Krievijas parlamenta augšpalāta apsver iespēju pieņemt lēmumus, kas ļautu konfiscēt valstī esošo Eiropas un ASV kompāniju īpašumu un aktīvus gadījumā, ja pret Krieviju tiktu īstenotās Rietumvalstu solītās sankcijas, vēsta Ria Novosti.
Kā ziņots, pēc tam, kad Krievija ieveda Krimas pussalā savus militāros spēkus, Rietumvalstis solīja vērsties pret Krieviju ar ekonomiskajām sankcijām.
Krievijas likumprojekta autors ir Federācijas konstitucionālās likumdošanas komitejas vadītājs Andrejs Klišass. Viņš trešdien pauda, ka juristi pašlaik pēta, vai šādas konfiskācijas būtu atbilstošas Krievijas konstitūcijai.
«Mums gan nav nekādu šaubu, ka tas atbilst Eiropas standartiem,» A. Klišass pavēstīja RIA Novosti.
«Mūsu atmiņā ir nesenie notikumi Kiprā, kad Eiropas Savienības galvenā prasība apmaiņā pret aizdevuma piešķiršanu bija aktīvu konfiskācija,» norādīja A. Klišass.
Iepriekš Krievijas prezidents Vladimirs Putins izteicās, ka Rietumvalstu sankcijas pret Krieviju nodarīs ļaunumu abām valstīm.
Jautājums par sankciju ieviešanu izskatīts divās ārkārtas Eiropas Savienības Ārlietu Padomēs 20. februārī un 3. martā, kas bija veltītas situācijai Ukrainā, un ir panākta vienošanās ātri pabeigt darbu pie sankciju piemērošanas.
Jau ziņots, ka Latvija ir sākusi juridisko procedūru īstenošanu, lai ieviestu sankcijas - ceļojuma ierobežošanu un aktīvu iesaldēšanu - pret personām, kuras ir atbildīgas par Ukrainas valsts līdzekļu izsaimniekošanu un cilvēktiesību pārkāpumiem.
Valsts prezidents Andris Bērziņš, savukārt, paudis cerību, ka spriedze starp Krieviju un Ukrainu nenonāks līdz atklātam karam un uzskata, ka sankcijas pret Krieviju pašreizējā situācijā var radīt arī pretējo efektu.