Uz Etiopiju devos, lai apmeklētu Omo ielejas ciltis, kas šajā Austrumāfrikas valstī vēl aizvien dzīvo nošķirti no pārējās pasaules, ievērojot savas paražas, piekopjot tikai sev raksturīgo dzīvesveidu. Tās vēl aizvien nav asimilētas un neiekļaujas 21. gadsimta dzīvē. Diemžēl tas ir laika jautājums, kad tās izzudīs. To, ka ciltis un to tradīcijas ir zūdoša vērtība, apliecina arī fakts, ka vācu kinorežisore Lenija Rīfenštāle pirms, apmēram, 60 gadiem uzņēma filmu un fotogrāfijās dokumentēja nūbiešu dzīvi, kas reiz bija Sudānā dzīvojoša cilts, bet mūsdienās tā vairs neeksistē.

Divas dienas pavadīju arī valsts ziemeļu pusē esošajā Lalibelā, kas Ziemassvētku laikā ir vietējo kristiešu svētceļojuma galamērķis. Piedzīvotais, redzētais un sajustais bija kaut kas apbrīnojams.

Kad turp braukt?

Etiopija ir liela valsts un katrā no tās daļām laikapastākļi ir atšķirīgi. Lielākoties ir sauss, ilgstošas lietus sezonas tur nav. Valsts ziemeļos (Lalibelā) jārēķinās, ka pa dienu ir karsti (ap 30 grādiem), bet naktī termometra stabiņš noslīd līdz plus piecu grādu atzīmei. Savukārt Etiopijas dienvidos (Omo ielejā) dienā gaiss iesilst līdz 35 grādiem, bet naktī kļūst tikai nedaudz vēsāks – ap 28 grādiem.

Brauciens uz Austrāliju bija kā sava veida svētceļojums mūsu ģimenei, jo mana tēva vecākus izšķīra 2. Pasaules karš un mans vecaistēvs emigrēja uz Austrāliju. Mans tēvs ar viņu tā arī nekad nesatikās, taču regulāri sarakstījās. Stāsts par vectēvu, kurš dzīvo Austrālijā un kura mājvietas būtu kādreiz jāapskata, visu bērnību mums, trim brāļiem, tika stāstīts. Ar brāļiem izdomājām, ka beidzot šo plānu vajadzētu īstenot un tēvam 70 gadu jubilejā uzdāvinājām braucienu uz Austrāliju. Mērķis bija apskatīties tās vareno dabu un vietas, kur vectēvs reiz dzīvojis, salīdzināt tās ar iepriekš sūtītajām fotogrāfijām. Diemžēl vectēva atdusas vietu neatradām, bet abas dzīvesvietas gan apskatījām.

Austrālijā pavadījām 12 dienas, un tas ir krietni par maz, lai apskatītu to pilnībā. Tā ir skaista zeme, kuru es ieteiktu savām acīm skatīti ikvienam, jo pat vislabākais cilvēku meistardarbs nevar pārspēt dabu, un Austrālija ir tam apliecinājums.

Tā kā Austrālijā visi gadalaiki ir «ar kājām gaisā» iepretim Eiropas ritmam, uz turieni jādodas, kad pie mums valda rudens, tur tad ir pavasaris. Mēs Austrālijā bijām novembrī, kad gaisa temperatūra bija ap 30 grādiem, bet valsts vidienē, kur visapkārt ir tuksnesis, mašīnā termometra stabiņš ēnā rādīja plus 45 grādus. Attaisījām auto logus, lai atvēsinātos, bet sejā iesitās tik karsts gaiss, it kā būtu atvēruši cepeškrāsni un pietuvinājuši tai seju. Es pat nevaru iedomāties, cik karsti ir Austrālijas vasarā un kā šo svelmi var izturēt.

