Bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni gatavs arī turpmāk atbalstīt premjera Enriko Letas valdību, vēsta BBC. Iepriekš bijušā premjera partija pauda pretējus uzskatus, tādējādi Itālijas valdību novedot līdz sabrukuma robežai.

Trešdien Itālijā paredzēts uzticības balsojums premjera E. Letas valdībai. Par uzticības balsojumu tika lemts, jo nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādījis, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Milānas tiesa piespriedusi septiņus gadus ilgu cietumsodu bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni par seksuālām attiecībām ar pilngadību nesasniegušu prostitūtu un savas ietekmes izmantošanu, lai to slēptu, kā arī liegusi viņam uz mūžu ieņemt jebkādu sabiedrisku amatu.

Spriedums var izbeigt S. Berluskoni politisko karjeru, tomēr viņam vēl ir tiesības pārsūdzēt spriedumu, kas var aizņemt vairākus mēnešus, vēsta AP. Patlaban S. Berluskoni neieņem nekādu oficiālu amatu Itālijas valdībā, lai gan viņa partija vēlēšanās guva panākumus.

S. Berluskoni advokāts tiesas piespriesto sodu nosaucis par netaisnīgu. «Tas ir ārpus realitātes. Tomēr es esmu mierīgs, jo visus trīs gadus, kurus ilga tiesa, esmu uzsvēris, ka tā nav vajadzīga,» sacīja bijušā Itālijas premjera advokāts Nikolo Gedini.

Apsūdzības, kas izvirzītas pret S. Berluskoni, saistītas ar ballītēm viņa Milānas savrupmājā 2010. gadā, kurās, saskaņā ar prokuratūras apgalvojumiem, piedalījušās jaunas sievietes, kurām ticis maksāts par seksuālām attiecībām ar Itālijas premjeru. Viena no seksa skandāla centrālajām personām ir marokāņu dejotāja Karima El Mahruga plašāk pazīstama ar iesauku Rūbija Siržuzagle. Prokuratūra uzskata, ka S. Berluskoni maksājis nepilngadīgajai marokānietei par seksuālas dabas pakalpojumiem. Gan S. Berluskoni, gan Rūbija apsūdzības nolieguši.

Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni sabiedrotie brīdinājuši, ka varētu pamest Enriko Letas valdību, ja Senāta komiteja atteiksies atlikt lēmuma pieņemšanu par deputāta mandāta atņemšanu politiķim.

Komitejai jāpieņem lēmums par to, vai S. Berluskoni, kurš augustā tika notiesāts saistībā ar nodokļu nemaksāšanu, var palikt par deputātu. Šīs lietas izskatīšana izraisījusi jaunu spriedzi E. Letas koalīcijā.

S. Berluskoni advokāti vērsušies Eiropas Cilvēktiesību tiesā, apstrīdot Itālijas likumdošanu, kas aizliedz notiesātiem politiķiem piedalīties vēlēšanās vai strādāt parlamentā. Bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Tautas brīvības partijas biedri arī pieprasījuši atlikt Itālijas Senāta komitejas lēmuma pieņemšanu. Tam iebilst populistiskā Piecu zvaigžņu kustība, tādējādi saniknojot S. Berluskoni partiju.

Bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni seksa skandālā radies jauns pavērsiens, kad atklājies, ka Berluskoni maksājis marokāņu dejotājai, lai viņa melotu par attiecībām ar bijušo politiķi, vēsta MSNBC.

Marokāņu dejotāja ar iesauku Rūbija Siržuzagle jeb īstajā vārdā Karima El Mahruga ir viena no Berluskoni seksa skandāla centrālajām personām. Itālijas prokuratūra uzskata, ka Berluskoni maksājis nepilngadīgajai Rūbijai, par seksuālas dabas pakalpojumiem. Par šādu nodarījumu Berluskoni var nākties pavadīt līdz pat trīs gadiem cietumā.

