Eiropas Komisija (EK) trešdien paziņoja par plāniem pārskatīt Eiropas Savienības (ES) patvēruma noteikumus, lai godīgāk pārdalītu atbildību par nelegālo imigrantu sadali bloka dalībvalstu vidū.

Mums ir jāreformē mūsu Eiropas patvēruma sistēma, preses konferencē paziņoja EK pirmais viceprezidents Franss Timmermanss. Pašreizējā sistēma nedarbojas, viņš piebilda.

Tā sauktā Dublinas regula ir tikusi kritizēta kā novecojusi un negodīga attiecībā uz valstīm, kurās ieradies liels skaits nelegālo imigrantu, pirmkārt, Itāliju un Grieķiju.

Dublinas regula nosaka, ka patvēruma pieprasījumi jāizskata tajā ES valstī, kurā viņi ir ieradušies vispirms, bet, ja tie devušies tālāk bloka teritorijā, viņi nosūtāmi atpakaļ.

Tas nav nedz godīgi, nedz ilgtspējīgi, uzsvēra EK viceprezidents, norādot, ka šie noteikumi esot milzīgs slogs nelegālās imigrācijas visvairāk skartajām valstīm.

Portugāle, kas tradicionāli bijusi emigrācijas valsts, ir piedāvājusies uzņemt 10 000 imigrantu no valstīm, kurām ir grūti tikt galā ar viņu pieplūdumu, lai saglabātu savu iedzīvotāju skaitu.

Portugāles premjerministrs sociālists Antoniu Košta pagājušonedēļ nosūtīja vēstules imigrantu pieplūduma nomāktajām valstīm Austrijai, Grieķijai, Itālijai un Zviedrijai, paužot vēlmi uzņemt līdz 5,8 tūkstošiem imigrantu papildus tiem 4,5 tūkstošiem patvēruma meklētāju, kurus Portugāle jau ir piekritusi uzņemt pēc ES ierosinātās kvotu sistēmas.

Košta nesen paziņoja Briselei, ka Portugālei vajadzētu «rādīt piemēru», un piebilda, ka viņš esot pret tādu «Eiropu, kas slēdz savas robežas, lai bloķētu to pieejamību bēgļiem».

Šomēnes apmeklējot Berlīni, Košta izteicās, ka esot «netaisnīgi» noslogot Vāciju ar pienākumu, kāds ir «visiem Eiropas līderiem».

Šī gada pirmajā pusē premium mājokļu tirgū Latvijā tika slēgti 611 darījumi - par 137 darījumiem vairāk nekā pērnā gada pirmajos sešos mēnešos.

To apliecina premium segmenta nekustamo īpašumu uzņēmuma Latvia Sotheby’s International Realty veiktais pētījums par darījumu aktivitāti 2022. gada pirmajos sešos mēnešos trijos apskatītajos reģionos un trijos premium īpašumu tirgus segmentos: dzīvokļi, privātmājas un apbūves zeme Rīgā, Jūrmalā un Pierīgā.

Kopā ar darījumu skaitu atbilstoši audzis arī to veidotais apgrozījums – šā gada janvāra-jūnija periodā premium mājokļos investēti 154.6 miljoni eiro, bet ekskluzīvākajā tirgus segmentā ar dzīvokļa vērtību virs 1 miljona eiro darījumu skaits joprojām ir relatīvi mazs – notikuši tikai 5 darījumi.

Datu apkopojumā pētīta informācija par premium nekustamā īpašuma darījumiem, t.i. virs 150,000 eiro dzīvokļiem un apbūvējamai zemei un virs 350,000 eiro privātmājām.

Grieķijai piederošā Lesbas sala ir «tuvu eksplozijai» 15 000 nelegālo imigrantu dēļ, pirmdien paziņoja imigrācijas lietu valsts ministrs Janis Muzals.

Intervijā radiostacijai Vima viņš pastāstīja, ka kuģi, ar kuriem imigranti tiek nogādāti uz Grieķijas kontinentālo daļu, drīz izmantos arī otru ostu, lai samazinātu spiedienu uz 85 000 cilvēku apdzīvoto salu.

