Valsts SIA Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs sadarbībā ar Lietuvas, Igaunijas un Polijas meteoroloģiskajiem dienestiem izstrādājis vienotu un validētu saules radiācijas atlantu Baltijas valstīm, informē VARAM.

Ar šī rīka palīdzību ir iespējams analizēt saules radiācijas intensitātes telpiskās izplatības raksturu, sezonālās iezīmes, kā arī iegūt augstas kvalitātes references vērtības par laika periodu no 1991. līdz 2014. gadam.

Atlants ir balstīts uz CM SAF (projekta Satelītu novērojumu datu pielietošanai klimata monitoringā) izstrādāto datu kopu, kas satur informāciju par dažādiem saules radiācijas parametriem, kas iegūti no satelītu novērojumu informācijas. Šī datu kopa nodrošina ievērojami augstākas kvalitātes informāciju nekā iepriekš izstrādātās datu kopas.

Satelītu novērojumi sniedz būtisku devumu meteoroloģisko un klimatisko procesu analīzē, jo tie nodrošina iespēju apzināt dažādu meteoroloģisko parametru izplatības un mainības raksturu augstā telpiskā izšķirtspējā. Īpaši nozīmīgi tas ir attiecībā uz meteoroloģiskajiem parametriem, tajā skaitā saules radiācijas intensitāti, kuru piezemes novērojumu tīklu nacionālā un reģionālā mērogā nodrošina neliels meteoroloģisko novērojumu staciju tīkls.

Ar lielformāta sienas gleznojuma Atlants atklāšanu Liepājā atklāts arī mūsdienu mākslas festivāls Liepājas Mākslas forums. Gleznojums liepājniekus un pilsētas viesus turpmāk priecēs uz Graudu ielas 34 fasādes, informē koncertzālē Lielais dzintars.

Sienas gleznojums kopumā SIA «Lielais Dzintars» izmaksājis 8 500 eiro. Šī summa ietver gan gleznojumam nepieciešamos materiālus, gan arī mākslinieku honorāru.

Gleznojumu radījuši pilsētvides mākslas darbu autori Dainis Rudens un Ēriks Caune. Monumentālais fasādes gleznojums «Atlants» ir kā metaforisks salīdzinājums – cilvēcīgais pret pārcilvēcīgo, izturība pret trauslumu, atbildība pret sevi un citiem. Gleznojums vēsta par gara brīvību.

«Spēks, izturība un atbildība ir īpašības, kas virza sabiedrību caur vēstures lokiem. Šī gleznojuma varonis ir Senās Grieķijas mitoloģiskais tēls Atlants. Mēs pielīdzinām sengrieķu tēlu mūsdienām, kur gan indivīdi, gan pilsētas kopumā ir savas attīstības plānotāji, īstenotāji un baudītāji,» par gleznojuma ieceri stāsta Dainis Rudens.

Atlūgumu iesniegušais Nacionālās apvienības (NA) Visu Latvijai – Tēvzemei un brīvībai/LNNK (VL-TB/LNNK) ģenerālsekretārs Gatis Sprūds nodibinājis jaunu uzņēmumu SIA TweetBalloons.

Kā liecina Lursoft dati, uzņēmuma valdē darbosies iepriekš ar medijiem saistītie Eva Lūse un Ēriks Niedra, bet par valdes priekšsēdētāju iecelts Gatis Sprūds. Komentējot jaunā uzņēmuma dibināšanas iemeslus, G. Sprūds sarunā ar DB norādīja, ka tas ir pasaules līmeņa projekts, kas saistīts ar internetu. Proti, tas dos iespējas uzlabot sociālā tīkla Twitter lietotāju iespējas. Pakalpojums tiks piedāvāts visiem šī sociālā tīkla lietotājiem visā pasaulē. «Tas būs pārskatāms un interesants veids, kā lietot Twitter esošo informāciju,» teica G. Sprūds. Darbs pie šī projekta noris jau pusgadu un sākotnējās investīcijas ir vairāki desmiti tūkstošu latu. Detalizēta prezentācija šim projektam paredzēta pēc 2 – 4 nedēļām.

