Valdība šodien lēma piešķirt 3,1 miljonu eiro Ukrainas rekonstrukcijai, pārdalot finansējumu budžeta resora programmām.

Ārlietu ministrija norāda, ka Latvijas iesaiste Ukrainas rekonstrukcijā ir balstīta Ukrainas vajadzībās, kā arī ņemot vērā Latvijas iespējas, esošās iestrādnes un attīstības sadarbības prioritāros virzienus.

Kopš 2022.gada 24.februāra Krievijas sāktās agresijas proporcionāli Latvija ir viena no aktīvākajām Ukrainas atbalstītājām - Latvijas kopējais atbalsts pārsniedz 1,24% no iekšzemes kopprodukta.

Ukrainai nodarītie zaudējumi ir mērāmi miljardos un turpina pieaugt - pēc Pasaules bankas izvērtējuma, Ukrainas zaudējumi sasniedz 135 miljardus ASV dolāru. Ukrainai nepieciešams ātrs un adekvāts starptautisko partneru atbalsts.

Kopš Krievijas agresijas Ukrainā sākuma Čerņihivas apgabalā ir izpostīti vairāk nekā 20 000 objektu, no kuriem vairāk nekā puse ir mājokļi. Tāpat ievērojami postījumi nodarīti kritiskajai infrastruktūrai un sociālajai infrastruktūrai.

Naftas cenas pasaulē otrdien samazinās, bet akciju cenas Eiropas biržās pieaug saistībā ar progresu miera sarunās starp Krieviju un Ukrainu.

"Brent" markas jēlnaftas cena Londonas biržā samazinājusies par 5% līdz 106,88 dolāriem par barelu.

Ņujorkas biržas elektroniskajā tirdzniecībā WTI markas jēlnaftas cena sarukusi par 6% un veido 99,58 dolāru par barelu.

Tikmēr Londonas biržas indekss FTSE 100 pieaudzis par 1,2%, Frankfurtes biržas indekss DAX 30 pakāpies par 3,5%, bet Parīzes biržas indekss CAC 40 palielinājies par 3,1%.

Savukārt Krievijas rubļa kurss pieaudzis par 10% līdz 85,42 rubļiem par ASV dolāru.

Ukrainas delegācijas loceklis, partijas "Sluha narodu" ("Tautas kalps") parlamenta frakcijas priekšsēdētājs Davids Arahamija otrdien pēc Stambulā notikušajām Krievijas un Ukrainas sarunām, kas ilga četras stundas, pavēstīja, ka ir sasniegts pietiekams progress, lai varētu notikt abu valstu prezidentu tikšanās.

Ceturtdien sasaukta ANO Drošības padomes ārkārtas sēde, reaģējot uz ziņām, ka Krievija Ukrainā iesūtījusi regulāro karaspēku, lai sniegtu atbalstu tur esošajām krievu algotņu un to vietējo līdzskrējēju bandām.

Ir saņemts apstiprinājums, ka notiks publiskais brīfings - atklāta sēde, kurā ANO ģenerālsekretāra vietnieks politiskajos jautājumos Džefrijs Feltmans informēs par notiekošo, aģentūrai LETA pastāstīja Latvijas pastāvīgais pārstāvis ANO Ņujorkā Jānis Mažeiks.

Sēde, kas sasaukta pēc Lietuvas pieprasījuma, sāksies plkst.19.00 pēc Latvijas laika ANO galvenajā mītnē Ņujorkā.

Krievijai tiks pieprasīts paskaidrot, kāpēc Ukrainā ir tās karaspēks, žurnālistiem pavēstīja Lielbritānijas vēstnieks ANO Marks Grānts, kas pārstāv pašreizējo ANO Drošības padomes prezidējošo valsti. Ir pilnīgi skaidrs, ka Krievijas regulārā armija tagad ir Ukrainā.

