«Man rodas sajūta, ka mūsu valdībā strādā Lietuvas ministri. Lietuvā valdība strādā lietuviešu interesēs – tas skaidrs. Bet, ja arī Latvijas valdība strādā lietuviešu interesēs – tas ir absurds, ja ne klaja kaitniecība,» intervijā Latvijas Avīzei sacījis LPP/LC priekšsēdētājs, Rīgas domes vicemērs Ainārs Šlesers.

Uz jautājumu, kas būtu ārlietu ministrs, ja A. Šlesers kļūtu par premjeru, viņš atbildējis:

«Ja man būtu iespēja veidot kabinetu, tad, padarot ārlietas progresīvākas un dinamiskākas, es raudzītos pēc cilvēka, kam piemīt gan atbilstoša pieredze, gan sava veida šarms. Vēroju, cik ļoti pasaules uzmanību saista Hilarija Klintone, kura apbalvota ar šīm īpašībām. Es Latvijā kā tādu iespējamo ārlietu ministri redzu Karīnu Pētersoni – latvisku sievieti, kultūras cilvēku ar valodas zināšanām un spējām. Ministriju apvienošanā man šķiet loģiski veidot Izglītības un kultūras ministriju. Tur priekšgalā nepieciešams cilvēks, kurš ekonomiskāk un sistemātiskāk spēj paskatīties uz lietām. Spēcīgs kandidāts – bijušais premjers Andris Bērziņš. Viņš ir korists, bijis skolotājs un valdības galva.

«Nav jēgas pacelt nodokļus, ja tos nemaksā,» tā pēc ikmēneša sarunas ar uzņēmējiem atzina Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers, uzsverot, ka šī gada laikā uzņēmējiem būtu nepieciešams samazināt PVN vismaz līdz 10%, ja pat ne līdz 5%.

Pagaidām gan tās ir tikai vicemēra ieceres, kuras šobrīd reāli netiek īstenotas, jo LPP/LC šobrīd nav plāna par likumu grozījumu ierosināšanu Saeimā. Tajā pat laikā jāuzsver, ka brīdī, kad nodokļi tika paaugstināti, vicemērs darbojās Ministru kabinetā.

Kā atzīst A.Šlesers, valsts dara visu, lai attīstītu ēnu ekonomiku. Vicemērs piebilda, ka augstie nodokļi īpaši negatīvi ietekmē ēdināšanas un tūrisma biznesu.

Pagaidām gan A. Šlesers ir tikai izteicis aicinājumu, bet reālu ideju valdībai vicemērs nav piedāvājis. Kā atzīst A.Šlesera preses sekretārs Ģirts Dripe, PVN samazināšana uzņēmumiem ir akūti nepieciešama, jo pašreiz pastāvošais nodokļu slogs, veicina uzņēmumu bankrotēšanu vai aiziešanu ēnu ekonomikā, pēc Ģ.Dripes vārdiem, tāda ir arī A.Šlesera dziļākā pārliecība.

Pagājušajā mēnesī LPP/LC kasi par 18 000 latu papildināja afgāņu izcelsmes Latvijas uzņēmējs Gulams Mohammeds Gulami. Laikrakstam Diena kļuvis zināms, ka G. Gulami ir saistīts ar kriminālprocesu par noziedzīgi iegūtas naudas legalizēšanu. Pērn Valsts policijā saņemts DnB Nord bankas darbinieku iesniegums par G. Gulami izteiktiem draudiem nogalināt.

«Naudiņu no šī cienījamā uzņēmēja esam pieņēmuši. Par viņu ziņu mums nav, bet arī KNAB mūs nav informējis, ka ziedojums būtu nelikumīgs.» Piebilstot, ka šogad «mums daudzi uzņēmēji ziedojuši maksimāli atļauto summu», par Rīgas vicemēra vadītās LPP/LC naudas plūsmu partijas kasē atbildīgais Ervīns Straupe bijis izbrīnīts, kāpēc radusies interese par vienu no partijas atbalstītājiem - G. Gulami.

Oktobrī ar diviem naudas pārskaitījumiem viņš LPP/LC kasi papildināja par 18 000 latu - likumā maksimāli atļauto summu, kuru viena fiziska persona gadā var ziedot politiskai partijai.

Ainārs Šlesers ir gatavs veidot un vadīt valdību, ja prezidents apstiprinātu viņa kandidatūru, tā viņš norādīja LNT raidījumā 900 sekundes.

