Pasaulē

Mariupoles centrā atsākusies šaušana

Gunta Kursiša,10.05.2014

Jaunākais izdevums

Ukrainas austrumu daļas pilsētā Mariupolē, kur piektdien kauja starp separātistiem un Ukrainas karavīriem prasīja vairāku cilvēku dzīvības, atkal dzirdams šāvienu un sprādzienu troksnis, ziņo pilsētas medijs 0629.

Virs pilsētas pašvaldības ēkas, kas vakarnakt aizdegās, atkal ceļas dūmu mākonis.

Db.lv jau ziņoja, ka 9. maijā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes. Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki. Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Putins paziņo, ka viņam ir tiesības nosūtīt karaspēku uz Ukrainu

Gunta Kursiša,17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Komentāri

Pievienot komentāru
Finanses

Pēc vardarbības saasināšanās Ukrainas austrumos krītas rubļa kurss

BNS/AP,26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas rubļa kurss pirmdienas rītā attiecībā pret ASV dolāru saruka par vairāk nekā 3% pēc tam, kad Rietumvalstu līderi brīdināja par jaunām sankcijām pret Krieviju saistībā ar karadarbības saasinājumu Ukrainas austrumos.

Rubļa kurss saruka līdz 65,8 rubļiem par ASV dolāru pretstatā 63,7 rubļiem par dolāru iepriekš pēc tam, kad vismaz 30 civiliedzīvotāji sestdien gāja bojā raķešu uzbrukumā Ukrainas ostas pilsētā Mariupolē. Rietumvalstu līderi pēc uzbrukuma paziņoja, ka apsver jaunus soda pasākumus pret Krieviju par tās iesaisti prokrievisko separātistu Ukrainas austrumos atbalstam. Krievijas amatpersonas par uzbrukumu Mariupolei vainoja Ukrainas spēkus.

Krievijas nacionālās valūtas vērtība, ko ietekmējušas Rietumvalstu sankcijas un naftas cenas kritums pasaulē, pēdējā gada laikā jau ir sarukusi par apmēram pusi. Lai gan sākotnēji noteikto sankciju termiņš šovasar beidzas, ASV prezidents Baraks Obama svētdien paziņoja, ka viņa vadītā valsts kopā ar partneriem Eiropā strādās, lai «palielinātu spiedienu uz Krieviju» pēc jaunākā vardarbības viļņa Ukrainā. Eiropas Savienības amatpersonas ir paziņojušas, ka ceturtdien rīkos ārkārtas sanāksmi, lai runātu par situāciju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) ir nolēmusi pagarināt ierobežojošus pasākumus pret Krieviju, ceturtdien pēc ārkārtas Eiropas Savienības (ES) Ārlietu padomes sanāksmes, žurnālistiem sacīja ES augstā pārstāve ārlietās un drošības politikas jautājumos Federika Mogerīni.

ES izlēmusi pagarināt personu sarakstu pret kuriem noteikts ceļošanas aizliegums, darbību līdz septembrim, teica Mogerīni. Tāpat lēmums pieņemts vienbalsīgi, visām ES valstīm vienojoties. Mogerīni arī norādīja, ka turpināsies arī visi iespējamie diplomātiskie pasākumi, lai atrisinātu Ukrainā notikušos pasākumus.

Ārkārtas ES Ārlietu padome tika sasaukta pēc separātisko grupējumu veiktajiem bruņotajiem uzbrukumiem Mariupolē un citur Ukrainas austrumos. Mogerīni norādīja, ka Padomē pārrunāti notikumi Ukrainā, kā arī pieņemti lēmumi par tālāku ES rīcību šajā jautājumā.

«Es vēlos pateikties visiem ministriem par to konstruktīvo pieeju, kas ļāva mums aizvadīt ļoti labu diskusiju un pieņemt vienbalsīgu lēmumu,» uzsvēra ES augstā pārstāve. «Mēs turpinām atbalstītu visus diplomātiskos pasākumus, kas šobrīd norisinās, kā arī pieņēmām lēmumus par tālāku ES rīcību,» teica Mogerīni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Asiņainā kaujā starp Ukrainas karavīriem un separātistiem vismaz septiņi bojāgājušie

Gunta Kursiša,10.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē piektdien aizvadīta asiņaina kauja starp Ukrainas pretterorisma karavīriem un prokrieviskajiem separātistu kaujiniekiem. Apšaudēs kopumā miruši vismaz septiņi cilvēki, bet ievainoti – 39 cilvēki, ziņo Ukrainas varasiestādes.

