Ar termināļa kapitāldaļu iegādi Ventspilī nodrošinās pircējiem ritmisku un ekonomiski pamatotu piegādi

Viens no lielākajiem slāpekļa un fosfora minerālmēslu ražotājiem Krievijā – AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim – caur savu meitas uzņēmumu Uralchem Freight limited kļuvusi par kontrolpaketes (55%) turētāju SIA Despina Capital, kam 100% pieder SIA Ventamonjaks. Darījuma summa ir 55 miljoni eiro, no kuriem 33 miljonus eiro uz 11 gadiem aizdevusi ABLV Bank, apstiprina darījumā iesaistītās puses.

Drošības garantijas

Uralhim, kas ir lielākais amonjaka eksportētājs Krievijā, gadā saražo ap 2,8 miljoniem tonnu šī produkta. Lielākā daļa šīs produkcijas – ap 2 miljoniem tonnu – izmanto pats Uralhim minerālmēslu ražošanai. Savukārt 700–800 tūkstoši tonnu ir pieejami vai nu citām kaimiņvalsts minerālmēslu rūpnīcām, kuras pašas nespēj saražot amonjaku pietiekamā daudzumā, vai arī var tikt eksportētas pa dzelzceļu uz citām valstīm, norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs.

Lielākais amonija salpetra ražotājs Krievijā plāno uzsākt pārkraušanu gada beigās; Rīgas jaunajā terminālī sola lielāku drošību.

Savulaik izdarījusi izvēli par labu Rīgas ostai citu Baltijas jūras ostu vidū, AAS Vienotā ķīmijas kompānija Uralhim jau šā gada rudenī plāno uzsākt regulāru minerālmēslu nosūtīšanu caur Kundziņsalā topošo beramo minerālmēslojumu kravu apstrādes termināli. SIA Riga Fertilizer Terminal (RFT) 60 milj. eiro vērtais projekts ļaus Uralhim savā terminālī pārkraut gan savu, gan, iespējams, nākotnē citu pasūtītāju produkciju, intervijā DB norāda Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs. Jāpaskaidro, ka RFT ir SIA Rīgas Tirdzniecības osta (RTO) un Uralhim meitasuzņēmuma Uralchem Freight Limited kopuzņēmums.

Visi trīs termināļi, kas Ventspils ostā nodarbojas naftas produktu pārkraušanu, - AS "Ventbunkers", SIA "Ventall termināls" un SIA "Ventspils nafta termināls" - noliedz, ka būtu jaukuši Krievijas dīzeļdegvielu ar citas izcelsmes produktu, norādīja uzņēmumu pārstāvji.

Iepriekš "Bloomberg" vēstīja, ka Eiropas enerģētikas uzņēmumi meklē aplinku ceļus, lai saglabātu Krievijas jēlnaftas plūsmu, vienlaikus publiski atsakoties no sadarbības ar Krieviju. Naftas tirgū esot parādījies "Latvijas maisījums" - dīzeļdegviela, kas izskatās kā risinājums, lai piegādātu Krievijas produktu, kas sajaukts ar citas izcelsmes produktu. Kā vieta, kur notiek sajaukšana, "Bloomberg" publikācijā bija minēta Ventspils.

"Ventbunkers" pārstāvji atzīmē, ka saistībā ar Eiropas Savienības (ES) un ASV Ārvalstu aktīvu kontroles biroja (OFAC) ieviestajām sankcijām pret Krieviju un Baltkrieviju "Ventbunkers" terminālī šobrīd naftas produktu uzglabāšanas un pārkraušanas pakalpojumi netiek sniegti.

Ziemeļeiropā modernākais minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis dos iespēju gadā pārkraut Rīgas ostā divus miljonus tonnu kravu. Termināli Kundziņsalā iecerēts izbūvēt līdz 2014. gada sākumam.

«Plānotais investīciju apjoms projektā ir 45 milj. eiro, lielu daļu līdzekļu investējot tieši apkārtējai videi drošās, starptautiski atzītās un modernās kravu pārkraušanas un uzglabāšanas tehnoloģijās,» norāda RFT valdes loceklis Roberts Kļaviņš. Projektu realizēs Krievijas a/s Uralhim un Latvijas SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO). Projekta realizācijā piedalīsies arī uzņēmumi, kas ir pasaules līderi šādu un līdzīgu objektu izbūvē: amerikāņu Dome Technology, vācu FAM Magdeburger Förderanlagen und Baumaschinen GmbH.