Līdz šim marokāņu dejotāja noliegusi, ka viņai bijušas seksuālas attiecības ar Berluskoni, tomēr atzinusi, ka saņēmusi no bijušā Itālijas premjera tūkstošiem eiro. Berluskoni apgalvo, ka naudu maksājis, lai viņai un citām sievietēm «palīdzētu», taču saskaņā ar nesen noplūdušiem telefonsarunu ierakstiem – nauda bijusi paredzēta, lai nopirktu marokānietes klusēšanu.

Aktieris Džordžs Klūnijs (George Clooney) un futbolists Krištianu Ronaldo (Cristiano Ronaldo) varētu tikt uzaicināti liecināt bijušā Itālijas premjerministra Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) tiesas prāvā, vēsta CNN.

Bijušais Itālijas premjerministrs apsūdzēts nepilngadīgas prostitūtas pakalpojumu izmantošanā un sava amata pilnvaru pārkāpšanā.

Dž. Klūnijs un K. Ronaldo aicināti liecināt, jo viņi piedalījušies S. Berluskoni rīkotajās ballītēs, pavēstījis S. Berluskoni advokāts Nikolo Gendi (Niccolo Ghendi). Viņš norādīja: «Viņi arī pastāstīs, kas patiesībā notika bijušā premjera mājā.»

Prokurori apgalvo, ka S. Berluskoni vairākas reizes izmantojis nepilngadīgas prostitūtas pakalpojumus. Pati prostitūta to noliedz un viņa norāda, ka ir melojusi S. Berluskoni par savu vecumu, sakot, ka viņai ir 24 gadi. Ja S. Berluskoni vaina «seksa skandālā» tiks atzīta, viņam draud līdz pat 15 gadus ilgs cietumsods. Tomēr eksperti paredz, ka šī prāva ilgs gadiem. Ar regulāru novilcināšanu un juridiskām problēmām katrā prāvas posmā.

Bijušajam Itālijas premjerministram Silvio Berluskoni piespriesti četri gadi cietumā par krāpšanos ar nodokļiem, vēsta BBC.

Paredzēts, ka S. Berluskoni spriedumu pārsūdzēs.

Tiesas spriedums noteikts saistībā ar tiesībām izrādīt televīzijā ASV filmas.

S. Berluskoni līdz šim ir bijis iesaistīts vairākās tiesvedībās saistībā ar viņa uzņēmējdarbību, tomēr iepriekš viņam izdevies izvairīties no soda, atspēkojot izvirzītās apsūdzības vai arī beidzoties tiesvedības termiņam.

Tiesa piespriedusi 76 gadus vecajam S. Berluskoni cietumsodu divas dienas pēc tam, kad tika paziņots, ka viņš 2013. gadā tomēr nekandidēs premjerministra amatam. Db.lv jau rakstīja, ka Itālijas medijos izskanējušas ziņas, ka S. Berluskoni grasījies 2013. gadā atgriezties premjerministra krēslā.

Skandalozais politiķis, bijušais Itālijas premjers Silvio Berluskoni pavēstījis, ka ir saderinājies ar savu draudzeni, kura ir 50 gadus jaunāka par viņu. Šī sieviete liekot viņam justies mazāk vientuļam, ziņo telegraph.co.uk.

Plašā TV intervijā 76 gadus vecais miljardieris paziņojis, ka ir saderinājies ar Frančesku Paskālu (Francesca Pascale), savu 27 gadus veco draudzeni.

«Beidzot es jūtos mazāk vientuļš,» sacījis Berluskoni. «Viņa ir 27 gadus veca, ar ļoti stingrām vērtībām, ar skaistu ārieni un vēl skaistāku iekšējo būtību. Viņa man ir ļoti tuva, viņa ļoti mīl mani un es jūtu to pašu. Mana meita Marina viņu novērtē un arī ļoti mīl,» skaidrojis Berluskoni. 46 gadus vecā Marina ir Berluskoni vecākā meita.

