Pandēmijas atnestā asā recesija pasaulē mainījusi lielas daļas cilvēku dzīvi, ja vērtē ekonomiskos aspektus. Skaidrība par nākotni šādos brīžos zūd, un parasti ekonomikas lejupslīdei komplektā nāk zināms maciņa svara zudums.

Katrā ziņā recesija nozīmē arī dzīvi pastiprināta stresa apstākļos, kas savukārt jau var palielināt iespējamību, ka darbībās ar naudu gluži kā par spīti tiks pieļautas dažādas kļūdas. Iekrišana kādos šādos slazdos dzīvi uz jau tā aktuālo izaicinājumu fona var sarežģīt vēl tālāk. Tādējādi var izcelt dažas kļūdas un ieteikumus, kā šādos brīžos vajadzētu censties rīkoties.

Mēģināt runāt

Cilvēki ir emocionālas būtnes, kurus iespaido tas, kas noticis nesenajā pagātnē. Tuvojoties recesijas lielākajai bezcerībai tādējādi var likties, ka pasaule patiešām virzās uz gala pusi. Šādas panikas iespaidā notiek pakļaušanās kādiem nevēlamiem eksperimentiem un ir grūti pieturēties pie agrākajiem lēmumiem. Tas prasa disciplīnu un drosmi. Daļa cilvēki šādos brīžos arī izvēlas noslēgties. Rezultātā, The Wall Street Journal (WSJ) kā vienu no kļūdām izceļ nerunāšanu par ar ieņēmumiem un naudu saistītajām lietām. Ir pētījumi, kas izceļ, ka šādu lietu pārrunāšana ar uzticamu personu grūtos brīžos var palīdzēt gan savstarpējām attiecībām, gan personīgajai finanšu bildei. WSJ skaidro, ka efektīvākas mēdzot būt plānotas šādas sarunas, jo tad to dalībnieki esot gatavāki, un rezultātā procesa norites gaita gan esot mierīgāka, gan konstruktīvāka. Šādas sarunas mēdz nozīmēt, ka finanšu izaicinājumi galu galā paliek par dalītu, nevis individuālu problēmu. Savukārt kopīgā perspektīva jau novedot pie ciešākas sadarbības un galu galā – labāka, piemēram, finanšu atgūšanas procesa un mazākiem savstarpējo attiecību konfliktiem.

2017. gads noslēdzies ar Latvijas tautsaimniecības izaugsmi, kur svarīgu lomu ieņem investīciju aktivitātes pieaugums. Kādēļ līdzšinējos gados investīciju aktivitāte ir bijusi zema?

Vai šis ir īstermiņa uzrāviens, vai arī sākums straujākai attīstībai ilgtermiņā? Lai atbildētu uz šiem jautājumiem, apskatīsim investīciju struktūru un tendenci, noteiksim galvenos uzņēmumu investīciju ietekmējošos faktorus, t.sk. Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu lomu investīciju dinamikā.

1. Pamatfakti par investīcijāmInvestīciju dinamika Latvijā atgādina amerikāņu kalniņus - strauju izaugsmi pirmskrīzes periodā nomainīja vēl straujāks kritums recesijas periodā. Tam sekoja palēciens 2011. gadā, mērens kritums 2013.-2016. gadu periodā un atkal uzrāviens pagājušajā gadā (1. attēls).

Lai saprastu šo izmaiņu cēloņus, pētīsim investīciju struktūru. Vispirms pirmskrīzes mājokļu burbuļa dēļ bruto pamatkapitāla veidošanā [1] no pārējām investīcijām nodalīsim investīcijas mājokļos. Redzam, ka investīcijas mājokļos svārstās vidēji 2-3% apmērā no iekšzemes kopprodukta (IKP), izņemot mājokļu burbuļa periodu, kad šis īpatsvars trīskāršojās (2. attēls). Pēckrīzes periodā mājokļu investīciju īpatsvars ir bijis stabils; pieprasījumu pēc mājokļiem daļēji uzturēja valdības atbalsta programmas (atbalsts ģimenēm ar bērniem [2] un iespēja ārvalstniekiem iegūt uzturēšanās atļauju par ieguldījumiem nekustamajā īpašumā [3]).

Jautājumi un padomi par to, kad gaidāma krīze, parādās arvien biežāk. Uztvere saasinās, jo izaugsmes tempi palēninās un izaicinošo ģeopolitisko notikumu klāsts pieplacina uzņēmēju un patērētāju noskaņojumu.

Ja ASV piedzīvo recesiju, sekundārā ietekme uz Eiropu ir tieša un arī tā piedzīvo lejupslīdi. Sākotnējā fāzē, kas var ilgt divus trīs ceturkšņus, var novērot zināmu tendenču atšķiršanos. Tomēr tad šis vilnis ir jūtams arī Eiropā un noteikti būs arī Latvijā. Tādēļ ASV tiek pievērsta uzmanība, jo notikumi šajā ekonomikā var ieskandināt jaunus pavērsienus globālajā ekonomikā. Ne velti ir teiciens, ka, ja ASV nošķaudās, pārējā pasaule apaukstējas.

