-19 loģistikas procesā iesaistīsies ar transportu, cilvēkiem un teltīm.

Par to šodien vienojās valdība, izskatot Aizsardzības ministrijas (AM) sagatavotos trīs rīcības variantus par armijas iesaisti šajā procesā.

A1 variants paredz, ka armija pēc nepieciešamības ir gatava nodrošināt lieltirgotavu farmaceitisko darbību ar savā rīcībā esošajiem transportlīdzekļiem, ja lieltirgotava nodrošinās atbilstoši aprīkotus vakcīnu transportēšanas konteinerus.

Šis variants paredz, ka NBS nodrošina divas vieglās un divas kravas automašīnas. Diennaktī šī procesa nodrošināšanai armija gatava atvēlēt astoņus zemessargus un karavīrus. Šī varianta sagatavošanai nepieciešamas 1-3 dienas.

A2 variants paredz, ka armija var nodrošināt atbalstu veselības resora vakcinācijas centriem, nosūtot uz šiem centriem teltis un personālu. Šādā gadījumā pie mazajiem vakcinēšanas centriem atrastos trīs, bet lielākos centros desmit bruņoto spēku pārstāvji. Armijas pārstāvji pie centra ieejas sagaidītu iedzīvotājus un palīdzētu organizēt iedzīvotāju plūsmu.

Kuri kandidāti būs spējīgi izsmelt, šī gadu tūkstoša lielākās krīzes radītās sekas?

Kopš Saeimas vēlēšanām ir pagājušas teju divas nedēļas, bet valdības veidotāji nav tikuši tālāk par ķebli. Par ķebli un to, uz cik kājām tam labāk būt - trim vai četrām. DB ierosina vairāk runāt par darāmo. Jo mums ir sapnis kā teiktu Martins Luters Kings. Sapnis, lai ministru neizvēlētos kādu pirts sarunu laikā, un, cerams, ka augstāk par viņa vai viņas “politisko cenu”, tiktu vērtētas kompetences. Lai būtu analizēti (vai vismaz izlasīti) nacionālās attīstības plāni un tiktu saprasts, ka viss iepriekš uzrakstītais kara ekonomikā īsti neder. Ja Eiropas Komisāru (EK) kandidātus jau tradicionāli “cepina” ar sarežģītiem jautājumiem par nozari, kas tiks pārraudzīta, tad Latvijā pagaidām šāda prakse nav. Ministram jābūt nevis ērtam, bet vērtam. Vērtam ar pieredzi nozarē, zināšanām, izpratni un prasmi vadīt lielu kolektīvu, ne tikai belašu ēstuvi.

Skrundas novada domes sēdē šodien apstiprināti nomas tiesību izsoles noteikumi attiecībā uz daļu no bijušās Skrundas lokatora teritorijas Raņķu pagastā, ko plānots iznomāt uz 12 gadiem, aģentūru LETA informēja Skrundas novada domes priekšsēdētāja Loreta Robežniece (LRA).

Izsolē, kas paredzēta augustā, plānots atrast nomnieku vienai no četrām bijušā lokatora teritorijas kadastra vienībām - 19 hektāriem zemes ar būvēm. Viens no izsoles nosacījumiem ir jaunu darbvietu radīšana šajā teritorijā, uzsvēra Robežniece.

Ar izsoles noteikumiem varēs iepazīties Skrundas pašvaldības mājaslapā, kur tos plānots publicēt šīs dienas gaitā.

Pašvaldība turpina sarunas arī ar Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem (NBS), kas izrādījuši vēlmi daļā no bijušā lokatora teritorijas ierīkot savu mācību bāzi. Aizsardzības ministrijas Preses nodaļā gan aģentūrai LETA skaidroja, ka saskaņā ar NBS bruņoto spēku komandiera Raimonda Graubes pausto NBS ir ieinteresēti bijušās Skrundas radiolokācijas stacijas teritorijas izmantošanā, proti, šī teritorija būtu nepieciešama karavīru apmācībai operāciju veikšanai apdzīvotās vietās.

Krievijas armija Ukrainā apšauda Zaporižjas AES un tajā izcēlies ugunsgrēks, piektdienas rītā savā "Telegram" kanalā paziņoja Enerhodaras pilsētas mērs Dmitro Orlovs.

Iepriekš bija ziņots, ka pie Zaporižjas AES jau vairāk nekā stundu turpinās sīvas kaujas starp Krievijas armiju un Ukrainas bruņotajiem spēkiem, kas aizsargā šo Eiropā lielāko atomelektrostaciju.