«Mitilinē patlaban ir 15 000-17 000 bēgļu, un tas ir oficiālais skaitlis no visiem dienestiem,» sacīja ministrs, atzīstot, ka «situācija ir tuvu eksplozijai».

Otro aizbraukšanas punktu paredzēts atvērt Sigri zvejnieku ciematā tuvākajās dienās.

Lesbas sala ir viena no Grieķijas salām, kuru nomāc nelegālās imigrācijas vilnis. Daudzi no imigrantiem ir sīrieši, kuri ir atbraukuši laivās no tuvējās Turcijas piekrastes.

Jaunākais Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitings, ko izstrādājusi kredītrisku apdrošināšanas kompānija “Coface”, pērn parāda Centrālo un Austrumeiropu kā izaugsmes un labklājības reģionu.

Reitingā iekļuvuši arī 36 uzņēmumi no Baltijas, 8 no tiem – Latvijā bāzēti uzņēmumi. Nozares, kas dominējušas un bijušas īpaši veiksmīgas 2019. gadā, ir transports, kam seko naftas, gāzes un nespecializētās tirdzniecības nozares.

Centrālās un Austrumeiropas 500 lielāko uzņēmumu reitingā iekļauto uzņēmumu kopējais apgrozījums pieaudzis par 5,5%, 2019. gadā sasniedzot 740 miljardus eiro.

373 reitingā iekļautie uzņēmumi (74,6% no visiem reitingā iekļautajiem uzņēmumiem, salīdzinot ar 79% 2018. gadā un 80% 2017. gadā) ir uzrādījuši apgrozījuma pieaugumu. Līdz ar to tikai 25,4% no uzņēmumiem ir reģistrējuši stagnāciju vai apgrozījuma samazinājumu. Pērn 500 lielāko uzņēmumu vidējais apgrozījums pieauga līdz 1,480 miljoniem eiro, salīdzinot ar 1,396 miljoniem eiro 2018. gadā.

Latvijas tautsaimniecība patlaban aug lēni, šā gada otrajā ceturksnī gada izaugsmes tempam sasniedzot vien 0.8%, arī izaugsmes prognoze šim gadam ir samazināta. Taču Latvijas tautsaimniecībā novērtētā faktiskā un potenciālā ražošanas apjoma starpība ir tuva nullei jau pāris gadus, un bezdarba līmenis ir tuvs dabiskajam. Tas nozīmē, ka, ja vēlamies tālāk palielināt Latvijas ekonomiku, būtu vajadzīgas kā papildu investīcijas, tā papildu darba rokas.

Protams, vienmēr var diskutēt par to, cik lielu savu tautsaimniecību iedomājamies (pat populācijai sarūkot) un kā/vai to izaudzēt lielāku? Taču arī 9.5% bezdarba līmenis, ja to uzskatām par tuvu dabiskajam līmenim, reti kurā attīstītā valstī tiktu uzskatīts par t.s. frikcionālo bezdarbu, kurš raksturo darba vietas maiņas procesā esošo darbaspēka daļu. Jā, atliek vēl strukturālā daļa: vairākās nozarēs vakanču skaits ir audzis, bet atbilstošus darbiniekus ilgāku laiku neizdodas atrast. Kā risināt darbaspēka pieprasījuma un piedāvājuma savietojamību? Ko darīt, ja darbaspēks specifiskā jomā vajadzīgs jau tūlīt?

Kā viens no risinājumiem ir minēta pārdomāta migrācijas politika. Tomēr vienas no lielākajām bažām šajā jautājumā ir par to, kā varētu mainīties kopējais ienākumu līmenis, jo izskan šaubas - raug, kopējā ekonomika varbūt arī augtu, bet vai līdzi augs arī vidējie ienākumi, ja Latvija raudzīsies pēc lētāka darbaspēka piedāvājuma? Un kas tad notiks ar dzīves līmeņa konverģenci (izlīdzināšanos ar attīstītākām valstīm)? Latvijai kopš neatkarības atgūšanas šajā jomā nav bagātas pieredzes, tādēļ ir vērts paraudzīties, kā ienākumu līmenis saistībā ar migrāciju attīstījies citviet un ko Latvija no šāda pasākuma varētu gaidīt. Par to, kā arī par Latvijas iespējām novērst nepieciešamību lūkoties pēc darbaspēka ārvalstīs, šajā rakstā.