Bažas, ka ASV briest jauna lejupslīde uzplaiksnīja pērnā gada rudenī. Fiksēto ienākumu tirgus, kas vēsturiski ir spējis to noteikt visprecīzāk, šobrīd ir ļoti tuvu sarkanajam signālam. Tādēļ pastāv iemesls bažām, ja vēsturiskās norādes izrādīsies pareizas. Vēsturiski viens no ticamākajiem rādītājiem, kas ir norādījis uz gaidāmu lejupslīdi ASV, ir ienesīguma līknes slīpums, kas ir vienkārša starpība starp ilgtermiņa un īstermiņa obligāciju procentu likmēm. Tas parasti attiecas uz 10 gadu un 2 gadu parādzīmju ienesīgumu. Tā kā parasti aizņemties naudu uz 10 gadiem ir dārgāk nekā uz 2, tad šī starpība (10 g. mīnus 2 g.) parasti ir pozitīva. Bet atsevišķās situācijās 2 gadu ienesīgums kļūst lielāks par 10 gadīgo, padarot starpību negatīvu. Apgrieztā ienesīguma līkne ir paredzējusi visas deviņas ASV recesijas kopš 1955. gada. Tikai vienu reizi pēdējo 40 gadu laikā (1998. gadā) tā ir pievīlusi. Taču jāpiebilst, ka toreiz ienesīguma līkne bija apgriezta tikai minimāli - 7 bāzes punkti, turklāt uz ļoti īsu laiku.

2020. gads aktīvu pārvaldniekiem solās būs sarežģīts, jo iespējama ļoti dažādu scenāriju piepildīšanās.

Lai cik paradoksāli tas arī izklausītos, 2020. gads tādējādi var izrādīties ļoti labs vai ļoti slikts finanšu tirgiem, spriež Luminor Ieguldījumu pārvaldes vadītājs Atis Krūmiņš.

Balstīts vien uz cerībām

Viņš izceļ, ka pagājušais gads bijis neparasts no vairāku aspektu puses. "Mēs piedzīvojām globāli sliktākos makroekonomikas datus kopš 2008. gada finanšu krīzes. Daudzi indikatori liecināja, ka recesijas risks ir augsts. Neuzlabojās arī akciju tirgus fundamentālie parametri - globāli uzņēmumu peļņas pieaugums apstājās un daudzas kompānijas savas nākotnes prognozes pārskatīja uz leju. Šajā pašā laikā akciju indeksi ir plaukuši visa gada garumā, uzrādot spēcīgāko sniegumu kopš 2009. gada. Arī citu aktīvu, piemēram, parādzīmju un izejvielu cena ir pieaugusi. Iemesli tam, kāpēc varējām novērot pretrunīgu attīstību finanšu tirgos, pretēji finanšu teorijai un līdzīgām vēsturiskām situācijām, šobrīd jau ir skaidrāki. Tirgus ticēja, ka nodrošinot papildus likviditāti un zemākas procentu likmes, centrālās bankas spēs novērst ekonomikas recesiju, un pat atjaunot veselīgu pieaugumu. Investori arī cerēja, ka tiks atrisinātas tirdzniecības nesaskaņas starp ASV un Ķīnu, kas samazinās neskaidrību un atjaunos labvēlīgus apstākļus globālās tirdzniecības izaugsmei. Tamdēļ, mūsuprāt, viss akciju cenu pieaugums 2019. gadā bija balstīts uz cerībām par to, kas notiks ar globālo ekonomiku 2020. un 2021. gadā," uzskata Luminor speciālists.

Ģimenes uzņēmumi visā Eiropā un tostarp arī Baltijas valstīs kopumā ļoti optimistiski raugās nākotnē. Pozitīvu pārliecību savās nākotnes prognozēs Eiropā vidēji pauž 75% ģimenes uzņēmumu, savukārt Baltijas valstīs tikai nedaudz mazāk – 74% ģimenes biznesu pārstāvju, liecina jaunākais starptautiskās biznesa konsultāciju kompānijas KPMG Eiropas ģimenes uzņēmumu pētījums European Family Business Barometer 2015.

Pētījums parāda, ka iepriekšējā gada laikā 68% Baltijas valstu ģimenes uzņēmumu ir izdevies palielināt apgrozījumu (Eiropā vidēji – 58%), 53% ir palielinājuši darbinieku skaitu (Eiropā – 46%), bet 56% ir izdevies palielināt savu darbību ārvalstīs (Eiropā – 58%). Barometrs uzrāda vispārēju pārliecinātību dažāda lieluma uzņēmumos, tomēr nedaudz mazāks optimisms ir novērojams mazākos ģimenes uzņēmumos (kuru apgrozījums nepārsniedz 10 miljonus eiro): kamēr mazo uzņēmumu vidū pozitīvs skats nākotnē ir 66%, lielo uzņēmumu vidū nākotnē pozitīvi raugās pat 81%.