"Draudi pasaules drošībai. Ienaidniekam nepārtraukti apšaudot Eiropas lielākās AES ēkas un energoblokus, ir aizdegusies Zaporižjas AES!" paziņoja Orlovs.

Zaporižjas apgabala Enerhodaras pilsētai, kurā atrodas Zaporižjas AES, trešdien pietuvojās Ukrainā iebrukušais Krievijas karaspēks. Pretī ienaidniekam izgāja iedzīvotāji, kas to neielaida pilsētā.

Mērs Orlovs ceturtdien paziņoja, ka pilsētai tuvojas vairāk nekā 100 Krievijas smagās tehnikas vienību kolonna. Viņš vēlāk piebilda, ka blokpostenī šajā pilsētā notiek kauja, ienaidnieka šāviņi trāpījuši dzīvojamos namos un vienā no tiem izcēlies ugunsgrēks, un ir ievainotie civiliedzīvotāju vidū.

Baltijas valstu bankām uzbrūk ļaunprogrammatūra Dridex, kuras mērķis ir tiešsaistes bankas, paziņojis kompānijas IBM kiberdrošības dienests.

«Pēc vairākiem klusuma mēnešiem Dridex ir atsācis darbību, un, lai arī lielākā daļa uzbrukumu ir vērsti pret tādām valstīm kā ASV, Lielbritānija, Kanāda un Austrālija, tas uzbrūk arī mazāk zināmām teritorijām, tādām kā Lietuva, Latvija, Igaunija, Libāna un Ukraina. Tas ir diezgan neparasti bankām domātiem Trojas vīrusiem,» norādīja IBM analītiķis Limors Kesems. «Dridex citu neierastu mērķu vidū izraudzījies vairāk nekā 20 Latvijas bankas, trīs Igaunijas, trīs Lietuvas un vienu Ukrainas banku.»

Dridex ir ļaunprogrammatūra, ar kuras palīdzību hakeri var iegūt lietotāju internetbankas datus, lai piekļūtu lietotāju internetbankas kontiem.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) rosina vakcīnu loģistiku uzticēt bruņotajiem spēkiem.

Ceturtdien valdības sēdes laikā premjers pauda neizpratni par to, ka vakcinācijas procesā "esam pakļauti nezināmiem un ne pārāk atbildīgiem privātiem pakalpojuma sniedzējiem".

"Vai nav pienācis laiks pateikt - pietiek? Mums ir bruņotie spēki. Mēs otrreiz nevaram šādi riskēt, tāpēc pārņemam procesu valsts uzraudzībā," mudināja Kariņš.

Premjers pauda sašutumu, ka valsts izdod naudu reklāmai, bet nevar nodrošināt vakcinācijas procesu. "Mēs esam izsmiekls," secināja premjers.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) atbalstīja Ministru prezidenta viedokli par vajadzību vakcināciju piegādē iesaistīt armijas spēkus. Linkaits pauda, ka nav skaidrs, kā sistēma ar dažādiem piegādātājiem varētu darboties pie masu apjomiem, kā arī vai šādu piegādātāju vispār būs pietiekami daudz, lai nodrošinātu vajadzīgo loģistikas pakalpojumu apjomu vēlākajos vakcinācijas posmos.

Latvijas jaunuzņēmums «Anatomy Next» sadarbībā ar ASV armijas hospitāli veido neatliekamās medicīniskās palīdzības simulatoru, liecina informācija vietnē labsoflatvia.com.

«Tas būs neatliekamās medicīniskās palīdzības mācību instruments. Programmatūra - spēle virtuālā realitātē,» stāsta uzņēmuma vadītājs Sandis Kondrāts.

«To var nosaukt par apvērsumu šajā nozarē, jo pat mūsdienās un pat ASV armijā joprojām neatliekamās palīdzības mācīšanās notiek uz manekeniem un lellēm fiziskā telpā. Dažreiz tiek algoti aktieri, kas tēlo, ka cieš sāpes. Mūsu spēle identiskas situācijas radīs virtuālajā realitātē. Jāpiebilst gan, ka tās visas būs armijas apstākļiem atbilstošas situācijas,» viņš skaidro.

«ASV armija ir mūsu pirmais klients, kas pērk šo produktu, tāpēc šobrīd mēs to radām saskaņā ar viņu vajadzībām. Par to interesējas arī Latvijas Aizsardzības ministrija, bet mūsu potenciālais tirgus ir NATO armijas,» stāstījis S. Kondrāts.