ANO izjūt finansiālas grūtības, jo virkne valstu nav tās budžetā samaksājušas dalības maksu, paziņojis ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Pēc viņa teiktā, jūnija beigās ANO budžetā trūka 139 miljoni dolāru. «Mūsu naudas rezerves tik agrā gada posmā nekad nav bijušas tik zemas,» sacīja Gutērrešs, norādot, ka tāda līmeņa organizācija kā ANO nedrīkst nonākt uz bankrota sliekšņa.

No ANO 193 dalībvalstīm līdz jūlijam savas dalības maksas bija samaksājušas tikai 112, turklāt naudu nav pārskaitījusi ASV, kas ir lielākais donors un kuras maksājumi veido 22% ANO budžeta.

ANO budžetu 2018.-2019.gadam 5,4 miljardu dolāru apmērā 2017.gada decembrī apstiprināja ANO Ģenerālā asambleja. Šajā summa neietilpst nauda, kuru ANO tērē miera uzturēšanas operācijām, kas ir aptuveni 6,7 miljardi dolāru 2018.-2019.gadam.

Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai tiks piešķirts 7 392 743 eiro finansējums, šodien nolēma valdība.

Tāpat Ministru kabinets nolēma, ka kompleksa pirmā kārta jeb Latvijas Okupācijas muzeja ēkas rekonstrukcija un tā piebūves - Nākotnes nama - celtniecība jāpabeidz līdz 2016.gada 1.oktobrim. Pagājušā gada novembrī valdība bija lēmusi, ka celtniecība jāpabeidz līdz 2015.gada 1.aprīlim.

Savukārt kompleksa otrā kārta jeb Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Latviešu strēlnieku laukumā būvniecība jāpabeidz līdz 2017.gada 1.jūlijam, vienojās valdība.

Ministri arī nolēma, ka Finanšu ministrijai, sagatavojot priekšlikumus likumprojektam Par valsts budžetu 2015.gadam, būs jāparedz ilgtermiņa saistības par ēkas Latviešu strēlnieku laukumā 1, Rīgā, rekonstrukciju un piebūves Nākotnes nams būvniecību, kā arī Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla Latviešu strēlnieku laukumā, Rīgā, būvniecību saistīto kapitālieguldījumu izdevumu segšanai VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) 2017.gadā 2 354 997 eiro apmērā, 2018.gadā 2 354 997 eiro apmērā, 2019.gadā 2 682 749 eiro apmērā.

Latvija starptautiskajai dronu koalīcijai 2025.gadā piešķirs 20 miljonus eiro, informē Aizsardzības ministrija.

Par to darba vizītē Ukrainā, tiekoties ar Ukrainas aizsardzības ministru Rustemu Umerovu informēja aizsardzības ministrs Andris Sprūds.

Apliecinot Latvijas nelokāmu atbalstu Ukrainai līdz tās uzvarai, A. Sprūds un R. Umerovs arī pārrunāja neseno vienošanos starp abām valstīm par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā, norādot, ka jau pirmie Ukrainas dronu piloti ir uzsākuši apmācības Latvijā.

"Latvija no pirmās kara dienas atbalsta Ukrainu un ir gatava turpināt sniegt palīdzību tik ilgi, cik tas būs nepieciešams. Neatkarīgi no tā, vai tās ir izlūkošanas darbības vai mērķēti uzbrukumi, Ukrainas bruņotie spēki ir pierādījuši dronu augsto efektivitāti cīņā pret ienaidnieku. Piešķirot 20 miljonus eiro dronu koalīcijai 2025.gadā, stiprināsim Ukrainas bezpilota lidaparātu spējas. Tikpat svarīgas ir prasmes dronus efektīvi izmantot. Īstenojot vienošanos par Ukrainas karavīru apmācību dronu pilotu programmā Latvijā, mums būs iespēja gan apmainīties pieredzē un zināšanās, gan stiprināt Ukrainas karavīru spējas veikt bezpilota lidaparātu uzbrukumus. Pirmie Ukrainas dronu piloti jau ir uzsākuši apmācības Latvijā," pēc tikšanās ar Ukrainas aizsardzības ministru uzsvēra A. Sprūds.