Lai gan paziņojis par saderināšanos, Berluskoni joprojām nav šķīries no iepriekšējās sievas.

Bijušais Itālijas premjerministrs nākamgad vēlas atgriezties pie Itālijas vadības grožiem, raksta vietējais medijs Corriere.it.

Prezidenta vēlēšanas Itālijā ir gaidāmas 2013. gadā. S. Berluskoni no premjera amata atkāpās pagājušā gada novembrī, jo nespēja nākt klajā ar pārliecinošām reformām, lai palīdzētu Itālijai izkļūt no parādu krīzes. Tāpat S. Berluskoni vārds saistīts ar vairākiem skandāliem, tostarp kukuļdošanu.

Lai arī 2013. gada vēlēšanas nav aiz kalniem, medijs atgādina, ka S. Berluskoni pameta premjera amatu ārkārtīgi skarbos apstākļos – būtībā viņu no premjera krēsla izstūma Eiropas Centrālā banka. Kopš sava posteņa pamešanas S. Berluskoni pret eirozonu vērstie izteikumi ir kļuvuši vēl asāki nekā tad, kad viņš atradās premjera amatā.

Itālijas vārgā ekonomika nevar atļauties politisku nestabilitāti, uzrunājot šīs valsts parlamentu pavēstījis Eiropas Savienības (ES) ekonomikas un monetāro lietu komisārs Oli Rēns.

Politiskā nestabilitāte, kas saistīta ar bijušā premjera Silvio Berluskoni tiesvedību, var atbaidīt investorus, un to Itālijas ekonomika nevar atļauties, norādījis O. Rēns. Silvio Berluskoni partija vairākkārt draudējusi pamest Enriko Letas valdību, ja tā atņems Itālijas bijušajam premjeram deputāta statusu saistībā ar viņa notiesāšanu augustā par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas.

Paredzams, ka Itālijas parlaments par S. Berluskoni deputāta statusu lems trešdienas pēcpusdienā.

Tāpat O. Rēns kritizējis Itālijas lēmumu par atteikšanos no sabiedrībā nepopulārā mājokļu nodokļa, kas radījis bažas par šīs valsts spējām pārvaldīt savu budžetu un uzlabot ekonomiskās izaugsmes potenciālu. «Mēs esam ieteikuši pārcelt nodokļu slogu no ražošanas uz nekustamo īpašumu un patēriņu, tādējādi mājokļu nodokļa atcelšana ir solis pretējā virzienā,» sacīja O. Rēns.

86 gadu vecumā pirmdien miris bijušais Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni, paziņoja viņa pārstāvis.

Aprīlī Berluskoni tika diagnosticēta leikēmija.

Berluskoni bija Itālijas valdošajā koalīcijā ietilpstošās konservatīvās partijas "Forza Italia" ("Uz priekšu, Itālija!") līderis un parlamenta augšpalātas Senāta deputāts.

Gadiem ilgi Berluskoni bija dažādas veselības problēmas, sākot no sirds operācijas 2016.gadā un beidzot ar koronavīrusu 2020.gadā. Piektdien viņš tika ievietots slimnīcā Milānā, lai veiktu plānotas pārbaudes saistībā ar leikēmiju.

Neskatoties uz pārvēlēšanu Senātā pagājušajā gadā, viņš reti parādījās sabiedrībā, bet palika oficiālais "Forza Italia" līderis.

Berluskoni trīs reizes ieņēma premjerministra amatu laikā no 1994.gada līdz 2011.gadam, kopumā pavadot valdības vadītāja amatā deviņus gadus. Taču viņa ietekme bija daudz plašāka par politiku, jo viņam piederēja lielākie komerciālie televīzijas kanāli, kā arī līdz 2017.gadam viņš bija futbola kluba "AC Milan" īpašnieks. Košā dzīvesveida deļ Berluskoni vārds bieži nonāca laikrakstu pirmajās lappusēs, arī pēdējos gados.