Pēc A.Šlesera teiktā, ja situācija nemainīsies, tad jau februārī viņš ir gatavs uzņemties iniciatīvu un sākt pārrunas ar partijām, kuras atrodas koalīcijā, par valdības maiņu un jaunas valdības izveidi. Kā labākos partnerus jaunas valdības izveidei A.Šlesers redz LPP/LC un Saskaņas centru (SC) ar kuru jau esot notikušas neformālas sarunas.

A.Šlesers arī norāda, ka viņa veidotā valdība varētu tikt veidota no septiņiem ministriem nevis 14, jo tad tā būtu maza un kompakta. Izveidot jaunu valdību varētu līdz marta beigām.

A.Šlesers norādīja, ka šā brīža situāciju var salīdzināt ar asins nodošanu, kad 300 mililitru vietā nolej divus, trīs litrus. Šādā situācijā ārsts jeb valdība ir jāmaina vai arī pacients var nomirt.

Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers esot viesojies Korupcijas Novēršanas un apkarošanas birojā (KNAB) un sniedzis paskaidrojumus par pulksteņa iegādes darījumu, Db informēja A. Šlesers.

«Esmu šo lietu nokārtojis,» teica viņš, taču neprecizēja, kādā veidā un nepateica, vai pulksteni tomēr norādīs savā deklarācijā.

Šo vērtējumu nenoliedza arī A. Šlesers, kurš apliecināja, ka rokaspulksteni iegādājies par paša līdzekļiem. Taču Rīgas vicemēra aizpildītajās valsts amatpersonas deklarācijās šāds pulksteņa iegādes darījums nav uzrādīts, kaut gan saskaņā ar pastāvošo likumdošanu valsts amatpersonām jāuzrāda visi darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Saeima 31.janvārī pēc opozīcijas pieprasījuma nolēma izveidot parlamentārās izmeklēšanas komisiju par finanšu sektora "kapitālā remonta" negatīvajām sekām un situāciju ar atsevišķām, jau agrāk problēmās nonākušām bankām.

Balsojumi parlamenta sēdē par šādu komisiju izveidošanu ierasti ir formāli, jo Satversme nosaka, ka Saeimai ir jāieceļ noteiktiem gadījumiem parlamentārās izmeklēšanas komisija, ja to pieprasa ne mazāk kā viena trešā daļa deputātu.

Saeimai drīzumā vēl būs jābalso par komisijas locekļu apstiprināšanu, kuru kandidātus būs jāpiesaka parlamenta partiju frakcijām.

Pēc partijas "Latvija pirmajā vietā" (LPV) iniciatīvas kopā ar Zaļo un zemnieku savienību un partiju "Stabilitātei" iepriekš tika savākti 34 deputātu paraksti komisijas izveidošanai.

Komisijai būs jāizmeklē finanšu sektora "kapitālā remonta" "negatīvās sekas uz kapitāla un finanšu tirgu sistēmu". Tāpat komisijai paredzēts izmeklēt vairākus notikumus - "PNB bankas" iespējamās novešanas līdz maksātnespējai apstākļi, "ABLV Bank" iespējama novešana līdz "piespiedu pašlikvidācijai", kā arī "Baltic International Bank" darbības apturēšanas apstākļi.

Izmantojot savu ģeogrāfisko stāvokli starp Austrumiem un Rietumiem un ostas piedāvātās iespējas, Rīga kā biznesa centrs var pat pārspēt Frankfurti.

To Baltijas Infrastruktūras un jaunās enerģijas investīciju forumā teica Rīgas vicemērs Ainars Šlesers. Viņš atsaucās uz šī gada janvāra beigās panākto vienošanos ar Frankfurtes mesi, kas palīdzēs Rīgas piesaistīt pasākumus un notikumus ar starptautisku vērienu, bet pie Lidostas Rīga tiks izveidots izstāžu un konferenču centrs. Jāpiebilst, ka ideja par Rīgu kā finanšu un biznesa centru bija viena no A. Šlesera 2009. gada pašvaldību vēlēšanas kampaņas galvenajām tēzēm. Db.lv jau rakstīja, ka pirms neilga laika Rīgas vicemērs lepni prezentēja 2006. gada ideju, Tērbatas ielu pārveidot par gājēju ielu.

