Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs otrdien, tiekoties ar valsts bijušajiem prezidentiem, nosodījis opozīcijas aicinājumus uz revolūciju, norādot, ka tie ir «draudi nacionālajai drošībai».

Janukovičs tikās ar trim bijušajiem Ukrainas prezidentiem - Leonīdu Kravčuku, Leonīdu Kučmu un Viktoru Juščenko.

«Aicinājumi uz revolūciju rada draudus nacionālajai drošībai,» tiekoties ar saviem priekšgājējiem prezidenta amatā, paziņoja Janukovičs.

Vienlaikus prezidents paziņoja, ka lūdzis ģenerālprokuroru nodrošināt, ka tiek atbrīvota daļa no demonstrantiem, kas tika arestēti pēc sadursmēm ar policiju.

Ukrainas augsta līmeņa delegācija, visticamāk, dosies arī uz Briseli, lai tur trešdien apspriestu sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), atklāja Janukovičs.

Jau ziņots, ka novembra beigās Viļņā notikušajā Austrumu partnerības samitā Janukovičs neparakstīja gaidīto asociācijas līgumu ar ES un kopš tā brīža Kijevā norisinās mierīgas opozīcijas protesta akcijas.

«Zinot [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina raksturu, es brīnos, kāpēc viņš joprojām ir cieti klusējis,» preses konferencē, kas notika Krievijas pilsētā Rostovā, norādīja gāztais Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs, paužot uzskatu, ka Krievijai šajā situācijā būtu jārīkojas.

Tajā pat laikā gan Janukovičs arī apgalvoja, ka nevērsīsies pie Krievijas pēc militārā atbalsta, viņa teikto citē BBC. Ar Putinu gāztais Ukrainas prezidents vēl neesot ticies, taču runājis ar viņu pa telefonu.

Viņš sacīja, ka Krievija nedrīkst stāvēt malā un attālināties no Ukrainas likteņa, un tai ir jāizmanto visas iespējas, lai novērstu haosu.

«Esmu pārliecināts, ka paies laiks un uzvarēs patiesība, un patiesību uzzinās par daudziem, daudziem jautājumiem, jo tas, kas notiek tagad, diemžēl ir šausminošs teātris, kurā iesaistījušies nemiernieki un šī asiņainā scenārija autori,» preses konferencē sacīja Janukovičs.

Ukrainas parlaments likumu par amnestiju pieņēmis, pārkāpjot konstitūcijas normas, teikts ceturtdien izplatītajā opozīcijas frakciju līderu Arsēnija Jaceņuka, Vitālija Kļičko un Oļega Tjagņiboka kopīgajā paziņojumā.

«29.janvārī Reģionu partija Viktora Janukoviča vadībā atkal ķērās pie tiešas šantāžas, klajas krāpšanas un falsifikācijām, Ukrainas Augstākajā radā pieņemot likumprojektus,» teikts paziņojumā. «Praktiski pēc tā paša scenārija kā skandalozajā balsošanā 16.janvārī ar piespiešanas, spiediena, falsifikāciju un krāpšanās palīdzību «reģionāļi», komunisti un daži ārpusfrakciju deputāti pieņēma tā dēvēto likumu par amnestiju numur 4021-3 jeb, pareizāk sakot, «likumu par ķīlniekiem».»

«Laikā, kad notika balsošana par šo likumu, tika fiksēti masveidīgi pogu spaidīšanas gadījumi, tas ir, balsošana ar svešām kartītēm, ar ko tika pārkāpta Ukrainas konstitūcijas prasība, ka ir nepieciešama tautas deputātu personīga balsošana,» norāda opozīcijas līderi.

Ukrainas opozīcijas līderi pieprasījuši atklāt, ko prezidents Viktors Janukovičs piedāvājis Krievijai apmaiņā pret tirdzniecības barjeru stiprināšanu un lētāku gāzes cenu. Protesti valsts galvaspilsētā Kijevā atsākušies ar jaunu sparu, vēsta BBC.

Ukraina un Krievija otrdien parakstījušas vairākas vienošanās, tostarp līgumu par tirdzniecības barjeru atcelšanu un ekonomisko saišu stiprināšanu. Tostarp Maskava sola, ka ievērojami samazinās Ukrainai gāzes cenu, kā arī iegādāsies Ukrainas obligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā. Tiek ziņots, ka jautājums par Ukrainas potenciālo pievienošanos Maskavas vadītajai Muitas savienībai otrdienas sarunās neesot apspriests.