Itālijā pieaudzis politiskās nestabilitātes risks, kas var atsaukties gan uz valsts ekonomiku, gan arī uz starptautiskajiem finanšu tirgiem, pēc tam, kad nedēļas nogalē kļuva zināms, ka valdību var pamest pieci bijušā premjera Silvio Berluskoni ministri, raisot bažas par ārkārtas vēlēšanām.

Trešdien Itālijas parlamentā paredzēts uzticības balsojums premjera Enriko Letas valdībai. «Itālijā ļoti iespējamas ir jaunas vēlēšanas, un tās nav labas ziņas attiecībā pret reformām. Tas kļuvis par šīs valsts strukturālu problēmu,» Commerzbank analītiķa Mišela Leistera (Michael Leister) sacīto citē Reuters. Reaģējot uz bažām par jaunām vēlēšanām Itālijā, pirmdien divus procentus no savas vērtības zaudēja Milānas vērtspapīru tirgus.

Ministru atkāpšanās saistīta ar valdības nespēju kavēt pievienotās vērtības nodokļa palielināšanos līdz 22%. S. Berluskoni partija jau arī iepriekš draudēja pamest E. Letas valdību. Konflikts Itālijas iekšpolitikā uzvirmoja pēc S. Berluskoni notiesāšanas apsūdzībās par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas. Izskanējis arī, ka ministri vai vismas daļa no tiem valdību tomēr nepametīs, tādējādi nepakļaujoties S. Berluskoni norādēm, vēsta BBC.

Itālijas premjers Enriko Leta izturējis trešdien notikušo uzticības balsojumu pēc tam, kad bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni tomēr pauda atbalstu pašreizējai valdībai.

E. Letu atbalstīja 235 politiķi, savukārt pret viņu balsoja 70.

Db.lv jau rakstīja, ka nedēļas nogalē S. Berluskoni pieprasīja, lai Itālijas valdību atstāj pieci ministri.

Šāds solis izraisīja bažas par gaidāmu Itālijas valdības sabrukumu, kas varētu atstāt sekas gan uz valsts ekonomiku, gan uz eirozonu kopumā. Vienlaikus izskanēja, ka daļa no S. Berluskoni ministriem negrasās klausīt partijas līdera pavēlēm un turpinās atbalstīt E. Letas valdību. Analītiķi norādīja, ka tas nozīmē arī to, ka varētu būt gaidāma S. Berluskoni partijas sašķelšanās.

Itālijas parlamenta debatēs pirms uzticības balsojuma S. Berluskoni norādīja, ka valstij nepieciešama valdība, kas var veikt strukturālas un institucionālas reformas. Šāda piekāpšanās, visticamāk, S. Berluskoni ietekmi Itālijas politikā ievērojami samazinās.

Itālijas premjers Silvio Berluskoni apstiprinājis, ka gatavojas atkāpties, kad tiks pieņemtas svarīgākās ekonomiskās reformas, vēsta BBC.

S. Berluskoni atkāpties aicinājuši gan opozīcijas, gan arī pozīcijas deputāti. Plānots, ka Itālijas parlaments par reformām lems šomēnes.

Runājot valsts televīzijā, Itālijas premjers norādīja, ka viņš labprātāk aicinātu organizēt pirmstermiņa vēlēšanas, tomēr gala lēmums jāpieņem valsts prezidentam Džordžio Napolitāno.

«Tiklīdz kā tiks pieņemts finanšu likums, kopā ar visiem grozījumiem, kurus no mums pieprasa Eiropā – es atkāpšos,» pavēstīja S. Berluskoni.

Savukārt Itālijas prezidents Džordžio Napolitāno jau norādījis, ka S. Berluskoni, pēc tam, kad tiks pieņemtas visas nepieciešamās reformas, nodos savu mandātu un viņš uzsāks konsultācijas ar valsts politiskajiem spēkiem.