Lai varētu efektīvi cīnīties ar aktuālajām problēmām, Apvienoto Nāciju Organizācijai (ANO) ir jāmainās līdzi laikam, uzrunā ANO Ģenerālās asamblejas sesijas dalībniekiem Ņujorkā sacīja Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.

Gan savas runas sākumā, gan arī noslēgumā viņš īsi atgādināja Latvijas un Baltijas vēsturē svarīgus notikumus un uzsvēra, cik svarīgi ir izmantot multilaterālisma sniegtās iespējas.

«Lai saglabātu mieru un drošību pasaulē, starptautiskajai kārtībai ir jābūt stabili veidotai uz multilaterālisma, iekļautības un tiesību noteikumos balstītiem principiem. Tās aizsargāšana un stiprināšana ir mūsu kopīgs uzdevums. Apvienoto Nāciju Organizācija ir un būs multilaterālisma un tiesību noteikumos balstītas pasaules kārtības centrālā institūcija,» runas sākuma daļā pauda Valsts prezidents.

Pēc viņa teiktā, pieredze rāda, ka visefektīvāk var sasniegt vēlamo, darbojoties tieši daudzpusējā formātā, tādēļ arī Latvija aktīvi izmanto visas iespējas padarīt mūsu pasauli miermīlīgāku un taisnīgāku. Kārtība, kas balstās uz daudzpusēju sadarbību, nepieļauj ANO Statūtos iestrādāto mērķu un principu neievērošanu no ANO dalībvalsts puses attiecībā uz kādas citas valsts teritoriālo nedalāmību un suverenitāti, uzsvēra Levits. Šajā kontekstā viņš atgādināja, ka Krievija joprojām pārkāpj starptautisko tiesību principus, turpinot ignorēt kā Ukrainas, tā arī Gruzijas teritoriālo nedalāmību.

Karš Ukrainā turpinās jau vairāk nekā pusotru gadu. Ukrainas armija turpina varonīgo cīņu, iedzīvotāji nerimstoši pauž atbalstu kara turpināšanai, aptuveni 40% Ukrainas uzņēmumu turpina darbu, nodrošinot valsts iedzīvotājus un armiju ar ikdienā nepieciešamo.

Vienlaikus šie uzņēmumi turpina augt un meklēt izejas punktus uz Eiropas Savienības (ES) valstu tirgiem, turpinot ciešāku ekonomisko integrāciju, kam būs nozīmīga loma kopējā Ukrainas integrācijas ES stāstā.

Latvija – mūsu sabiedrība un uzņēmēji - turpina atbalstīt Ukrainu, vienlaikus atverot jaunas sadarbības lapaspuses draudzībā un sadarbībā ar brāļu tautu – sniedz atbalstu, Ukrainai iekļaujoties ES saimē, kā arī ekonomikas atjaunošanā kopumā.

Pirms vairākiem mēnešiem, tiekoties ar Ukrainas vēstnieku Latvijā Anatolii Kutsevalu, pārrunājām virkni iespējamo sadarbības jautājumu gan starp abām valstīm, gan starp to uzņēmējiem. Bijām vienisprātis, ka Ukraina karā uzvarēs un ka tās integrācija/ uzņemšanā Eiropas savienībā uzsākama strauji un Latvijā ar savu pieredzi un zināšanām var sniegt atbalstu Ukrainas uzņēmumiem sagatavoties pārmaiņām maksimāli efektīvi un laicīgi.

Virs Ukrainas austrumiem ceturtdien notriekta lidsabiedrības Malaysia Airlines pasažieru lidmašīna, kas atradusies ceļā no Amsterdamas uz Kualalumpuru, vēsta Ukrainas amatpersonas un mediji. 280 pasažieri un 15 apkalpes locekļi, kas atradās lidmašīnā, gājuši bojā.