Lai varētu izdot Latvijas nacionālo atlantu un tā pirmo daļu «Valsts un tauta» kā dāvanu Latvijas simtgadē, izveido īpašu atbalsta biedrību, ar kuras palīdzību cer savākt šī izdevuma izdošanai kopumā nepieciešamos 2,4 milj. eiro, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim Latvijas Nacionālais atlants nav izdots. Tikai vienu reizi – pirmās Latvijas brīvvalsts laikā šajā virzienā kaut ko mēģināja darīt statistiķis, viens no pirmās Latvijas brīvvalsts Ministru prezidentiem Marģers Skujenieks. Valsts 20. dzimšanas gadā – 1938. gadā latviešu un franču valodā tika izdots statistikas atlass, turklāt tāda veida izdevums nav izdots ne Latvijas PSR laikā, ne arī pēdējo 25 gadu neatkarīgās Latvijas laikā. Lai arī Latvijas nacionālā atlanta izdošanas nepieciešamība ir fiksēta pat oficiālos dokumentos, tomēr tā reāla izveide ir tikko sākusies, jo ideja vienmēr atdūrusies pret finansējumu.

Valsts policija vakar no apcietinājuma atbrīvojusi Trasta komercbankas lietā iesaistīto finansistu Jorenu Raitumu.

«Šobrīd ir zudis pamats apcietinājuma piemērošanai. Acīmredzot izmeklēšana noskaidrojusi manā aizstāvamā lomu,» aģentūrai LETA apstiprināja viņa advokāts Aleksandrs Berezins.

Raitumam piemēroti ar brīvības atņemšanu nesaistīti drošības līdzekļi, taču advokāts nevēlējās precizēt kādi. «Viņam ir noteikti ierobežojumi,» piebilda advokāts, neprecizējot, vai klientam būs aizliegts tikties ar pārējiem lietā iesaistītajiem maksātnespējas procesa administratoriem.

Paša kriminālprocesa apstākļus Berezins nedrīkstot izpaust, taču vēlreiz apliecināja, ka Raitumam policija inkriminē dalību izspiešanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanā.

«Cerams, ka izmeklēšana tiks skaidrībā par mana aizstāvamā lomu šajā notikumā,» piebilda Berezins.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa piektdien, 9.jūnijā piemēroja apcietinājumu arī maksātnespējas procesa administratoram Mārim Sprūdam, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Kad tiesa gāja apspriesties un Sprūds tika konvojēts uz citu telpu, viņš žurnālistiem paspēja vien pateikt, ka kratīšanās nav atrasts neviens dokuments, kas apstiprinātu viņa saistību ar noziegumu.

Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai tika atvests Sprūds.

Sprūda advokāts Jānis Rozenbergs pēc tiesas lēmuma žurnālistiem pastāstīja, ka tiesas lēmums tiks pārsūdzēts.

Aizstāvība bija lūgusi apcietinājuma vietā, piemērot mājas arestu vai drošības naudu. Pats Sprūds konvojēšanas laikā uz žurnālistu jautājumu, vai atzīstot vainu, atbildēja: "Es vispār personas, kas tur pieminētas, neesmu redzējis."

Saņemot informāciju no policijas, Maksātnespējas administrācija (MNA) nepieciešamības gadījumā lems par apcietināto administratoru atcelšanu no procesiem vai viņu sertifikāta anulēšanu, intervijā Latvijas Radio sacīja MNA direktore Inese Šteina.

Šteina apliecināja, ka MNA oficiāla informācija par aizturētajām personām aizvien nav, tāpēc piektdien Valsts policijai (VP) nosūtīts informācijas pieprasījums. MNA cer atbildi saņemt šodien, lai, izvērtējot sniegto informāciju, lemtu par tālākajām darbībām.

Kā skaidroja Šteina, ja konkrētajām personām būs aizliegts ieņemt amatu, tad MNA nekavējoties vērsīsies tiesā par administratoru atcelšanu no procesiem. Ja tiks piemērots, piemēram, tāds statuss kā apsūdzētais, tiesājamais, tad MNA arī varēs operatīvi lemt par maksātnespējas administratora sertifikāta darbības izbeigšanu.

MNA direktore pauda, ka pārkāpumi jebkurā nozarē ir normāla situācija. «Protams, ir jāvērtē, cik tie ir būtiski un sistemātiski,» viņa norādīja Tāpat ir svarīgi, lai Maksātnespējas administrācijai ir pietiekošs instrumentu klāsts šo pārkāpumu konstatēšanai un lēmumu pieņemšanai, viņa uzsvēra.