Apšaudes, izmantojot automātiskos ieročus sākušās jau piektdienas rītā, un kauja turpinājās līdz naktij. Sadursmes iemesls bija Iekšlietu ministrijas pārvaldes ēka, ko bija ieņēmuši bruņoti separātisti ar dažu vietējo likumsargu atbalstu. To mēģināja atbrīvot Ukrainas drošības dienesta spēki.

Neilgi pirms pusnakts 9. maijā izcēlās ugunsgrēks Mariupoles domes ēkā. Zināms, ka ugunsnelaime sākusies ēkas augšējos stāvos.

Jau piektdien pa dienu Maripoles ielās tika novērota bruņutehnika ar Ukrainas karogiem. Izskanējušas ziņas arī par papildu «zaļo cilvēciņu» sūtīšanu uz Mariupoli no Doņeckas, radot bažas, ka Maripole kļūs par kaujas epicentru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Transports un loģistika

Matīss: Sankciju pastiprināšana pret Krieviju uz Latvijas tranzītu atstās graujošu ietekmi

BNS,26.01.2015

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) sankciju pastiprināšanai pret Krieviju, kas varētu sekot pēc traģiskajiem notikumiem nedēļas nogalē Ukrainā, būtu graujoša ietekme uz Latvijas tranzītu, pirmdien intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam Rīta Panorāma teica satiksmes ministrs Anrijs Matīss.

«Diemžēl šī situācija, kas ir pagājušajās brīvdienās notika Ukrainā un Mariupolē rada būtisku satraukumu, jo līdzšinējā situācija un tas trauslais pamiers zināmā mērā vēl tika ievērots, taču vakardienas un aizvakardienas masīvie uzbrukumi, protams, tikai pasliktina situāciju attiecībās ar Krieviju. Tas noteikti arī pasliktina mūsu izredzes attiecībā uz sankcijām un citiem jautājumiem. Šie notikumi rada vēl lielākas bažas, ka ES sankcijas tiks paplašinātas vai vismaz esošās - saglabātas ilgākā laika periodā,» teica Matīss.

Uz jautājumu, vai ministrs atbalstīs sankciju pastiprināšanu, Matīss norādīja, ka tas ir jāvērtē. «Raugoties, ka iet bojā miermīlīgie iedzīvotāji, tostarp tiek bombardētas skolas, bērnudārzi un dzīvojamās mājas, protams, nevienu tas neatstāj vienaldzīgu,» teica ministrs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienības (ES) dalībvalstu līderi uzdevuši savu valstu ārlietu ministriem apsvērt jaunas sankcijas pret Krieviju saistībā ar vardarbības saasinājumu Ukrainas austrumos, kad viņi ceturtdien tiksies ārkārtas sanāksmē Briselē.

Kopīgā paziņojumā otrdien 28 ES dalībvalstu vadītāji pauda savas bažas par Krievijas atbalstu prokrieviskajiem separātistiem, kas pie Mariupoles pilsētas sākuši jaunu militāro kampaņu.

«Saistībā ar situācijas pasliktināšanos mēs lūdzam gaidāmajā Ārlietu padomes sanāksmē izvērtēt situāciju un izskatīt jebkādu piemērotu rīcību, jo īpaši turpmākus ierobežojošus pasākumus,» lasāms paziņojumā.

Pasākumu mērķim ir jābūt «straujai un vispusīgai Minskas vienošanos izpildei», tajā teikts, atsaucoties uz lielā mērā ignorēto pamiera plānu, kas tika parakstīts septembra sākumā Baltkrievijas galvaspilsētā.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Papildināta ar foto - Uzbrukumā Ukrainas armijas bāzei nogalināti trīs bruņoti separātisti

Gunta Kursiša,17.04.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Trīs cilvēki nogalināti bruņotu separātistu uzbrukumā Ukrainas armijas bāzei Mariupolē, kas notika trešdienas naktī, pavēstījis Ukrainas iekšlietu ministrs Arsens Avakovs. Tikmēr Ženēvā šodien sākas krīzes sarunas starp ASV, Krieviju, Eiropas Savienību (ES) un Ukrainu, ziņo BBC.