Pārkraušanas terminālis dos iespēju Uralhim nodrošināt eksporta produkciju starptautiskos tirgos, bet Rīgas ostai nodrošinās nozīmīgus kravu apjomus. Aptuveni trešā daļa minerālmēslu, kas tiks pārkrauti un īslaicīgi uzglabāti terminālī, būs amonija salpetris un stabilizēts amonija salpetris, informē RTO. Tas tiek plaši izmantots lauksaimniecībā daudzās valstīs, ieskaitot Lielbritāniju, Franciju, Austrumeiropas, Baltijas valstis, kā arī ASV un Latīņamerikas valstis. Amonija nitrāts ir arī galvenais minerālmēslu veids, kas tiek pielietots lauksaimniecībā Latvijā.

Viena no lielākajām ātro sūtījumu sabiedrībām Baltijas reģionā Venipak Lietuvas galvaspilsētā Viļņā būvēs jaunu un inovatīvu 10 000 m2 lielu terminālu. Sabiedrības vadītājs Justs Šablinsks saka, ka jauna termināla būvniecība maksās gandrīz 10 miljonus eiro. Jaunais termināls aizņems 2,6 ha lielu zemes platību. Terminālu paredzēts atklāt 2020. gada beigās.

“Jaunais termināls apkalpos Igaunijas, Latvijas un Lietuvas sūtījumus uz Poliju un Vāciju. Šis termināls mums ļaus strādāt daudz elastīgāk, efektīvāk un vēl kvalitatīvāk. Uz jauno ēku tiks pārcelta arī Venipak administrācija”, saka J. Šablinsks.

Venipak vadītājs stāsta, ka jaunais termināls bija nepieciešams attīstībai Austrumeiropā un Baltijas reģionā: “Šajā gadā atvērām savas struktūrvienības un sākām darbu Polijā, Vācijā, Amerikas Savienotajās Valstīs, kā arī Honkongā, Igaunijā un Latvijā sāka strādāt pa jaunam terminālam, atjauninājām un paplašinājām četrus terminālus Lietuvā, pa vienam terminālam Latvijā un Igaunijā. Īstenojam attīstību plašā mērogā, tāpēc jauns termināls Viļņā bija nepieciešams. Ceru, kas tas palīdzēs mums vēl vairāk palielināt apkalpojamo sūtījumu daudzumus.”

Aizsardzības ministrija nodevusi apsaimniekošanā LSEZ SIA DG termināls teritoriju Liepājas ostā.

Teritorija, kas nodota apsaimniekošanā, ir Karostas kanāla dienvidu pusē starp 25. un 26. piestātni, kur agrāk atradās padomju armijas naftas bāze ar pazemes naftas rezervuāriem un kas pēdējo 20 gadu laikā nav izmantota saimnieciskai darbībai.

Saglabājušās inženiertehniskās būves no padomju gadiem ir nolietojušās un, visticamāk, arī bojātas. Db.lv rakstīja, ka tur palikušie naftas produkti, mainoties gruntsūdens līmenim, Karostas kanālā rada piesārņojumu. Jaunais teritorijas apsaimniekotājs sola situāciju mainīt.

«Te ir redzams pierādījums tam, ja teritorija netiek apsaimniekota, tas rada zināmas problēmas. Es domāju, ka Aizsardzības ministrija ir spērusi pareizu soli un vienojusies ar DG terminālu par šīs teritorijas apsaimniekošanu un sakārtošanu,» darījumu komentē LSEZ pārvaldnieks Guntas Krieviņš.

SIA GI Termināls gatavojas Liepājas ostā attīstīt naftas produktu terminālu, jau šogad ieguldot 728 tūkstošus latu.

No kopējā investīciju apojoma 453 tūkstošus latu paredzēts ieguldīt modernajās tehnoloģijās, norādīts uzņēmuma biznesa plānā, ko GI termināls iesniedzis Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) valdei. LSEZ valde nolēma piešķirt SIA GI Termināls Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības statusu.