Labiekārtotie zālāji un puķu krūmi Country Garden Holdings lielajā īpašuma demonstrāciju vietā Malaizijas dienvidos beidzas pēkšņi pie neliela stiepļu žoga. Tālāk atrodas tuksnesis, kas ir pilns ar celtņiem un pāļu dzīšanas ierīcēm, ko Ķīnas attīstītājs izmanto, lai uzbūvētu 100 miljardu dolāru vērto pilsētu jūrā, raksta Bloomberg.

Kamēr Ķīnas nekustamā īpašuma pircēji ir likuši augt cenām no Vankūveras līdz pat Sidnejai, šajā Dienvidaustrumu Āzijas stūrī Ķīnas attīstītāji, kas pārņem tirgu, spiež cenas zemākas, tirgu pārpildot ar simtiem tūkstošu jaunu mājokļu. Viņi uzskata, ka Johor Bahru pilsēta, kura atrodas uz robežas ar Singapūru, kļūs par nākamo Šenžeņu.

Šie Ķīnas spēlētāji būvē tūkstošiem māju vienā piegājienā un visi no tiem ir ārkārtīgi nobijušies, norāda Axis-REIT investīciju vadītājs Siva Šankers, piebilstot, ka nav skaidrs, ko viņi plāno darīt ar visām ēkām un kas tās pirks, un, kad tās būs pabeigtas, lielākais jautājums ir, kas tajās ilgtermiņā uzturēsies.

Trīs motosporta entuziasti — Oskars Pīpiķis, Sandijs Hāns un Didzis Silenieks (Adventure Team Latvia) pirmdien, 26. jūnijā, uzsāk unikālu ekspedīciju pa Vidusāziju, lai 66 dienās sasniegtu tās galamērķi – Tālo Austrumu pilsētu Magadanu, informē ekspedīcijas atbalstītāja Neste Latvija pārstāvji.

Moto ekspedīcijas dalībnieki īstenos vienu no savas dzīves pārdrošākajiem sapņiem, mērojot ap 20 000 kilometru pa ceļiem un bezceļiem Vidusāzijā, šķērsojot četras valstis un deviņas laika joslas un pārvarot visizaicinošākos dabas apstākļus.

Unikālo ekspedīciju motosportisti uzsāka no Lucavsalas Rīgā dodoties uz pirmo pieturpunktu – Volgogradas pilsētu Krievijā. Tālāk viņu ceļš līdz Magadanai vedīs cauri Krievijai, Kazahstānai, Kirgizstānai un Mongolijai. Komanda ir gatava pārvarēt jebkurus šķēršļus, kas stāsies tās ceļā un braucienā dodas, bez atbalsta komandas, paļaujoties tikai paši uz sevi un visu nepieciešamo ņemot līdzi.

«Mums visiem šis ir liels pārbaudījums — vairāk nekā gadu esam tam gatavojušies praktiski, tiekoties katru nedēļu, lai saplānotu braucienu, emocionāli – vēl daudz ilgāk. Lai arī viss sākās ar galamērķa izvēli, jo sen gribējām redzēt Magadanu, nevienam no mums nav šaubu, ka par lielāko pārbaudījumu kļūs pats ceļš. Būtiska nozīme brauciena laikā būs komandas darbam un savstarpējam atbalstam,» stāsta Riga to Magadan 2017 ekspedīcijas dalībnieks Sandijs Hāns.

Maza pārvalde, nelieli nodokļi, cilvēkiem vairāk naudas makā, policentriska attīstība komplektā ar tiesiskumu ir svarīgākie risināmie uzdevumi Latvijai nākamajos gados

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Jaunās konservatīvās partijas izvirzītais Ministru prezidenta amata kandidāts Jānis Bordāns. Viņš uzskata, ka svarīgākais ir valsts attīstība, kuras vārdā nav jābūt dusmīgiem uz politiskajiem konkurentiem, kuri pat ir pamanījušies uzsākt īstenot vienu otru no Jaunās konservatīvās partijas iniciatīvām.