Apmaiņā pret Krievijas labumiem V. Janukovičs, iespējams, piedāvājis lielvalstij Ukrainas stratēģiskas industrijas, aviācijas un enerģijas ražotājus, atsaucoties uz vārdā nenosauktiem avotiem, protestētājiem paudis Ukrainas opozīcijas līderis Vitālijs Klitško (Vitali Klitscho). «Mēs gribam zinām, ko tieši viņš [prezidents V. Janukovičs – red.] piedāvājis apmaiņā un kas ir iemesli, kādēļ tā darīts,» pauda opozicionārs.

Ukrainas eksprezidents Viktors Janukovičs šobrīd savā Soču villā plosto, turklāt mēģinājis komandēt Krievijas prezidenta Vladimira Putina administrāciju, atsaucoties uz saviem avotiem, paziņojis Ukrainas žurnālists Dmitrijs Gordons.

«Janukovičs šobrīd sācis plostot, viņš sēž savā villā un dzer bez pārtraukuma,» trešdien telekanāla 24 pārraidē Šuster LIVE sacīja žurnālists.

Viņš atzina, ka nevar atklāt šīs informācijas avotu, vienlaikus uzsverot, ka par saviem vārdiem atbild.

«Es konkrēti zinu, ka tad, kad viņš dzīvoja netālu no Maskavas, pie viņa atbrauca Sergejs Ivanovs, prezidenta Putina administrācijas vadītājs. Janukovičs viņu sagaidīja halātā, jautrā prātā un sāka dot viņam pavēles. Pēc tam Ivanovs atbrauca pie Putina un sacīja: «Vairs mani uz turieni nesūtiet, jo nav skaidrs, kas pie kā ir ciemos - viņš pie mums vai mēs pie viņa»,» pastāstīja Gordons.

Gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča izteikumi otrdien paātrināja Krievijas fondu tirgus lejupslīdi.

Aptuveni plkst.13.30 pēc Maskavas laika (plkst.11.30 pēc Latvijas laika) Maskavas fondu tirgus indekss MICEX bija nokrities par 1,34%, bet indekss RTS - par 1,22%.

Pusstundu iepriekš, vēl pirms Janukoviča preses konferences MICEX un RTS indeksi bija uzrādījuši kritumu par attiecīgi 0,1% un 0,8%, salīdzinot ar situāciju biržu slēgšanas brīdī pirmdien.

Janukovičs otrdien Krievijā sarīkotajā preses konferencē atkal paziņojis, ka viņš esot likumīgais valsts vadītājs.

Preses konferencē, kas, tāpat kā viņa iepriekšējā uzstāšanās, notika Rostovā pie Donas, Janukovičs uzsvēra, ka esot gatavs atgriezties Ukrainā, tiklīdz to ļaušot apstākļi.

Aptuveni simts tūkstošiem Ukrainas iedzīvotāju izejot ielās un protestējot pret līguma parakstīšanas ar Eiropas Savienību atcelšanu, Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs skaidro savas rīcības iemeslus. Viņš norāda, ka bija spiests spert šādu soli, lai pasargātu visvairāk ievainojamo iedzīvotāju daļu, vēsta BBC.

Tikmēr Eiropas Savienības (ES) amatpersonas apvaino Krieviju spiediena veikšanā attiecībā pret Ukrainu.

Sadursmes starp protestētājiem un policiju Kijevā turpinājās arī pirmdien. Turklāt opozīcijas līdere Jūlija Timošenko, kas atrodas apcietinājumā, pieteikusi bada streiku.

Valsts prezidents V. Janukovičs pauda, ka «vēlas mieru lielajā Ukrainas ģimenē», pats sevi raksturojot kā šīs saimes «tēvu».

Ukrainas un Krievijas mediji ziņo par samita priekšvakarā notikušo uz abu valstu robežas, kad no pasažieru vilcieniem ir izsēdināti un Krievijā nav ielaisti Ukrainas pilsoņi.

Krimas ziņu aģentūra raksta, ka iebraukt valstī liegts arī kādai sievietei ar Ukrainas pasi, kas ir precējusies ar krievu un pierakstīta Maskavā. Ukrainā viņa bijusi ieradusies pie vecākiem, lai saņemtu izdevīgāk iegādātas zāles bērna rehabilitācijai pēc operācijas, bet Krievijā nav ielaista. Robežsargi teikuši, ka aizliegums ir spēkā līdz 2016. gadam.