SIA GI Termināls ir reģistrēts Latvijas Republikas Uzņēmumu Reģistrā 2010.gada 1.jūnijā. Tās pamatkapitāls ir 413 tūkstoši latu, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs ir Jānis Kisiels, īpašniece - Honkongas kompānija Asian Pacific International Development Company Limited. Iesniegtais SIA GI Termināls biznesa plāns ir sastāvdaļa projektam, kura mērķis ir ar Liepājas speciālās ekonomiskās zonas kapitālsabiedrības atlaižu palīdzību straujāk attīstīt jau esošo naftas produktu terminālu. SIA GI Termināls sola 2010. gadā izveidot 15 darba vietas, bet 2011.gadā vēl papildus 3 darba vietas.

Šovasar aktīvi norit Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekta noslēguma būvdarbi, kurus plānots pabeigt līdz šī gada oktobra beigām.

Kundziņsalas iedzīvotāji ilgstoši ir sūdzējušies par gruntsūdeņu augsto līmeni, kas īpaši paaugstinās pavasaros vai pēc ilgstošām lietavām un rada plūdu situāciju. Kundziņsalas dzīvojamā rajona nosusināšanas projekta gaitā ir paredzēts ne tikai izveidot meliorācijas sistēmu gruntsūdens līmeņa pazemināšanai pēc lietus vai plūdiem, bet arī izbūvēt sūkņu staciju, kas nodrošinās ūdeņu atsūknēšanu no apdzīvotajām teritorijām. Sūkņu stacijas izbūve paaugstinās arī vispārējo drošības līmeni ostas teritorijā un nodrošinās ostas gatavību ārkārtas situācijām.

Kundziņsala ar aptuveni 450 iedzīvotājiem ir arī viens no apdzīvotākajiem rajoniem ostā. Pēdējos gados tā veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Kundziņsalā šobrīd tiek pārkrauts ~ 21% no visa kravu apgrozījuma Rīgas ostā.

Par SIA Riga fertilizer terminal padomes priekšsēdētāju ievēlēts Krievijas amonija salpetra ražotāja Uralhim ģenerāldirektors Dmitrijs Koņajevs, liecina Lursoft dati.

Padomes priekšsēdētāja vietnieks būs Krievijas pilsonis Vsevolods Kovšovs. Padomē ievēlēts arī SIA Rīgas tirdzniecības osta valdes priekšsēdētājs Ralfs Kļaviņš, SIA Riga Coal Terminal padomes loceklis Lenards Ozoliņš, Aleksejs Strahovs un Jānis Svārpstons.

Db.lv jau rakstīja, ka decembrī Rīgas ostā tika atklāts beramo minerālmēslu pārkraušanas un īslaicīgas uzglabāšanas terminālis Riga fertilizer terminal .

Terminālis ir projektēts un uzbūvēts kompānijas Uralhim un SIA Rīgas tirdzniecības osta (RTO) kopīgi īstenota projekta ietvaros. Vienošanās starp kompānijām tika noslēgta 2009. gadā. Tika izveidots kopuzņēmums – SIA Riga fertilizer terminal, kurā 51% pieder holdingam Uralhim un 49% – RTO. Kopējais projekta investīciju apjoms ir vairāk nekā 60 milj. eiro. Termināļa pirmās kārtas jauda ir 2 miljoni tonnu gadā.

Ventspils uzņēmumu Ventamonjaks iegādājusies SIA Despina Capital, kuras 55% daļas pieder Kiprā reģistrētai kompānijai Uralchem Freight, kas ir Uralhim meitasuzņēmums, un 45% - Latvijā reģistrētai kompānijai AS Halcyon Capital.

Iepriekš Ventamonjaks īpašnieki bija Šveicē reģistrētā kompānija Transmar Holding.

Uralchem Freight pieder 51% arī Rīgas ostā strādājošā kompānija Riga fertilizer terminal, kur nesen atvēra jaunu minerālmēslu pārkraušanas termināli.

Kompānija Despina Capital ir reģistrēta šī gada februārī, un tā pamatkapitāls ir 50 000 eiro. Arī Halcyon Capital ir izveidota šī gada februārī.