Līdz ar likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Māri Sprūdu Valsts policija (VP), iespējams, aizturējusi arī administratoru Nauri Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.

Gan Raituma, gan Durevska telefoni bija izslēgti.

Durevskis ir strādājis kopā ar Sprūdu, savukārt Raituma vārds skaļāk izskanēja pēc aizturēšanas saistībā ar Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja sākto kriminālprocesu par iespējamu partiju nelikumīgu finansēšanu lielā apmērā, kuras ietvaros tika aizturēts toreizējais Jūrmalas mērs Gatis Truksnis (ZZS) un miljonārs Jūlijs Krūmiņš, kurš Raitumu dēvēja par savu finansistu.

Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka trešdien ir veiktas arī vairākas kratīšanas. Izmeklēšanas darbības veikusi Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP).

Patlaban nav zināms, kādā kriminālprocesā aizturēšana notikusi.

Maksātnespējas administrācija (MNA) atstādinājusi no amata aizdomās turētos maksātnespējas procesa administratorus Māri Sprūdu, Ilmāru Krūmu un Nauri Durevski.

MNA skaidroja, ka, saņemot no Valsts policijas informāciju saistībā ar sāktajiem kriminālprocesiem un tajos iesaistītajiem trīs maksātnespējas procesa administratoriem, tika izvērtēts jautājums par šo administratoru atstādināšanu no amata. Saskaņā ar Maksātnespējas likumu MNA direktors var atstādināt administratoru, ja viņš ir aizdomās turētais vai apsūdzētais krimināllietā un viņa neatstādināšana var kaitēt valsts interesēm vai trešo personu pamatotām interesēm maksātnespējas jomā.

Tā rezultātā tika pieņemti trīs lēmumi par administratoru atstādināšanu no administratora pienākumu veikšanas. Patlaban tiek veiktas darbības, lai, pamatojoties uz pieņemtajiem lēmumiem, attiecīgie administratori tiktu atcelti no visiem viņu lietvedībā esošajiem procesiem. Kopumā tie ir 46 maksātnespējas procesi.

Aizvadītajā gadā pieprasītākās grāmatas bijušas britu rakstnieces E. L. Džeimsas triloģija Piecdesmit nokrāsas, savukārt bērnu literatūras jomā pirktākā bijusi Džefa Kinnija Grega dienasgrāmatas, liecina grāmatu veikalu tīkla Jānis Roze apkopotie dati par 2012. gadā pirktākajām grāmatām.

Savukārt par zagļu laupījumu pērn visbiežāk kļuvušas dārgākās un pieprasītākās grāmatas, kuras vēlāk iespējams realizēt par zemāku cenu. Populāras zagļu vidū bijušas Indras Sproģes grāmata bērniem Māci mani degunlāci, Jāņa Sētas Lielais atlants un ironiskā kārtā – Bībeles jaunais izdevums.

#1/8

E. L. Džeimsas triloģija Piecdesmit nokrāsas. Triloģijas pirmā daļa Greja piecdesmit nokrāsas ir viena no visvairāk pārdotākajām grāmatām visā pasaulē. Pircēji iecienījuši arī triloģijas nākamās daļas – Tumsa piecdesmit nokrāsās un Brīvība piecdesmit nokrāsās. Erotiskās noskaņās ieturētās grāmatas vēsta par attiecībām starp biznesmeni un jaunu sievieti.

Avots: Jānis Roze

#2/8

Džefa Kinnija Grega dienasgrāmatas popularitāti ieguvušas visā pasaulē. Bērniem veltītā sērija vēsta par vidusskolnieka Grega Heflija piedzīvojumiem, kas gan skolā, gan mājās rada dažādus pārpratumus. Grāmata veidota kā skolnieka dienasgrāmata un spējusi uzrunāt desmitiem miljonu lasītāju.

Avots: Jānis Roze

#3/8

Iecienītas grāmatas Latvijā bijušas pavārgrāmatas. Pērn pirktāko grāmatu vidū iekļuvušas finansistes Ilzes Jurkānes Dzīves garša un Kūkas. Grāmatā Dzīves garša apkopotas aptuveni 300 recepšu, gan no Latvijas, gan arī no visas pasaules.