Lai arī kopumā ģimenes uzņēmumu darbības rādītāji un to skats nākotnē ir pozitīvs, tomēr vairākas tendences var sagādāt tiem grūtības un jaunus izaicinājumus. Attiecībā uz lielākajiem nākotnes izaicinājumiem nedaudz atšķiras Baltijas un Eiropas respondentu atbildes. Baltijas valstīs kā lielākais izaicinājums tiek minētas pieaugošās darba spēka izmaksas (Baltijā – 44%, Eiropā vidēji – 26%), kas tuvākajā nākotnē var kļūt par lielāko apgrūtinājumu vietējiem ģimenes uzņēmumiem. Savukārt Eiropā kopumā kā lielākais izaicinājums dominē konkurences pieaugums (Eiropā – 37%, Baltijā – 26%).

Eirozonas ekonomiskā izaugsme 2017. gadā sasniedza 2.3%, turpinot pēdējos gados vērojamo ekonomikas atlabšanu. Šķiet, ka pašreizējā ekonomiskā augšupeja atzīmē beigu punktu ieilgušam lejupslīdes un stagnācijas periodam, kas raisījis daudz jautājumu par eirozonas nākotni. Vai eirozonas fiskālai politikai pienācis laiks pārmaiņām?

Kopš vienotas valūtas ieviešanas 1999. gadā, tālāka eiro zonas integrācija ir bijusi visai gausa. Īpaši izteikti to var novērot fiskālās politikas jomā. Atšķirībā no citām monetārajām savienībām – eiro zonā faktiski nepastāv centralizēts budžets, līdz ar to visas fiskālās politikas sviras atrodas dalībvalstu rokās. Proti, lēmumi par nodokļu regulējuma pārmaiņām, tēriņiem aizsardzībai un pensiju indeksāciju netiek pieņemti centralizēti Eiropas institūcijās – tos pieņem dalībvalstu valdības. Līdz ar to arī atbildībai par fiskālās politikas sekām būtu jāgulstas uz pašu dalībvalstu pleciem, un, palielinoties atsevišķu valstu maksātnespējas draudiem, citām monetārās savienības valstīm nevajadzētu ciest. Tomēr vēl salīdzinoši nesenā Grieķijas krīze atgādina, ka realitātē aina ir citāda un bažas par atsevišķu dalībvalstu fiskālās politikas ilgtspēju ir saistošas gan eiro zonai kopumā, gan arī pārējām tās dalībvalstīm.

Starptautiskā reitingu aģentūra Standard & Poor’s (S&P) šodien publicējusi ziņojumu, kurā tā brīdina par lielāku iespēju, ka nāks jauns recesijas vilnis.

Aģentūras speciālisti ziņojumā The Specter Of A Double Dip In Europe Looms Larger, uzsver, ka Eiropas ekonomikas perspektīvas negatīvi ietekmē uzņēmēju uzticības zudums un ASV ekonomikas lejupslīde.

«Mēs joprojām neparedzam krīzes nākamo vilni šī vārda tiešā nozīmē, tomēr mēs paredzam ievērojamus atkārtotas recesijas riskus Rietumeiropā,» ziņojumā pavēstījis Žans – Mišels Siks (Jean-Michel Six), S&P Eiropas ekonomikas vadošais speciālists. «Mēs paredzam, ka iespēja nākamajā gadā Rietumeiropā atgriezties recesijai sasniegusi 40%,» norāda eksperts.

Aģentūra arī norāda, ka augustā un septembrī tās veiktie uzņēmumu pētījumi liecina par biznesa klimata pasliktināšanos, kas novērots ne tikai tajās valstīs, kuras parādu krīzei ir pakļautas visstiprāk, bet arī «eirozonas kodola valstīs» un Lielbritānijā.

Spānijas ekonomika sarukusi pirmo reizi divu gadu laikā, palielinot bažas par to, ka valsts virzās recesijas virzienā, vēsta BBC.

Valsts ekonomika trīs mēnešos - līdz decembrim - sarukusi par 0,3%. Iepriekšējā ceturksnī bija vērojama stagnācija.

Mājsaimniecību tēriņi samazinājušies par 1,1%, salīdzinot ar iepriekšējo ceturksni, savukārt, valsts iestāžu izdevumi sarukuši par 3,6%.

Valstī ir augstākais bezdarba līmenis ES - gandrīz katrs ceturtais cilvēks ir bez darba.

Spānijas bezdarba rādītājs 2011. gada pēdējā ceturksnī pārsniedza piecu miljonu atzīmi. Dati liecināja, ka decembra beigās bez darba bija 5,3 miljoni cilvēku (trešajā ceturksnī - 4,9 miljoni).

Ekonomists Niks Metjū BBC sacījis, ka dažas eirozonas valstis varētu izvairīties no recesijas, bet tas būs grūti Spānijai. «Ņemot vērā fiskālās konsolidācijas nepieciešamību valstī un spiedienu, ko tas rada uz iekšzemes pieprasījumu, Spānijai būs ļoti grūti izvairīties no recesijas,» viņš komentējis.

Gadījumā, ja ASV ekonomika atkal iekļūs recesijā, kā to paredz vairāki ekonomisti, «asins nolaišana» var būt daudz sāpīgāka nekā tas bija pirmajā reizē, raksta ASV laikraksts The New York Times.