Krievija netic, ka no amata atstādinātajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam izdosies atgriezties pie varas, atzinis Krievijas vēstnieks ANO Vitālijs Čurkins.

«Vai tad mēs nesaprotam, ka Janukovičs neatgriezīsies pie varas, viņš vairs nevadīs Ukrainu no savas rezidences?» izteicies Krievijas vēstnieks.

Pēc Čurkina teiktā, par Janukoviča «likteni jālemj Ukrainas tautai».

Vienlaikus Krievijas vēstnieks ANO pārmeta jaunajām Ukrainas varasiestādēm, ka tās nav izpildījušas vienošanos par situācijas normalizēšanu, kuru parakstīja Janukovičs, Ukrainas opozīcija un starptautiskie novērotāji.

«Jautājums ir tajā, ka līguma tekstā bija fiksēti demokrātiski parametri izejai no krīzes,» norādīja Čurkins.

Jau ziņots, ka Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teriitorijā karaspēku.

Ukrainas Ģenerālprokuratūra lūgs izdot Maskavai līdzšinējo prezidentu Viktoru Janukoviču, ja apstiprināsies ziņas, ka viņš ir Krievijā.

«Ukrainas Ģenerālprokuratūra ir apņēmusies izvirzīt jautājumu par starptautiskajā meklēšanā izsludinātā pilsoņa Viktora Janukoviča izdošanu, ja oficiāli apstiprināsies informācija par viņa atrašanos Krievijas Federācijas teritorijā,» teikts Ģenerālprokuratūras preses dienesta paziņojumā.

To, ka Janukovičs un bijušais iekšlietu ministrs Vitālijs Zaharčenko ir izsludināti starptautiskajā meklēšanā, trešdien paziņoja ģenerālprokurors Oļegs Mahņickis.

Janukovičs un Zahečenko ir aizdomās turamie lietā par cilvēku masu slepkavību, kas pastrādāta grupā, sacīja ģenerālprokurors.

Janukovičs ceturtdien izplatītā paziņojumā aicinājis Krieviju garantēt viņa personīgo drošību. Viņš arī paziņojis, ka joprojām sevi uzskata par Ukrainas likumīgo prezidentu.

Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs piekritis opozīcijas līderu galvenajai prasībai krīzes pārtraukšanā - ārkārtas vēlēšanu rīkošnai. Tomēr protestētāji paziņojuši, ka nepametīs pilsētas galveno laukumu Maidan un ieņemtās vadlības ēkas, vēsta Korrespondent.

Kustība Maidan atteikusies parakstīt kompromisa dokumentu, par kuru piektdien vienojās prezidents V. Janukovičs un opozīcija. Protestētāji uzstāj, ka V. Janukovičam ir jāatkāpjas nekavējoties, ārkārtas vēlēšanām jānotiek aprīlī, nevis decembrī, kā šodien vienojās prezidents un opozīcija, ziņo televīzija Inter.

Db.lv jau ziņoja, ka vakar savā jaunākajā paziņojumā opozīcijas līderis Vitālijs Kličko pauda, ka vienīgais akceptējamais scenārijs ir ārkārtas vēlēšanu sarīkošana.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs piekritis konstitucionālām izmaiņām, kas ievērojami samazinātu viņa varu, kā arī ārkārtas vēlēšanām. Kompromiss ir panākts pēc vairākas stundas ilgām sarunām ar opozīcijas līderiem. Vienošanās nonākusi Ukrainas medija ICTV rīcībā. Medijs ziņo, ka kompromisa vienošanās paredz 2004. gada konstitūciju atjaunot 48 stundu laikā, savukārt jaunu valdību izveidot desmit dienu laikā. Konstitucionālā reforma, kuras pamatdoma ir sabalansēt prezidenta, valdības un parlamenta varas attiecības, tiks pilnībā pabeigta septembrī. Prezidenta vēlēšanas, savukārt, ir gaidāmas pēc jaunās konstitūcijas ieviešanas, bet ne vēlāk kā 2014. gada decembrī.