Aizvadītajā naktī aptuveni 300 bruņoti separātisti uzbruka Ukrainas armijas bāzei pilsētā Mariupolē – Doņeckas reģiona dienvidu daļas pilsētā. Uzbrukums sākās, separātistiem metot degvielas spridzekļus armijas bāzes virzienā, uz ko Ukrainas militāristi atbildēja ar uguni, nogalinot trīs uzbrucējus. Sadursmē tika ievainoti 13 separātisti, bet 63 tika aizturēti. Tāpat tika konfiscēti ieroči, Krievijas operatoru saziņas līdzekļi un telefoni, pašlaik tiek skaidrota aizturēto separātistu personība, informēja Ukrainas iekšlietu ministrs. Viņš arī norādīja, ka Iekšlietu ministrijas rindās zaudējumu nav.

Pretterorisma operācija, kas tika uzsākta, pieaugot spriedzei Austrumukrainā, turpinās. Uz krīzes reģionu nosūtīti papildspēki, ieskaitot helikopterus. «Tā kā uzbrukums militārajai bāzei bija tik agresīvs, iekšlietu ministrijas grupa lēma pastiprināt spēkus ar Omega speciālajiem spēkiem. Tiks iesaistīti helikopteri,» pauda A. Avakovs.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dzīvojamo un komercēku apsaimniekošanas pakalpojumu sniedzējs «Civinity» paziņojis par lēmumu atteikties no turpmākiem paplašināšanās plāniem Ukrainā un pārdot visas tam piederošās «Civinity Ukraina» akcijas. Līdz šim Ukrainā «Civinity» strādāja Kijevā, Zaporožjē un citās pilsētās.

Ukrainā «Civinity» darbību uzsāka pirms 2 gadiem. Uzņēmumu grupa, kas darbojas Lietuvā un Latvijā, kopā ar partneriem no Ukrainas toreiz dibināja kopuzņēmumu «Civinity Ukraina», kurš piedalījās vietējo pašvaldību rīkotajos iepirkumos par daudzdzīvokļu māju administrēšanu, daļā no tiem uzvarot.

«Ņemot vērā atšķirīgās prakses namu apsaimniekošanas jomā Ukrainā un Baltijas valsīs, mēs esam nolēmuši pārtraukt «Civinity» darbību Ukrainā, pārdodot visus uzsāktos un aktīvos projektus šajā valstī,» grupas lēmumu komentē Rimvīdas Ramanausks, «Civinity» ģenerāldirektors.

2016.gadā dibinātā «Civinity Ukraina» līdz šim pārvaldīja sabiedrību «Misto dlya lyudei», kura veiksmīgi uzvarēja vairākos dzīvojamo ēku administrēšanas konkursos, tai skaitā Zaporožjes pašvaldības konkursā par 3,5 milj. kv. m. māju apsaimniekošanu. Šobrīd sabiedrība administrē vairāk nekā 3000 dažāda veida ēkas Ukrainas galvaspilsētā Kijevā, Zaporžje, Mariupolē, Melitopolē, Kremenčukā un Energodarā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Krievijas prezidents Vladimirs Putins ir sācis karu Eiropā, un visa atbildība par sekām gulstas uz viņa pleciem, mikroblogošanas vietnē "Twitter" paziņojis Latvijas aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Vienlaikus viņš norāda, ka Latvija joprojām ir drošībā. "Mēs tuvākajā laikā plānojam konsultēties ar sabiedrotajiem par tālākajiem soļiem," informē Pabriks.

Viņš novēl spēku un izturību ukraiņu tautai, kuru ir piemeklējusi šī nelaime.

Kā ziņots, Putins ceturtdien negaidīti teica runu Krievijas telekanālā "Rossija-24", paziņojot, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, un aicinot Ukrainas armiju "'nolikt ieročus".

Krievijas neatkarīgais televīzijas kanāls '"Doždj" vēsta, ka no dažādām Ukrainas pilsētām, arī no Kijevas, pienāk ziņas par sprādzieniem, tiek vēstīts par uzbrukumiem militārajiem objektiem un desanta izsēdināšanu.

CNN, atsaucoties uz Ukrainas Iekšlietu ministriju, ziņo, ka sprādzieni Kijevā esot raķešu triecieni.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Separātisti paziņojuši Doņeckas referenduma rezultātus; Putins pagaidām nekomentē

Gunta Kursiša,12.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuru Kijeva vaino nekārtību organizēšanā Ukrainas austrumos, pagaidām referenduma rezultātus nekomentē, ziņo Ukrainas mediji.