ASV ekonomika patlaban ir daudz vājākā nekā pēdējās recesijas laikā – 2007. gada decembrī. Lielākā daļa rādītāju – bezdarba līmenis, ienākumu apjoms, ražošana tostarp arī rūpnieciskā ražošana – ir daudz sliktākā stāvoklī, nekā tas bija pirms iepriekšējās recesijas. Arī ASV izaugsme ir bijusi tik vāja, ka nav atgūtas pirmskrīzes pozīcijas, lai arī atveseļošanās tehniski sākās 2009. gada jūnijā, uzsver laikraksts.

«Tā būtu katastrofa, ja iestātos jauna recesija, ņemot vērā to, ka mēs neesam vēl atkopušies no iepriekšējās,» skaidro Konrāds Dekvadros, RDQ Economics vecākais ekonomists.

Pandēmijas tracis atnesis lielu neskaidrību, uz kuras fona saprotams, ka grūtāki ir visi tie lēmumi, kas saistās ar naudas pārvaldīšanu.

Daudziem arī Latvijā pandēmijas tracis droši vien nozīmējis (un diemžēl vien vēl var nozīmēt) dažādus sāpīgus brīžus, piemēram, algu samazināšanu, iespējams, pat atlaišanu, augošu stresu un agrāk iecerēto mērķu atlikšanu.

Valdot šādam fonam, "The Wall Street Jorunal" (WSJ) raksta par to, ka pandēmijas neskaidrība, kas bieži sev līdzi nes dažas neierastas situācijas un tādējādi emociju uzplūdus, apgrūtinājusi jebkādu finanšu lēmumu pieņemšanu. Rezultātā šobrīd gluži kā par spīti palielinoties iespēja, ka tie galu galā ir pārlieku emocionāli, sasteigti un kļūdaini. Un, ja tā, tad tas uz personīgo vai pat, piemēram, visas ģimenes bagātību var atstāt graujošu ietekmi. Tāpat iespējams tas, ka šādos brīžos iestājas jebkādu – arī vajadzīgu - lēmumu paralīze, kas arī var izrādīties kļūda. Skaidrību šajā ziņā lielāku nepadara vēl arī tas, ka nav zināms, kā tieši un cik ilgi turpināsies šāda "Covidrealitāte".

Jārisina lidostu un gaisa telpas kapacitāte, aviokompāniju rentabilitātes problēmas

Tādus secinājumus izteica nozares eksperti Rīgas Aviācijas forumā 2019.

«Izdevās izveidot kvalitatīvu konferences saturu, sākot ar vietējiem ekspertiem attiecībā uz infrastruktūras jautājumiem un beidzot ar interesantu diskusiju par Eiropas aviācijas nozares izaicinājumiem,» gandarījumu par nu jau otro ikgadējo forumu pauž Latvijas Aviācijas asociācijas (LAA) vadītājs Artūrs Kokars.

Kā galvenās sistēmiskās problēmas, ar ko tuvāko gadu laikā saskarsies Eiropas aviācija, forumā minētas neizbēgamā aviokompāniju konsolidācija un lidostu un gaisa telpas kapacitāte. Proti, mazākās kompānijas ar laiku neizbēgami pazudīs no tirgus, jo tikai lielās lidsabiedrības Ziemeļamerikā un Eiropā spēj ģenerēt pietiekami lielu biznesa apjomu, lai tas nestu peļņu. Savukārt mazas aviokompānijas ilglaicīgi cieš zaudējumus pat pie labvēlīgiem nosacījumiem. Šobrīd kā papildu izaicinājums ir degvielas cenu kāpums un atsilums pasaules ekonomikā. «Līdz ar to vājākajiem vai nu jāpazūd, vai arī jāapvienojas,» saka A. Kokars. Latvijas nacionālās lidsabiedrības airBaltic biznesa modeli runātāji gan vērtējuši visnotaļ pozitīvi.

Pasaules ekonomikai rudens ir iesācies ar zināmu nolemtības sajūtu. Iemesli pesimismam nav ilgi jāmeklē – visaptverošs cenu kāpums liek Rietumvalstu patērētājam būt izvēlīgākam savos tēriņos, biznesa noskaņojums pasaulē kļūst vājāks, un, kamēr Eiropa turpina gatavoties “bargai” ziemai, Centrālās bankas izmanto katru iespēju, lai uzsvērtu savu nelokāmību inflācijas apkarošanas jautājumos, pat ja tās cena ir vēl zemāki izaugsmes tempi vai pat recesija.

Pasaules ekonomikas lejupslīdes dažādās sejas

Kaut arī pašreizējais pasaules ekonomikas atslābums izskatās sinhronizēts, globālajai lejupslīdei ir ļoti dažādas sejas. Bažas par ASV lielākoties ir saistītas ar vienu no straujākajiem procentu likmju celšanas cikliem Federālās rezerves sistēmas (FRS) vēsturē ar mērķi atvēsināt ar pandēmijas stimuliem pārkarsētu ekonomiku. Ķīnā valdības nulles kovida politika turpina traucēt valsts ekonomikas procesiem, ko pastiprina strukturāls sagurums Ķīnas nekustamā īpašuma sektorā. Atšķirībā no ASV un Ķīnas Eiropā atslābums lielā mērā ir saistīts ar ārējiem faktoriem, kurus iespaidot ir grūtāk – energoresursu cenu šoka ietekmē recesijas scenārijs monetārajā savienībā un citās Eiropas valstīs kļūst arvien reālāks.