Sakari ar lidmašīnu Boeing 777, kas atradusies 10 000 metru augstumā virs Ukrainas teritorijas starptautisko lidojumu koridorā, pazuduši plkst.16.20. Lidmašīna esot nogāzusies Hraboves apkārtnē netālu no Krievijas robežas.

Ziņas par aviokatastrofu apstiprinājis Ukrainas iekšlietu ministra padomnieks Antons Geraščenko. Viņš paziņojis, ka teroristi virs Torezas, Doņeckas apgabalā, notriekuši Malaysia Airlines pasažieru lidmašīnu.

Tikko teroristi pie Torezas no [Krievijas prezidenta Vladimira] Putina vēlīgi piešķirtā zenītraķešu kompleksa Buk notriekuši reisa Kualalumpura-Amsterdama civilo lidmašīnu, Geraščenko pavēstīja sociālajā tīklā Facebook. Šodien no rīta vietējie patrioti piefiksējuši šī kompleksa pārvietošanos no Torezas uz Sņižni.

Upuru skaits pēc pagājušās nedēļas zemestrīces Turcijā un Sīrijā pirmdien pārsniedzis 37 500, kamēr glābšanas darbi sākuši tuvoties noslēgumam.

Amatpersonas un mediķi ziņo, ka Turcijā bojāgājušo skaits sasniedzis 31 643, kamēr kaimiņos esošajā Sīrijā gājis bojā vismaz 5900 cilvēku.

Tādējādi kopējais upuru skaits abās valstīs sasniedzis 37 543 cilvēkus.

Tikmēr ANO ģenerālsekretāra vietnieks humanitāros jautājumos Mārtins Grifitss atzinis, ka upuru skaits varētu pārsniegt 50 000.

Zemestrīce, kuras stiprums bija 7,8 magnitūdas pēc Rihtera skalas, notika 6.februārī plkst.4.17 pēc vietējā laika (3.17 pēc Latvijas laika), tās hipocentrs atradies 17,9 kilometru dziļumā, bet epicentrs bijis 33 kilometrus uz ziemeļiem no Turcijas pilsētas Gaziantepas. 15 minūtes vēlāk sekojis 6,7 magnitūdas stiprs pēcgrūdiens, bet pēc tam bijuši vairāk nekā 200 pēcgrūdieni. Pēc Turcijas seismologu datiem, pirmā grūdiena stiprums bijis 7,4 magnitūdas.

Ukrainas centrālā banka izplatījusi rekomendācijas ievērot piesardzību darījumos ar bankas Pivdennij meitasuzņēmumu Latvijā Reģionālā investīciju banka (RIB), norādot, ka pastāv riski, ka šajā bankā notiek nelikumīgi iegūtu līdzekļu legalizācija, vēsta žurnāla Forbes Ukrainas izdevums.

Forbes rīcībā esošā informācija liecina, ka vienas no Ukrainā lielākajām bankām meitasbanka Latvijā pieļauj naudas atmazgāšanas darījumus, tādēļ Ukrainas Nacionālā banka ir iekļāvusi RIB starp «bīstamajām bankām», kuru sarakstā ir tādas bankās kā Meinl, Winter un citas.

Izdevums norāda, ka lielākā daļa banku, kas iekļautas Ukrainas centrālās bankas bīstamo banku sarakstā, ir nelielas bankas, kam ir specifisks klientu loks, kā arī Baltijas valstu bankas, bet RIB ietilpst banku grupā, kur naudu glabā miljoniem Ukrainas iedzīvotāju.

Ukrainas Nacionālās bankas Finanšu monitoringa nodaļas augustā sagatavotā vēstulē, kas nonākusi Forbes redakcijas rīcībā un kurā uzskaitītas Eiropas bankas, «kuru darbība saistīta ar riskantu finanšu operāciju veikšanu», RIB ierindota pirmajā vietā.

