Eiropas valstu klubiņam, kura iestāšanās nosacījumi ir starptautiskā aizdevuma pieņemšana, pievienojusies arī Spānija. Šai valstij banku glābšanai kopumā tiks doti 100 miljardi eiro (summa vēl var mainīties). Nepieciešamie līdzekļi tiks ņemti no kāda Eiropas glābšanas fondiem (EFSF vai ESM).
Šim aizdevumam ir ļoti interesanta un svarīga nianse. Tas paredzēts vien banku glābšanai un neuzspiedīs valstij stingrus starptautisko aizdevēju nosacījumus. Tiesa gan, tiks prasītas turpmākas Spānijas banku sektora reformas un sagaidāma arī tā uzraudzība no starptautisko aizdevēju puses. Būtībā Spānija saņems naudu (audzējot savu parādu) un tad to dos tālāk problemātiskajām bankām. Šajā ziņā, šķiet, aizdevēji nobijušies no Grieķijas pieredzes. Proti, valstī tiek celti tik lieli iebildumi pret starptautiskā aizdevuma nosacījumiem, ka tie galu galā netiek pildīti. Grieķijas gadījums radījis precedentu, ka nepaklausības problēmas var valsti novest tikt tālu, ka tiek apšaubīta valsts dalība eirozonā. Šķiet, aizdevēji, ņemot vērā Spānijas ekonomikas lielumu (ceturtā lielākā eirozonas ekonomika un lielāka par Grieķijas, Īrijas un Portugāles ekonomikām kopā), ar šādu scenārija piepildīšanos riskēt negrib. Šajā frontē izšķiroši būs šīs nedēļas nogales Grieķijas atkārtoto vēlēšanu rezultāti. Ja Grieķijā pie varas nokļūs partijas, kas neatbalsta starptautisko aizdevumu, valstij eirozonu, visticamāk, nāksies pamest. Ja tā būs, sagaidāms, ka ievērojami saasināsies arī pārējo perifēro valstu situācija. Ļoti iespējams, ka tādā gadījumā pastiprināsies depozītu noplūde no šaubīgajām valstīm.
Jāpiebilst, ka šajā aizdevumā nepiedalās Starptautiskais Valūtas fonds (SVF), un tuvākajā laikā sagaidāms, ka tiks precizētas sīkākas Spānijas aizdevuma detaļas (procentikme un banku reformas, kas obligāti būs jāveic).
Notikušais, bez šaubām, ietekmē arī Latviju. «Latvijai tas nozīmē, pirmkārt, iespējamu eksporta apjomu kritumu, ja visu problēmu dēļ arī eirozonas kodola valstīs sāksies ekonomikas lejupslīde. Otrkārt, tas nozīmē kredītlīdzekļu sadārdzināšanos, ja tirgū arī turpmāk valdīs nenoteiktība - pieprasījums pēc Latvijas valsts obligācijām, it īpaši eiroobligācijām būs zemāks, nekā tas varētu būt citos apstākļos. Rezultātā būs augstāks ienesīgums,» potenciālās sekas ieskicē Hipo fondu valdes loceklis Aleksejs Marčenko.
Šobrīd valda plašs viedoklis, ka arī pēc šī aizdevuma saņemšanas Spānija paliek ievainojama, lai neteiktu vairāk, jo Spānijas ekonomikai aktuālas ir ne tikai banku sektora problēmas. Nav izslēgts, ka šai valstij būs nepieciešams vēl viens nu jau klasisks aizdevums ar SVF piedalīšanos.
Šis Spānijas aizdevums banku vajadzībām audzēs valsts parādu, turklāt valstij šogad finanšu tirgos vēl nepieciešams pārfinansēt savas saistības vairāk nekā 80 miljardu eiro apmērā, ziņo Reuters. Grūti iedomāties kā Spānija, kas būtībā ir valsts, kura vairs nespēj pašas spēkiem tikt galā ar savām finansēšanas problēmām, varētu piesaistīt pietiekami lielu interesi finanšu tirgos. Šobrīd eksperti norāda, ka galvenie Spānijas obligāciju pircēji būs vietējās bankas, bet ārzemnieku interese par valsts parāda iegādi tikai ies mazumā. Turklāt šāda tendence ir saprotama, ja ņem vērā, ka vēl visai nesen pieredzējām Grieķijas parāda restrukturizāciju. Šobrīd tiek lēsts, ka līdz ar šo aizdevumu Spānijas valsts parāds varētu palielināties vismaz par 10 procentpunktiem un 2015. gadā pārsniegt 100% parāda pret IKP atzīmi. Kāpēc lai valdītu vispārēja pārliecība, ka arī šīs valsts parāds netiks pārstrukturēts?