Akciju tirgi mēdz būt priekšvēstneši cikla maiņām ekonomikā. Taču daudz biežāk straujš akciju cenu kritums ekonomiku ietekmē minimāli vai neietekmē vispār. Ja aplūko 18 periodus, kad ASV akcijas (S&P 500) samazinājās par 10% vai vairāk, tikai trīs gadījumos sekoja globāla lejupslīde - (1990. g. jūlijs, 2000. g. septembris un 2007. g. oktobris).

1990. gadā akciju tirgus kritums sakrita ar recesijas, kā to definē NBER (Nacionālais ekonomiskās pētniecības birojs, kas parasti fiksē ekonomisko ciklu maiņu ASV) sākumu. 2000. un 2007. gadā kritums finanšu tirgos aizsākās attiecīgi 6 un 2 mēneši pirms recesijas sākuma. Citi akciju tirgus kritumi ir saistīti ar reģionālām krīzēm, kas globālo lejupslīdi neizraisīja: 1997. gada Āzijas finanšu krīze, Krievijas krīze 1998. gadā un krīze Grieķijā 2010. gadā.

Jāpiebilst, ka eiro krīze 2011. gadā izraisīja recesiju eirozonā. Vairāki 10-15% kritumi ir radušies arī no ierobežota mēroga satricinājumiem, piemēram, ar naftas cenu svārstībām, izmaiņām Ķīnas valūtas politikā vai kredīta procentu likmēs. Tikmēr vairāku kritumu tieša saistība ar reālo ekonomiku nav saskatāmi, piemēram, «Melnā pirmdiena» 1987. gada oktobrī vai kritums, ko veicināja LTCM riska ieguldījumu fonda sabrukums 1998. gada oktobrī. Tādējādi var secināt, ka 10-15% kritums nav automātisks signāls par globālas lejupslīdes sākšanos.

Pazīstamais ASV sociologs, notikumu vērotājs un komentētājs Neits Silvers savā grāmatā "Signāls un trokšņi: kāpēc tik daudz prognožu nepiepildās, bet dažas piepildās" raksta, ka signāls ir patiesība, bet trokšņi mūs novirza no tās.

Pamatjautājums ir līdzīgs tam, ar ko ikdienā sastopas ārsti, – prast orientēties daudzo rādītāju kopumā un izcelt tos, kuriem konkrētajā situācijā ir lielākā ietekme. Tas palīdz labāk noteikt diagnozi un īstenot sekmīgāku ārstēšanu.

Šīs pārdomas ir būtiskas arī tiem Latvijas iedzīvotājiem, uzņēmējiem un politikas veidotājiem, kuriem ir vēlme veidot savu darbību un prognozēt finanses ilgtermiņā, piemēram, pieņemot lēmumus par nekustamā īpašuma pirkumu, izmaiņām ģimenē, darba maiņu. Vieni vēlētos pēc iespējas sekmīgāk pārdzīvot krīzi (piemēram, uz to laiku samazinot parādus), savukārt citiem tā var būt lielā iespēja (piemēram, cerot uz nekustamā īpašuma cenu krišanos u.tml.).

Pilnīgi visi Latvijas pensiju otrā līmeņa plāni pēdējo sešu mēnešu laikā strādājuši ar pozitīvu ienesīgumu un lielākā daļa pārvaldīto aktīvu vērtību palielinājuši arī viena gada periodā, informē bankas "Citadele" meitasuzņēmuma "CBL Asset Management" valdes priekšsēdētājs Kārlis Purgailis, atsaucoties uz "manapensija.lv" datiem.

Lielākie ieguvēji šobrīd ir tie iedzīvotāji, kas, neskatoties uz piedzīvoto tirgus korekciju 2022.gadā, turpinājuši veikt regulāras iemaksas pensijas otrajā un trešajā līmenī, norāda Purgailis.

Viņš skaidro, ka iedzīvotāji, kuri ir turpinājuši veikt iemaksas pensijas otrajā vai trešajā līmenī, akciju tirgus kāpuma rezultātā ir izlīdzinājuši 2022.gada tirgus korekcijas rezultātā piedzīvotos īslaicīgos zaudējumus, un viņu pensiju uzkrājumi atkal pieaug. Veiktās iemaksas ir ļāvušas pensiju pārvaldniekiem iegādāties salīdzinoši lētus aktīvus, kuru vērtība šobrīd ir krietni pieaugusi.

Purgailis informē, ka visizdevīgākajā pozīcijā atrodas tie iedzīvotāji, kuri izmanto aktīvos pensiju plānus, kur dažādu uzņēmumu akciju vai indeksu īpatsvars veido līdz pat 100% no to apjoma - šo plānu vidējais ienesīgums pēdējā pusgada laikā ir aptuveni 9,3%.