Zviedrijas valdība vēlas iegūt pilnvaras slēgt tiltu, kas savieno Zviedriju un Dāniju, ja nelegālo imigrantu pieplūdums turpināsies rekordlielos apjomos, atsaucoties uz likumdošanas ierosinājuma tekstu, vēsta laikraksts Dagens Industri.

Valdība izstrādājusi plānu rīcībai, lai tiktu galā ar bezprecedenta nelegālo imigrantu pieplūdumu.

«Ēresunda tilts ir viens no Zviedrijas svarīgākajiem un intensīvi noslogotajiem savienojumiem ar citu valsti, ar Dāniju,» teikts dokumentā.

«Tilta slēgšana uz laiku var būt vēl viens līdzeklis, lai samazinātu risku, ka lielā patvēruma pieprasītāju pieplūduma dēļ cieš sabiedriskā kārtība un iekšējā drošība.»

Dokuments iesniegts Zviedrijas Likumdošanas padomei, kas izvērtē likumdošanas priekšlikumu juridisko korektumu pirms to nodošanas parlamentam.

«Patvēruma pieprasījumu skaits joprojām ir tādā līmenī, (..) ka plašākā perspektīvā Zviedrijā saglabājas nopietni draudi sabiedriskajai kārtībai un iekšējai drošībai, »dokumentu citē Dagens Industri.

Strauji sarucis nelegālo imigrantu skaits, kas ierodas Grieķijas salās, ceturtdien pavēstīja Starptautiskā Migrācijas organizācija (IOM).

Tā svētdien Kalimnas, Megisti, Lesbas, Hijas un Kosas salās ieradās tikai 155 cilvēki, norādīja organizācija. Novembrī tur vidēji ieradās 4500 cilvēku katru dienu.

Viens izskaidrojums ir laikapstākļu pasliktināšanās, kas riskanto braucienu laivām un nelielajiem kuģiem padara vēl bīstamāku.

Maķedonija, uz kurieni nelegālie imigranti līdz šim visbiežāk devušies no Grieķijas, pagājušajā nedēļā paziņoja, ka valstī ielaidīs tikai imigrantus no Sīrijas, Irākas un Afganistānas.

Šī lēmuma rezultātā daudzi nelegālie imigranti - pārsvarā no Irānas, Pakistānas un Bangladešas - iestrēguši uz Maķedonijas-Grieķijas robežas, kur viņi izveidojuši nometni.

Vairāk nekā ceturtā daļa Vācijas iedzīvotāju ir imigranti vai ar imigrantu saknēm, liecina otrdien izplatītie 2019.gada oficiālie dati.

21,2 miljoniem jeb 26% no kopējā iedzīvotāju skaita ir "migrantu izcelsme", liecina 2019.gada mikrotautskaites dati, pavēstīja Federālais Statistikas birojs.

Pieaugums sastāda 2,1%, salīdzinot ar iepriekšējā gada datiem, un tas procentu izteiksmē ir mazākais pieaugums kopš 2011.gada, norādīja birojs.

Vislielākā atsevišķā grupa jeb 13% to vidū, kam ir imigrantu izcelsme, ir Vācijas iedzīvotāji, kas ieradušies no Turcijas vai kam Turcijā ir saknes.

Nākamajās vietās ir imigranti, kuru izcelsmes valstis ir Polija un Krievija vai kam saknes ir šajās valstīs.

Kopumā 65% visu imigrantu ir Eiropas saknes.

Vācijā par "migrantu izcelsmes" iedzīvotājiem tiek uzskatīti tie, kas vai nu paši nav Vācijas pilsoņi kopš dzimšanas vai tāds nav bijis vismaz viens no vecākiem.

Šengenas zonas izjukšana Eiropas Savienībai (ES) ilgtermiņā izmaksātu vairāk nekā 100 miljardus eiro, teikts Francijas valdības pētniecības centra France Strategie ziņojumā.