Fragments no intervijas, kas publicēta 15. augusta laikrakstā Dienas Bizness:

Kas ir trīs svarīgākie problēmjautājumi, kuri nākamajai valdībai obligāti jārisina?

Mums ir izstrādāts rīcības plāns, kas sastāv no vairākiem blokiem, un tādējādi pat ir vairāk svarīgo jautājumu, kuriem nekavējoties jāķeras klāt. Pirmkārt, ir jāizveido efektīva valsts pārvalde kopā ar policentrisku reģionālo attīstību, otrkārt, palīdzība mazāko ienākumu saņēmējiem un treškārt – korupcijas apkarošana un tiesiskums. To, ka šie jautājumi ir svarīgi – gan uzņēmējiem, gan iedzīvotājiem, neviens neapšauba. Turklāt, kā liecina dalība dažādos forumos ārzemēs arī potenciālajiem investoriem, kuri varētu ieguldīt Latvijā, ir svarīgs Saeimas vēlēšanu iznākums, viņi pat savus lēmumus par to, kur investēt, ir atlikuši uz nākamo gadu. Investīcijas Latvijai ir nepieciešamas, un arī priekšnosacījumi, lai šeit ieguldītu, ir. Investori nogaida, un tas nozīmē, ka viņi gaida jaunu valdību un tad izdarīs secinājumus, redzot, kas un kā notiek Latvijā.

Lai nākotnē Latvijai būtu panākumi, nākamais līmenis visiem jāsasniedz kopīgi, nevis katram individuāli, uzskata tehnoloģiju konsultante Aleksa Krolls, kompānijas This Side Up īpašniece.

Viņa ir dzimusi un augusi ASV, strādājusi Indijā un Dienvidāfrikā, bet kopš šā gada vasaras dzīvo un strādā šeit. Ar Latviju viņu saista īpašas saites, jo viņas vecvecvectēvs ir Latvijas pirmais prezidents Jānis Čakste. Kopš bērnības viņa ģimenē dzirdējusi daudz par tuvinieku dzimteni, tās vēsturi un kultūru, bet, lai uzzinātu, kāda Latvija ir patiesībā, Aleksa nolēma pārcelties uz Latviju, jo mūsdienās tehnoloģiju biznesā nav lielas nozīmes, kur atrodies, ja vien ir pieejama laba infrastruktūra. Vairāk par motivāciju pārcelties uz Latviju, pirmajiem mēnešiem šeit un vīziju par nākotnes Latviju viņa stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas

Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kamera (LTRK), ieklausoties radošo industriju ekspertos un profesionāļos, nolēmusi pagarināt metu piedāvājumu iesniegšanas termiņu līdz 17.decembrim, informē LTRK.

LTRK pagarina konkursu ar mērķi piesaistīt vairāk ideju jeb projektus, lai no tiem atlasītu labākos trīs, kas pēc tam līdz 28.decembrim strādātu pie detalizācijas. Tādējādi netiks noslogoti nevajadzīgi tie profesionāļi, kuri neiekļūs TOP 3. Pašreiz nolikumu reģistrējoties saņēmuši vairāk nekā 80 dažādu organizāciju, uzņēmumu, radošo apvienību u.c. pārstāvji, tostarp arī vairākas ārvalstu kompānijas, kas liek secināt, ka interese ir liela.

«Laika ir maz, taču mums būtiski, saņemt interesantus un kvalitatīvus piedāvājumus. Tādēļ nolēmām pagarināt metu konkursa pirmo kārtu līdz 17.decembrim, tādējādi dodot papildu laiku radošajām komandām izstrādāt savas idejas,» saka LTRK valdes priekšsēdētājs Jānis Endziņš, «jāsaprot, ka pašreiz Expo 2020 vietā ir tuksnesis, bet termiņi ir strikti jāievēro un priekšdarbi jāveic laikus, lai jau 2019.gada 20.oktobrī pamata konstrukcijas būtu uzbūvētas.»