Straujais cenu kāpums Latvijā turpinās, un aprīlī patēriņa cenas Latvijā ir palielinājās par 2,2 % mēneša laikā, savukārt gada inflācija sasniedza 13 %, liecina Centrālās statistikas pārvaldes publicētā informācija.

Pasaules pārtikas, degvielas un citu energoresursu cenu pieaugums joprojām veido lielāko daļu no cenu kāpuma Latvijā, taču straujais izmaksu kāpums liek arvien vairāk celt cenas arī citās nozarēs, un aprīlī pakalpojumu cenu inflācija Latvijā sasniedza 6,4 %. Diemžēl resursu cenu kāpums pasaulē turpinās un tuvākajos mēnešos cenas Latvijā cenas turpinās kāpt, savukārt augstākais inflācijas līmenis varētu tikt sasniegts vasaras beigās vai rudens sākumā. Pēc manām prognozēm, inflācija Latvijā šogad varētu būt 12-14 % robežās.

Aprīlī līdzīgi kā iepriekšējos mēnešos visstraujāk Latvijā auga energoresursu cenas. Salīdzinājumā ar pērno gadu dabasgāzes cenas Latvijā aprīlī palielinājās par 71,2 %, cietā kurināmā – 45,9 %, degvielas – 45,7 % un siltumenerģijas – 27,9 %. Papildus tam aprīlī pārtikas cenu inflācija sasniedza 17,7 %. Krievijas iebrukums Ukrainā ir viens no iemesliem, kādēļ pasaules resursu cenu kāpums pēdējos mēnešos ir bijis tik straujš, un šī kara attīstība noteikti ietekmēs visas pasaules ekonomikas tālāko attīstību.

Inflācijas augstākais punkts Latvijā varētu tikt sasniegts rudenī, prognozē banku analītiķi, komentējot piektdien publiskotos datus par patēriņa cenu izmaiņām jūnijā.

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka tik augsta inflācija nav bijusi kopš 90-to gadu sākuma, kad ekonomika izdzīvoja vērienīgus pārmaiņu laikus. Arī pārējās eirozonas valstīs inflācijas līmenis, kaut zemāks nekā Baltijas valstīs, ir sasniedzis daudzu pēdējo desmitgadu augstāko līmeni.

"Šobrīd var novērot visai atšķirīgas inflācijas tendenču prognozes. Tas ir saprotams, jo nenoteiktība ir ļoti augsta. Visticamāk, ka augstākais inflācijas punkts tiks piedzīvots rudenī. Nākamgad temps palēnināsies, kas nozīmē, ka sasniegtais cenu līmenis turpinās augt, bet lēnāk. To noteiks ekonomikas izaugsmes vājināšanās un tam sekojošās izmaiņas patēriņā un primāri enerģijas un pārtikas cenu dinamika," teica D.Gašpuitis.

Kreditēšanu Latvijā ietekmē trīs uzņēmēju grupas, daļai joprojām ir skaudras atmiņas no iepriekšējās recesijas, taču tik dziļa krīze, kāda tā bija iepriekš, mūsu valstī noteikti nebūs.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Finanšu nozares asociācijas Kreditēšanas komitejas līdzpriekšsēdētājs, AS SEB banka valdes loceklis Kārlis Danēvičs. Viņaprāt, vislielākos riskus recesijai Latvijā rada nevis tas, kas notiek mūsu valstī, bet gan Ķīnas un ASV attiecības, kā arī arvien pieaugošais populisms visā pasaulē.

Fragments no intervijas

Kāda situācija ir kreditēšanā?

Vienā vārdā – interesanta situācija. Lai arī kopš iepriekšējās krīzes būs pagājuši teju 10 gadi, tā Latviju skāra ļoti smagi un būtībā ir pielīdzināma lielajai depresijai, kādu pagājušā gadsimta 30. gados pārdzīvoja ASV, tomēr kreditēšanā Latvijā valda sava veida nogaidīšana. Aizdevēji ir vērīgi, dažkārt īpaši detalizēti savās prasībās, aizņēmēji – vai nu pārlieku risku mīloši vai arī pretēji – ļoti piesardzīgi, jo joprojām labā atmiņā ir iepriekšējā krīze. Vienlaikus sava veida ietekme ir arī aktuālākajam jautājumam par naudas līdzekļu un kapitāla izcelsmi darījumu partneriem un to patiesā labuma guvēju noskaidrošanai (identificēšanai). Tie uzņēmumi, kuriem ir skaidra kapitāla izcelsme, caurspīdīgs bizness, aizņēmumu Latvijā var saņemt būtībā uz tieši tādiem pašiem nosacījumiem, kādi ir Zviedrijā vai Vācijā. Vienlaikus jāsaprot, ka ne jau visi potenciālie aizņēmēji ir tādi. Ir uzņēmumi, kuri šodien var saņemt finansējumu ar ļoti zemām procentu likmēm tieši tāpat, kā to varēja iegūt 2006.- 2007. gadā, un ir arī tādi, kuri kredītu saņemt nevar, jo bankas nesteidz aizdot. Līdztekus šīm divām kredītņēmēju kategorijām ir vēl viena, kādas īsti nebija pirms iepriekšējās krīzes, – kredītu saņemt var, bet šādu iespēju neizmanto vai arī, ja to ņem, tad ļoti piesardzīgi. Ir daudz spēcīgu uzņēmumu, kuri varētu iegādāties citas kompānijas, ieiet citos tirgos un attīstīties, taču tas nenotiek, jo valda piezemētība, bailes, nedrošība par nākotni.