Robežkontroles ieviešana Francijai īstermiņā vien izmaksātu no viena līdz diviem miljardiem eiro atkarībā no kontroles intensitātes.

Visvairāk izmaksātu citu Eiropas valstu tūristu skaita samazināšanās, daļu zaudējumu radītu viesstrādnieku un preču plūsmas sarukums.

Ilgtermiņā robežkontroles ieviešana faktiski darbotos kā 3% nodoklis tirdzniecībai starp reģiona valstīm.

France Strategie lēš, ka robežkontrole radītu zaudējumus 0,8% apmērā no Šengenas zonas IKP jeb aptuveni 100 miljardus eiro.

«Lai arī aplēses variējas, viena lieta šajā ir skaidra - Šengenas zonas izjukšanas cena būs ļoti, ļoti augsta,» paziņoja Eiropas Komisijas (EK) preses sekretārs Margaritis Shins.

Eiropas Savienībai (ES) ir jāizstrādā rezerves plāns gadījumam, ja Turcija izstājas no vienošanās par nelegālo imigrantu plūsmas apturēšanu, trešdien mudināja Grieķijas imigrācijas ministrs Jannis Muzals.

«Mēs esam ļoti satraukti, mums katrā gadījumā ir nepieciešams plāns «B»,» laikrakstam Bild sacīja ministrs.

Turcijas ārlietu ministrs Mevlits Čavušolu svētdien brīdinājis Briseli, ka Ankara izstāsies no vienošanās par imigrantu plūsmas ierobežošanu, ja ES līdz oktobrim neieviesīs bezvīzu režīmu ar Turciju.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Steinmeiers noraidījis jebkādu «šantāžu», laikrakstam Rheinische Post sakot: «Tas ir absurds. Pastāv nosacījumi bezvīzu politikai, un tie ir zināmi visiem.»

Saskaņā ar Briseles un Ankaras martā panākto vienošanos Grieķija var nosūtīt atpakaļ uz Turciju visus nelegālos imigrantus, kas, sākot ar 20.martu, ierodas tai piederošajās salās, šķērsojot Egejas jūru. Vienošanās arī paredz, ka ES uzņems vienu Sīrijas bēgli no Turcijas teritorijas apmaiņā pret katru sīrieti, ko Ankara uzņems atpakaļ no Grieķijas.

TOP 500 uzņēmumi pērn saglabājuši dominējošo lomu valsts tautsaimniecībā; to apgrozījums pārsniedz pusi no kopējā visu Latvijas uzņēmumu apgrozījuma, bet peļņa – 80% no visu Latvijas uzņēmumu nopelnītā

Lielākie, veiksmīgākie un dažādos parametros citus pārspējušie uzņēmumi 15. novembrī tika godināti gadskārtējā TOP 500 apbalvošanas ceremonijā. Atgādināsim, ka TOP 500 ir Dienas Biznesa, Lursoft un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras kopprojekts; šogad tas pie lasītājiem dodas jau 21. reizi.

Uzreiz virsotnē

Kopumā balvas uzņēmējiem tika pasniegtas 18 nominācijās. Lielākais jaunums šogad – Latvijas biznesā ir jauns apgrozījuma līderis. Tas ir Krievijas minerālmēslu ražotāja – publiskās akciju sabiedrības Uralkali – meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralkali Trading, kurš atbild par Uralkali produktu eksportu uz Eiropu, Āziju, Āfriku, Indiju, Ziemeļameriku un Dienvidameriku, norādīts uzņēmuma vadības ziņojumā.

2022.gada sākumā Latvijā dzīvoja 1,876 miljoni iedzīvotāju - par 17 500 mazāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

CSP Sociālās statistikas departamenta direktore Baiba Zukula norāda, ka iedzīvotāju skaita samazinājums pēdējā gada laikā pielīdzināms pašreizējam Salaspils iedzīvotāju skaitam, un tas saistīts ar negatīvu dabisko pieaugumu, mirstībai būtiski pārsniedzot dzimstību, un ne vairs ar migrāciju, iedzīvotājiem izbraucot no valsts.