Gāztajam Ukrainas prezidentam Viktoram Janukovičam tiks nodrošināta drošība Krievijas Federācijas teritorijā, medijam Itar Tass apstiprinājis kāds Krievijas varas iestāžu pārstāvis. Tikmēr Krimas reģionālais parlaments grasās rīkot referendumu par nošķiršanos no Ukrainas.

«Saskaņā ar to, ka prezidents V. Janukovičs vērsās pie Krievijas varasiestādēm ar lūgumu viņu personīgi aizsargāt, paziņoju, ka šis lūgums ir izpildīts Krievijas Federācijas teritorijā,» medijam pavēstīja avots.

Jau ziņots, ka V. Janukovičs Ukrainā ir apsūdzēts masu slepkavībās un izsludināts meklēšanā. Tikmēr viņš Maskavā vērsies ar lūgumu nodrošināt viņa drošību pret «ekstrēmistu darbībām». Tāpat savā paziņojumā V. Janukovičs norādīja, ka aizvien uzskata sevi par Ukrainas vadītāju.

Ukrainas prezidents Viktors Jankovičam ir kategoriski iebildumi pret rietumvalstu politiķu iejaukšanos Ukrainas krīzes risināšanā, vēsta BBC.

Tāpat V. Janukovičs pauda, ka Ukraina varētu piekrist daļai Maskavas vadītās Muitas savienības noteikumu.

Jau rakstīs, ka Ukrainas un Krievijas prezidenti šīs nedēļas sākumā tikās Maskavā, kur parakstīja vairākus sadarbības dokumentus, tostarp līgumu par tirdzniecības barjeru atcelšanu un ekonomisko saisū stiprināšanu. Turklāt Krievija solījusi iegādāsies Ukrainas obligācijas 15 miljardu ASV dolāru apmērā. Tas saniknojis opozīciju, kas pieprasīja V. Janukoviču atklāt, ko Ukraina piedāvājusi apmaiņā pret Krievijas dāsnumu.

Eiropas atbalstītājus, kas jau vairākas nedēļas protestē Kijevas centrā, apmeklējušas vairākas augsta ranga Eiropas Savienības (ES) amatpersonas, piemēram ASV republikāņu senators Džons Makkeins (John McCain), ES pārstāve ārlietu un drošības jautājumos Ketrina Eštone (Catherine Ashton), bijušais Vācijas ārlietu ministrs Gvido Vestervelle (Guido Westerwelle).

Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs (Сергей Лавров) paudis, ka Krievija nejauksies Ukrainas lietās. Tādu pašu rīcību Maskava sagaida arī no «Rietumu partneriem», ziņo Korrespondent.

«Mēs esam apliecinājuši savu principiālo nostāju nejaukties valsts iekšējās lietās,» pauda S. Lavrovs.

Tikmēr Ukrainas drošības dienesti ziņo, ka viņi nav saņēmusi informāciju par to, ka bijušais prezidents Viktors Janukovičs izsludināts meklēšanā. Db.lv jau rakstīja, ka pirmdien Ukrainas pagaidu iekšlietu ministrs Arsens Avakovs paziņoja, ka V. Janukovičs apsūdzēts masu slepkavībās un ir izsludināts meklēšanā, kā arī to, ka pēdējo reizi bijušais prezidents manīts Krimā.

Ukrainas prezidenta padomniece Anna Germana sestdien paziņojusi, ka Viktors Janukovičs notiekošo uzskata par «valsts apvērsumu».

Germana arī paziņojusi, ka Janukovičs negrasās atstāt savu amatu.

VIDEO: Janukoviča uzruna (tulkota angļu valodā).

«Es daru visu, lai valstī nebūtu asiņu. Tagad es saņemu signālus par cilvēku vajāšanu. Es mēģinu aizstāvēt cilvēkus, kas tiek vajāti darbavietās, pa ceļam uz skolu, un cenšos nepieļaut turpmāku vardarbību,» Germana citē ierakstīto Janukoviča uzrunu. «Mani mēģina iebiedēt un pārliecināt, lai es brīvprātīgi demisionētu. Taču es negrasos demisionēt.»

Uzrunā Janukovičs arī uzsvēris, ka viņš esot likumīgi ievēlēts prezidents. Viņš turpināšot apceļot valsts dienvidaustrumu reģionus, kas tiek uzskatīti par līdzšinējā režīma galveno atbalsta bāzi, lai tiktos ar cilvēkiem un spriestu, kā novērst valsts sašķelšanos.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins un Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs apspriedīs krīzi Kijevā, kad piektdien tiksies olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā Sočos, trešdien paziņojis Kremlis.

