Cilvēki nemeklē preces, bet attieksmi un nesavtīgu padomu, uzskata SIA Būvsalons dibinātājs liepājnieks Māris Šliseris .
Ilgus gadus strādājot tirdzniecībā, pērn dibinātās SIA Būvsalons valdes priekšsēdētājs Māris Šliseris sakās iepazinis potenciālo klientu psiholoģiju. Tāpēc riskējis un atvēris jaunu būvmateriālu un interjera salonu par ekonomiski depresīvu uzskatītajā Liepājā, turklāt blīva piedāvājuma apstākļos. «Esmu optimists,» viņš intervijas laikā atkārto vairākas reizes, taču uzsver, ka katrs solis jauna uzņēmuma virzienā bijis rūpīgi pārdomāts. Pirmais saimnieciskās darbības pusgads vilšanos nav atnesis, gluži otrādi – rosinājis spraust tālākus mērķus. «Negribu apstāties pie viena salona,» M.Šliseris nākotnes ieceres atklāj pavisam skopi.
Sadala riskus
SIA Būvsalons nav Māra Šlisera pirmais uzņēmums. Kopš 2006.gada viņš vada ģimenes uzņēmumu SIA Henrijs, kas darbojas gan būvniecībā, gan kā vairāku ražotāju oficiālais pārstāvis būv- materiālu tirdzniecībā. Saimnieciskā darbība galvenokārt notiek ārpus Latvijas robežām – Polijā un Skandināvijā. Pirmo nelielo salonu tiešai sadarbībai ar vietējiem klientiem Liepājā atvēra SIA Henrijs. M. Šliseris strādāja ar lieliem projektiem – energoauditu, ēku siltināšanu, pārrobežu tirdzniecību, bet klientus salonā apkalpoja viņa dzīvesbiedre Ervita Šlisere, kura piedāvāja pakalpojumu – virtuves iekārtu individuālu komplektēšanu kā ražotāja Ripo fabrika pārstāve Liepājā. «Sapratām, ka ir grūti apvienot eksportu ar vietējo, Baltijas tirgu. Pamatdoma bija sadalīt risku, kā arī piesaistīt kādu zinošu biznesa partneri,» jaunas firmas dibināšanu pamato uzņēmējs. Biznesa partneris piesaistīts finanšu plūsmas regulēšanai un tirgus analīzei. Savukārt ilggadēja sadarbība ar ražotājiem ļāvusi iztikt bez kredītiem, lai atvērtu un iekārtotu jaunu, plašu salonu. Tā interjers veidots, pašu spēkiem asprātīgi un pārskatāmi izvietojot preču paraugus.
Nevajag standartus
SIA Henrijs bijis tipisks ģimenes uzņēmums, bet Būvsalona ideja ir cita – attīstīt to kā vidēju uzņēmumu ar atbilstošu sazarojumu un darbību. Piesaistīts interjera dizainers, vienlaikus paredzot, ka salons tiks atvēlēts arī ikvienam citam dizaineram, kurš vēlēsies šeit kopā ar klientiem plānot viņu mājokļa iekārtojumu. Salonā piedāvās ne tikai projektēt un piegādāt mājokļa iekārtošanai nepieciešamos materiālus, bet arī pakalpojumus, piemēram, bīdāmo sistēmu vai žalūziju uzstādīšanu, mēbeļu montāžu, arī ekspluatācijas servisu. «Lielie tirgotāji piedāvā visu standarta risinājumos, bet man praktiski nekas nemēdz būt standartā,» jautāts par to, kā mazs uzņēmums var konkurēt ar lielajiem tirgotājiem – DEPO, K-Rautu, Kuršiem, kuri ir populāri un pārstāvēti arī Liepājā, atbild M. Šliseris. Ideja ir piedāvāt individuālu risinājumu ne tikai tad, ja iebūvējamā skapja vietā mājoklim nav taisnu leņķu vai gadījušies nesimetriski logi. Individuāli var izgatavot arī mēbeles, izvēloties izmēru, stiprinājumus, īpašas detaļas. «Kad pirms gadiem strādāju par būvmateriālu veikala vadītāju, kādas lielas firmas pārstāvis mani biedēja – ko tu darīsi, kad mēs ienāksim šajā reģionā? Es atbildēju – izmantošu visas jūsu vājās vietas,» savu biznesa formulu atklāj uzņēmējs. «Mēs atšķirībā no lielajiem varam sākt komunikāciju ar klientu jau idejas stadijā, konsultējot būvniekus, dizainerus vai pašu pasūtītāju,» viņš apgalvo.
Balstās pieredzē
Liepājas ekonomiskā lejupslīde nogrimušā rūpniecības flagmaņa Liepājas metalurgs izraisītā domino efekta iespaidā nav noliedzama, taču M.Šliseris apgalvo, ka joprojām esot gana daudz cilvēku, kuri vēlas un arī var atļauties drosmīgus mājokļa risinājumus virs vidējā izmaksu līmeņa. «Lielākoties vajag palīdzēt tam cilvēkam saprast, ko viņš īsti grib, tāpēc svarīgākais mūsu darbā ir veiksmīga komunikācija,» apgalvo Būvsalona vadītājs. Viņš uzsver – cilvēki novērtē godīgu attieksmi. «Es gribu pārdot tikai tādas lietas, par ko man pašam nebūs jākaunas,» viņš saka. Piemēram, gadās, ka cilvēks vēlas kaut ko no preču klāsta, kas Būvsalonā nav. «Man nav problēmu izstāstīt, kur šādu lietu vistuvāk un labāk var nopirkt. Un gandrīz vienmēr cilvēki, kuriem esmu devis draudzīgu padomu, atgriežas pie manis jau kā klienti, jo ir pārliecinājušies, ka te viņus neapmāna,» skaidro uzņēmējs. Viņš labprāt dod padomus arī par labāko tehnisko risinājumu mājokļa būvniecībā. Par saviem ieteikumiem esot pārliecināts, jo kopš pusaudža gadiem ir bijis cieši saistīts ar būvniecību – izglītībā ticis līdz maģistra grādam, bet jau agri sācis strādāt būvniecībā, vēlāk, darba devēju ievērots, vadījis projektus, tad kļuvis par tirdzniecības vadītāju.
«Iespējams, ja man būtu ap 50 gadiem, es dzīvotu mierā ar to, ka esmu labā darbā, un nerautos pēc kaut kā sava. Taču esmu vēl gana jauns, man nepatīk vienmuļība. Es gribu, lai man būtu iespēja nemitīgi apgūt kaut ko jaunu. Negribu sevi pēc gadiem pieķert pie domas, ka neesmu pamēģinājis to, kas licies interesanti,» pauž M. Šliseris. Turklāt līdz šim nevienu savu lēmumu, arī atsakoties no izdevīga piedāvājuma strādāt ārzemēs, viņš neesot pieņēmis steigā un nav arī nožēlojis.
#1/3
Māris Šlisers
#2/3
Māris Šlisers
#3/3
Māris Šlisers