Par šādiem rezultātiem naktī no 11. uz 12. maiju Krievijas medijam Itar-Tass paziņoja «Centrālās vēlēšanu komisijas koordinators» Boriss Ļitvinovs. Viņš arī apgalvoja, ka pirmie rezultāti liecina – pret Doņeckas reģiona neatkarību nobalsojuši 10,19 % referenduma dalībnieku, savukārt 0,74% balsu esot atzītas par nederīgām.

Referenduma rezultāti tika paziņoti vien dažas stundas pēc tā beigām.

Austrumukrainas pilsētā Mariupolē, kur vēl pirms dažām dienām izcēlās asiņaina kauja starp separātistiem un Ukrainas pretterorisma operācijas karavīriem, uz balsošanas iecirkņiem veidojās garas rindas, novēroja BBC. Tāpat medijs novēroja, ka kāda sieviete uz balsošanas urnām devās vismaz divas reizes. Savukārt kāds Ukrainas vienotības virzienā noskaņots skolotājs medijam esot atzinis, ka viņu draudēts nogalināt gadījumā, ja skola atteiksies nodrošināt telpas referendumam.

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Amnesty International ziņo par masveidīgu cilvēku nolaupīšanu un spīdzināšanu Ukrainā

LETA--AFP,11.07.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien izdotā starptautiskās cilvēktiesību aizstāvju organizācijas Amnesty International ziņojumā dokumentēti simtiem cilvēku nolaupīšanas un spīdzināšanas gadījumu Ukrainā, ko pastrādājuši promaskaviskie kaujinieki. Tāpat arī kritizēts Ukrainas valdības spēku pārmērīgi pielietotais spēks.

«Viņi sita mani ar dūrēm, ar krēslu, ar jebko, ko varēja atrast. Viņi nodzēsa cigaretes uz manām kājām un sita ar elektrību. Tas turpinājās tik ilgi, ka es vairs neko nejutu un zaudēju samaņu,» publicētajā ziņojumā citēts Luhanskā nolaupītais 19 gadus vecais Saša.

Saša ir bijis Kijevu atbalstošo «pašaizsardzības spēku» biedrs. Viņš teica, ka tika atbrīvots tikai pēc tam, kad tēvs samaksāja 45 000 eiro izpirkuma naudu, pēc kā viņš tūlīt devās uz galvaspilsētu.

Ziņojumā atklājas drūma nolaupīšanu, izspiešanu un spīdzināšanas situācija prokrievisko teroristu pārņemtajās pilsētās.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

ASV pirmdien uz gadu atcēla Ukrainas tērauda importam piemērotos muitas tarifus, tādējādi cenšoties atbalstīt kara postītās valsts ekonomiku.

Ņemot vērā dramatisko situāciju Mariupolē, kur tērauda rūpnīcā patvērumu atraduši civiliedzīvotāji, ASV tirdzniecības ministre Džīna Raimondo norādījusi uz tērauda ražošanas nozares nozīmību, tai turpinot darbību un nodrošinot darbavietas ukraiņiem.

"Mēs nevaram vienkārši apbrīnot Ukrainas iedzīvotāju drosmi un garu, mums viņiem jāpalīdz un jāatbalsta viena no Ukrainas ekonomiskajai labklājībai svarīgākajām nozarēm," uzsver Raimondo. "Lai tērauda ražotnes turpinātu darboties kā ekonomiskais atbalsts Ukrainas iedzīvotājiem, tām jāspēj eksportēt tērauds."

ASV 25% tarifu tērauda importam noteica 2018.gada martā, lai aizsargātu iekšzemes rūpniecību.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Eiropas Savienība (ES) oficiāli apstiprinājusi sesto sankciju paketi Krievijai par tās iebrukumu Ukrainā.

"Mēs pastiprinām ierobežojumus, kas ietekmē Kremļa spējas finansēt karu, ieviešot jaunas ekonomiskās sankcijas. Mēs aizliedzam Krievijas naftas importu ES un tādējādi samazinām milzīgu ienākumu avotu Krievijai. Mēs no starptautiskās maksājumu informācijas nodošanas sistēmas SWIFT atslēdzam vairāk galveno Krievijas banku. Mēs arī uzliekam sankcijas dezinformācijas izplatītajiem, kas aktīvi līdzdarbojas prezidenta Putina kara propagandā," paziņoja ES augstais pārstāvis ārlietās un drošības politikas jautājumos Žuzeps Borels.