Uralhim ir viens no pasaules lielākajiem minerālmēslu ražotājiem, kas nodrošina ar produkciju Krievijas un ārvalstu lauksaimniecības produkcijas ražotājus. Kompānijai ir četras rūpnīcas, kas atrodas Krievijā - Kirovas apgabalā, Permā un Maskavas apgabalā.

Lielākajā Rīgas ostas konteineru terminālī Baltic Container Terminal (BCT) Kundziņsalā notiek aktīvi piestātnes būvniecības darbi, un ir pabeigta zemūdens darbu sadaļa jauna piestātnes posma būvniecībā.

Projektam noslēdzoties, tiks paātrināts kravu iekraušanas un izkraušanas process terminālī, kas paaugstinās termināļa darba efektivitāti un komerciālo konkurētspēju. Ņemot vērā, ka terminālī notiek arī militāro kuģu uzņemšana, palielinot piestātnes kapacitāti, vienlaikus tiek veikts ieguldījums militārās mobilitātes paaugstināšanā un mūsu valsts un NATO kopējās drošības stiprināšanā.

Projekts paredz pagarināt BCT piestātni KS - 34 par 57,3 metriem, izbūvējot tās papildu posmu. Rezultātā BCT piestātņu līnija, kas apvieno trīs piestātnes, kopā sasniegs 506,3 metrus. Tas ļaus terminālī vienlaicīgi pietauvot un apkalpot divus lielus kuģus - konteinerkuģus, ro-ro kuģus (kravas prāmjus) vai militāros kuģus, kā arī pietauvot kuģus, kuru garums sasniedz 340 metrus.

Rīgas brīvostas pārvalde ir noslēgusi auto un dzelzceļa tilta Kundziņsalas dienvidu daļā pārbūvi. Līdz ar to ir noslēdzies pirmais posms vērienīga projekta īstenošanā, kas paredz stiprināt Rīgas ostas komerciālo konkurētspēju, vienlaikus uzlabojot Latvijas un sabiedroto militāro mobilitāti.

Lai to īstenotu, šī gada pavasarī tika noslēgts trīspusējs līgums starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal" (BCT) par Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšanu, uzlabojot ostas infrastruktūru Kundziņsalā. Šobrīd darbi pie projekta realizācijas Kundziņsalā turpinās.

Tilts pār Sarkandaugavu no Uriekstes ielas uz Kundziņsalu tika būvēts laika posmā no 1979. līdz 1981. gadam, un ir vienīgais dzelzceļa tilts, kas nodrošina dzelzceļa kravu apgrozījumu ar Kundziņsalas teritoriju. Šobrīd, līdz jaunā satiksmes pārvada izbūvei no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, šis ir arī vienīgais savienojošais posms smagā autotransporta un militārā transporta satiksmei uz/no Kundziņsalas kravu termināļiem.

Pirms desmit gadiem Baltijas valstīs ienākušais starptautiskais ekspressūtījumu dienests «Venipak» 2014. gadā jūnijā atvēra jaunu sūtījumu terminālu otrajā lielākajā Latvijas pilsētā Daugavpilī.

Pēc «Venipak Latvija» vadītājas Innas Semjonovas domām, jaunais termināls nodrošinās ātrāku sūtījumu piegādi gan Latvijā, gan citās Baltijas valstīs.

«Jaunais termināls apkalpos daļu starptautisko, kā arī daļu Latvijas teritorijā transportējamo sūtījumu. Šis termināls ir nozīmīgs ieguldījums visa Baltijas tīkla optimizēšanā, tas samazinās sūtījumu transportēšanas laiku. Tas ir ļoti svarīgi, jo «Venipak» grupa jau tuvākā nākotnē plāno paplašināt savu darbību Skandināvijā, tādēļ ātra sūtījumu transportēšana starp trim Baltijas valstīm ir tik būtiska», - teica «Venipak Latvija» vadītāja.

I. Semjonova apgalvo, ka Daugavpils – tas ir stratēģiski svarīgs punkts Latvijā.

Kravu iekraušanas un izkraušanas uzņēmums Rīgas Centrālais termināls jaunais nosaukums būs SIA Riga Coal Terminal, tāpat šonedēļ no uzņēmuma atdalīta daļa, izveidojot jaunu uzņēmumu SIA RTC2, liecina informācija Lursoft.