Avots: Jānis Roze

#4/8

Lasītāji pirkuši arī žurnālista Armanda Pučes grāmatu Klients, kurā aprakstīta Rīgas Dinamo hokejista Viktora Hatuļeva biogrāfija. Hatuļevs kļuva par pirmo PSRS hokejistu, kuru draftēja NHL un kļuva par vienu no skandalozākajām personībām sportā.

Avots: Jānis Roze

#5/8

Iecienīta bijusi arī žurnālista Gunta Keisela grāmata 37 stāsti par Kārli, kurā apkopoti draugu un ģimenes stāsti par leģendāro latviešu hokejistu Kārli Skrastiņu, kurš 2011. gadā gāja bojā aviokatastrofā Krievijā.

Avots: Jānis Roze

#6/8

Liels pieprasījums bijis pēc Agneses Bērziņas un Enriko Pliviča grāmatas Cilvēks uz gaismas viļņa, kas dialoga formā vēsta par cilvēku spējām ietekmēt apkārtējo pasauli.

Avots: Jānis Roze

#7/8

Starp bērnu grāmatām iecienītas bijušas Indras Sproģes grāmatas Joka pēc alfabēts un Māci mani Degunlāci, kuras viegli uztveramā formā bērniem māca alfabētu un reizrēķinu. Māci mani Degunlāci tapusi sadarbībā ar pazīstamo mūziķi Renāru Kauperu.

Avots: Jānis Roze

#8/8

Pircēju simpātijas iekarojusi arī Ineses Zanderes grāmata bērniem Kā lupatiņi mainījās, stāsta par lupatiņu – audumu bērniņu piedzīvojumiem.

Avots: Jānis Roze

Skatīties pārējos attēlus

Lai pilnveidotu un uzlabotu Liepājas pilsētas vizuālo tēlu, kā arī radītu interesi par mākslu, uz ēkas fasādes Kuršu ielā 21 top lielformāta sienas gleznojums «Pegazs», kura autors ir Liepājas mākslinieks Uldis Rubezis.

Kā galvenais tēls kompozīcijā izvēlēts mītiskais, dievišķais, spārnotais zirgs Pegazs - gudrības un slavas simbols no viduslaikiem līdz renesansei. Pegazs grieķu mitoloģijā ir spārnots zirgs, kas ar savu pakavu izsitis virszemē avotu, kā ūdens dod iedvesmu dzejniekiem.

«Kā ļoti bagātīgs ikonogrāfisks simbols, šis tēls savu nozīmi spējis saglabāt arī mūsdienās. Spārnotā zirga fonā ir senas gravīras stila kompozīcija ar Neptūnu, lauvu un citiem heraldiskiem simboliem - kā atsauce uz Liepājas vēsturi. Tomēr kopējā kompozīcijas ainā parādās joslas un laukumi ar spilgtām spektrālām pārējām, kas raksturīgas tieši 21. gadsimta estētikai, tādējādi centos sasaistīt visus šos tēlus mūsdienu kontekstā,» pastāstīja mākslinieks U.Rubezis.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa nolēma apcietināt arī likvidējamās "Trasta komercbankas" maksātnespējas procesa administratoru Ilmāru Krūmu, noskaidroja aģentūra LETA.

Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.Tiesa šorīt jau nolēma piemērot apcietinājumu maksātnespējas procesa administratoram Naurim Durevskim. Pēc tam tiesa apcietināja arī administratoru Māri Sprūdu.Pēc tiesas sēdes Krūms uz žurnālista jautājumiem neatbildēja, kā arī viņa aizstāvis Oskars Rode komentārus nesniedza.

Jau ziņots, ka Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) šonedēļ aizturēja Sprūdu, Durevski, Krūmu un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.VP Galvenās Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks Andrejs Grišins vakar žurnālistiem norādīja, ka ENAP veicis vairākas izmeklēšanas darbības iepriekš sāktajos kriminālprocesos. Šīs lietas ierosinātas par iespējamiem noziegumiem maksātnespējas procesa laikā.

Papildināta ar 3., 4. un 5. rindkopu

BezRindas.lv pārstāvji norāda, ka pārsvarā ierasts, ka par simbolisku samaksu ir iespēja iegādāties aviobiļetes, savukārt šāda prakse attiecībā uz starppilsētu autobusiem «ir kaut kas jauns».