25.augusta pēcpusdienā Pārdaugavā, Uzvaras parkā, nogāzts Latvijā un Baltijā lielākais padomju laika piemineklis, demontējot tā kompleksa pēdējo elementu - 79 metrus augsto obelisku, kura virsotni rotā zvaigznes.

Obelisks tika nogāzts pēc aptuveni septiņas stundas ilga darba, krītot izraisot skaļu blīkšķi un augstas ūdens šļakatas no blakus esošā baseina. Sanākušie vērotāji padomju armijai veltītā obeliska krišanu sagaidīja ar ovācijām.

Pieminekļa kompleksa demontāža notikusi trīs dienas. Otrdien, 23.augustā, nogāzta trīs karavīru bronzas statuja, trešdien, 24.augustā, no rīta kritusi sievietes tēla figūra, bet ceturtdienas rītā sākti sagatavošanas darbi, lai sagatavotos pēdējam pieminekļa demontāžas posmam - augstā obeliska gāšanai.

Darbi ceturtdien norit apmēram no plkst.10. Kā norādīja Rīgas mērs Mārtiņš Staķis (PP), lēmums par obeliska demontāžu tieši tagad un šādos apstākļos pieņemts trešdienas vakarā pēc konsultācijām ar būvniekiem un drošības dienestiem.

Aizsardzības ministrija patlaban risina jautājumu par vēl vienas starptautiskas militārās bāzes izveidošanu Latvijā, apliecināja Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Pagājušajā nedēļā Baltijas valstu premjeru izplatītajā paziņojumā teikts, ka, lai nodrošinātu pastāvīgu sabiedroto spēku klātbūtni Baltijas valstīs, būtu nepieciešamas trīs kaujas gatavībā esošas divīzijas - pa vienai katrā Baltijas valstī, kas nozīmētas kolektīvai aizsardzībai un spēj integrēt vietējos nacionālos aizsardzības spēkus.

Komentējot paziņojumā pausto, Pabriks teica, ka līdz divīzijas izvietošanai ir pietiekami "garš solis" ejams, tomēr cerams, ka vasarā gaidāmajā NATO samitā Madridē tiks pieņemti lēmumi par alianses ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga piedāvājumu, proti, katrā Baltijas valstī izvietot pa brigādei.

"Un tikai ilgtermiņā varam runāt, ka šī brigādes attīstās līdz divīzijas līmenim. Domāju, ka šajā samitā vēl nenolems par divīzijām, bet sākums ir par brigādi," uzsvēra Pabriks.

Kompānija Nota bene ir piekritusi Lietuvas Bruņotajiem spēkiem atdot naudu par iepirkumā, kurā armija pārmaksāja astoņas reizes, iegādātajiem virtuves piederumiem, un saņemt tos atpakaļ no armijas noliktavām.

«Saprotot, ka šis jautājums kaitē pašai Lietuvas armijai un nav uzņēmuma interesēs, kompānija vienkārši piekrīt neturpināt šī jautājuma saasināšanu,» otrdien žurnālistiem Viļņā paziņoja Nota bene intereses pārstāvošais advokāts Marjus Rindins.

Viņš apstiprināja, ka uzņēmums piekrīt atmaksāt apmēram četrus tūkstošus eiro par armijai piegādātajiem virtuves piederumiem. Tomēr kompānija atteikusies pilnībā anulēt 2014.gadā noslēgto 174 tūkstošus eiro vērto līgumu par virtuves aprīkojuma iegādi, jo līgums jau esot izpildīts.

Šo līgumu puses parakstīja, izpildot iepriekš noslēgto sākotnējo līgumu par armijas lauka virtuvju priekšmetu un ierīču piegādi. Sākotnējā līguma summa ir 1,6 miljoni eiro.

Februārī pasaules akciju tirgū turpināja valdīt optimisms, norāda ABLV Asset Management eksperti.

Pozitīvā noskaņojuma toni joprojām uzturēja amerikāņu fondu indeksi, dienu pēc dienas uzstādot jaunus rekordus. Jāatzīmē, ka investoriem bija pietiekami daudz iemeslu šādam optimismam, jo korporatīvo atskaišu sezona izrādījās samērā laba. Līdz februāra beigām atskaites bija publicējuši aptuveni 90% uzņēmumi, no kuriem 74% spēja pārsniegt analītiķu prognozēto peļņu, kura kopumā pieauga par 5%.