Līdz reorganizācijai SIA Rīgas Centrālais termināls veica komercdarbību ārpus Rīgas Brīvostas teritorijas, kā arī noslēdza līgumu ar Rīgas Brīvostas pārvaldi par zemes nomu Krievu salā. Tā kā saskaņā ar normatīvajiem aktiem Brīvostas teritorijā strādājošs uzņēmums nedrīkst veikt komercdarbību ārpus tās, SIA Rīgas Centrālais termināls tika reorganizēta, nodalot tagadējo komercdarbību no nākotnē plānotās darbības Krievu salā. SIA Rīgas Centrālais termināls veiks komercdarbību Krievu salā, savukārt jaundibinātā SIA RCT2 darbību turpinās esošajā teritorijā, Eksporta ielā, Db.lv skaidroja uzņēmuma mārketinga un sabiedrisko attiecību vadītāja Kristīne Vizule.

Rīgas ostas teritorijā sadarbībā ar investoriem no Ukrainas taps Baltijas mērogā pirmā atjaunīgās degvielas - HVO (hidrogenētās augu eļļas) un SAF (ilgtspējīgās aviācijas degvielu) produktu ražotne.

Šie inovatīvie, augstas pievienotās vērtības produkti ir plaši pieprasīti gan Latvijā, gan Eiropā, jo atbalsta klimatneintralitātes un zaļā kursa mērķu sasniegšanu, vienlaikus projekta īstenošana būtiski stiprinās Latvijas eksportspēju un enerģētisko neatkarību no degvielas piegādēm ārvalstīs.

Lai iepazītos ar SIA PARS TERMINĀLS īstenoto projektu, apskatītu plānoto ražotnes vietu Kundziņsalā, kā arī pārrunātu vēl citus ostā īstenotos atjaunīgās enerģijas projektus, 26.novembrī Rīgas ostu apmeklēja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis. “Ilgtspējīga domāšana, veidojot jaunu, ilgtermiņā pieprasītu atjaunīgās degvielas ražotni Rīgas brīvostas teritorijā, ir ekonomiski tālredzīgs veids, kā apstākļos, kad tranzīta kravu apjoms reģionā mazinās, palielināt Latvijas kā ilgtspējīgas enerģijas ražotāja ietekmi Baltijas reģionā. Atjaunīgās degvielas rūpnīca stiprinās enerģētisko neatkarību, radīs 120 augsti kvalificētas darba vietas, vienlaikus nodrošinot Latvijas lauksaimniekus ar stabilu, enerģētiski ietilpīgas kultūras pieprasījumu un palīdzēs Latvijai pildīt klimatneitralitātes mērķus,” vizītes laikā norādīja Klimata un enerģētikas ministrs Kaspars Melnis.

Liepājas būvvalde izsniegusi SIA GI Termināls būvatļauju naftas produktu uzglabāšanas ēku rekonstrukcijai un būvniecībai.

Kā būvdarbu veicējs minēts ICC Engeneering. Dienas Bizness rakstīja, ka pērn dibinātā Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (LSEZ) SIA GI Termināls īpašnieki sola trīs gadu laikā rekonstruēt naftas produktu pārkraušanas un uzglabāšanas bāzi un sakārtot ostas piestātni, palielinot kravu apjomus līdz 12 tūkstošiem tonnu mēnesī. Pirmās kravas termināls apkalpoja šā gada janvārī. Nākotnē kravu apstrādi varētu papildināt smērvielu ražošana, jau iepriekš par nākotnes plāniem informēja LSEZ SIA GI Termināls valdes priekšsēdētājs Jānis Kisiels. Termināļa rekonstrukcija plānota vairākās kārtās - pirmajā kārtā ap pusmiljonu latu jāiegulda modernākās iekārtās, lai nodrošinātu kvalitatīvu tehnoloģisko procesu. Otrajā kārtā plānots palielināt naftas bāzes jaudas, bet trešajā posmā ieguldītāji sola sakārtot laika zoba skartās bāzes «seju». Pēc rekonstrukcijas kravas varētu plūst arī no rietumiem uz austrumiem, intensīvāk noslogojot termināli. Savukārt tālākā nākotnē Liepājā, iespējams, attīstīsies pārstrāde, no bāzes eļļām radot gatavu produktu.