Nu nevedas Latvijas valstī nedz ar publiskajiem iepirkumiem, nedz ar EXPO rīkošanu. Latvijas Arhitektu savienība (LAS) ir nākusi klajā ar aicinājumu arhitektiem nepiedalīties Latvijas Tirdzniecības un rūpniecības kameras (LTRK) izsludinātajā metu konkursā Latvijas dalībai EXPO 2020 Dubaijā.

Galvenais iemesls - nedz konkursa darba sagatavošanai paredzētais laiks, nedz arī projekta izstrādei noteiktais termiņš nav atbilstošs konkursa priekšmetam un ir nepietiekams izstrādei profesionālā līmenī. LTRK konkursu izsludināja 23. novembrī, bet piedāvājumu iesniegšanas termiņš bija 10. decembris, kas gan vēlāk pagarināts līdz 17. decembrim. Konkursa piedāvājumu izvērtēšana paredzēta līdz 28. decembrim.

Savā paziņojumā LAS norāda, ka «konkrēto metu konkursu uzskata par spilgtu neizpratnes un necieņas izpausmi, vēlmi uz radošo profesiju pārstāvju rēķina labot citu personu nekompetences un neizdarības rezultātu». Jānorāda, ka tieši pārāk īsie termiņi piedāvājuma iesniegšanai ir viena no lielākajām arhitektu un projektētāju sāpēm. LAS Sertificēšanas centra vadītāja Elīna Rožukalna jau sausu muti izrunājusi visās publiskajiem iepirkumiem veltītajās konferencēs un semināros, uzsverot, ka pasūtītāju noteiktie pārāk īsie termiņi ir nozares kvalitātei graujoši un diskreditē arhitektu un projektētāju darbu. Kāpēc šoreiz, kad iepirkumu organizē nevis publiskais sektors, bet uzņēmējus (!) pārstāvoša nevalstiska organizācija, ir noteikti tik īsi termiņi un atkal gatavošanās EXPO saistīta ar ķildām? Jāatzīst, ka kājas aug no publiskā sektora – šoreiz Ekonomikas ministrijas.

Februāra sākumā ar ģimeni aizbraucām noķert vasaras sajūtu brīnišķīgajā Marokā. Brīnišķīga un krāsaina valsts, kurā aizbēgt no pelēkās un drūmās ziemas.

«Daudz laimes dzimšanas dienā,» es pasniedzu tētim aploksni, iedodu buču un nepacietīgi dīdos, kamēr gaidu reakciju no vecākiem, kad tētis būs atvēris aploksni. Iekšā ir lidmašīnas biļešu dāvanu kartes.

Lielāko dzīves daļu mani vecāki ir pavadījuši, lai izaudzinātu mani un māsu par labiem cilvēkiem un nav aizrāvušies ar ceļošanu. Igaunija, Lietuva, Vācija - tāds standartiņš. Tagad, kad, cerams, esmu izaugusi par labu cilvēku un varu pateikt vecākiem paldies par visu, ko man devuši, kā vienu no variantiem sava «paldies» pateikšanai izvēlējos uzdāvināt tēva apaļajā jubilejā vecākiem iespēju kaut kur aizlidot. Atpūsties. Tajā brīdī vecāki vēl nenojauš, ka deviņus mēnešus vēlāk lidos uz Maroku, bet smejoties saka, ka aizlidos kaut kur tepat, kur viss pazīstams – Ukrainu, Baltkrieviju..

Valsts budžetā maksājamo nodokļu parādu apjoms turpina kritumu, vienlaikus pieaug nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasētās summas un sarūk dzēsto parādu apmēri

Tāda aina tika rādīta Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē. Interesanti, ka, sarūkot kopējam nodokļu parādam un pieaugot kopbudžeta ieņēmumiem, kopējā parāda īpatsvars no 20,7% 2013. gadā ir sarucis līdz 11,1% 2018. gadā.