Skandālā, kas novedis pie ASV prezidenta Donalda Trampa impīčmenta procedūras, iesaistītā ASV viceprezidenta Džo Baidena dēla Hantera Baidena firmai «Rosemont Seneca» nauda no Ukrainas gāzes un naftas kompānijas «Burisma Holdings» skaitīta caur Latvijas banku AS «PrivatBank», liecina internetā nopludināti «Rosemont Seneca» kontu pārskati.

Savukārt Latvijas Valsts prezidents Raimonds Vējonis pērn apmeklējis «Burisma Holdings» īpašnieka, gāztā Ukrainas prezidenta Viktora Janukoviča līdzgaitnieka, no Ukrainas aizmukušā Mikolas Zločevska organizētu forumu Monako.

Izdevums «The Hill» vēstīja, ka laikā no 2014.gada pavasara līdz 2015.gada rudenim «Rosemont Seneca» no «Burisma Holdings» saņēmis vidēji vairāk nekā 166 000 ASV dolāru mēnesī.

Internetā nopludinātas «Rosemont Seneca» konta atskaites no «Morgan Stanley» bankas Ņujorkā parāda, ka naudas pārskaitījumi kompānijai veikti caur «PrivatBank». Vienā pārskaitījumā parasti skaitīti 83 333,33 dolāri.

Hanters Baidens bija «Burisma Holdings» uzraudzības padomes loceklis laikā, kad viņa tēvs bija ASV viceprezidents un prezidenta Baraka Obamas valdībā pārraudzīja diplomātiskās attiecības ar Ukrainu.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) ir izvērtējusi VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) iesniegtos dokumentus un lēmusi izsniegt būvatļauju Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecībai, informē ministrijā.

VNĪ sākotnēji iesniegtajos dokumentos tika konstatētas nepilnības. Tāpēc VARAM lūdza iesniegt būvniecības ieceres iesniegumu un to pavadošos dokumentus atbilstoši pašreiz spēkā esošo normatīvo aktu prasībām līdz 2017.gada 3.aprīlim, pēc VNĪ lūguma pagarinot šo termiņu līdz 7.aprīlim.

«Esmu personīgi iesaistījies šī jautājuma risināšanā, un varu apgalvot - esam izdarījuši visu, lai Padomju okupācijas upuru piemiņas memoriāla kompleksa būvniecība tiktu sākta nekavējoties. Šī memoriāla, kas ir nacionālo interešu objekts un kas vienlaikus ir gan muzejs, gan arī represēto piemiņas vieta, būvniecība ir jāpabeidz līdz Latvijas simtgadei. Aicinu visus projektā iesaistītos operatīvi un ar lielu atbildību sākt tā realizāciju. Muzejs un piemiņas memoriāls ir latviešu tautai ļoti nozīmīgi projekti, jebkāda kavēšanās ar darbu sākšanu ir nepieļaujama un necienīga pret mūsu tautas vēsturi un cilvēkiem,» uzskata Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Kaspars Gerhards.

Prāmja "Estonia" katastrofas upuru tuvinieki rīkos niršanas ekspedīciju uz prāmja vraku, lai mēģinātu noskaidrot katastrofas cēloni, trešdien ziņoja laikraksts "Postimees".

Ekspedīcija tiks uzsākta tuvāko 10 dienu laikā un ilgs divas nedēļas. Privāti finansēto izpētes grupu vadīs bijušais katastrofas izmeklēšanas Igaunijas komisijas vadītājs Marguss Kurms.

"Tagad vai nekad," sacīja katastrofas upuru tuvinieku apvienības "MTU Memento Mare" priekšsēdētājs Raivo Hellerma.

Viņš piebilda, ka ekspedīcijai nav mērķis meklēt vainīgos vai mēģināt apstiprināt katastrofas versiju, bet tā ir unikāla iespēja rast atbildes uz vismaz dažiem jautājumiem par katastrofu.