Jaunās ES sankcijas aizliedz pirkt un importēt Krievijas jēlnaftu un vairākus naftas produktus. Pakāpeniska atteikšanās no Krievijas naftas prasīs sešus mēnešus jēlnaftai un līdz astoņiem mēnešiem citiem naftas pārstrādes produktiem. Pagaidu izņēmums jēlnaftas importam pa cauruļvadiem attiecināts uz tām ES dalībvalstīm, "kuras savas ģeogrāfiskās atrašanās vietas dēļ cieš no īpašas Krievijas piegāžu atkarības un kurām nav dzīvotspējīgas alternatīvas".

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Piektdien Ukrainas valdība un prokrieviskie separātisti parakstīja pamiera līgumu, kas varētu noslēgt konfliktu, kurā bojā gājuši jau vairāk nekā 2600 cilvēku, raksta The Independent, atsaucoties uz Interfax.

Arī separātisti Twitter paziņojuši, ka vienošanos ir apstiprinājuši. Pagaidām gan šo informāciju nav apstiprinājusi Ukrainas valdība, jo Baltkrievijā turpinās sarunas kopā ar Krievijas un ASV pārstāvjiem.

Separātistu pasludinātās Doņeckas Tautas republikas pārstāvji ziņoja, ka ir iegājuši Mariupolē, taču valdības pārstāvji to nolieguši. Doņeckā arī piektdien bija dzirdamas artilērijas šāviņu skaņas, un cilvēki stāvēja rindā, lai dabūtu ūdeni, pieteiktos humānajai palīdzībai un izņemtu naudu no bankomātiem.

Krievija gan noliegusi, ka Ukrainā ir viņu karaspēks un ieroči, neskatoties uz liecībām, ko parādījuši NATO pārstāvji. Ukrainas karaspēka pārstāvji ziņojuši, ka konfliktā līdz šim miruši aptuveni 2000 Krievijas karavīru.

Komentāri

Pievienot komentāru
Foto

Ukrainas bagātākais cilvēks iesaistās pret separātismu vērstā kampaņā

Gunta Kursiša,21.05.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Metālnozares magnāts, miljardieris un arī par oligarhu dēvētais Rinats Ahmetovs, kura bagātības lēstas 16 miljardu ASV dolāru vērtībā, iesaistījies kampaņā pret Krievijas atbalstīto separātismu.

Austrumukrainas pilsētā Doņeckā, kā arī citās Doņeckas reģiona pilsētās, piemēram, Mariupolē, izvērstā kampaņa vērsta pret Ukrainas šķelšanos un separātismu, vēsta BBC. Aktivitāšu ietvaros vairāki simti cilvēku apmeklējuši R. Ahmetovam piederošo futbola stadionu, savukārt automašīnu īpašnieki savu nostāju pret separātismu signalizējuši ar autotaurēm. Tāpat ielās bija redzami Ukrainas zili dzeltenie karogi. Spēkratu īpašnieki aicināti ik dienas pusdienlaikā paust savu nostāju. Tiesa gan, jau parādās ziņas, ka dažiem kampaņas dalībniekiem uzbrukuši separātisti.

«Cilvēki ir noguruši no dzīves bailēs un šausmās,» paziņojis miljardieris R. Ahmetovs, izsakot apsūdzību, ka separātisti ved Ukrainu pretī «genocīdam».

Komentāri

Pievienot komentāru
Pasaulē

Janukoviča pārstāvis neko nezina par viņa atrašanās vietu

LETA—SEGODNJA,22.02.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Kamēr Kijevā izplatās dažādas baumas par Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča atrašanās vietu, viņa pārstāvis parlamentā Jurijs Mirošņičenko sestdien žurnālistiem atzinis, ka viņam par to nekas nav zināms.

Viņš apsolīja žurnālistiem paziņot, kur atrodas prezidents, līdzko par to uzzinās.

Mirošņičenko norādīja, ka viņš arī neko nezinot par savu kolēģu – pie varas esošās reģiona partijas deputātu – atrašanās vietu.