Cita aina

Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu parādu piedziņas pārvaldes vadītāja Santa Garanča atgādināja, ka tas laiks, kad nodokļu parāds pārsniedza vienu miljardu latu (1,4 miljardus eiro), ir pagātnē (2013.-2017.g). Proti, pēdējā pusotra gada laikā nodokļu parādu apmērs no 1,29 miljardiem eiro 2017. gada oktobrī ir sarucis līdz 932 milj. eiro šā gada jūnijā. Būtiski samazinājies aktuālo parādu apmērs no 857 milj. eiro līdz 554 milj. eiro, turklāt kā pozitīva ziņa tika vērtēti reāli piedzenamo parādu cipari, kas pie sarūkošā nodokļu parādu apmēra ir pieauguši un šā gada 1. janvārī bijuši 174 milj. eiro apmērā. S. Garanča atzina, ka minētais panākts ar dažādiem instrumentiem. Vienlaikus viņa atgādināja, ka 2018. gadā ir būtiski sarucis dzēsto nodokļu parādu apmērs līdz 460 milj. eiro, savukārt 2016. un 2017. gadā tas pārsniedzis 0,5 miljardus eiro. Kā ļoti pozitīvu tendenci S. Garanča rādīja nodokļu administrācijas piedziņas darba rezultātā iekasēto summu kāpumu. Proti, 2018. gadā piedziņas rezultātā iekasēti 554 milj. eiro, kas salīdzinājumā ar 2017. gadu ir par 127,6 milj. eiro jeb 29,9% vairāk. Jāņem vērā, ka 2015. gadā šādā kārtā tika iekasēts tikai 401 milj. eiro. «Rezultāti sasniegti, pateicoties ne tikai normatīvo aktu izmaiņām,» skaidroja S. Garanča. Viņa savu sacīto pamatoja ar kontu reģistru, kā rezultātā nodokļu administrācijai vieglāk nodrošināties pret iespējamu mantas izvazāšanu. «Analītikas stiprināšana ne tika runājot attiecībā par nodokļu riskiem, bet arī par PVN shēmām, bet svarīgi ir pareizi novērtēt nodokļu maksātājus – klientus – un līdz ar to arī izvēlēties atbilstošus instrumentus,» stāstīja S. Garanča. Analītika rādot situāciju, ka tie uzņēmumi, kuriem maksājamie nodokļi ir samērā nelieli, ir vissliktāk disciplinētie, savukārt visdisciplinētākie ir lielie nodokļu maksātāji (maksā vairāk par 100 000 eiro). VID dati rāda, ka 2018. gadā vidējais termiņā iemaksājušo uzņēmumu īpatsvars ir sasniedzis 59%, bet sapņu latiņa ir 90%. Pēc audita nepaliek tuksnesis, jo, veicot uzrēķinu par trijiem gadiem, tas visbiežāk nav paceļams, tāpēc tiekot saīsināts audita pārskata termiņš, vienlaikus uzņēmējam ir iespēja pārskatīt savu iepriekšējo uzvedību un turpināt strādāt. «Pērn salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir pieaudzis uzņēmumu, kuriem veikts audits, izdzīvošanas līmenis.

Kaulēties tirgū, pagaršot kamieļa steiku un bezgala ilgi atpūsties ūdens atrakciju parkos var šķist kā krāšņs sapnis, bet ir ikdiena kādam, kas Ēģiptē piedāvā to darīt kopā ar viesiem.

Ilze Strūberga uz Ēģipti aizbrauca strādāt kā gide, pārstāvot uzņēmumu «Novatours Latvija». Ēģipte viņu uzreiz aizrāva ar klimatu, reliģiju, vēsturi un viņa nolēma apmesties tur uz dzīvi. Pagājuši trīspadsmit gadi, latvietei Ēģiptē izveidojusies ģimene, piedzimuši četri bērni. Visu šo laiku I. Strūberga dzīvojusi kūrortpilsētā Hurgadā, un vēl joprojām ikdienu pavada, gan vadot ekskursijas latviešu valodā, gan pasniedzot niršanas apmācības.