Lennarts Berglunds, kura vadītā organizācija SEA pārstāv "Estonia" katastrofas upuru radiniekus no Zviedrijas, laikrakstam "Postimees" pauda uzskatu, ka visa iepriekšējā izpēte tikusi veikta, lai noslēptu katastrofas īsto cēloni. "Šī izmeklēšana mums ir ļoti svarīga, lai atrastu īsto cēloni, kāpēc "Estonia" gāja bojā," sacīja Berglunds.

ANO budžeta deficīts sasniedzis 230 miljonus dolāru, un starptautiskajai organizācijai mēneša beigās var beigties nauda, pirmdien brīdināja ANO ģenerālsekretārs Antoniu Gutērrešs.

Tiks sperti «iztrūkuma aizpildīšanas papildu soļi», lai nodrošinātu algas un citas saistības, vēstulē 37 000 darbinieku, kas nonākusi ziņu aģentūras AFP rīcībā, skaidroja Gutērrešs. «No kopējā apjoma, kas ir nepieciešams mūsu parastajām budžeta operācijām 2019.gadā, dalībvalstis ir samaksājušas tikai 70%. Tā rezultātā septembra beigās skaidras naudas trūkums bija 230 miljoni dolāru.»

«Pastāv risks, ka līdz mēneša beigām mēs būsim izsmēluši atbalsta likviditātes rezerves,» skaidroja Gutērrešs.

Lai samazinātu izmaksas, būtu jāatliek konferences un tikšanās, jāsamazina pakalpojumi, oficiālie ceļojumi jāveic tikai būtiski svarīgo aktivitāšu īstenošanai, jāsper soļi enerģijas taupīšanai, norādīja ANO ģenerālsekretārs.

Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs tikās ar ANO ĢA prezidentu Tidžānu Muhammadu-Bandi, lai apliecinātu Latvijas atbalstu globālajam daudzpusējo attiecību modelim (multilaterālismam) ar ANO tā centrā un Latvijas iesaisti ilgtspējīgas attīstības, klimata jautājumu un digitālo jautājumu virzībai ANO.

Tikšanās laikā Ņujorkā E.Rinkēvičs pauda stingru Latvijas atbalstu efektīvai daudzpusējo attiecību sistēmai ar ANO tās kodolā. «Mēs redzam ANO kā centrālu daudzpusējās diplomātijas forumu, kurā visām valstīm – lielām un mazām – ir viena balss, un kurā visas var strādāt kopā pie globālu problēmu risinājumiem, tādiem kā attīstības veicināšana, nabadzības mazināšana, rīcība pret klimata pārmaiņām, drošība. Atbalstām, ka šīs tēmas ir Ģenerālās Asamblejas 74.sesijas uzmanības centrā,» uzsvēra E.Rinkēvičs.

Ministrs apliecināja Latvijas ieguldījumu attīstības sadarbības jomā, gan nacionālā līmenī, gan iesaistoties Eiropas Savienības (ES), ANO un Pasaules bankas aktivitātēs.

Eiropas Komisija (EK) ar 20 miljoniem eiro atbalstīs Ukrainas jaunuzņēmumus, informē EK pārstāvniecības Latvijā Preses nodaļā.

Veicot grozījumus Eiropas Inovācijas padomes (EIP) 2022.gada darba programmā, iniciatīva atbalstīs vismaz 200 Ukrainas progresīvo tehnoloģiju jaunuzņēmumu, piešķirot līdz 60 000 eiro katram.

Turklāt EIP piedāvās nefinansiālu atbalstu, piemēram, uzņēmējdarbības konsultāciju pakalpojumus un partneru piemeklēšanu. Tas uzlabos Ukrainas novatoru spēju mijiedarboties ar Eiropas inovācijas ekosistēmu, ienākt jaunos tirgos un gūt labumu no Eiropas finansēšanas instrumentiem.