Rīgas dome piektdien, 28.jūnijā, pieņēma jaunus saistošos noteikumus par ielu tirdzniecību, kas paredz vienkāršotu tirdzniecības vietu saskaņošanas kārtību un atļauju izsniegšanu, precizētus darba laikus āra kafejnīcām, regulējumu par skaņu pastiprinošo iekārtu izmantošanu un vairākkārt lietojamu dzērienu glāžu sistēmas ieviešanu.

Jaunajos ielu tirdzniecības noteikumos saglabāta līdzšinējā saistošo noteikumu "Par kārtību kādā tiek saskaņota un organizēta ielu tirdzniecība" redakcija, papildus ietverot dažus būtiskus jaunumus.

Kā viens no jaunumiem turpmāk paredz vienas pieturas principu dokumentu iesniegšanai pašvaldībā, attiecīgi, visu nepieciešamo dokumentāciju iesniedzot Rīgas Apkaimju iedzīvotāju centrā (RAIC). Līdz ar jauno saistošo noteikumu stāšanos spēkā, RAIC būs iespējams iesniegt arī atļaujas ielu tirdzniecībai reģistrētā ielu tirdzniecības vietā. Pārējiem ielu tirdzniecības veidiem šāda principa ievērošana ir ieviesta jau iepriekš.

Precizēti arī nosacījumi atļauju saņemšanai atvieglotā kārtībā ielu tirdzniecībai jau reģistrētajās tirdzniecības vietās un sabiedriskās ēdināšanas pakalpojumu sniegšanai, ja tirdzniecības vietas risinājumā plānots izmantot iepriekšējos gados Rīgas pašvaldības Pilsētas attīstības departamentā (PAD) saskaņoto tirdzniecības vietas risinājumu. Turpmāk šāda atvieglotā kārtība ielu tirdzniecības atļaujas saņemšanai tiks piemērota, ja kopš PAD saskaņojuma sniegšanas būs pagājuši ne vairāk kā pieci gadi. Šāds lēmums pieņemts, jo tirdzniecības vietas risinājumi ārtelpā piecu gadu laikā, dažādu ārēju laika apstākļu, piemēram, lietus un sniega ietekmē, zaudē savu sākotnējo izskatu un kvalitāti.

Ņemot vērā prognozēto Kundziņsalas termināļu attīstību, tiek diskutēts par iespēju uzbūvēt jaunu dzelzceļa tiltu uz šo salu, trešdien Latvijas Ostu, tranzīta un loģistikas padomes (LOTLP) sēdē informēja Rīgas ostas pārstāvis Viesturs Silenieks.

Viņš skaidroja, ka vairāki uzņēmēji plānojuši Kundziņsalā paplašināt savu darbību. Piemēram, Riga Fertilizer Terminal jauda jau ir tuvu kapacitātei, tāpēc, ja kravas būs, plānota otrās kārtas paplašināšana. Nacionālais konteineru terminālis arī gatavojoties papildu investīcijām salā, tāpat attīstības plāni esot Riga Bulk Terminal.

Ņemot vērā kravu apjomu palielināšanos, ostas pārvalde kā labāko variantu izvērtējusi jauna tilta būvniecību uz salu. Patlaban notiekot sarunas ar Latvijas Dzelzceļu, kurš gan kā optimālāko variantu uzskata esošā tilta modernizāciju, kas varētu izmaksāt ap 1,5 miljoniem eiro. Jauna tilta izmaksas varētu sasniegt ap 20 miljonu eiro. Tiesa, arī šim variantam esot vairāki šķēršļi, jo esot divi dzelzceļa posmi, kas piederot privātajiem un, ja ar tiem neizdosies vienoties, veikt plānoto tilta modernizāciju esot problemātiski un jāsāk domāt par jauna tilta būvniecību.

Patlaban norit pilna apjoma būvniecība satiksmes pārvadā no Tvaika ielas uz Kundziņsalu, un plānots, ka pārvads tiks nodots ekspluatācijā 2026.gada sākumā.