Viens no retajiem sektoriem, kas īpaši neiepriecināja investorus, bija telekomunikāciju sektors, kur korporatīvās atskaites bija sliktākas nekā gaidīts, kas būtiski samazināja šī sektora uzņēmumu akciju cenu. Sliktāk par tirgu izskatījās arī naftas un metalurģijas sektori, kuri, acīmredzot, ietur atelpu pēc straujā pieauguma iepriekšējos mēnešos. Tomēr, samērā labu pieaugumu nodemonstrēja farmācijas un veselības aizsardzības sektora uzņēmumi. Šo sektoru uzņēmumi publicēja labas finanšu atskaites (9 no 10 uzņēmumiem pārsniedza analītiķu prognozēto peļņas apjomu), turklāt, otrajā plānā tika atgaiņātas bažas par iespējamo izmeklēšanu zāļu cenu veidošanā, kas iepriekš būtiski ietekmēja šo sektoru.

Krievija būvē jaunu, milzīgu militāro bāzi pie Ukrainas robežas, vedinot domāt, ka Maskava gatavojas ilgstošam sastingumam attiecībās ar Kijevu.

Bāze ar munīcijas noliktavu un kazarmām tūkstošiem karavīru tiek celta Soloti ciematā. Plānots, ka karavīriem tajā būs arī savs peldbaseins, slidotava un frizētava, liecina publiski pieejamie dokumenti.

Šonedēļ strādnieki uzstādīja žogu labības laukā pie ciemata, iezīmējot perimetru, un aizraidīja prom Reuters žurnālistu, nosaucot viņu par Ukrainas spiegu, vēsta aģentūra.

Reuters norāda, ka šajā pašā vietā militārā aktivitāte bija vērojama arī pagājušā gada aprīlī, kad notika intensīvas cīņas uz Ukrainas robežas, kas atrodas aptuveni 25 kilometrus no Soloti. Tolaik ciemata apkaimē tika manīti helikopteri Mi-24 un cita armijas tehnika.

ASV vēstniecība Latvijā paziņojusi par 286 883 eiro piešķiršanu rekonstrukcijas darbu uzsākšanai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienesta (VUGD) Vidzemes reģiona brigādes Valmieras divīzijas apmācību telpās.

Renovāciju ir plānots pabeigt 2016. gada rudenī, izveidojot jaunu treniņu zāli un atjaunojot dzīvojamo platību vietējiem un reģionālajiem ugunsdzēsējiem Valmieras reģionā. Līdzekļi tiek piešķirti ASV Bruņoto spēku Virspavēlniecības Eiropā (EUCOM) Civilās sadarbības programmas ietvaros, sadarbojoties ar ASV armijas inženieru vienību (USACE).

Kopš 2009. gada Latvijas VUGD un ASV vēstniecības Latvijā Aizsardzības sadarbības birojs ir uzcēluši un renovējuši 10 ugunsdzēsības un glābšanas dienestu telpas visā Latvijā. Civilās sadarbības programmas ietvaros Latvijas VUGD ieguldīti apmēram 2,3 miljoni eiro.

ASV vēstniecības Latvijā Aizsardzības sadarbības birojs sadarbojas arī ar Latvijas Valsts neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestu (NMPD), renovējot un būvējot jaunus neatliekamās palīdzības atbalsta centrus. ASV Bruņotie spēki ir ieguldījuši 1,6 miljonus eiro Latvijas NMPD. Pašreizējie projekti ietver Brigāžu atbalsta punkta Krasts renovāciju un jaunas automazgātuves būvniecību Rīgas Reģionālajā centrā Duntes ielā. 2014. gada augustā ASV Bruņotie spēki veica Kurzemes reģionālā dispečeru centra rekonstrukciju Kuldīgā 873 343 eiro vērtībā.

Aizsardzības resora jaunajā pārtikas iepirkumā pieteikušies 18 pretendenti, liecina Elektronisko iepirkumu sistēmas informācija.

Iepirkumu komisijas pagājušās nedēļas sanāksmes protokols liecina, ka piedāvājumus iesnieguši uzņēmumi "Bidfood Latvia", "Gaļas pārstrādes uzņēmums "Nākotne"", "Kurzemes gaļsaimnieks", "Lanekss", "Latgales piens", "Latvijas maiznieks", "Lazdonas piensaimnieks", "Putnu fabrika "Ķekava"", "Rodans", "Rēzeknes gaļas kombināts", "Salas zivis", "Sanitex", "Straupe", "Tukuma piens", "Valks", "Fazer Latvija", "Aniste" un "Romiga".