20 miljonu eiro atbalsts tiks izmaksāts, izsludinot uzaicinājumu iesniegt priekšlikumus Eiropas mēroga jaunuzņēmumu asociāciju tīklam, atbalstot Ukrainas inovācijas jomā ieinteresētās personas.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis kopš 25.septembra uzturas darba vizītē ASV, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

Vizītes pirmajā dienā R.Vējonis piedalījās Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) Ģenerālās asamblejas 70.sesijā. «Svarīgi, ka ANO Drošības padome turpina pastāvīgi sekot līdzi un diskutēt par situāciju Ukrainā, lai arī diemžēl tā pašlaik nespēj nodrošināt ANO hartas izpildi, garantējot tur notiekošā konflikta atrisināšanu mierīgā ceļā,» to tikšanās laikā ar ANO ģenerālsekretāru Banu Kimūnu uzsvēra R. Vējonis.

Tiekoties ar Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (OECD) ģenerālsekretāru Anhelu Guriju, Valsts prezidents pateicās par viņa līdzšinējo atbalstu Latvijas pievienošanās sarunās, atgādinot, ka dalība OECD ir viens no centrālajiem jautājumiem Latvijas ekonomikas un politikas dienaskārtībā. Anhels Gurija pozitīvi novērtēja Latvijas apzinīgo attieksmi un kompetenci, strādājot pie jautājumiem, lai iestātos OECD, taču norādīja uz jomām, kam nepieciešams pievērst vairāk uzmanības, – valsts kapitālsabiedrību pārvaldi un kukuļošanas izskaušanu.

Latvijas lielākā uzņēmēju biedrība Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kamera, Ukrainas vēstniecība Latvijā un Ukrainas Tirdzniecības nams aicina ikvienu Latvijas iedzīvotāju un uzņēmēju stiprināt Ukrainas ekonomiku un izvēlēties Ukrainā ražotas preces.

Ukrainai šobrīd ir nonākusi ļoti lielās grūtībās, jo valsti īstenotā militārā agresija ir ne tikai humāna, bet arī ekonomiska katastrofa. Šādā situācijā nepieciešams sniegt atbalstu visos iespējamos veidos, jo cīņa notiek par visu Rietumu drošību un brīvību. Tādēļ LTRK aicina visus Latvijas iedzīvotājus un uzņēmējus atbalstīt Ukrainas uzņēmumus un palīdzēt stiprināt Ukrainas ekonomiku, izvēloties Ukrainā ražotas preces, un tajā pat laikā ar savu naudu nefinansēt Krievijas agresorus.

Katrs eiro, kas iztērēts Ukrainas peļņai, ir palīdzība gan šajā cīņā, gan smagajā atlabšanā, kas sagaidāma pēc tās. Arī Ukrainas Tirdzniecības un rūpniecības kameras pārstāvji šodien tikšanās laikā apliecināja, ka šāds atbalsts būtu ļoti nepieciešams.

Valdība piektdien ārkārtas sēdē apstiprināja Ukrainas kara bēgļu atbalsta pasākumu plānu, kura īstenošanai paredzēts finansējums līdz 116,277 miljoniem eiro.

Par šī plāna pieņemšanu valdība bija plānojusi lemt jau otrdien, taču jautājuma skatīšana toreiz tika atlikta Finanšu ministrijas (FM) iebildumu dēļ. Iekšlietu ministre Marija Golubeva (AP) skaidroja, ka par plāna projektu bijuši tehniski iebildumi. Otrdien atliktajā tiesību projektā šiem mērķiem tika paredzēts finansējums līdz 96,208 miljoniem eiro.

Apstiprinot rīkojumu "Par Pasākumu plānu par atbalsta sniegšanu Ukrainas civiliedzīvotājiem Latvijas Republikā", valdība arī pieņēma zināšanai, ka papildu finansējuma avots pasākumu plāna īstenošanai ir valsts budžeta līdzekļi neparedzētiem gadījumiem.