Šlesers pulksteņa darījumu tiešām nav deklarējis, norāda KNAB.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) konstatējis, ka pašreizējais Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers 2007. gada amatpersonas deklarācijā tiešām nav uzrādījis iegādātu dārgu rokaspulksteni, kura cena pārsniegusi 50 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas, kā arī citus pārkāpumus

Kā jau vairākkārt informēts, A. Šlesera «pulksteņa lieta» sākās pagājušā gada 9. oktobrī, kad viņš uz Latvijas TV raidījumu 100. panta preses klubs ieradās ar iespaidīgu rokaspulksteni, kas dažu metru attālumā lika to novērtēt kā Breguet markas zelta pulksteni ar turbijonmehānismu, kura vērtība ir vismaz 30 tūkstoši latu. TV raidījumā amatpersona pauda neizpratni par to, kāpēc gan šāds iegādes darījums viņam būtu jāuzrāda oficiālajā deklarācijā.

Rīgas domes vadība pieprasa vēl šajā gadā sasaukt valdības un Saeimas ārkārtas sēdes, grozīt nākamā gada budžetu un samazināt konkrētus nodokļus. Ja nē – Einaram Repšem jāmeklē cits darbs, informēja Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka padomnieks Ģirts Dripe.

«Rīgas domes priekšsēdētājs Nils Ušakovs (SC) un domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers (LPP/LC) uzskata, ka Valda Dombrovska valdības lēmums palielināt iedzīvotāju ienākuma nodokli par 3% un uzņēmumu ienākumus apkraut ar papildus 10% ir pretvalstisks un novedīs Latviju strupceļā,» teikts paziņojumā.

«Iedzīvotāji nemaksās 26% lielu ienākumu nodokli, visticamāk, viņi maksās apaļu nulli. Tas būs pamatīgs trieciens tieši pašvaldībām, jo pašvaldību galvenais ienākumu avots ir iedzīvotāju ienākuma nodoklis. Tāpēc tas nekavējoši jāsamazina,» sacījis N. Ušakovs (SC).

Šādas rīcības pamatotību apliecinot arī finanšu ministra Einara Repšes (JL) pēkšņais paziņojums, ka iedzīvotāju ienākuma nodokļa paaugstināšana bijusi kļūda un arī Latvijas Bankas atzinums, ka nodokļus nākamajā gadā nevajadzēja celt.

«Ja izdosies attīstīt tūrismu, nākamā gada laikā varētu tikt atjaunotas vairāk nekā 6 000 līdz šim pazaudētās darba vietas. Runa ir par to, kā atgūt pazaudēto,» žurnālam Kapitāls norāda Rīgas vicemērs Ainars Šlesers.

«Rīga kā pilsēta pati ar ražošanu nenodarbosies: mēs varam sekmēt ražošanu, veicināt uzņēmējdarbību, bet mēs paši nesāksim ražot šprotes un desas un tirgot vai eksportēt tās. Tādēļ esam pieņēmuši lēmumu: tūrisms ir tas, ko mēs varam ietekmēt,» norāda A. Šlesers.

Šobrīd ir panākta vienošanās sākt Rīgas reklamēšanu 7 valstīs, to skaitā Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā, Vācijā un Krievijā. Nākamgad valstu loku ir plānots paplašināt.

«Es gribētu, lai tūristu skaits ievērojami palielinātos, un mēs to panāksim. Te nav runa tikai par tiem tūristiem, kuri atbraukuši šeit pavadīt nedēļas nogali. Runa ir par korporatīvajiem klientiem. Mērķtiecīgi ir jāorganizē korporatīvie pasākumi visa gada garumā, šādā veidā atbalstot ekonomiku,» norāda A. Šlesers.

Rīgas dome varētu iesniegt Satversmes tiesā prasību pret valdību par sabiedriskā transporta nedotēšanu no valsts budžeta, kas pēc likuma būtu jādara, norādīja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

«Tas noteikti būs jādara, un mēs lemsim par to,» sacīja A. Šlesers.

Rīgas pašvaldība nolēmusi paaugstināt braukšanas tarifu sabiedriskajā transportā, šādu lēmumu skaidrojot ar to, ka, sagatavojot 2010.gada valsts budžetu, valdība liedza valsts dotācijas pasažieru pārvadājumiem Rīgas pašvaldībā.