Tikmēr daži vietējie mediji ziņo, ka Janukovičs kopā ar īpaši uzticamiem apsargiem piektdienas vakarā esot izlidojis uz Harkovu, kur sestdien paredzēts Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu, Sevastopoles un Krimas visu līmeņu deputātu sanāksme.

Kā vēstīja tīmekļa ziņu vietne ZN.UA, lidmašīnai bijis noteikts maršruts Kijeva-Harkova-Mariupole-Krievija.

Vienlaikus kāds avots ZN.UA pavēstījis, ka Janukovičs joprojām šaubās, vai parakstīt piektdien parlamenta pieņemto likumu par 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu, kas ierobežotu prezidenta pilnvaras par labu Augstākajai Radai.

Komentāri

Pievienot komentāru
Citas ziņas

Rietumi varēja darīt vairāk, lai ierobežotu Krievijas agresīvo politiku

Māris Ķirsons,02.03.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Nedrīkst pret visiem cilvēkiem, kuri Krievijā ir veiksmīgi attīstījuši biznesu, attiekties kā pret noziedzniekiem (iekļaut sankciju sarakstos), kuri veicinājuši, atbalstījuši pašreizējo režīmu un tā iebrukumu Ukrainā, jo tas neatbilst patiesībai.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Krievijas opozīcijas (Sojuz pravih sil) politiķis Leonīds Gozmans, kurš bija apcietināts par savu pozīciju – iestāšanos pret Krievijas iebrukumu Ukrainā, kas ilgst jau gadu.

Kāpēc Krievijas biznesa elites vidū nav vienprātības, daži atbalsta vai klusē, bet citi neatbalsta Krievijas iebrukumu Ukrainā, bet nenosoda to? Vai tie, kas nosoda karu Krievijā, vienkārši nezaudēs savu biznesu?

Jautājums ir ne tikai par to, vai uzņēmējiem, kuri kritizē karu, netiks atņemti uzņēmumi (aktīvi), kurus viņi daudzus gadus ir lolojuši, bet arī tas, vai tie netiks iznīcināti. Tāpat kā uzņēmējiem citās pasaules valstīs, arī Krievijas uzņēmējiem ir atbildības apziņa par saviem darbiniekiem, par viņu radīto rūpnīcu, veikalu. Es nedomāju, ka ir daudz uzņēmēju, kas apzināti atbalstītu karu. Gluži pretēji - bizness mīl mieru, nevis karu. Jā, varbūt ir cilvēki, kas gūst labumu no kara, jo karš viņiem ir izdevīgs, bet es nedomāju, ka šī kategorija veido ievērojamu uzņēmēju daļu. Daudzi uzņēmēji šādā situācijā dod priekšroku klusēšanai un vienkārši publiski neizpauž savu negatīvo attieksmi pret karu. Galu galā aktīva pretkara nostājas izpaušana var novest pie īpašuma konfiskācijas vai gadu gaitā radītā iznīcināšanas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Loģistikā jābūt elastīgam un jāpiedāvā tirgus pieprasījumam atbilstoši un efektīvi piegāžu risinājumi

To sarunā ar Dienas Biznesu norāda Gefco Baltic valdes locekle Oksana Jakovļeva, kura ir studējusi gan angļu un vācu valodu Kijevas Pedagoģijas institūtā, gan biznesa vadību un starptautiskās attiecības Vācijā un darbojas loģistikas biznesā vairāk nekā 20 gadus.

Fragments no intervijas, kas publicēta 17. jūlija laikrakstā Dienas Bizness:

Ja varam sākt ar humoru – vai iepriekšējais kompānijas vadītājs lietuvietis Martins Keršis kaut ko «savārīja», ka tika nomainīts, vai tā bija regulāra darbinieku rotācija?

Gefco ir programma, kas paredz tāda kā talantu fonda rotāciju no vienas valsts uz otru, no viena amata uz otru, un Martins tagad ir atbildīgs par Gefco 2PL (red. piez. ‒ transporta pakalpojumu nodošana ārpakalpojumā) biznesu. Kaut arī Gefco stratēģija paredz salīdzinoši mazu pamatlīdzekļu esamību, mums joprojām pieder dažādi aktīvi. Gefco ir lielākais automašīnu pārvadāšanai domāto dzelzceļa vagonu īpašnieks Eiropā. Mums ir vairāk nekā 3500 vagonu, mums ir arī automašīnas, un Martina uzdevums ir attīstīt šo biznesu, padarot to efektīvāku. Tādējādi viņam tas bija paaugstinājums, bet man pēc piecu gadu darba Gefco ģenerāldirektores amatā Ukrainā tika piedāvāts izmēģināt pieredzi starptautiskajā arēnā un pārcelties uz Baltiju, kur strādāju kopš šā gada marta.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saeima 11.augustā oficiālā paziņojumā atzina Krievijas vardarbību pret Ukrainas un arī citu valstu civiliedzīvotājiem par terorismu, bet pašu Krieviju - par terorismu atbalstošu valsti.