"Rīgā osta un rūpnieciskās teritorijas bija un būs, taču iepriekš nav bijis padomāts par apvedceļu, pa kuru novirzīt kravas transportu, kas ir pilsētas ekonomikas asinsrites neatņemama sastāvdaļa. Satiksmes pārvads uz Kundziņsalu kopā ar Austrumu maģistrāli un Daudersalas pārvadu ir daļa no Rīgas iekšējā apvedceļa, kas ļauj novirzīt kravas transportu prom no pilsētas centra, lai tas būtu ērtāks un patīkamāks cilvēkiem dzīvošanai, darbam, atpūtai un citām ikdienas gaitām. Turklāt, uzbūvējot šo pārvadu, pilsētai pavērsies jaunas iespējas piesaistīt investorus ar patiešām lieliem biznesa plāniem. Priecē, ka būvnieki strādā ļoti intensīvi - plāns uzbūvēt pārvadu nākamā gada laikā ir ambiciozs, bet, izskatās, ka varētu būt arī īstenojams," pauda Rīgas domes priekšsēdētājs Vilnis Ķirsis.

Rīgas brīvostas valde ir apstiprinājusi Rīgas brīvostas investīciju plānu 2025. gadam. Šogad Rīgas ostas attīstībā tiks ieguldīti 7,43 miljoni eiro, kas ir par 1,07 miljoniem jeb 17% vairāk nekā aizvadītajā gadā, informē Rīgas brīvostas pārvalde.

2025. gada investīciju plāns paredz gan vairāku jau uzsāktu apjomīgu ostas infrastruktūras projektu īstenošanu, gan arī investīcijas jaunos, ostai stratēģiski nozīmīgos projektos.

“Šī gada investīciju plāna prioritāte ir ostas lielo infrastruktūras attīstības un digitalizācijas projektu īstenošana, kas palielinās jaunu investīciju piesaistes potenciālu. Ieguldījumi ostas fiziskās un digitālās infrastruktūras sakārtošanā un attīstībā ir svarīgi, lai mēs varētu turpināt darbu pie investoru piesaistes modernu ražotņu un loģistikas parku izveidošanai ostas teritorijā. Mēs redzam, ka investoru interese par Rīgas ostu ir liela, bet ostas pašreizejā infrastruktūra ne vienmēr atbilst lielo investīciju projektu prasībām. Tāpēc šobrīd koncentrējamies uz mērķtiecīgiem ieguldījumiem ostas infrastruktūrā, lai to padarītu pēc iespējas pievilcīgāku un atbilstošāku investoru vajadzībām,” norāda Rīgas brīvostas valdes priekšsēdētājs Sandis Šteins.

Rīgas brīvosta un Latvijas dzelzceļš plāno ieguldīt 15,5 milj. Ls dzelzceļa tiltā un pievedceļos Kundziņsalā.

Lai nodrošinātu jau tuvākajā laikā gaidāmo straujo kravu apjoma kāpumu Kundziņsalas termināļos, dažu gadu laikā VAS Latvijas dzelzceļš (LDz) plāno par 6 milj. Ls no galvenās gaitas ceļa (pie Lugažu ielas) izbūvēt jaunu savienojošās gaitas ceļu ar 200 m rādiusu līdz Sarkandaugavas kanālam.

Šobrīd Kundziņsalā ar dzelzceļa un auto transportu tiek apkalpots apmēram 1 miljons tonnu kravu gadā, nākamgad plānoti 3,5 milj. t, 2015. g. 5,7 milj. t, bet 2020. g. – jau 13,5 milj. t, liecina Rīgas Brīvostas pārvaldes (RBP) prognozes.

Projekta pirmajā posmā ir paredzēti trīs sliežu ceļi (stacija Rīga–Osta), kas nodrošinās iespēju vilcienu sastāviem izmainīties un pārvadāt uz Kundziņsalu 10 milj. t kravu gadā, stāsta LDz Projektu vadības daļas vadītāja Aija Poča. Ja izdotos jau šogad izstrādāt tehnisko projektu, tad optimistiskā scenārija gadījumā dzelzceļa būvniecību varētu pabeigt pat 2015. gadā.

Rīgas brīvostas pārvalde sākusi projekta "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu" realizāciju, ko paredzēts pabeigt līdz 2022.gadam, aģentūru LETA informēja Rīgas Brīvostas pārvaldes pārstāve Vita Gerharde.