RD Satiksmes un transporta lietu komitejas priekšsēdētāja vietnieks Jānis Ādamsons laikrakstam Dienas bizness teica, ka Rīga apsver domu vērsties Satversmes tiesā pret valdību, kura «spēles laikā mainījusi noteikumus» un atteikusies dotēt sabiedriskos pārvadājumus. Pašvaldību savienībā diskusija par šo tēmu varētu notikt janvārī, tiesa, pagaidām sūdzas tikai Rīga.

Rīgas reklamēšanas kampaņas Live Riga nākamā lielā akcija tiek plānota uz Lieldienām, šoreiz akcijas izdevumus pilnībā segs airBaltic, savukārt vasarā, pateicoties tūrista skaita pieaugumam, darbu varētu iegūt 7-10 tūkstoši cilvēku, informēja Rīgas vicemērs Ainārs Šlesers.

A. Šlesers atzina, ka jau uz Lieldienām paredzētā reklāmas kampaņa tiks finansēta no airBaltic līdzekļiem, šo rīcību skaidrojot ne vien ar ciešo sadarbību starp Rīgas domi un lidsabiedrību, bet arī ar laika trūkumu, kas liedz iespēju Rīgas domei noorganizēt reklāmas kampaņu. A.Šlesers atzina, ka Lieldienu kampaņa būs dārga, tomēr gan vicemērs, gan Rīgas mērs Nils Ušakovs neatklāja airBaltic ieguldītos līdzekļus.

Pavasara kampaņas ietvaros tiks apgūtas vēl četras valstis –Dānija, Gruzija, Baltkrievija un Izraēla, līdz ar to kampaņa tiks realizēta nu jau 11 valstīs. Kampaņas ietvaros tiks pilnveidoti un reklamēti jau iepriekš organizēti pasākumi, tādi kā Staro Rīga, Baltās naktis un pilsētas svētki. Līdzekļi tiks ieguldīti arī Rīgas kā kultūras galvaspilsētas attīstībai, savukārt vasaras sezonā tiks organizēti jauni un vērienīgi masu pasākumi, tajā skaitā Jāņu svinēšana, par ko tūristi izrāda pastiprinātu interesi. A. Šlesers uzskata, ka Jāņu pasākums varētu norisināties Mežaparka lielajā estrādē, kur tūristi varētu baudīt tradicionālās svētku izklaides.

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) sācis pārbaudi saistībā ar Rīgas vicemēra Aināra Šlesera nedeklarēto, vismaz 30 tūkstošus latu vērto rokaspulksteni, raksta apollo.lv.

EkrānšāviņšKā jau ziņots, šā gada 9. oktobrī A. Šlesers uz Latvijas TV raidījumu 100. panta preses klubs ieradās ar iespaidīgu rokaspulksteni, kas dažu metru attālumā licis to novērtēt kā Breguet markas zelta pulksteni ar turbijonmehānismu, kura vērtība ir vismaz 30 tūkstoši latu.

Taču Rīgas vicemēra aizpildītajās valsts amatpersonas deklarācijās šāds pulksteņa iegādes darījums nav uzrādīts, kaut gan saskaņā ar pastāvošo likumdošanu valsts amatpersonām jāuzrāda visi darījumi, ja to summa pārsniedz 20 Ministru kabineta noteiktās minimālās mēnešalgas.

Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas, uzskata uzņēmējs un bijušais politiķis Ainārs Šlesers.

Kad raidījums Nekā personīga jums uzdeva jautājumu par stāvēšanu aiz KPV LV, vai jūs tiešām līdz galam atbildējāt uz šo jautājumu?

Pēdējā laikā ir izskanējušas dažādas baumas par to, vai es esmu stāvējis aiz kādas partijas, vai esmu stāvējis aiz premjera amata kandidāta Alda Gobzema. Jāsaka, ka es esmu ilgstoši bijis politikā. No 1998. līdz 2011.gadam es biju aktīvajā politikā. Esmu piedalījies gan vēlēšanu kampaņās, gan dažādu valdību veidošanā. Kopš 2011. gada neesmu aktīvajā politikā, bet mani kā Latvijas pilsoni, kurš dzīvo un strādā Latvijā, kuram ir ģimene un pieci bērni, interesē, kas notiks ar mūsu valsti nākotnē. Tāpēc es vēlos skaidri pateikt, ka Aldis Gobzems pašreiz ir tas kandidāts, kurš ir jāatbalsta kā Latvijas Ministru prezidents, jo vēlētāji skaidri ir pateikuši, ka viņi vēlas pārmaiņas. Vēlētāji grib, lai Latvijā sākas attīstība. Lai beidzas stagnācija. Un tā dzirksts, kas ir redzama Gobzema acīs un jūtama visā viņa darbībā, ir tā, kas nepieciešama Latvijai.