Paziņojumu "Par Krievijas mērķtiecīgiem militārajiem uzbrukumiem Ukrainas civiliedzīvotājiem un sabiedriskajai telpai" iepriekš pieņēma arī parlamenta Ārlietu komisija.

Dokumentā aicināts arī citas līdzīgi domājošās valstis paust šādu atzinumu, ka Krievija ir terorismu atbalstoša valsts.

Saeima norāda, ka Krievija mērķtiecīgi vēršas pret Ukrainas civiliedzīvotājiem, izmantojot ciešanas un iebiedēšanu kā instrumentu savos mēģinājumos demoralizēt Ukrainas tautu un bruņotos spēkus, paralizēt valsts rīcībspēju, lai okupētu Ukrainu. Politiķi atzīmē, ka Krievija šo vardarbību īsteno politisku mērķu sasniegšanai.

Deputāti kategoriski nosoda Krievijas militāro agresiju un plaša mēroga iebrukumu Ukrainā, kas īstenots ar Baltkrievijas režīma atbalstu un iesaisti, kā arī aicina eiroatlantisko kopienu un tās partnerus steidzami pastiprināt un ieviest visaptverošas sankcijas pret Krieviju, lai apturētu Krievijas armijas spēju turpināt tās militāro agresiju Ukrainā.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Vairāku Latvijas mazumtirdzniecības veikalu tīklu plauktos vēl atrodamās Krievijā un Baltkrievijā ražotās preces galvenokārt ir neiztirgotie pārpalikumi, savukārt pieaudzis pieprasījums pēc Ukrainā ražotām precēm, lai gan noiets pēc tām bijis pietiekami labs arī pirms Krievijas iebrukuma Ukrainā šī gada 24.februārī, atklāja aptaujātie uzņēmumu pārstāvji.

Veikalu tīkla "Mego" valdes loceklis Igors Šihmans sacīja, ka "Mego" vēl līdz šim brīdim turpina veikt izmaiņas preču piegādātāju klāstā. Patlaban preces no Krievijas un Baltkrievijas veikalos aizņem mazāk nekā 2% no apgrozījuma, un no tām vairāk nekā 60% preču tiek iztirgotas uz atlaidēm.

Taujāts, vai veikalos iedzīvotāji interesējas par Krievijas un Baltkrievijas produkciju, Šihmans pauda, ka interese esot, galvenokārt - par bērnu pārtiku, sēklām, tējām un saldumiem.

Vienlaikus "Mego" strauju Ukrainas produkcijas realizāciju nav novērojusi. "Pieprasījums pēc šīm precēm ir bijis pietiekami augsts arī pirms konflikta," skaidroja Šihmans, piebilstot, ka Ukrainā ražoto preču īpatsvars "Mego" veikalos palicis nemainīgs, taču uzņēmumā regulāri tiek izskatītas jaunas sadarbības iespējas ar piegādātājiem no Ukrainas.

Komentāri

Pievienot komentāru
Šodien laikrakstā

DB pēta, kā kritiskā situācija Ukrainā ietekmē Latvijas uzņēmumus

D. Meļķis, S. Dieziņa, V. Lēvalde, E. Mudulis, M. Ķirsons,04.03.2014

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Latvijas uzņēmēji noraugās «titānu cīņās», kas sašūpo plānus kā Ukrainā, tā Krievijā.

Daudziem Latvijas uzņēmēju projektiem jau Krievijas rubļa un Ukrainas grivnas svārstīgais kurss ir bijis ievērojams risks. Konflikta izvēršanās Krimā ar tā viļņveida efektu reģionā situāciju ir padarījusi kritsku.