Iedzīvotāju skaits pērn saruka straujāk - par 0,92% salīdzinājumā ar 0,76% gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,91% un migrācijas dēļ - par 0,01%. Līdz ar Ukrainas pilsoņu, kuri pieprasījuši Latvijas valsts pagaidu aizsardzību, skaita pieaugumu prognozējams, ka pozitīva migrācijas dinamika varētu turpināties.

Piejūras pilsētas Jūrmala, Tallina, Klaipēda, un Palanga Baltijas valstīs pēdējos gados izpelnās arvien lielāku ne vien tūristu, bet arī nekustamā īpašuma pircēju interesi, liecina RIA.com Marketplaces apkopotā informācija.

Vislētāk pie nekustamā īpašuma piejūrā – ne vairāk kā trīs kilometrus no krasta, var tikt Lietuvā, bet Latvijā māja 140 m2 platībā maksā vidēji 210 tūkstošus eiro, kamēr dzīvoklis –150 tūkstošus eiro. Cenas Latvijā un Lietuvā nedaudz atpaliek no līdzīgu nekustamo īpašu cenām Igaunijā. Piejūras īpašumu cenām Baltijas valstīs augot, ārvalstu pircēji arvien biežāk lūkojas arī Ukrainas virzienā.

Latvijā, saskaņā ar nekustamo īpašumu sludinājumu vietnē city24.lv atrodamo informāciju, šī mēneša sākumā tika pārdoti kopumā 10 015 objekti – 7876 dzīvokļi un 2139 mājas. Lielākā daļa šo īpašumu atrodas Rīgā un tās priekšpilsētās. Jūrmalā pārdošanā jūras tuvumā (ne vairāk kā trīs kilometrus no jūras) bija 862 dzīvokļi un 467 mājas.

Zviedrija, sākot ar pirmdienu, uzsākusi identitātes pārbaudes visiem ceļotājiem, kas valstī ar vilcieniem, autobusiem un prāmjiem ierodas no Dānijas, šādi cenšoties ierobežot nelegālo imigrantu pieplūdumu.

Solis izraisījis par dokumentu pārbaudi atbildīgo transporta uzņēmumu neapmierinātību. Tie arī brīdinājuši, ka tagad palielināsies izmaksas, bet ceļošanas laiks kļūs ilgāks.

Dānijā visi vilcienu pasažieri tiks pārbaudīti Kopenhāgenas lidostā, kas ir pēdējā pietura pirms Dāniju un Zviedriju savienojošā Ēresunda tilta.

Atbilstoši Starptautiskās Migrācijas organizācijas (IOM) datiem pērn Eiropā, šķērsojot Vidusjūru, kopumā ieradies teju miljons nelegālo imigrantu.

Viņu lielākā daļa necenšas palikt pirmajās Eiropas Savienības (ES) valstīs, kuras viņi sasniedz - Itālijā vai Grieķijā -, bet dodas tālāk uz Vāciju, kur valsts patvēruma meklētājiem nodrošina dāsnus pabalstus un sociālās garantijas.

AS ABLV Bank Likvidācijas komiteja pieņēmusi lēmumu dzēst daļu bankas emitētās parastās un subordinētās obligācijas, kuras atrodas sabiedrības īpašumā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Obligāciju dzēšana tiek veikta saskaņā ar Obligāciju emisijas prospektu noteikumos paredzētām emitenta tiesībām dzēst pirms termiņa sākotnējā izvietošanā nepārdotu vai otrreizējā tirgū iegādātu obligāciju daļu, kā rezultātā tiek samazināts publiskā apgrozībā esošais likvidējamās sabiedrības emitēto obligāciju skaits.

Obligāciju dzēšanai saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas likvidējamajā sabiedrībā iecelto pilnvarnieku atļauja.

Obligāciju dzēšana paredzēta 2018.gada 4.jūlijā.