Ministru prezidenta amata kandidāts Aldis Gobzems (KPV LV) ir atsaucis sākotnējo piedāvājumu par iespējamo Ministru kabineta sastāvu un tuvākajās dienās piedāvās partijām atbalstīt «bezpartejisku profesionāļu veidotu valdību», pavēstīja politiķis.

«Ir savilktas sarkanās līnijas krustām šķērsām, un acīmredzot ir pamats uzskatīt, ka deputāti labprātāk grib saņemt aptuveni 3000 eiro algu, bet nevirzīties uz priekšu, baidīties pieņemt nepopulārus lēmumus, strādāt, veidot valdību,» pēc tikšanās ar politisko partiju pārstāvjiem žurnālistiem sacīja Gobzems. Viņa vērtējumā pašlaik sarunas ir nostājušās pozīcijā, ka atbalsta balsis viņa valdībai ir un vienlaikus to it kā nav.

Līdz ar šādu soli Gobzems Ministru kabinetā piedāvā samazināt ministru skaitu. Tādējādi viņš atgriežoties pie priekšvēlēšanu laikā dotajiem solījumiem, atsakoties no pēcvēlēšanu laikā īstenotajiem kompromisiem, skaidroja Gobzems. «KPV LV» pirms vēlēšanām solīja ministriju skaitu samazināt līdz sešām.

Bijušajam satiksmes ministram un esošajam Rīgas vicemēram Aināram Šleseram «ir sajūta», ka aiz Valsts Kontroles (VK) pārmetumiem LVRTC darbības saistībā ar ciparu TV ieviešanu ir saskatāmas Viasat intereses.

Viņš uzskata, ka Viasat, veiksmīgi izmantojis laiku, kamēr valstī notiek tiesvedība tā dēvētajā digitalizācijas lietā, lai iekarotu tirgu. «Mani satrauc, ka Lattelecom (esošajam ciparu TV ieviesējam Latvijā) tiek pārmesta nekompetence. Esmu pilnīgi pārliecināts, ka tas var izkonkurēt Viasat,» satraukumu pauž A.Šlesers.

A.Šlesers arī pauda, ka ir nekompetenti apšaubīt valdības lēmumu nodot e-parakstu funkcijas LVRTC.

Jautāts par milzu prēmijām un citām nesaimnieciskām darbībām LVRTC, viņš atzina, ka «šāda darbība nav attaisnojama» un, ja tā izrādīsies patiesība, tiesībsargājošajām institūcijām atbildīgās personas būs jāsauc pie atbildības un jāsoda.

Kriminālprocesā par iespējamām nelikumībām digitālās televīzijas ieviešanā prokuratūra uzrādījusi apsūdzību uzņēmējiem un bijušajiem politiķiem Andrim Šķēlem un Aināram Šleseram.

Prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka apliecināja, ka vienai personai apsūdzība uzrādīta pēc diviem Krimināllikuma pantiem - krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, un par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā. Aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka pēc šiem pantiem apsūdzības uzrādītas Šķēlem.

Savukārt bijušajam satiksmes ministram Šleseram apsūdzība uzrādīta par krāpšanu lielā apmērā.

Abām personām nav piemēroti drošības līdzekļi.

Par krāpšanu, ja tā izdarīta lielā apmērā, var sodīt ar brīvības atņemšanu uz laiku no diviem līdz desmit gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas. Savukārt par noziedzīgi iegūtu finanšu līdzekļu legalizēšanu, ja tas izdarīts lielā apmērā, var piemērot brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz 12 gadiem, konfiscējot mantu vai bez mantas konfiskācijas.

Kruīzu termināļa būve Ķīpsalā varētu glābt Aināra Šlesera bijušo darījumu partneru biznesu, šodien ziņo Dienas bizness.