Aptur eksportu

Zivrūpniecības uzņēmuma SIA Karavela mārketinga direktors un līdzīpašnieks Jānis Endele atzīst, ka Krievijas rubļa vērtības samazināšanās ietekmē arī viņa pārstāvēto uzņēmumu, kā arī ikvienu eksportētāju jebkurā citā nozarē, kas savu produkciju realizē Krievijas tirgū. Pagaidām esot vēl grūti pateikt, cik liela būs šī ietekme, jo neviens nezina, kāda būs turpmākā šīs valsts rīcība un kādi vēl notikumi gaidāmi Ukrainā. «Mēs varam tikai noskatīties šajās titānu cīņās. Kad tās noslēgsies, tad varēsim vērtēt notikušo un ko darīt tālāk,” sacīja J. Endele.

Komentāri

Pievienot komentāru
Atpūta

Ceļojuma pieredzes stāsts: Pa Ukrainas Karpatu takām

Iesaka: Mudrīte Grundule, sabiedrisko attiecību aģentūras Prospero īpašniece; Sagatavojusi: Linda Zalāne, Latvijas Radio, speciāli DB,15.10.2019

Kāpiens Ukrainas augstākajā virsotnē Hoverlā, tūristu plūsma šeit ir samērā liela, skati- burvīgi. Pārējās fotogrāfijas skatāmas tālāk galerijā!

Foto: no personīgā arhīva

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

No draugiem sen biju dzirdējusi, ka pastaigas pa kalniem ir lieliska atpūta.

Par to pati pārliecinājos, ceļojot pa vairākiem ASV štatiem un dodoties vairāku stundu pārgājienos pa kanjoniem. Darba kolēģe, kura pērn pabija Karpatu kalnos Ukrainā, par savu ceļojumu bija sajūsmā un stāstīja brīnumainas lietas – neparasti piedzīvojumi, burvīga daba, sirsnīgi, atsaucīgi cilvēki. Ieinteresējos par šo maršrutu, un, kad draudzene Ilze Āķe piedāvāja šīs vasaras otrajā pusē aizbraukt uz Karpatiem, nekavējoties piekritu. Lai arī nekādi ārvalstu braucieni un īpašs budžets nebija ieplānots, draudzene mierināja, ka Ukrainā viss ir tik lēti, ka šos izdevumus pat nejutīšu. Faktiski tā arī bija, jo ceļojuma izdevumi daudz nepārsniedza budžetu, kas būtu bijis nepieciešams, attiecīgo laiku pavadot tepat, Latvijā. Izbaudot ceļu ar auto līdz Ziemeļukrainai pa gleznainajām Polijas šosejām, kopumā mūsu piedzīvojumu brauciens ilga desmit dienas.

Komentāri

Pievienot komentāru

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Ņemot vērā šī rīta notikumus Ukrainā, “Tele2” uz laiku atceļ viesabonēšanas maksu zvaniem un mobilajam datiem, atrodoties Ukrainā.

Tas nozīmē, ka “Tele2” klienti mobilos sakarus Ukrainā var izmantot bez papildu maksas. Tāpat visiem “Tele2” un “Zelta Zivtiņas” klientiem starptautiskie zvani uz Ukrainu ir bez maksas.

Maksa par viesabonēšanas pakalpojumiem un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu tiks kompensēta visiem “Tele2” klientiem – gan privātpersonām un biznesa klientiem, gan priekšapmaksas karšu lietotājiem.

“Mēs esam liecinieki notikumiem, kas demokrātiskā un brīvā pasaulē ir neaptverami. Sastopoties ar šiem milzīgajiem izaicinājumiem, palīdzēsim klientiem uzturēt kontaktus ar saviem tuviniekiem,” saka “Tele2” valdes priekšsēdētājs Valdis Vancovičs.

“Tele2” kompensāciju par mobilo sakaru izmantošanu Ukrainā un starptautiskajiem zvaniem uz Ukrainu automātiski piemēros mobilo sakaru rēķinam mēneša beigās. “Zelta Zivtiņas” priekšapmaksas karšu lietotājiem tiks aktivizēti bezmaksas sakari Ukrainā un zvaniem uz Ukrainu.

Komentāri

Pievienot komentāru
Eksperti

Latvijas uzņēmējiem jābūt pragmatiskiem un Ukrainas atjaunošanā jāiesaistās aktīvāk

Katrīna Zariņa, LTRK valdes locekle,27.09.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Komentāri

Pievienot komentāru