Dzēstas tiks sekojošas obligācijas:

ISIN

Sērija (Programma)

Valūta

Emisijas kopējais apjoms

Nomināls Likvidējamās sabiedrības portfelī

Emisijas kopējais apjoms pēc dzēšanas, mlj eiro

Subordinētās obligācijas

LV0000801124

ABLV SUB USD 180323

USD

20,000,000

8,826,000

11,174

LV0000801173

ABLV SUB USD 270623

USD

20,000,000

18,247,000

1,753

LV0000801181

ABLV SUB EUR 270623

EUR

20,000,000

7,391,100

12,608

LV0000801223

ABLV SUB USD 231023

USD

15,000,000

8,732,700

6,267

LV0000801520

ABLV SUB EUR 271024

EUR

20,000,000

4,826,900

15,173

Parastās obligācijas

LV0000802080

ABLV FXD EUR 110718

EUR

20,000,000

13,655,000

6,345

LV0000802072

ABLV FXD USD 110718

USD

75,000,000

29,597,000

45,403

LV0000802163

ABLV FXD USD 311018

USD

75,000,000

21,019,000

53,981

LV0000802171

ABLV FXD EUR 311018

EUR

20,000,000

13,602,000

6,398

LV0000802239

ABLV FXD USD 270219

USD

75,000,000

10,031,000

64,969

LV0000802247

ABLV FXD EUR 270219

EUR

20,000,000

13,480,000

6,520

LV0000802270

ABLV FXD USD 030719

USD

75,000,000

3,133,000

71,867

LV0000802288

ABLV FXD EUR 030719

EUR

20,000,000

12,733,000

7,267

LV0000802320

ABLV FXD USD 271019

USD

75,000,000

5,005,000

69,995

LV0000802338

ABLV FXD EUR 271019

EUR

20,000,000

9,362,000

10,638

2023. gada sākumā Latvijā dzīvoja 1 milj. 883 tūkst. iedzīvotāju – par 7,3 tūkst. vairāk nekā pirms gada, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Iedzīvotāju skaits pērn pieauga par 0,39 % salīdzinājumā ar gadu iepriekš, tajā skaitā negatīva dabiskā pieauguma ietekmē tas samazinājās par 0,78 %, bet migrācijas dēļ palielinājās par 1,17 %. Pozitīvo migrācijas starpību galvenokārt veido 23,5 tūkstoši Ukrainas bēgļu, kuri tiek ieskaitīti patvērumu sniegušās valsts iedzīvotāju skaitā.

Dzimstības lejupslīde turpinās

Pagājušajā gadā Latvijā piedzima 15 954 bērni – par 1 466 bērniem jeb 8,4 % mazāk nekā 2021. gadā, kas ir zemākais rādītājs pēdējo simt gadu laikā, bet nomira 30 731 cilvēks – par 3 869 jeb 11,2 % mazāk nekā gadu iepriekš.

Pērn, mazinoties saslimstībai ar Covid 19, mirstība ir nedaudz samazinājusies, bet tā pārsniedz laiku pirms pandēmijas. Līdz ar mirstības kritumu arī negatīvais dabiskā pieauguma rādītājs ir nedaudz samazinājies (no −17,2 tūkstošiem 2021. gadā līdz −14,8 tūkstošiem pērn), bet joprojām ir tuvs 1996.–1998. gadā reģistrētajam. Savukārt starptautiskās ilgtermiņa migrācijas rezultātā iedzīvotāju skaits palielinājās par 22 028 cilvēkiem, kas nebija noticis kopš neatkarības atgūšanas.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Vismaz 1500 imigranti cerībā sasniegt Lielbritāniju naktī no otrdienas uz trešdienu atkal centušies iekļūt Lamanša tunelī Francijas ostas pilsētā Kalē, vēsta policija.

Viens cilvēks atrasts miris.

«Mūsu komanda no rīta atrada līķi, un ugunsdzēsēji ir apstiprinājuši cilvēka nāvi,» pavēstīja tuneļa apsaimniekotāja kompānijas Eurotunnel pārstāvis.

Tiek uzskatīts, ka sudāniešu izcelsmes imigrantu, kuram varētu būt 25 līdz 30 gadi, sabraukusi smagā automašīna, kas izbrauca no Lamanšu šķērsojuša prāmja.

Pēc šī nāves gadījuma bojāgājušo imigrantu skaits pie Lamanša tuneļa kopš jūnija sasniedzis deviņus.