Šīs akcijas ietvaros 10. oktobrī biļešu servisā BezRindas.lv par vienu santīmu tiek pārdotas autobusu biļetes maršrutā Bauska – Rīga. Par šo cenu varēs iegādāties pirmās desmit biļetes, izmantojot atlaides kupona kodu «bezrindasmilbausku». Nākamās 50 biļetes tiks pārdotas ar 50% atlaidi, informē BezRindas.lv pārstāvji.

Uzņēmums sola arī turpmāk rīkot akcijas autobusiem dažādos maršrutos. Akcijas par simbolisku maksu – vienu, dieviem vai desmit santīmiem, tiks rīkotas vidēji reizi nedēļā, Db.lv stāstīja G. Sprūds. Viņš norādīja, ka pēc šīs pirmās akcijas uzņēmums vērtēs, cik liela ir cilvēku interese, atsaucība, cik daudz jaunu sekotāju uzņēmuma pievienojušies sociālajos tīklos, un pēc tam lems par to, vai šādas akcijas būtu iespējams rīkot biežāk nekā vienu reizi nedēļā.

Attīstoties attālinātajai tirdzniecībai, SIA Urbys kā alternatīvu sabiedriskā transporta biļešu iegādei kasēs un internetā piedāvā izmantot īpašus aparātus

Urbys autobusu biļešu tirdzniecības automāti strādā jau divus gadus. «Automāts nav nekas super īpašs, bet unikāli ir tas, ka esam panākuši, ka tas strādā patiešām ātri. Lai nopirktu biļeti, vajadzīgi tikai daži klikšķi. Saskarni esam izveidojuši ar ļoti lieliem burtiem, lai pat vecāka gadagājuma cilvēki var saprast, kas jāspiež. Ja cilvēks spēj izņemt naudu no bankomāta, ieliekot karti un ievadot PIN kodu, viņš noteikti spēs arī nopirkt autobusa vai jebkādu citu biļeti šādā aparātā. Biļešu tirdzniecības aparāti, kas šobrīd ir autoostās Latvijā, pārdod tikai autobusu biļetes, bet tehniski tie var pārdot jebkādas biļetes vai citus pakalpojumus,» stāsta Gatis Sprūds, SIA Urbys īpašnieks. Šobrīd darbojas trīs Urbys biļešu aparāti – divi Rīgas autoostā un viens Jelgavas autoostā. Interese un atsaucība no citām autoostām ir, bet pagaidām tirgus dalībnieki ir nogaidošā pozīcijā.

Lai gan uzņēmumi strauji atgriežas pie nepieciešamības organizēt gada nogales pasākumus, tie ir piezemēti un rūpīgi seko līdzi izdevumiem, vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Aptaujāto pasākumu aģentūru pieredze un viedokļi atšķiras, tomēr kopīgs novērojums visiem viens – svētkus svinēt patīk visiem, arī iespējas palielinās. Pilna servisa pasākumu aģentūras Labdako Events valdes priekšsēdētāja Līga Blumfelde stāsta, ka pastāvīgo klientu dēļ krīzes laiku aģentūra izteikti neizjuta: «Ikgadējie pasākumi tika organizēti, vienīgi finansiālie resursi tam tika atvēlēti zemāki vai klienti nevēlējās pasākumus papildināt ar dažādām «ekstrām», ar ko izcēlās pasākumi pirmskrīzes laikā». Lai gan aģentūra ir neliela un ik nedēļu neapkalpo desmitiem pasākumu, pēdējo divu gadu laikā par klientu un darba trūkumu sūdzēties nevar. L.Blumfelde gan nenoliedz, ka atšķirībā no krīzes posma, kad korporatīvo pasākumu loma uzņēmumos mazinājās, nu pasākumu organizēšana atkal tiek pozicionēta kā svarīgs iekšējās un ārējās komunikācijas virziens.

Nesen sāktais darbs pie Latvijas tēla veidošanas atšķirsies no iepriekšējām reizēm, jo valsti nav plānots reklamēt ar kādu vienu konkrētu zīmolu, trešdien žurnālistiem atklāja Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) direktors Kaspars Rožkalns.

Viņš atzīmēja, ka Latvijai iepriekš bijuši vairāk nekā 20 mēģinājumi strādāt pie dažādiem zīmoliem, lai nonāktu pie vienotā valsts tēla. Tomēr, pēc Rožkalna teiktā, tas vienmēr ir novedis pie sadrumstalotas pieejas. "Proti, tajā brīdī, kad tiek nozīmolotas ļoti konkrēti kāda virziena intereses, tad pārējie virzieni neatzīst to kā savu un nelieto to ikdienā," sacīja Rožkalns.