Rīgas Brīvostas valdes sēdē šodien tika apstiprināti atklāta iepirkuma konkursa "Satiksmes pārvada no Tvaika ielas uz Kundziņsalu būvprojekta izstrāde un autoruzraudzība" rezultāti, tādējādi tuvākajā laikā varēs sākt tehniskā projekta izstrādes darbus.

Projekts paredz nodrošināt tiešu Kundziņsalas savienojumu ar Rīgas pilsētas arteriālo ceļu tīklu, uzlabot transporta mobilitāti ostas teritorijā, kā arī kravu transporta un iedzīvotāju piekļuvi Kundziņsalai. Projekts tiek īstenots, piesaistot Eiropas Savienības (ES) Kohēzijas fonda specifiskā atbalsta līdzfinansējumu, kas ir paredzēts, lai īstenotu pasākumus drošības līmeņa uzlabošanai Latvijas lielajās ostās un novērstu problemātisko punktu radītos ierobežojumus.

Rīgas ostā noslēgušies vairāki nozīmīgi būvniecības posmi ostas infrastruktūras uzlabošanai, kas stiprinās sabiedroto militāro mobilitāti un vienlaikus paaugstinās ostas komerciālo konkurētspēju, informēja Rīgas brīvostas pārvaldē.

Būvdarbu laikā pagarināta kuģu piestātne, kas ļaus uzņemt un ātrāk apstrādāt ne tikai lielākus konteinerkuģus un ro-ro kuģus, bet arī militāros kuģus, kas transportē militārās kravas.

Tāpat pabeigti būvdarbi un nodota ekspluatācijā pārbūvētā dzelzceļa pārbrauktuve Uriekstes ielā pie ostas kontrolposteņa uz Kundziņsalu, kas uzlabos komerciālo un militāro kravu plūsmas ātrumu.

Brīvostā norāda, ka projektu "Rīgas ostas duālas izmantošanas jaudas palielināšana" realizē trīspusējā līguma ietvaros starp Rīgas brīvostas pārvaldi, Eiropas klimata, infrastruktūras un vides aģentūru (CINEA) un SIA "Baltic Container Terminal".

Jūnija sākumā ekspluatācijā pieņēma jauno pagarināto piestātni "KS-34", noslēdzot projekta sadaļu "Kuģu piestātņu līnijas pagarināšana", ko īstenoja "Baltic Container Terminal". Piestātne tika pagarināta, izbūvējot papildu posmu, un pagarinot to par 57,3 metriem, tādējādi patlaban "Baltic Container Terminal" piestātņu līnija apvieno trīs piestātnes un ir 506,3 metrus gara.

Rīgas pilsētas būvvalde jūlija beigās izsniegusi būvatļauju projektēšanas un būvniecības darbu uzsākšanai Rīgas ostas infrastruktūras attīstības projektā "Satiksmes pārvads no Tvaika ielas uz Kundziņsalu", informē Rīgas Brīvostas pārvaldē.

Projekts paredz izbūvēt jaunu tiltu pār Sarkandaugavas atteci, kā arī tā pievedceļus un nepieciešamo infrastruktūru Sarkandaugavā un Kundziņsalā, savienojot to ar pašvaldības realizēto Austrumu maģistrāles projektu.

Saskaņā ar apstiprināto darbu grafiku būvprojektu plānots izstrādāt līdz 2020. gada beigām, savukārt būvniecības darbus - pabeigt 2023. gada laikā. Jaunais pārvads dos iespēju nogādāt kravas uz/no ostas termināļiem Kundziņsalā ātrāk un videi saudzīgāk - saīsināt kravu pārvadāšanai patērējamo laiku, mazināt iespējamos kravas auto sastrēgumus un ar to saistīto izmešu emisiju ostas apkaimju tuvumā.

Kundziņsala šobrīd veidojas par aktīvu kravu noliktavu un loģistikas centru, specializējoties galvenokārt konteinerkravu apkalpošanā. Saīsinot kravu piegādei un apstrādei nepieciešamo laiku, ostas uzņēmumi saviem klientiem varēs piedāvāt izdevīgāku un konkurētspējīgāku pakalpojumu, vienlaikus stiprinot arī Rīgas ostas kopējo piedāvājumu reģionā.