Globālajā parādu jūklī ātru risinājumu nav, Latvijai tas var nest eksporta pieauguma tempu samazināšanos.

Pēdējie notikumi pasaules finanšu tirgos uzskatāmi apliecina, ka investoru ticība pasaules vadošo ekonomiku izaugsmei ir ievērojami mazinājusies. Tas, ka tikai viena no vadošajām pasaules kredītreitingu aģentūrām par vienu pakāpi samazinājusi ASV kredītreitingu Volstrītā izraisīja paniku, kuras rezultātā biržas indeksi piedzīvoja straujāko kritumu kopš 2008. gada nogales, kad masveida riska aktīvu izpārdošanu izraisīja dažādu apšaubāma rakstura kredītu un no tiem atvasinātu vērtspapīru tirgus sabrukums.

ASV akciju tirgu nespēja nomierināt pat valsts prezidenta Baraka Obamas paziņojums, ka ASV vienmēr būs valsts ar AAA kredītreitingu un prioritāšu lokā ir valsts budžeta sabalansēšana. «Pēdējo divu gadu norises globālajā ekonomikā mēs varam vērtēt tikai kā atkopšanos no finanšu krīzes un ne par kādu būtisku tautsaimniecības izaugsmi kā tādu runāt nevaram,» vērtē Citadele Asset Management Tirgus analīzes daļas vadītājs Zigurds Vaikulis. Viņš vēlreiz uzsver, ka riski, kas izraisīja finanšu krīzi 2008. gadā, vēl aizvien nav novērsti un dzīvošana uz parāda turpinās.

Atskatoties uz 2023. gada sākumā izteiktajām prognozēm ir skaidri redzams, ka šogad akciju tirgum klājās daudz labāk nekā es vai citi finanšu eksperti prognozēja.

2023. gadu biju palicis zem vārdu kombinācijas “optimismam maz vietas” vai “amerikāņu kalniņi turpināsies”, bet teksta korektors piedāvāja “piesardzīgs optimisms” – tāds šis gads arī izrādījās.

Līdz 2023. gada oktobra beigām tas bija kalnains un nervozs, taču līdz ar novembra atnākšanu viss mainījās. Kāds nospieda gāzes pedāli un visi riska aktīvi “aizlidoja kosmosā”, apgāžot gandrīz visas Volstrītas prognozes. S&P 500 noslēdza gadu 4770 līmenī – diezgan tālu pat no optimistiskiem Deutche Bank 4500 punktiem un Wells Fargo ar 4400. Kā arī ļoti tālu no 4000 punktu mediānas un pavisam tālu no Barclays Bank vai Societe Generale 3675 un 3800 punktiem. Būsim godīgi – vēl pašās oktobra beigās amerikāņu akciju galvenā indeksa vērtība bija pieticīgie 4100 punkti. Izskatās, ka visas tirgus vasaras un rudens bailes nu ir izgaisušas kā rīta migla, ko var redzēt arī pēc “lielo zēnu” prognozēm uz 2024. gadu.

Šā gada rudens finanšu tirgos tika gaidīts ar zināmām bažām. Kā nekā tieši pirms gada aizsākās spēcīga akciju izpārdošana, kas ASV fondu tirgu nogāza teju par 20%.

Līdzīgas nedienas bija arī Vecajā kontinentā, kur rudens un ziemas sākums lieliski parādīja, cik ātri akciju tirgū var sadegt aptuveni divi triljoni eiro. Rīt jau oktobris, un šis mēnesis kā tāds dažkārt tiek gaidīts ar zināmām bažām (arī septembris, bet to, šķiet, būsim pārdzīvojuši daudzmaz veiksmīgi), jo tieši tā laikā finanšu tirgi piedzīvojoši dažus no saviem pašiem lielākajiem sabrukumiem.

Katrā ziņā Eiropai pēdējā laikā jaunumi nav tie paši labākie: reģiona motora - Vācijas - ražošana pamatīgi iebuksējusi, un vājums draud inficēt arī pagaidām noturīgo patēriņu. Šīs valsts uzņēmēju gaidas par nākotni ir pesimistiskās kopš iepriekšējās globālas finanšu krīzes. Tepat pie apvāršņa gozējas Brexit, un ASV, šķiet, spriež ne tikai par tarifiem Vecā kontinenta vīnam un rokassomiņām, bet arī apsver tos noteikt Eiropas spēkratu industrijai. Vismaz finanšu tirgū omu pozitīvu pagaidām uztur centrālo banku monetārās stimulēšanas aktivitāte. Tiesa gan, arī šajā frontē munīcija lielā mērā, šķiet, ir izšauta, un dažiem Eiropas reģioniem negatīvo likmju politika, iespējams, pat nebūt nav vajadzīga.