Dzīve kā pasaka

I. Strūberga mēdz teikt, ka Hurgada nav Ēģipte - tur esot pietiekami daudz iebraucēju, kuri katrs līdzi atveduši pa daļiņai no savām mājām. «Te valda viens liels dažādu valodu, kultūru un tradīciju maisījums. Tam ir savs šarms,» viņa stāsta. Lai gan Kaira gidei varētu pavērt vairāk karjeras iespēju, apmēram 25 miljonu iedzīvotāju pilsētā trūkstot jūras un svaiga gaisa. Savukārt, Luksora - tūristu epicentrs - esot pārāk reāla pilsēta, tiklīdz kā noej no tūristu iemītām taciņām, paveras ne tik skaistas ainas. Savukārt, Hurgadā, ja ej pa labi - paveras jūra, jahtas, viesnīcas, terases ar baseiniem, skaistas vietas, veikali, sporta klubi, ja ej pa kreisi – realitāte, tirgus, cilvēku burzma, nabadzība. Vienmēr tavā ziņā paliek izvēle, ja gribas pasaku – var dzīvot pasakā, stāsta I.Strūberga.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild Rolands Gulbis, SIA NP Foods valdes priekšsēdētājs. NP Foods ir vadības un attīstības uzņēmums, kas Latvijas un Baltijas līmenī nodrošina administratīvās, pārdošanas un mārketinga funkcijas vairāku uzņēmumu grupai. Starp NP Foods uzņēmumiem Latvijā ir AS Laima, AS Staburadze, AS Gutta un SIA Staburadzes konditoreja.

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Man patīk radīt. Bērnībā vēlējos kļūt ar auto dizaineri – radīt automašīnu modeļus. Taču dzīvē viss plūst un mainās, man tika dota iespēja strādāt pārtikas nozarē un radīt pārtikas produktus ar pievienoto vērtību.

Investīciju plāns par veco ražošanas iekārtu nomaiņu Sakret rūpnīcā Latvijā atlikts, vienlaikus uzņēmuma ražotnes Igaunijā un Latvijā šogad gāzes vietā sāka izmantot dīzeļdegvielu.

To intervijā Dienas Biznesam stāsta AS Sakret Holdings padomes priekšsēdētājs Andris Vanags. Viņš 2022. gadu uzskata par force majoure laiku, ko izraisījis karš Ukrainā. Vienlaikus, tēlaini sakot, Baltijai vienā pusē ir ūdens, otrā pusē - tuksnesis, un tā tas, visdrīzāk, saglabāsies gadu desmitiem. Šādā situācijā vieglāk dzīvot ir tad, ja visas trīs Baltijas valstis, kuras ir ES dalībvalstis, kooperējas, rīkojot vienotus iepirkumus.

Fragments no intervijas

Kāda ir pašreizējā situācija?