«Viss notika naktī, un plkst.6 (plkst.7 pēc Latvijas laika) policijai joprojām ir daudz darba,» sacīja avots policijā, kurš pastāstīja, ka pie tuneļa ieejas joprojām atrodas 500 līdz 1000 imigranti.

Ja izsenis Latviju varēja uzskatīt par valsti, kas cieš no darbaspēka emigrācijas, tad pašlaik situācija ir sākusi mainīties. Proti, atbilstoši jaunākajiem Centrālās statistikas pārvaldes datiem šā gada sākumā pirmo reizi kopš 1990. gada vairāk iedzīvotāju atgriezās nekā aizbrauca, pozitīvo migrācijas starpību veidoja gan reemigranti, gan Ukrainas kara bēgļi.

Latvija sāk kļūt par imigrācijas valsti, tāpēc līdztekus jautājumam, kā mazināt sava cilvēkkapitāla zudumu, ir jārisina arī tas, kāda būs valsts imigrācijas politika. Atkarībā no tās tautsaimniecība var iegūt vai zaudēt.

Emigrācija un tās ietekmes var būt ļoti dažādas. Tā var radīt cilvēkkapitāla zudumu, padziļināt demogrāfiskās problēmas, saasināt sociālās problēmas, piemēram, ja daļa ģimenes dodas strādāt uz ārvalstīm, bet daļa paliek, kā arī inflāciju – ja naudas pieplūdums no emigrējušajiem ir vērienīgs, kā tas ir dažās Vidusāzijas valstīs vai Moldovā.

Tomēr var būt arī scenārijs, kurā emigrācijai ir pozitīva ietekme. Ja darbs ārzemēs ir īslaicīgs, tad cilvēkkapitāls pieaug, jo cilvēki iegūst jaunas zināšanas, pielāgojas jaunai darba kultūrai un apgūst valodas. Studijas ārzemēs un atgriešanās dzimtenē samazina vajadzību apmācīt noteiktus speciālistus iekšzemē. Uz mājām nosūtītā nauda palīdz paaugstināt dzīves līmeni un dažos gadījumos var sniegt nozīmīgu atbalstu vietējai ekonomikai ar investīcijām un papildu patēriņu.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.

Grieķija nosūtījusi policijas specvienību papildspēkus uz Kosas salu, kur palielinājusies spriedze lielā nelegālo imigrantu pieplūduma dēļ, trešdien paziņoja policija.

Kosas mērs Giorgs Kiritsis iepriekš tika brīdinājis par «asinsizliešanas» draudiem, ja situācija salā pasliktināsies.

«Kosā ieradušās divas vienības, 40 vīri. Citi papildspēki tiek sūtīti no citām Egejas jūras salām,» paziņoja policijas preses sekretārs.

Vietējie mediji ziņo, ka salā papildus tiks izvietoti 250 policisti.

Situācija trešdien kļuvusi «mierīgāka», tomēr spriedze, vairākiem tūkstošiem imigrantu gaidot reģistrāciju, saglabājās, sacīja mērs, kurš vēl trešdien brīdināja par «asinsizliešanas riskiem», ja situācija pasliktināsies.

«Kopš nedēļas sākuma uz Kosu ir nosūtītas papildu imigrācijas amatpersonas, lai paātrinātu administratīvās procedūras,» sacīja mērs. «Mēs ceram, ka līdz piektdienai imigranti būs piereģistrēti un varēs pamest salu.»

Grieķijas varasiestādes nolēmušas uz Kosas salu, kur šonedēļ izraisījās sadursmes policijas un nelegālo imigrantu starpā, nosūtīt kruīza kuģi, kurā tiks izmitināta daļa iebraucēju, piektdien pavēstīja amatpersonas.

Kuģis atradīsies galvenajā salas ostā. Tajā uz laiku varēs apmesties 2500 cilvēku.

Lainerī imigranti varēs piereģistrēties un saņemt dokumentus, kas viņiem ļaus turpināt ceļojumu pa Eiropu.