Ja nebūtu radusies ideja par iespējamu kruīzu kuģu termināļa būvniecību Ķīpsalā uz SIA Euroline nomātā īpašuma, uzņēmums būtu lauzis nomas līgumu. Lai gan ik gadu par zemes nomu tiek maksāti ap 35 tūkst. Ls plus nekustamā īpašuma nodoklis, tās izmantošana nav iespējama, jo nav apstiprināts detālplānojums teritorijas izmantošanai, ko savukārt nevar pabeigt ieilgušās Daugavas kreisā krasta silueta saskaņošanas dēļ, Db iemeslus skaidrojis uzņēmuma valdes loceklis Gints Melnalksnis.

Neesi abonents? Piesakies uz 2 nedēļu testa abonementu šeit!

LPP/LC līderis, Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Ainārs Šlesers tikai nesen iegūto galvaspilsētas vicemēra amatu nekavējoties būtu gatavs nomainīt pret Ministru prezidenta krēslu.

To viņš paziņoja šodien notiekošajā LPP/LC kongresā, sakot, ka Valda Dombrovska (JL) vadītajai valdībai ir pēc iespējas ātrāk jāpieņem 2010.gada valsts budžeta likums, no kura atkarīga tālākā sadarbība ar starptautiskajiem aizdevējiem, bet pēc tam tai būtu jāatkāpjas.

Ja pēc V.Dombrovska valdības demisijas Valsts prezidents Valdis Zatlers jaunās valdības veidošanu uzticētu A.Šleseram, ministriju skaits tiktu samazināts līdz septiņām, klāstīja Rīgas vicemērs.

Viņš uzskata, ka jāsaglabā tikai Finanšu, Ārlietu un Zemkopības ministrijas, savukārt Iekšlietu ministrija būtu jāapvieno ar Tieslietu un Aizsardzības ministrijām, Labklājības ministrija ar Veselības ministriju, Ekonomikas ministrija ar Satiksmes un Reģionālas attīstības un pašvaldību lietu ministrijām, bet Izglītības un zinātnes ministrija – ar Kultūras ministriju.

Komentējot pārmetumus par atsevišķu projektu necaurspīdīgu un ārpuskārtas virzību Rīgas vicemērs Ainars Šlesers saka: Ja kāds atnāks pie manis un teiks, ka gatavs investēt lielas viesnīcas būvniecībā, tad skaidrs, ka jātaisa nevis mistisks konkurss, bet jānodrošina, lai šis investors atnāk.

Intervijā laikrakstam Neatkarīgā rīta avīze A. Šlesers skaidrojot rīcību gadījumos ar krastmalas iznomāšanu, centrāltirgus rekonstrukciju un Grindeks augstceltni Maskavas forštatē, kas ir pretrunā ar apstiprinātu Rīgas attīstības plānu norāda: «Pilsētas attīstības plānu grozīsim nākamā gada laikā. Manuprāt, tas jāmaina ik gadu, ko neviens plāns nav perfekts». A Šlesers uzskata, ka plāns ir novecojis, jo tas tika pieņemts «treknajos gados, plānojot, ka viss attīstīsies».

Tā sauktajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētie pārmet apsūdzības uzturētājam prokuroram Monvīdam Zelčam nespēju pamatot pēkšņo lēmumu grozīt apsūdzības un arī nespēju precīzi izskaidrot jauno apsūdzību būtību, turklāt tas notiekot pēc 11 gadu izmeklēšanas un trīs mēnešu lietas skatīšanas tiesā, raksta laikraksts Diena.

Tāpat prokurora atsevišķas rīcības un lūgums par tiesas sēžu atlikšanu radījuši aizdomas par centieniem novilcināt lietas izskatīšanu. Novembra pēdējā tiesas sēdē šķita, ka prokurors ar savu rīcību pat sadusmoja tiesnesi.

Minētajā kriminālprocesā kopumā par krāpšanu lielā apmērā un organizētā grupā apsūdzētas deviņas personas – bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers, uzņēmējs Andris Šķēle, bijušais uzņēmuma Tet valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis, bijušais Satiksmes ministrijas (SM) valsts sekretārs Nils Freivalds, kā arī bijušais Latvijas Valsts radio un televīzijas centra (LVRTC) valdes priekšsēdētājs Lauris Dripe. Apsūdzēts arī Lattelecom (Tet) tā laika komercdirektors Jānis Ligers, Biznesa daļas vadītājs Toms Ābele, Biznesa atbalsta daļas vadītājs Toms Meisītis un bijušais uzņēmuma Hannu Digital valdes loceklis Gintars Kavacis.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.