Vācijas finanšu ministrs Volfgangs Šeible (Wolfgang Schäuble) prognozē, ka Grieķijai būs nepieciešami desmit gadi, lai pārvarētu parādu krīzi, un ir skaidrs - nav veidu, kā tā varētu atgriezties kapitāla tirgū 2012. gadā, ziņo thelocal.de.

«Grieķiem noteikti būs nepieciešami desmit gadi, nevis gads, lai atgrieztos pie pilnīgas konkurētspējas,» viņš sacījis biznesa izdevumam Wirtschaftswoche.

Daudz kas ir atkarīgs no tā, vai grieķi pieņems skarbos ekonomiskos pasākumus, viņš piebildis.

«Beigās cilvēki izlemj, vai viņi var un vai viņi uzņemsies šo slogu,» runājot par nepieciešamajiem pasākumiem, sacījis Šeible.

Grieķijas valdība esot gatava darīt visu, lai paliktu eirozonā, lai gan tas daudz prasot no valsts iedzīvotājiem. «Mums vajadzētu cienīt milzīgo slogu, kas tiek pieprasīts no Grieķijas iedzīvotājiem. Lai gan tas ne vienmēr šķiet taisnīgi, ja var ticēt plašsaziņas līdzekļu ziņojumiem par jahtām Piraeus, Mykonos un citās vetās,» stāstījis Šeible.

Itālijas premjerministrs Silvio Berluskoni aizvainojis Vācijas kancleri Angelu Merkeli, tālruņa sarunas laikā izmantojot vulgāru frāzi par viņas figūru, vēsta thelocal.de.

Sarunu starp Berluskoni un uzņēmēju ierakstījuši izmeklētāji, meklējot pierādījumus pret 74 gadus veco politiķi dažādās apsūdzībās, ieskaitot korupciju.

Lai gan ieraksts nav publiskots un tādēļ precīza frāze, ko Berluskoni izmantojis, nav zināma, tiek baumots, ka tā bijusi ārkārtīgi aizvainojoša un attiekusies uz Merkeles ķermeņa uzbūvi.

Itālijas parlamenta loceklis Roko Butiljone parlamentam sacījis: «Ja baumas, kas cirkulē ne tikai starp žurnālistiem, bet arī parlamentā, ir patiesas - premjers runājis par Merkeli neaprakstāmā, neizrunājamā, nepieņemamā veidā, situācija būs dramatiska.»

Viņš norādījis, ka baumas jau tagad rada kaitējumu Vācijas un Itālijas attiecībām.

Bijušajam Itālijas premjeram Silvio Berluskoni piespriestais cietumsods izraisījis viņa atbalstītāju protestus un nosodījumu, tādējādi liekot bažīties pat Itālijas valdības stabilitāti, kas var no jauna saasināt eirozonas parādu krīzi.

S. Berluskoni savrpupmājas priekšā pulcējās tūkstošiem demonstrantu, kas bijušajam premjeram pauda atbalstu. Uzrunājot sapulcējušos, S. Berluskoni uzsvēra, ka viņš ir nevainīgs saistībā ar izvirzītajām apsūdzībām. Vienlaikus bijušais Itālijas premjers aicinājis savus partijas biedrus turpināt atbalstīt premjera Enriko Letas valdību.

Februārī Itālijā notika parlamenta vēlēšanas, kas noslēdzās ar strupceļu. Parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevās iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai.

Tuvākais sekotājs tai ir bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija ar 29,18% vēlētāju atbalstu, bet trešajā vietā palikusi komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība ar 25,55% vēlētāju lielu atbalstu. Lai izdzīvotu, E. Letas valdībai nepieciešams Brīvības partijas atbalsts.

Pjēra Luidži Bersani vadītajās kreisi centriskās koalīcijas centieni izveidot valdību iestrēguši strupceļā un viņš sacījis, ka tikai garīgi slima persona tagad vēlētos vadīt Itāliju.

Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam, tādēļ sliktākajā gadījumā jaunas vēlēšanas varētu notikt jūnijā.

Rezultātā arī politiskais strupceļš kavē reformas, kas varētu palīdzēt atdzīvināt Itālijas recesijas un parādu skarto ekonomiku.

«Es vēlos skaidri pateikt: es esmu gatavs uzņemties milzu atbildību, taču lūdzu ikvienu citu uzņemties mazliet arī uz sevi,» sacījis Bersani. Tāpat viņš sacījis, ka tikai garīgi slimai personai patlaban būtu dedzīga vēlme kļūt par premjeru.

Viņš arī izslēdzis iespēju izveidot koalīciju ar centriski labējo bloku, kuru pārstāvēja bijušais premjerministrs Silvio Berluskoni, un ir otrs lielākais spēks parlamentā.

Pēc tam, kad Itālijas parlamenta vēlēšanās pārsteidzoši labus rezultātus uzrādījušas pret taupības pasākumiem noskaņoti politiskie spēki, Eiropas Komisija (EK) aicinājusi Itālijas nākotnes valdību turpināt uzsākto budžeta deficīta samazināšanas kurus.

«Aizvadītajā piektdienā itāļi skaidri runāja par apņēmību samazināt valsts parādu. Šīs apņemšanās joprojām ir spēkā, un komisija cer uz to ievērošanu,» EK runasvīra Olivera Beilija (Olivier Baily) sacīto citē Euobserver.

Arī Eiropas Savienības valstis aicinājušas Itālijas politiķus pēc iespējas ātrāk izveidot stabilu valdību – Francija un Vācija uzsvērušas nepieciešamību turpināt iesāktās reformas, bet Spānija vēlēšanu rezultātus komentējusi kā «lēcienu nekurienē».

Db.lv jau vēstīja, ka Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēdzās ar strupceļu, kas izraisījis bažas, ka valstī gaidāma politiska nestabilitāte, kura, savukārt, var izraisīt jaunu tirgu neuzticēšanos eirozonai un saasināt ekonomisko krīzi. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā to izdarīt nav izdevies nevienam politiskajam spēkam. Vēlēšanās lielu atbalstu arī ieguvušas pret taupību noskaņotās politiskās kustības - bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni Brīvības partija un komiķa Bepes Grillo izveidotā Pieczvaigžņu kustība. Analītiķi paredz, ka labākajā gadījumā šāds vēlēšanu iznākums nozīmētu nestabilu koalīcijas valdību.

Pēc tam, kad Itālijas parlaments apstiprinās nacionālo budžetu, no ieņemamā amata iecerējis atkāpties valsts premjers Mario Monti.

Pārsteidzošais paziņojums sekojis tikai divas dienas pēc tam, kad bijušā Itālijas premjera Silvio Berluskoni partija parlamentā atteicās atbalstīt M. Monti valdību un dažas stundas pirms S. Berluskoni pavēstīja, ka iecerējis kandidēt uz Itālijas premjera amatu.

Paredzēts, ka pēc M. Monti atkāpšanās Itālijā tiks izsludinātas jaunas vēlēšanas. Patlaban nav zināms, vai tajās plāno kandidēt pats M. Monti. Sarunā ar Itālijas laikrakstu La Repubblica, viņš norādīja, ka šobrīd nezina, kāda būs viņa politiskā nākotne. Iepriekš M. Monti apgalvoja, ka vēlēšanās nepiedalīsies, tomēr viņa politiskie sabiedrotie norāda, ka šis jautājums pilnībā nav izlemts, vēsta Reuters.

Kamēr Itālija cīnās ar parādu krīzi, tās ministru prezidents Silvio Berluskoni (Silvio Berlusconi) iztērējis vairākus miljonus eiro, lai apdāvinātu virkni sieviešu kārtas dejotāju, aktrišu un televīzijas «seju», vēsta independent.ie.