Ministrijām, kuras iesaistītas pasākumu plāna īstenošanā, būs jāiesniedz valdībā rīkojums projekti par finanšu līdzekļu piešķiršanu atbilstoši faktiski nepieciešamajiem izdevumiem. Pašvaldību institūcijām pasākumu plāna īstenošanai nepieciešamos līdzekļus pieprasīs atbilstoši Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likuma noteiktajām prasībām.

Krievijas humānās palīdzības autokolonnas iebraukšana Ukrainas teritorijā bez Kijevas valdības atļaujas ir tiešs Krievijas iebrukums Ukrainā, piektdien paziņoja Ukrainas Drošības dienesta priekšsēdētājs Valentīns Naļivaičenko.

«Mēs to saucam par tiešu iebrukumu. Ciniski slēpjoties aiz Sarkanā Krusta, tie ir militāri automobiļi ar aizsega dokumentiem,» norādīja amatpersona.

«Pēdējās dienās mēs esam kļuvuši liecinieki rūpīgi izplānotai un bīstamai, riskantai provokācijai pret Ukrainu ar bezkaunīgu un cinisku cienījamās Starptautiskās Sarkanā Krusta komitejas (ICRC) izmantošanu - provokācijai ar tā dēvēto humāno konvoju,» norādīja Naļivaičenko.

Viņš sacīja, ka vairāk nekā 30 kravas automašīnu nelikumīgi startējušas Ukrainas teritorijas virzienā. Tiesa gan, ukraiņu mediji jau vēsta par 70 humānā konvoja automašīnām, kas šķērsojušas robežu.

Pirmo reizi pasaules vēsturē 65 gadu vecumu sasniegušo cilvēku skaits uz mūsu planētas pārsniedzis piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaitu, liecina Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) dati.

Tie rāda, ka 2018.gada beigās pasaulē vismaz 65 gadu vecumu sasniegušo iedzīvotāju skaits pārsniedza to bērnu skaitu, kas jaunāki par pieciem gadiem.

Pašlaik pasaulē ir ap 705 miljoniem cilvēku, kas sasnieguši 65 gadu vecumu, bet vēl piecu gadu vecumu nesasniegušo bērnu skaits sasniedz 680 miljonus.

Pašreizējās tendences liecina, ka līdz 2050.gadam uz katru līdz četriem gadiem veco bērnu būs divi vismaz 65 gadu vecumu sasnieguši pasaules iedzīvotāji.

Šīs tendences apliecina demogrāfu jau gadu desmitiem secināto, ka lielākajā daļā pasaules valstu cilvēki dzīvo arvien ilgāk un dzimstība aizvien sarūk.

Vašingtonas Universitātes Veselības mērījumu un novērtējuma institūta direktors Kristofers Marejs 2018.gadā publicēja ziņojumu, kurā norādīja, ka nepilnā pusē pasaules valstu draud mazuļu trūkums, lai valsts spētu uzturēt savu iedzīvotāju skaitu.

2024.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 872 tūkst. iedzīvotāju - par 11,1 tūkstoti mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn samazinājās par 0,6% salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,7%, bet migrācijas dēļ palielinājās par 0,1%. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veidoja 8,2 tūkstoši remigrantu un 4,4 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā. Šī gada sākumā Latvijā dzīvoja 25,7 tūkstoši Ukrainas kara bēgļu.

Neskaitot Ukrainas bēgļus, pirmoreiz kopš 1990.gada atbraucēju ir vairāk nekā aizbraucēju - vairāk iedzīvotāju pērn atgriezās Latvijā nekā devās prom.

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 14 490 bērni - par 1 464 bērniem jeb 9,2% mazāk nekā 2022.gadā, un par 2 930 jeb 16,8% mazāk nekā 2021.gadā. Dzimstība samazinās arvien straujāk un ir zemākā pēdējo simt gadu laikā.