Mazajiem uzņēmumiem teju vai visās Eiropas valstīs ir ieviesti dažādi nodokļu stimuli – atvieglojumi. Latvijas mikronodoklis ar 9% likmi nav sliktākais, taču vēl dāsnāka bijusi Lietuva, arī Rumānija. To apliecina SIA BDO Tax pētījums par nodokļu stimuliem Eiropas valstīs mazā un vidējā biznesa veicināšanai.
Ir dāsnāki stimuli
«Faktiski visas Eiropas valstis ir ieviesušas nodokļu stimulus mazajiem vai vidējiem uzņēmumiem, lai sekmētu uzņēmējdarbību. Kaut arī nodokļu stimulu mērķis katrā valstī atšķiras, kopumā tas domāts, lai atbalstītu jaunos un mazos uzņēmējus,» pētījuma rezultātu skaidro SIA BDO Tax valdes locekle un nodokļu eksperte Marina Bičkovska. Viņa uzsver, ka vairākas valstis – Beļģija, Itālija, Īrija, Spānija, Ungārija – ieviesa vai paplašināja pašreizējo nodokļu režīmu 2013.gadā, Latvijā tas notika 2010. gada 1. septembrī.
M. Bičkovska kā interesantu piemēru min Ungāriju, kura ieviesa pat divas nodokļu shēmas mazajiem uzņēmumiem: KATA un KJVA. Saskaņā ar KATA sistēmu mikrouzņēmumi maksā fiksēto summu aptuveni 179 eiro mēnesī ienākuma un algas nodokļu vietā, bet KJVA sistēmu var izvēlēties uzņēmumi ar 25 vai mazāk darbiniekiem un gada apgrozījumu zem 1,79 miljoniem eiro. Šajā gadījumā neto apgrozījumam piemērota fiksēta likme 16% apmērā, kas aptver ienākuma un algas nodokļus.
«Vislīdzīgāk Latvijai ir rīkojusies Rumānija un Lietuva, kur attiecīgi mikrouzņēmumiem, kuru bruto ienākumi ir zemāki par 65 000 eiro, tiek piemērots nodoklis 3% apmērā no bruto ienākumiem, dien- vidu kaimiņvalstī uzņēmumi ar apgrozījumu līdz 1 milj. litu var maksāt 5% nodokli,» – tā M. Bičkovska. Viņa norāda uz Belģijas piemēru, kas ieviesusi atvieglojumu darba devēja sociālajām iemaksām par pirmajiem trim darbiniekiem. «Nekas nav akmenī iecirsts, tāpēc katra valsts ieviešot samazināto uzņēmumu ienākuma nodokļa likmi, izvērtē ieguvumus un vēlāk seko ieviestā nodokļu režīma korekcijas,» brīdina M. Bičkovska.
Trīs varianti
DB jau rakstījis par neatkarīgās deputātes Elīnas Siliņas priekšlikumu mikrouzņēmumu nodokļa likmi pakāpeniski palielināt (par diviem procentpunktiem ik gadu, sākot ar 2015. gada) no 9% līdz 15%. E. Siliņa jau iepriekš norādīja uz vēl kādu problēmu – konkurences kropļošanu, jo īpaši publiskajos iepirkumos. Turklāt valsts zaudē nodokļu ieņēmumus, jo sistēma vairāk strādājot kā nodokļu optimizētāja, bet mikronodokļa maksātāju darbinieki esot tikpat kā bez jebkādas sociālās aizsardzības. Mikronodokļa maksātāji norādīja, ka 15% lielo nodokli no apgrozījuma nav ekonomiski izdevīgi maksāt, tas nozīmē šīs sistēmas likvidēšanu, un šobrīd tā karājoties mata galā.