Bankas sniegtie dati liecina, ka 74 gadus vecais Itālijas premjerministrs S. Berluskoni savām «fanēm» un pielūdzējām uzdāvinājis kopumā teju trīs miljonus eiro skaidrā naudā, un vēl 337 tūkstošus eiro viņš tērējis juvelierizsrtādājumu iegādei, ko vēlāk pasniedzis kā dāvanas.

Bankas dati tika atklāti vienu dienu pēc tam, kad S. Berluskoni Briselē Eiropas Savienības (ES) valstu vadītāju tikšanas laikā prezentēja «steigā izstrādāto reformu plānu, kas nav izdevīgs vienkāršajiem itāļiem», raksta medijs. Reformu plāns atvieglo noteikumus atlaist darba ņēmējus, kā arī paredz palielināt pensionēšanās vecumu no 65 līdz 67 gadiem.

Pēc Eurostat datiem 2015. gadā Itālijas vispārējās valdības parāds sasniedza 133% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Tas ir otrs sliktākais rādītājs Eiropas Savienībā (ES). Sliktāka valdības parāda un IKP attiecība ir tikai Grieķijā. Par Grieķijas parādu krīzi Latvijas medijos esam redzējuši daudz virsrakstu, bet par Itālijas parādu lasām reti. Vai tas nozīmē, ka Itālijas parāda līmenis nerada bažas? Nebūt ne.

Itālijas parādu rādītājs ievērojami pārsniedz Māstrihtas līgumā noteiktos 60%, kā arī eiro zonas vidējo parāda līmeni (91%). Kad tas ir tik augsts, tad bieži vien investori par valdības vērtspapīru turēšanu vēlas saņemt augstākus procenta maksājumus. Tas ir tāpēc, ka līdz ar parāda lielumu pieaug arī parāda neatdošanas risks. Savukārt pie liela parāda un augstām procentu likmēm ir augsts saistību neizpildes risks. Jo augstāks saistību neizpildes risks, jo grūtāk valdībai aizņemties finanšu tirgū, t.i., likmes kļūst aizvien augstākas līdz brīdim, kad valdības vērtspapīrus ar augstajām likmēm neviens vairs negrib pirkt. Tātad augstāks parāds apgrūtina valdības spēju aizņemties, pārfinansēt esošo parādu un finansēt budžeta deficītu, ar kura palīdzību ekonomikas lejupslīdes laikā varētu īstenot stimulējošu fiskālo politiku. Tāpēc arī ir svarīgi, lai parāda līmenis nebūtu pārmērīgi augsts.

Lai paplašinātu Itālijas produkcijas noieta tirgu, kā arī pavērtu durvis mazajiem un vidējiem uzņēmumiem eksporta tirgos, Itālijas Kultūras mantojuma un tūrisma ministrija sākusi vērienīgu projektu Signa Maris, kas arī Latvijā paredz izvērst nopietnas aktivitātes ar galveno mērķi attīstīt tūrismu Itālijas dienvidu reģionos – Kalabrijā, Kampānijā, Apūlijā un Sicīlijā, īpaši izceļot jūras ceļus.

Tā kā Itālijas reģionos lielākoties darbojas mazie un vidējie uzņēmumi, bet lielveikalu ķēdes pārsvarā sadarbojas ar lielajām korporācijām, šīs dienvidu valsts produkcijai un tūrisma piedāvājumam nav viegli nodibināt kontaktus eksporta tirgos, ko plānots risināt ar ciešāku Itālijas Tirdzniecības kameras (ITKL) sadarbību ar Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameru.

Prezentējot Signa Maris projektu Latvijā, ITKL prezidents Džuzepe Lepore norādīja, ka Latvijas veikalos atrodami daudzi produkti, kuriem kā ražotājvalsts norādīta Itālija, taču bieži vien to sastāvā pat mazāk nekā 40% izejvielu ir no Itālijas, bet lielākoties produkti tiek importēti un Itālijas rūpnīcās tikai saražots galaprodukts. Tādēļ ar īpašu valsts atbalstu un speciālu projektu plānots virzīt jaunos eksporta tirgos produktus, kuri tiešām gan auguši, gan ražoti Itālijā.