Tā ir atbilstoša pašreizējiem pārmaiņu laikiem - pieauga izmaksas, bijām spiesti paaugstināt cenas. Kopumā 2022. gadu uzskatu par force majoure laiku, ko izraisījis karš Ukrainā. Sakret 2022. gada deviņos mēnešos savā pamata tirgū — Baltijā – ir realizējis tikpat daudz produkcijas (tonnās) kā analogā laikā pērn. Holdinga finansiālās darbības rādītāji arī ir labi, jo atbilstoši iepriekš noslēgtajam līgumam ražošanas tehnoloģiskajam procesam nepieciešamo dabasgāzi līdz vasaras sākumam iegādājās par fiksētām cenām, kaut arī Eiropas tirgū strauji pieauga tās cenas. Lai mazinātu gāzes izmaksu spiedienu, Sakret Igaunijā un Latvijā īstenoja gāzes aizstāšanu ar dīzeļdegvielu, jo savulaik tehnoloģisko procesu nodrošināšanai izmantoja tieši dīzeļdegvielu, bet pāreja uz ērtāko un tobrīd lētāko gāzi notika vēlāk. Igaunijas vidienē, kur atrodas Sakret ražotne, nav dabasgāzes infrastruktūras, tāpēc tur līdz šā gada vasarai tika izmantota sašķidrinātā gāze (LNG), bet tagad — dīzeļdegviela. No šā gada 1.oktobra arī Sakret Latvijas ražotnē dabasgāze ir aizstāta ar dīzeļdegvielu. Diemžēl šāda nosacīti ātra energoresursu nomaiņa tehnoloģisko procesu dēļ nav iespējama Lietuvas ražotnē. Protams, arī dienvidu kaimiņvalstī šāda nomaiņa iespējama, tikai tā atšķirībā no ražotnes Latvijā un Igaunijā prasa būtiskus kapitālieguldījumus. Šogad jau pieredzētais ar energoresursu cenām vedina tikai uz domām par manipulācijām, jo gāze, kura plūst pa cauruļvadu uz rūpnīcu, ir vairākas reizes dārgāka par dīzeļdegvielu, kuru var iegādāties degvielas uzpildes stacijā.

Kamēr kaimiņos jaunu darījumu centru būvniecība sākusi mutuļot, Rīgā bizness rotē esošā biroju platību fonda ietvaros, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ienākot tirgū jaunām organizācijām, uzņēmumiem, tiem būtu samērā grūti atrast mūsdienīgas, plašas darba telpas – piedāvājums ir ierobežots.

2014.gadā tirgus piedāvājumu papildināja vien divi jauni objekti – VID administratīvais komplekss un Latvijas valsts mežu biroju ēkas. 2015.gadā jaunu platību apjoms būs vēl niecīgāks.

Noplukušas negrib

Gada pirmajā ceturksnī nekustamā īpašuma kompānijas, analizējot aizvadīto gadu un prognozējot tendences šim gadam, akcentē lielo atšķirību biroju tirgus attīstībā Rīgā un pārējās Baltijas valstu galvaspilsētās. Arco Real Estate secina, ka līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos valstī vērojams, ka arī uzņēmēji vēlas labākus darba apstākļus. Šī iemesla dēļ tirgū konstatēta divu virzienu attīstība – labā stāvoklī esošo brīvo telpu īpatsvars samazinājās, pakāpeniski palielinoties arī šādu telpu nomas maksai, savukārt sliktā tehniskā stāvoklī esošās telpas, kuru īpašnieki tajās nebija gatavi veikt uzlabojumus, tika atbrīvotas. Nomniekiem nācās saskarties ar ierobežotām izvēles iespējām, meklējot savām prasībām atbilstošas biroju telpas.

Kosmoskā dizaina Vulkāna māja uzbūvēta vulkānisko izdedžu konusa pašā virsotnē, vēsta Business Insider.

Tā atrodas Mohaves tuksnesī (tuksnesis Kordiljeru kalnos, ASV).

Īpašuma pēdējais īpašnieks 2009. gadā to mēģināja notirgot par 750 tūkstošiem ASV dolāru. Taču pēc neveiksmīgiem pārdošanas centieniem viņš īpašumu, kurā ietilpst arī ezers un dīvaina izskata viesu nams, 2012. gadā ziedoja universitātei. Universitāte bija iecerējusi īpašumu izmantot tuksneša izpētei, astronomijai un ģeoloģijai, bet secinājusi, ka tas tomēr ir ļoti nepraktiski.

Tā īpašums atkal nonācis tirgū. Un tagad tā cena ir 650 tūkstoši ASV dolāru.