Pašam atbildot uz jautājumu, kādēļ iesaistītie domā, ka darbs pie jaunā tēla veidošanas šoreiz būs veiksmīgāks, Rožkalns skaidroja, ka atšķirībā no citām reizēm šajā reizē valsts tēla veidošana tiks sākta tieši ar saturu. "Sākam ar to, kur mēs gribam nonākt, kas ir tas, kur gribam redzēt Latviju pēc 10, 50 vai vairāk gadiem," sacīja Rožkalns.

2015. gads Latvijā varētu atnest «dāvanu» – augstāku PVN likmi, valdības vadītāja noliedz šādas iespējas apspriešanu, savukārt budžeta eksperti to uzskata par neizbēgamu, uzņēmēji – par nepieļaujamu

Vētru ar PVN standartlikmes paaugstināšanu sacēla nesen Saeimas deputāta pienākumus pildīt sākušais Gatis Sprūds, kurš savā Twitter kontā paziņoja, ka saņēmis informāciju – tiekot gatavota PVN likmes palielināšana par 1 vai pat 2 procentpunktiem, kuru centīšoties nepieļaut. Tieši tāpēc uz šo jautājumu nācās atbildēt arī Ministru prezidentei Laimdotai Straujumai, kura noliedza, ka patlaban tiktu apspriesta iecere par 1 – 2 procentpunktiem palielināt PVN nodokļa likmi. «Valdībā nekas tāds nav lemts, neesmu neko tādu apspriedusi arī ar Finanšu ministriju,» valdības vadītājas sacīto citē aģentūra LETA. Pērn novembrī LETA rakstīja, ka finanšu ministra padomnieks Reinis Strolis diskusijā atzinis: nākamajos gados būs jādiskutē par izmaiņām saistībā ar PVN – gan par samazināto PVN, gan akcīzes nodokļa celšanu tabakai. Neoficiāla informācija liecina, ka valdību veidojošo partiju starpā ir bijusi runa par to, kur ņemt papildu naudu valsts budžetam. Viena no idejām ir bijusi PVN pamatlikmes palielināšana par vienu procent- punktu, lai atgrieztos situācijā, kāda tā bija līdz 2012. gada 1. jūlijam, kad nodokļa likme tika samazināta, lai iegrožotu inflāciju un Latvija varētu izpildīt iestāšanās kritērijus eirozonā. Kā vēl viens papildu arguments PVN likmes pacelšanai ir tas, ka no 2015. g. iecerēta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmes samazināšana. Protams, šāds nepopulārs solis diez vai tiks sperts pirms rudenī gaidāmajām Saeimas vēlēšanām, bet tieši pēc tām, jo neviens politiskais spēks visdrīzāk negribēs solīt paaugstināt visu vēlētāju makus skarošu nodokli. Tomēr, kā uzskata daļa aptaujāto, šāds PVN likmes palielinājums ir tikai laika jautājums, jo alternatīva ir budžeta izdevumu revīzija, kas īsti nevienam nepatīkot.

Rīgas pilsētas Latgales priekšpilsētas tiesa šodien piemēroja apcietinājumu maksātnespējas administratoram Naurim Durevskim, noskaidroja aģentūra LETA.

Durevska advokāts pēc sēdes komentārus nesniedza. Tiesas lēmumu desmit dienu laikā var pārsūdzēt Rīgas apgabaltiesā.

Administratoru tiesas zālē šorīt nogādāja Speciālo uzdevumu bataljona vīri.

Tagad uz tiesas zāli drošības līdzekļa izlemšanai atvests maksātnespējas procesa administrators Māris Sprūds.

Jau ziņots, ka Valsts policijas (VP) Ekonomisko noziegumu apkarošanas pārvalde (ENAP) šonedēļ aizturējusi likvidējamās Trasta komercbankas administratoru Ilmāru Krūmu un vēl vienu maksātnespējas procesa administratoru Sprūdu. Līdz ar viņiem VP aizturējusi arī administratoru Durevski un finansistu Jorenu Raitumu, liecina aģentūras LETA rīcībā esošā informācija.