Savukārt LTRK ir ierosinājusi mikrouzņēmuma nodokļa likmi 9% apmērā saglabāt līdz pašreizējiem griestiem – 70 000 Ls, savukārt no 70 001 Ls līdz 150 000 Ls (ar lielāku darbinieku skaitu) to noteikt 12% apmērā, bet no 150 001 līdz 500 000 Ls – 15%, tādējādi radot pārejas posmu pakāpeniskai mikronodokļa maksātāja integrācijai vispārīgā nodokļu režīmā. Arī Ekonomikas ministrija nākusi klajā ar savu piedāvājumu par mikronodokļa likmēm, proti, līdz 15 000 eiro (10 542 Ls) šī likme būtu 9%, no 15 001 eiro līdz 40 000 eiro – 10 %, no 40 001 līdz 70 000 eiro – 11 %, bet 12% būtu tiem, kuru apgrozījums būtu no 70 001 līdz 100 000 eiro. Ekonomikas ministrija uzskata, ka būtu jāierobežo šī mikronodokļa maksāšanas termiņš ar pieciem gadiem. Savukārt mikronodokļa maksātājas SIA Biznesa attīstības risinājumi īpašnieks Kaspars Kociņš rosināja nodokļa likmi diferencēt atkarībā no mikronodokļa maksātāja darbības jomas. Piemēram, ja darbības joma ir konsultācijas u.tml., tad likme varētu būt lielāka, piemēram, 11% vai maksimums 13%. Ja ir liels izejvielu un citu ar ražošanu saistītu izmaksu īpatsvars, tad likmei būtu jābūt mazākai pat par pašreizējiem 9%. Savukārt viens no DB aptaujātajiem norādīja uz interesantu jautājumu – cik liels nodokļu īpatsvars pret neto apgrozījumu ir lielajiem, nodokļos miljoniem Ls maksājošajiem uzņēmumiem. Viņaprāt, tas atkarībā no darbības jomas pat varētu būt zemāks par 9% līmeni.
Kategoriski pret ideju paaugstināt mikronodokļa likmi par 66% ir LTRK, kas uzsākusi parakstu vākšanu, ko plāno iesniegt Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas deputātiem. «Mikrouzņēmumu atbalsta programma ir devusi augļus, darba vietās – vairāk nekā 64 000 nodarbināto, un nodokļos kopumā šogad samaksāts teju 20 milj. Ls, taču ideja par mikronodokļa likmes palielināšanu visiem labi iesākto ideju sagraus,» stāsta LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš. Viņš cer, ka izdosies pārliecināt parlamentāriešus neizdarīt pārsteidzošus grozījumus mikronodokļa likumā. J. Endziņš un vairāki mikronodokļa maksātāji prognozē – pie paaugstinātās likmes viņi pārtraukšot darbu.
Grib dzīt projām
«Diemžēl dažādi Saeimas deputātu izteikumi un ierosinājumi ne tikai rada nedrošības sajūtu mazajiem uzņēmumiem, bet arī spiež tos pārcelties uz uzņēmējdarbībai labvēlīgākām kaimiņvalstīm,» situāciju vērtē Mazo un vidējo uzņēmumu foruma valdes priekšsēdētāja Elīna Egle. Viņa atgādina, ka šo- brīd valstu starpā valda nežēlīga cīņa ne tikai par investīciju (kapitāla), bet arī par uzņēmumu un speciālistu piesaisti. «Nodokļu likmes un to nianses ir viens no mazā biznesa darbību ietekmējošajiem stūrakmeņiem, tomēr vēl ir birokrātiskais slogs, kas arī ir bremze,» – tā E. Egle. Viņasprāt, arī Latvijā būtu iespējams ieviest principu, ka pārskati jāiesniedz retāk un plānāki.
Aicina nestrēbt karstu
LDDK padome nolēma aicināt Saeimu no 2014. gada valsts budžeta paketes izņemt grozījumus mikronodokļa likumā un līdz 2016. gadam neveikt nekādas izmaiņas, kas saistītas ar mikrouzņēmuma nodokļu likmju palielinājumu, kā arī 2014./2015. gada laikā izveidot atbildīgo darba grupu, kas pieņemtu pārdomātus, izsvērtus un argumentētus priekšlikumus Mikrouzņēmumu likuma uzlabošanai.
«Spontāni grozījumi mikoruzņēmumu nodokļa procentu likmes palielināšanai negūs cerēto ieņēmumu bāzi, bet tikai radīs apgrūtinājumus un sarežģījumus gan valsts pusē, veicot nodokļa administrēšanu, gan mikrouzņēmumu nodokļa maksātāju pusē. Nepastāvība nodokļa regulējumā nekādā gadījumā neveicinās jaunu uzņēmumu rašanos, taču stimulēs esošo uzņēmumu darbības samazināšanos un pat likvidāciju,» situāciju komentē LDDK ģenerāldirektore Līga Menģelsone.