«Viņš patiešām būs tur, un viņi patiešām tiksies. Viņi apspriedīs divpusējās attiecības,» ziņu aģentūrai AFP apstiprināja Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs.

Janukovičs, kuram šodien plānota tikšanās ar Eiropas Savienības (ES) augsto ārlietu pārstāvi Ketrinu Eštoni, saskāries ar nopietnu politisko krīzi savā valstī un ir pieņēmis premjerministra Mikola Azarova demisiju.

Krīze aizsākās novembrī, kad Janukovičs atteicās no asociācijas līguma parakstīšanas ar ES. Vēlāk viņš parakstīja vienošanos ar Maskavu par 15 miljardu dolāru (11 miljardu eiro) kredīta saņemšanu.

Pašreiz nav vajadzības ievest Krievijas spēkus Ukrainā, otrdien paziņoja Krievijas prezidents Vladimirs Putins. «Attiecībā uz spēku ievešanu. Šobrīd tādas vajadzības nav,» žurnālistiem atzina Putins, gan piebilstot, ka tāda iespēja pastāv.

Kremļa saimnieks arī uzsvēra, ka Krievijas spēki Ukrainā var tikt izmantoti tikai ārkārtējā situācijā.

Krievijas prezidents otrdien preses konferencē arī paziņoja, ka Ukrainā ir noticis antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana.

Viņš arī pauda pārliecību, ka Ukrainas parlamenta no valsts galvas amata atstādinātais Viktors Janukovičs joprojām ir Ukrainas leģitīmais prezidents.

«Vērtējums tam, kas notika Kijevā, Ukrainā kopumā... Vērtējums var būt tikai viens - tas ir antikonstitucionāls apvērsums un bruņota varas sagrābšana,» atbildot uz ziņu aģentūras "Interfax" žurnālista jautājumu, sacīja Putins.

Ukrainas parāds par no Krievijas piegādāto gāzi šonedēļ ir sasniedzis 1,5 miljardus ASV dolāru, ziņo Korrespondent.

Krievijas gāzes milzis Gazprom turpina saņemt maksājumus par gāzes patēriņu Ukrainā, neskatoties uz biežajiem apmaksas kavējumiem, pavēstījis kāds Gazprom investoriem paredzētās prezentācijas dalībnieks.

Iepriekš Ukrainas enerģētikas ministrs Jurijs Prodans pauda, ka Ukraina tuvākajā laikā samaksās Gazprom 400 miljonus ASV dolāru no 1,5 miljardus lielā parāda.

Db.lv jau rakstīja, ka Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teriitorijā karaspēku. Pēc viņa teiktā, V. Janukoviča pieprasījumu «noteikusi nepieciešamība atjaunot valstī likuma varu un kārtību». Politiskās pārmaiņas Ukrainā V. Janukovičs raksturojis kā «apvērsumu», kurā varu pārņēmuši «radikāli ekstrēmisti». Aizvadītā nedēļas nogale bijusi sevišķi saspringta. Krievijas parlamenta augšpalāta sestdien apstiprināja prezidenta Vladimira Putina lūgumu atļaut izmantot Krievijas karaspēku Ukrainas teritorijā. Oficiāli Krievijas bruņoto spēku iebrukums Ukrainas teritorijā vēl nav sācies, tomēr Krievijas bruņutehnika un armijas karavīri formās bez uzšuvēm jau pirms vairākām dienām pameta militārās bāzes teritoriju un ieņēma pozīcijas Krimas pussalas teritorijā. Saskaņā ar ASV rīcībā esošo informāciju Krimas reģionā atrodas vairāk nekā seši tūkstoši Krievijas militāristu. Krievu militārie spēki ielenkuši vairākas Ukrainas armijas bāzes. Ukrainas premjers Arensijs Jaceņuks brīdināja, ka valsts ir uz «katastrofas sliekšņa», un mobilizēta Ukrainas armija.

Lai paustu atbalstu valsts attīstības eiropeiskam virzienam, Kijevā aizvadītajās brīvdienās pulcējās aptuveni 200 tūkstoši cilvēku, vēsta BBC.

Mediji protestu dalībnieku skaitu lēš no 150 līdz 300 tūkstošiem.