Iepirkums paredz, ka ar dažāda veida pārtikas produktiem jāapgādā 12 armijas struktūrvienības. Līguma izpildes termiņš ir 48 mēneši jeb četri gadi.

Patlaban notiek iesniegto piedāvājumu izvērtēšana.

Jau ziņots, ka Rojā reģistrētais uzņēmums "Zītari LZ" 2022.gada decembrī ieguva 220 miljonus eiro vērtu līgumu par pārtikas piegādi Nacionālo Bruņoto spēku (NBS) vajadzībām turpmākos piecus gadus. Šis iepirkums izraisīja skandālu, un vasarā tika panākta vienošanās par līguma laušanu.

Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP) nolēmusi anulēt apraides atļauju patlaban Latvijā strādājošajai Krievijas neatkarīgajai TV programmai "Doždj" ("Дождь"/"TV Rain").

NEPLP priekšsēdētājs Ivars Āboliņš pastāstīja, ka lēmums par apraides licences anulēšanu pieņemts saistībā ar draudiem valsts drošībai un sabiedriskajai kārtībai.

Lēmums pieņemts, vērtējot pārkāpumu kopumu, kas pieļauti pēdējā laikā: valsts valodas celiņa nenodrošināšana pārraidēm, Krimas attēlošana kartē kā daļa no Krievijas teritorijas, Krievijas armijas saukšana par "mūsu armiju", iespējama atbalsta paušana Krievijas armijai. Tāpat vērtēta no Valsts drošības dienesta saņemtā informācija, kuras saturu Āboliņš neatklāja.

"Vērtējot likumpārkāpumu kopumu, NEPLP pārliecināta, ka "TV Rain" vadība neizprot un neapzinās pārkāpumu būtiskumu un nopietnību, tāpēc viņi nevar darboties Latvijas teritorijā," sacīja NEPLP vadītājs.

Ir sākta sarunu procedūra ar uzņēmumu "Zītari LZ" par armijas pārtikas piegādes iepirkuma līguma pārtraukšanu, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" atklāja aizsardzības ministre Ināra Mūrniece (NA).

Viņa sacīja, ka sīkāka informācija par sarunu detaļām no valsts puses netiks sniegta, jo process esot konfidenciāls.

Tomēr ministre uzsvēra, ka darīs visu iespējamo, lai līguma laušanas rezultātā Latvijas valsts nekādus zaudējumus neciestu.

Kā ziņots, Ministru kabinets 9.maijā aiz slēgtām durvīm uzklausīja Aizsardzības ministrijas (AM) ziņojumu par iepirkumu saistībā ar loģistikas pakalpojumu pārtikas piegādē armijas vajadzībām, taču pēc valdības sēdes ne Ministru prezidents, ne AM neatklāja, vai un kādi lēmumi pieņemti.

Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV) marta beigās parakstīja rezolūciju, ar kuru AM tika uzdots vērtēt iespējas lauzt līgumu par pārtikas piegādi Latvijas armijai ar iepirkumā uzvarējušo uzņēmumu "Zītari LZ", vienlaikus nodrošinot pārtikas apgādes nepārtrauktību.

Zviedrijas valdība trešdien apsolījusi mājsaimniecībām un uzņēmumiem kompensēt strauji augošās elektrības izmaksas, tam atvēlot līdz pat 60 miljardiem kronu (5,7 miljardus eiro).

Vismaz puse no šīs summas pienāksies mājsaimniecībām, lai kompensētu to izmaksas gaidāmajā ziemā, žurnālistiem pavēstījusi premjerministre Magdalēna Andešsone.

"Mums ir tāda līmeņa elektrības un gāzes cenas, kādas nekad vēl neesam pieredzējuši," atzinusi premjere.

Trešdien elektrība "Nordpool" tirgū Zviedrijas dienvidos maksāja 5,69 kronas (0,54 eiro) par kilovatstundu. Tiek prognozēts, ka ceturtdien tās cena nedaudz kritīsies līdz 5,5 kronām.

Zviedrijā elektrības cenas krasi pieauga pēc tam, kad Krievija pēc atkārtotā iebrukuma Ukrainā dramatiski ierobežoja gāzes piegādi Eiropai.

Tādējādi gāzes cenas strauji pieauga, kamēr vēja ģeneratoru ražotās enerģijas daudzums Ziemeļeiropā pašreizējo laikapstākļu dēļ ir sarucis.