2016. gadā pieaugs nodokļu slogs, bez akcīzes nodokļa likmju kāpuma būs arī diferencētais ar nodokli neapliekamais minimums, bet turīgākie maksās solidaritātes nodokli, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

To paredz vakar Saeimā galīgajā lasījumā akceptētie grozījumi nodokļu likumos. Uzņēmēju reakcija uz parlamenta veikumu bija visai ironiska. «Jauka dāvana visiem Latvijas uzņēmumiem, kuri, maksājot nodokļus, to uztur, jo nauda pensijām, izglītībai, veselībai, kultūrai un valsts pārvaldei jau no zila gaisa nerodas. Skumji, bet valdošā koalīcija neieklausījās tajos, kuri reāli uztur šo valsti,» situāciju komentē LDDK viceprezidente un SIA O Yachts valdes locekle Aiva Vīksna. Viņa norāda, ka pirmo reizi 25 gadu laikā uzņēmējdarbībā redzot šādu valdību veidojošo partiju attieksmi. «Situācija ar nodokļiem pēdējo mēnešu laikā ir neprognozējama, jo, dodoties gulēt pie vieniem nodokļu plāniem, pamostoties jau ir pilnīgi citi. Sajūta ir tāda, ka pāri iet tanki un aiz tiem paliek tuksnesis,» tā A. Vīksna. Vairāki citi DB aptaujātie uzņēmēji norādīja, ka nodokļu slogs pieaugs un tam būs arī attiecīgas sekas. Savukārt citi ironizēja, ka naudas valsts makā nekad nav pieticis un arī nepietiks, tikai jautājums, kādus jaunus nodokļus ieviesīs vai pacels esošo likmes, gatavojot 2017. gada valsts budžetu.

Ceļojums uz Izraēlu ļauj iepazīt reliģisko daudzveidību. Taču līdzās svētvietām viens no Izraēlas magnētiem ir arī Nāves jūra un tās dziedinošais spēks. Sirreālu sajūtu rada sabata laiks, kuru katru nedēļu piekopj ebreji – ortodoksālie jūdaisti. Tas sākas piektdienā līdz ar saulrietu un turpinās līdz sestdienas vakaram.

Izraēlas kontūra kartē izskatās kā šaurs un garš burkāns. Tā augšdaļā klimats ir vēsāks, bet apakšējā daļā, kur atrodas tuksnesis un Nāves jūra, – karstāks. Uz Izraēlu kopā ar vīru devāmies februārī, kad valsts ziemeļu pusē, kur ir kalnaināks reģions, bija apmēram desmit, bet dienvidos – ap 25 grādiem. Tur arī noķērām vasaras sajūtu ziemā. Ieteicamais laiks ceļojumam uz Izraēlu ir no aprīļa līdz maijam, kad nav pārāk karsts. Vasarā (no maija līdz septembrim) piekrastes pilsētās Sarkanās jūras reģionā valda Vidusjūras klimats un termometra stabiņš mēdz uzkāpt virs 40 grādu atzīmes.

Pirmā mūsu pieturas vieta bija Jeruzaleme, kur pavadījām trīs dienas. To laikā apskatījām vecpilsētu, tās vēsturiskās un svētās vietas. Viena no tām bija apmēram 60 metru platais un 20 metru augstais Raudu mūris. Tas ir sadalīts divās daļās – vīriešu un sieviešu zonā, kura, salīdzinot ar kungiem atvēlēto vietu, ir maza. Nokļūstot pie iespaidīgā mūra, pārņem mistiska sajūta, un ikkatrs lūdzējs, kurš to vēlas, var mūra sienā ievietot uz lapiņas uzrakstītu lūgšanu, vēlēšanos. Pēc apmeklējuma beigām nedrīkst pagriezties pret mūri ar muguru, bet, paliekot ar seju pret to, ir lēnām jāatkāpjas līdz pašai izejai.