Protesti ar barikādēm un valdības galveno administratīvo ēku blokādi sākās pēc tam, kad Ukrainas prezidents Viktors Janukovičs paziņoja, ka neparakstīs ciešākas sadarbības līgumu ar Eiropas Savienību (ES), ko bija plānots darīt Austrumu partnerības samitā Viļņā. Pirms tam spiedienu lēmuma pieņemšanā Ukrainai radīja Krievija, īstenojot dažādas sankcijas. Maskava vēlas, lai Ukraina pievienotos tās vadītajai Muitas savienībai.

V. Janukovičs šo otrdien plāno tikties ar Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. Savukārt ES pašlaik atlikusi tālākās sarunas līguma parakstīšanai starp ES un Ukrainu, kamēr no Kijevas nesagaidīs skaidru atbildi, vai līgums tiks parakstīts.

«Galvenais, kas no Ukrainas ticis līdz mums, ir bailes – krievi ņems un iebruks Eiropā, okupēs to. Vismaz Baltiju. Jautājums – vai tas krieviem vajadzīgs? Un – priekš kā tas viņiem vajadzīgs? Analītiķu vairums saka – nafig, viņiem tas nav vajadzīgs. Mūsu pašu politiķi te sastrādājuši daudz vairāk, nekā spētu simtiem spiegu no Mumba Jumba. Nerunāsim par 400 tūkstošiem ekonomisko bēgļu miera laikā,» intervijā laikrakstam Neatkarīgā sacījis Saeimas deputāts (Saskaņas centrs), bijušais iekšlietu ministrs un Robežsargu brigādes priekšnieks Jānis Ādamsons.

«Parunāsim par nacionālo drošību. Piemēram, lēmums par Policijas akadēmijas likvidāciju. Pat tā ir lēni sprāgstoša bumba, jo izmeklēšanas darba kvalitāte ar katru gadu iet uz leju. Es ceru, ka izdosies uz Nacionālās aizsardzības akadēmijas bāzes izveidot Nacionālo drošības akadēmiju. Mums nav neviena pētnieciska institūta, kurš nodarbotos ar drošības jautājumu, ar militāro draudu pētīšanu un analīzi,» viņš uzsvēris.

«Vēl zīmīgi ir tas, ka pirmajā lasījumā pieņemts labojums Nacionālās drošības likumā, kurš paredz, ka valdībai nav ik gadu jāsniedz parlamentam ziņojums par nacionālo drošību. Mums jau tā bija švaki ar atbildību nacionālās drošības lietās, ar specdienestu uzraudzību. Es, lai sistēma būtu sakārtota kā tāda, piedāvāju noteikt arī atbildīgos – kas atbild par krīzes situāciju analīzi, par risku analīzi, kas pieņem šajā sakarā lēmumus. To noraidīja. Kāda rezonanse, kādas mācības? Mums vienīgā mācība ir tā, ka mēs visus baidām. Krievi! Bet jautājums ir – ko ar tiem krieviem darīt? Klausos un smaidu – mums jānoturas piecas dienas. Ja Krievijai būs tāda nepieciešamība, tai vajadzēs pāris stundas,» Neatkarīgajai paudis J. Ādamsons.

Ukrainas gāztais prezidents Viktors Janukovičs rakstveidā lūdzis Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu ievest Ukrainas teriitorijā karaspēku, paziņojis Krievijas pastāvīgais pārstāvis Apvienoto Nāciju Organizācijā Vitālijs Čurkins.

Pēc viņa teiktā, V. Janukoviča pieprasījumu «noteikusi nepieciešamība atjaunot valstī likuma varu un kārtību». Politiskās pārmaiņas Ukrainā V. Janukovičs raksturojis kā «apvērsumu», kurā varu pārņēmuši «radikāli ekstrēmisti».

«Rietumvalstu spiediena ietekmē tiek īstenots atklāts terors un vardarbība. Cilvēki tiek vajāti politiskās piederības un valodas dēļ,» teikts V. Janukoviča vēstulē.

Krievijas prezidents Dmitrijs Medvedevs iepriekš izteicies, ka V. Janukoviča autoritāte «praktiski ir niecīga», tomēr tas nenozīmē, ka viņa atrašanās prezidenta amatā vairs nav likumīga.