Itālijas parlamenta vēlēšanas noslēgušās ar strupceļu, radot bažas, ka valstī sāksies politiska nestabilitāte. Lai gan parlamenta apakšpalātā nelielu vairākumu izdevies iegūt Pjēra Luidži Bersani vadītajai kreisi centriskajai koalīcijai, Itālijas Senātā neviena partija nav ieguvusi vairākumu.

[Papildināta ar 2. – 4. rindkopu]

Reaģējot uz Itālijas parlamenta vēlēšanu rezultātiem, vērstpapīru tirgi piedzīvojuši strauju kritumu. Tirdzniecības dienas sākumā samazinājušies Francijas, Vācijas, Spānijas un Itālijas biržu indeksi.

Itālijas Milānas biržas indekss FTSE MIB piedzīvoja kritumu 4,7% apmērā, Londonas FTSE 100 – 1,36% apmērā, Vācijas DAX 1,88% apmērā un Parīzes Cac 40 2,31% apmērā.

Kāpumu piedzīvojušas Itālijas parāda apkalpošanas izmaksas, sasniedzot 4,68% lielu likmi par parādzīmēm ar desmit gadu ilgu atmaksas termiņu, kas ir augstākais līmenis kopš šā gada sākuma. Parādzīmju likmes palielinājušās arī Spānijai, Portugālei un Grieķijai.

Divi mākslienieki nākuši klajā ar darbu «Itāļu sapnis». Tajā redzama aizsaulē aizgājuša bijušā, skandalozā Itālijas premjera Silvio Berluskoni vaska figūra, vēsta dailymail.co.uk.

Ļoti reālistisko vaska darbu ar nosaukumu Il Sogno degli Italiani jeb Itāļu sapnis radījuši mākslienieki un geju pāris Antonio Garullo un Mario Otocento.

Instalācijas nosaukums attiecas uz vārdiem, kā Berluskoni pats sevi nosauca telefonsarunā ar vienu no savām draudzenēm, vēsta Itālijas mediji.

Bijušais premjerministrs, kurš savos 75 gados joprojām ir ļoti dzīvelīgs, mākslas darbā redzams, guļot stikla zārkā ar aizvērtām acīm. Uz satīna spilvena dusošajam, žaketē tērptajam Berluskoni kājās ir Mikimauša čības. Viena roka ielikta biksēs, bet otra balstās uz Itālijas vēstures.

Iespēja apskatīt instalāciju dota visiem itāļiem.

Vien mājas arestā, tomēr Silvio Berluskoni piedzīvos reālu cietumsodu.

Pēc 20 gadu politiskās darbības, ko pastāvīgi pavadījusi tiesāšanās par apsūdzībām korupcijā un pēdējā laikā arī par seksuāliem sakariem ar nepilngadīgo, Itālijas mediju magnāta, vairākkārtējā premjera un kolorītā politiķa karjerai šķiet pienācis gals.

S. Berluskoni, uzklausījis Itālijas Augstākās tiesas spriedumu par viņa apelāciju, kas atstāja spēkā iepriekšējās instances piespriestos četrus gadus ieslodzījumā par nodokļu krāpniecību, pasauli uzrunājis deviņu minūšu garā videoierakstā. Tajā viņš sola atjaunot savu partiju ar tās sākotnējo nosaukumu Forza Italia un lūdz itāļus nākamajās vēlēšanās dot tai vairākumu, lai tā spētu modernizēt valsti un, protams, reformēt S. Berluskoni nīsto tieslietu sistēmu. Nav gan skaidrs, kā un vai vispār politiķis, atrodoties mājas arestā, spētu šo ieceri īstenot, komentē Financial Times.