Grieķijas varasiestādes uz nelegālo imigrantu pārpludināto salu nosūtījušas arī policijas papildspēkus un paātrinājušas iebraucēju reģistrācijas procesu.

Kosā - salā ar 30 000 iedzīvotāju - pēdējā laikā ieradušies jau 7000 imigrantu.

Grieķijas policisti otrdien Kosā pielietoja spēku pret imigrantiem, kas tika izmitināti vietējā futbola stadionā.

Policisti izmantojuši stekus un pavērsuši pret imigrantiem ugunsdzēšamos aparātus. Ziņu aģentūras AFP fotogrāfs no notikuma vietas vēstīja, ka policisti par šādu soli izšķīrušies, lai nepieļautu bīstamu drūzmēšanos pie stadiona ieejas.

Pamatojoties uz Nodokļu politikas pilnveidošanas koordinēšanas grupas sanāksmēs izteiktajiem viedokļiem un priekšlikumiem, ir izstrādāts darbaspēka izmaksu esošās situācijas novērtējums un 15 potenciālie darbaspēka darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, informēja Finanšu ministrijas (FM) pārstāvji.

Ministrijā norāda, ka izvērtējumā ir iekļauti 15 darbaspēka nodokļu iespējamo izmaiņu scenāriji, kas parāda pieejamās alternatīvas definēto mērķu sasniegšanai, kā arī to potenciālās ietekmes un izmaksas to ieviešanai.

Pirmais scenārijs paredz fiksēta neapliekamā minimuma ieviešanu no pirmā gada un progresīvāku iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likmju piemērošanu. Šim scenārijam pirmā gada izmaiņu ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 4,2% jeb mīnus 114,3 miljoni eiro. Kumulatīvi kopējā ietekme procentos no 2024.gadā prognozētajiem ieņēmumiem ir mīnus 9,4% jeb mīnus 255,3 miljoni eiro.

Pirmajā scenārijā neapliekamais minimums pirmajā gadā tiek piedāvāts 620 eiro, otrajā gadā - 670 eiro un trešajā - 720 eiro, kā arī pirmajā gadā ienākumiem līdz 9240 eiro gadā paredzēts noteikt IIN 19% apmērā, ienākumiem no 9240 līdz 20 000 eiro - 26%, ienākumiem no 20 000 līdz 78 100 eiro - 29%, bet ienākumiem virs 78 100 eiro - 37,1%. Nākamajos gados plānots paaugstināt gada ienākumu summas attiecīgajām likmēm.

Pateicoties attapīgam un drosmīgam iedzīvotājam, ceturtdien, 4. jūlijā, nozieguma brīdī Rīgā tika aizturēta viltvārde, kura kārtējo reizi, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci, bija iekļuvusi seniores dzīvoklī ar mērķi izdarīt zādzību.

Pašreizējā informācija liecina, ka aizturētā, iespējams, saistīta gan ar šonedēļ izdarītu zādzību un zādzības mēģinājumiem, gan ar citiem līdzīgiem gadījumiem Rīgā šogad un pagājušajā gadā. Valsts policija aicina iedzīvotājus aplūkot sievietes fotogrāfiju un atsaukties arī citus, kuri cietuši no viņas noziedzīgajām darbībām, zvanot policijai pa tālruņa numuru 110 vai vēršoties tuvākajā Valsts policijas iecirknī!

Jau ziņots, ka šonedēļ Valsts policija reģistrēja trīs gadījumus, kad tobrīd nenoskaidrota sieviete, uzdodoties par AS «Latvijas Gāze» darbinieci un apgalvojot, ka jāpārbauda skaitītāju rādījumi, bija iekļuvusi senioru dzīvokļos Rīgā, Ķengaragā. Sieviete centusies novērst dzīvokļu iemītnieku uzmanību un meklēt dažādus aizbildinājumus, lai tie aizietu uz citu telpu un viltvārdi atstātu vienu. Divos gadījumos mājokļu saimnieki, nojautuši ko nelāgu, bija uzmanījuši sievieti, līdz ar to viņai neizdevās neko nozagt. Taču 3. jūlijā noziedzniece kādai 1925. gadā dzimušai sievietei nozagusi 1100 eiro.