Ukrainas parlaments piektdien pieņēmis likumu par 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu. Par šādu lēmumu nobalsoja 386 deputāti, atturējās viens, nebalsoja desmit deputāti.

Likumprojekts tika izskatīts bez debatēm.

Par likuma pieņemšanu bija vajadzīgs saņemt vairāk par 300 balsīm. Pēc likuma pieņemšanas deputāti nodziedāja himnu.

Prezidents Viktors Janukovičs piektdien paziņoja, ka iniciēs atgriešanos pie 2004.gada konstitūcijas, pilnvaras pārdalot par labu parlamentam.

Viņš arī aicināja sākt veidot Ukrainā nacionālās vienotības valdību.

Pēc tam Janukovičs un opozīcijas līderi parakstīja vienošanos par krīzes noregulējumu.

Kamēr Kijevā izplatās dažādas baumas par Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča atrašanās vietu, viņa pārstāvis parlamentā Jurijs Mirošņičenko sestdien žurnālistiem atzinis, ka viņam par to nekas nav zināms.

Viņš apsolīja žurnālistiem paziņot, kur atrodas prezidents, līdzko par to uzzinās.

Mirošņičenko norādīja, ka viņš arī neko nezinot par savu kolēģu – pie varas esošās reģiona partijas deputātu – atrašanās vietu.

Tikmēr daži vietējie mediji ziņo, ka Janukovičs kopā ar īpaši uzticamiem apsargiem piektdienas vakarā esot izlidojis uz Harkovu, kur sestdien paredzēts Ukrainas dienvidaustrumu apgabalu, Sevastopoles un Krimas visu līmeņu deputātu sanāksme.

Kā vēstīja tīmekļa ziņu vietne ZN.UA, lidmašīnai bijis noteikts maršruts Kijeva-Harkova-Mariupole-Krievija.

Vienlaikus kāds avots ZN.UA pavēstījis, ka Janukovičs joprojām šaubās, vai parakstīt piektdien parlamenta pieņemto likumu par 2004.gada konstitūcijas atjaunošanu, kas ierobežotu prezidenta pilnvaras par labu Augstākajai Radai.

Ukrainas prezidenta kandidātu izvirzīšana turpināsies līdz 30. martam. Pašlaik prezidenta ārkārtas vēlēšanu kampaņa jau ir sākusies, vēsta Korrespondent.

Vēlēšanas gaidāmas 25. maijā. Pašlaik gāztā prezidenta Viktora Janukoviča vietā darbojas pagaidu prezidents Oleksandrs Turčinovs.

Kandidātus var izvirzīt partijas, tāpat iespējams, ka kandidāts dalībai vēlēšanās sevi izvirza pats. Lai reģistrētu kandidātu, jāiesniedz ķīla 2,5 miljonu Ukrainas grivnu (aptuveni 198 tūkstoši eiro) apjomā.

Db.lv jau ziņoja, ka bijušais prezidents V. Janukovičs ir apsūdzēts masu slepkavībā un izdots orderis par viņa arestu. Kopumā sadursmēs ar miliciju miruši 88 cilvēki, lielākoties protestētāji, liecina Ukrainas Veselības ministrijas dati.

Ziņojot par politisko situāciju Ukrainā, ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (RP) šodien valdības ārkārtas sēdē uzsvēra, ka Latvijai ir jādara viss, lai atbalstītu Ukrainas integrāciju Eiropā.

«Ja vēl pirms nedēļas likās, ka Ukraina ir nolēmusi palikt ārpus Eiropas perspektīvas ceļa, šobrīd situācija strauji mainās, un mūsu pienākums ir darīt visu iespējamo, lai Ukrainas ceļš Eiropas virzienā tiktu maksimāli atbalstīts,» sacīja ministrs. Ņemot vērā, ka Latvija 2015.gada sākumā būs prezidējošā valsts Eiropas Savienībā (ES), Ukraina un Austrumu partnerība noteikti būšot viena no Latvijas ārpolitikas prioritātēm šajā laikā.

Ukrainas parlamenta pēdējo dienu soļi bijuši leģitīmi un lielā mērā Ukrainas bijušā prezidenta Viktora Janukoviča rīcība bija tā, kas izprovocēja daudzo cilvēku bojāeju, sacīja Rinkēvičs. Viņš uzsvēra, ka nepieciešams darīt visu, lai Ukrainā notiktu mierīgs politiskās transformācijas process.