Dažos aspektos darba tirgus patlaban ir sarežģītāks nekā jebkuras recesijas laikā, norāda ASV Federālo Rezervju sistēmas vadītāja Dženeta Jellena.

Viņa uzsvērusi, ka centrālās bankas mērķis ir palīdzēt Centrālajai ielai, nevis Volstrītai, un viņa cer to paveikt, primāri veicinot darba tirgus atgūšanos, raksta CNN Money.

Dž. Jellenas teiktais ir būtisks, jo viņa uzsver, ka uzmanība tiks veltīta daudziem ekonomikas faktoriem, ne tikai bezdarba līmenim, un Dž. Jellena minējusi sešas pazīmes, kas liecina par vāju darba tirgu.

Viņa norādījusi, ka algas aug pārāk lēni. Kopš recesijas, darbinieku algas ir augušas vidēji par 2% gadā, kas ir ļoti zems rādītājs. «Zemais algas pieauguma rādītājs ir vēl viens signāls, ka FRS darbs vēl nav padarīts,» viņa uzsvērusi.

Jaunas recesijas risks ne tikai ASV, bet arī eirozonas perifērijā, kā arī Liebritānijā un Japānā sasniedzis jau 50%, sarunā ar ASV telekanālu CNN uzsvēris slavenais profesors un ekonomists, kurš paredzēja iepriekšējo finanšu krīzi, Nouriels Raubini.

Pirmās recesijas laikā bija pārāk daudz parādu privātajā sektorā, taču tagad to ir pārāk daudz valsts sektorā. «Ja jūs samazināt finanšu izdevumus, lai ietaupītu, jūs panākat lēnu ekonomikas izaugsmi. Pašlaik tā ir pārāk lēna – tas ir apmēram tā pat kā ar lidmašīnu, kas zaudē augstumu – jums ir divas iespējas – vai nu palielināt ātrumu, lai izrautos no augstuma zaudēšanas, vai arī turpināt krist,» klāsta ekonomists.

«Es baidos, ka pašlaik mēs jau esam brīvajā kritienā – tāpēc, ka iepriekšējos gados, kad vien bija kādas ekonomiskas nedienas, mēs esam izmantojuši jau visus pieejamos līdzekļus to risināšanai,» skaidro N. Raubini, akcentējot, ka pasaules līderu rīcībā nav palicis nekādu instrumentu, lai novērstu recesiju.

Vērojams otrs garākais nepārtrauktas ASV tautsaimniecības izaugsmes cikls mūsdienu ekonomikas vēsturē; nekas gan nemēdz būt mūžīgs.

Pasaule jau ilgāku laiku dzīvo tautsaimniecības izaugsmes apstākļos. Tiesa gan, ekonomikas cikliskumu neviens atcēlis nav. Šobrīd populāri paredzēt, ka tuvojamies pieauguma cikla vēlīnajai stadijai (vai tajā jau atrodamies), kur sevišķi izteikts tas esot attiecībā uz ASV. Ekonomisti spriež, ka tautsaimniecības recesiju šajā valstī izsludinātās nodokļu atlaides būs vien aizkavējušas. Piemēram, The Wall Street Journal tirgus speciālistu aptaujas rezultāti liecina, ka ekonomikas lejupslīde ASV, visticamāk, materializēsies 2020. gadā.

Otrs garākais

Šobrīd vērojams otrs garākais ASV tautsaimniecības izaugsmes periods, kuru nepārtrauc kāda recesija, vēsturē (izaugsme vērojama jau kopš 2009. gada vidus). Tomēr arvien lielāka daļa ekspertu sliecas domāt, ka šādi laiki mūžīgi nebūs. Piemēram, The Wall Street Journal (WSJ) finanšu procesu vērotāju aptaujas rezultāti liecina, ka šobrīd 60% privātā sektora ekonomistu paredz, ka, visticamāk, 2020. gadā piedzīvosim ASV recesiju. Vēl 22% uzskata, ka tas notiks 2021. gadā. Attiecīgi - mazākā daļa lēš, ka ASV recesiju sagaidīsim 2022. gadā vai pat vēl vēlāk.

Pēc datu publicēšanas, kas liecināja, ka eirozonas ekonomika otrajā ceturksnī spējusi tikt ārā no recesijas, Eiropas akciju tirgi piedzīvoja ar nelielu kāpumu.

Stoxx Europe 600 Index pieauga par 0,2%. Eiropas akciju tirgu raksturojošais indekss kopš 24. jūnija ir pieaudzis jau par 12%, reaģējot uz labākiem ekonomikas datiem, nekā iepriekš gaidīts, kā arī centrālo banku ziņām, ka bāzes likmes tiks saglabātas zemā līmenī vēl kādu laiku, raksta Bloomberg.

Vācijas DAX 30 pieauga par 0,12%, Francijas CAC 40 – par 0,35%, bet Lielbritānijas FTSE 100 saruka par 0,2%.

Db.lv jau rakstīja, ka otrajā ceturksnī eirozonas ekonomika spēja tikt ārā no ilgākās recesijas vēsturē, iekšzemes kopproduktam pieaugot par 0,3%, liecina Eiropas Savienības statistikas biroja dati.