Cena, ko Ķīna maksās Krievijai par piegādāto dabasgāzi, ir tuvu 350 dolāriem par tūkstoš kubikmetru, raksta Wall Street Journal.

Tā intervijā Krievijas TV kanālam Rossiya 24 atklājis Krievijas Enerģētikas ministrs Aleksandrs Novaks.

Trešdien, kad Krievija un Ķīna parakstīja 400 miljardu dolāru vērto vienošanos uz 30 gadiem par gāzes piegādi, cena netika atklāta, un Gazprom vadītājs Aleksejs Millers sacīja, ka tas ir komercnoslēpums.

Analītiķi minēja dažādus variantus, kāda varētu būt cena, taču lielākā daļa bija vienisprātis, ka projekts prasīs lielas investīcijas no Krievijas puses un var finansiāli ierobežot kompāniju. Tomēr daži norādīja, ka gūtais labums, ieejot strauji augošajā Ķīnas tirgū, noteikti pārspēs nepieciešamos Gazprom finansiālos ieguldījumus.

Kā skaidro AS Latvijas Gāze pārstāvis Vinsents Makaris, ņemot vērā apjomu (runa ir par 38 miljardiem kub.m gadā; Latvija patērē 1,5 miljardus), noteikti tiek piešķirta pietiekami liela atlaide.

Jāņem arī vērā tas, ka ieguves lauki ir salīdzinoši netālu no Ķīnas robežas un attiecīgi transportēšanas izmaksas līdz robežai varētu būt mazākas (tiesa, jābūvē gāzesvads arī, bet pa neapdzīvotām teritorijām), uzsver LG pārstāvis.

Tāpat viņš norāda, ka cena noteikti nav konkrēti viena - ja ir minēti 350 dolāri, tad tas varētu būt atskaites punkts šim brīdim, bet tā mainīsies atkarībā no formulā iekļautajiem faktoriem.

350 dolāri ir nedaudz mazāka cena nekā Latvija patlaban iepērk, tomēr, vērtējot nolīgtos vēsturē lielākos apjomus un citus apstākļus, tā ir adekvāta, tirgum atbilstoša cena, uzskata V. Makaris.

Arī SEB bankas makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis norāda, ka, ja vērtē darījumu, tad pilnīgi noteikti izdarīt viennozīmīgus secinājumus, vadoties vien no cenas, šajā brīdī nevar. Šajos saspīlējuma apstākļos ir ļoti daudz nezināmu faktu, vienošanos nosacījumu, kas šādu vērtējumu sarežģī. Potenciālais finansiālais ieguvums ir visai nenoteikts, bet to drīzāk vērtēt var kā politisku soli, kam ir savs vēstījums gan Krievijas, gan Rietumu sabiedrībai. Taču, vērtējot situāciju kopumā un jau krietnu laiku aizņēmušās sarunas par šāda darījuma noslēgšanu, visticamāk, ka lielāks ieguvējs laika gaitā izrādīsies Ķīna.

Db.lv jau rakstīja, ka abu valstu vienošanās paredz 38 miljardu kubikmetru gāzes piegādi Ķīnai gadā nākamo 30 gadu laikā.

Krievija ir pievērsusies Ķīnai ar mērķi veicināt savas ekonomikas izaugsmi, jo attiecības ar ASV un Eiropas Savienību ir sašķobījušās Ukrainas dēļ. Šī vienošanās, kas parakstīta pēc vairāk nekā 10 gadus ilgām pārrunām, ļaus Gazprom attīstīt milzīgus gāzes laukumus Austrumsibīrijā, diversificējot eksporta tirgus, jo patlaban lielākā daļa dabasgāzes tiek eksportēta uz Eiropu.

Savukārt Ķīna saņems papildus gāzes apjomus, kas palīdzēs mazināt gāzes iztrūkumus. Gāze tiks piegādāta Ķīnas valstij piederošajai China National Petroleum Corp.