Enerģētika

Saules enerģijai potenciāls arī Baltijā

Līva Melbārzde,07.11.2016

Jaunākais izdevums

Atjaunojamā enerģija, it īpaši ar konkrētām tehnoloģijām, jau ir kļuvusi konkurētspējīga arī bez subsīdijām

To DB apliecina AJ Power līdzīpašnieks Roberts Samtiņš.

Šis uzņēmums pastāv divus ar pusi gadus, savu darbību sācis kā elektroenerģijas vairumtirgotājs un vēlāk arī kā mazumtirgotājs juridiskajām personām, taču tad sapratis, ka mūsdienu elektroenerģijas tirgus pieprasa iet soli tālāk, klientiem pārdodot ne tikai energoresursus, bet arī dažādus energoefektivitātes risinājumus un pašģenerācijas projektus. «Manuprāt, energotirgus attīstība tuvākajos gados kļūs arvien straujāka. Vēl pirms desmit gadiem mums bija regulēti tarifi, kurus pašrocīgi nebija iespējams mainīt. Tad, atveroties tirgum, patērētāji jau paši varēja sākt ietekmēt savas elektrības cenas, izvēloties dažādus elektroenerģijas iepirkuma veidus. Taču tirgus attīstās arvien tālāk, un patērētājiem nāk klāt arvien jaunas iespējas, tostarp arī pašiem ražot elektroenerģiju. Jau šobrīd šādu individuālo iekārtu ģenerētā siltuma un elektrības cena ir konkurētspējīga ar to, ko var saņemt no tīkla. Arī enerģijas uzkrāšanas iespējas nav vairs tik tāla nākotne,» skaidro R. Samtiņš.

Kā pašģenerācijas projektus AJ Power piedāvā gan saules paneļus, gan biomasas koģenerācijas stacijas. «Pie saules enerģijas projektiem strādājam jau kopš šī gada sākuma, un darbība pamatā notiek divos virzienos: piedāvājam gan iegādāties saules paneļus, gan arī paņemt tos ilgtermiņa nomā. Mums ir nepieciešamā sertifikācija, lai saules parkus uzprojektētu, uzstādītu un nodotu ekspluatācijā, tādēļ varam klientam nodot pilnīgi gatavu saules parku, kas jau darbojas. Nomājot saules parku, elektroenerģijas maksa ir piesaistīta saules parka saražotajam elektroenerģijas apjomam, taču lietotājam šī elektroenerģija izmaksās lētāk, nekā pērkot to no tīkla. Turklāt tādējādi klients iegūst arī no atjaunojamiem energoresursiem saražotu elektroenerģiju un demonstrē ilgtermiņa skatījumu nākotnē,» norāda R. Samtiņš.

Visu rakstu Saules enerģijai potenciāls arī Baltijā lasiet 7. novembra laikrakstā Dienas Bizness.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Jebkurā gadījumā ir vērts domāt par energoefektivitāti: gan iegādājoties jaunas, gan lietotas iekārtas. Ideāls brīdis energoefektivitātes pasākumiem ir, ieejot jaunos tirgos un ģenerējot papildu apgrozījumu

Tas izriet no DB un Altum kopīgi rīkotās diskusijas, kurā piedalījās LMT viceprezidente Laura Keršule, Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, Altum korporatīvās kreditēšanas vadītāja Lija Vītoliņa, kā arī AJ Power valdes loceklis Roberts Samtiņš un Vizulo pētniecības un attīstības direktore Linda Zeltiņa.

Kurām nozarēm prioritāri par energoefektivitāti būtu tagad jādomā?

L. Zeltiņa: Kā ražotājiem mums energoefektivitāte ir ļoti būtiska, jo elektroenerģijas cena atstāj ietekmi uz produktu pašizmaksu. Plānojam šogad visām iekārtām uzstādīt arī viedos skaitītājus, lai monitorētu ražošanas pašizmaksu. Mūsuprāt, mēs tādējādi varēsim būt vēl efektīvāki un pazemināt produkcijas cenas.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas elektroenerģijas sistēmu sinhronizāciju ar Eiropu ir pilnīgi pareizs solis, bet desinhronizācijas izmaksas ietekmēs visus un no jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes, intervijā stāstīja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš skaidroja, ka pēc elektrotīkla sinhronizācijas ar Eiropu AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) radīsies izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu. Atbilstoši normatīviem izmaksas, kas ir saistītas ar rezerves jaudu uzturēšanu, ir plānots pārlikt uz gala lietotājiem caur elektroenerģijas tirgotājiem. Līdz ar to no 1.jūlija maksājumos par elektroenerģiju tiks ieviestas divas jaunas komponentes.

Tostarp Samtiņš norādīja, ka viena tiks attiecināta visam elektroenerģijas patēriņam un būs apmēram trīs eiro par megavatstundu (MWh). Savukārt otra tiks attiecināta elektroenerģijas tirgotājiem un tiks pielīdzināta to nebalansa apmēram jeb atšķirībai starp plānoto un fiziski sistēmā nodoto vai no tās saņemto elektroenerģijas daudzumu noteiktā intervālā, kuru katrs tirgotājs radīs. Tas varētu būt apmēram 40 eiro par MWh par katru nebalansa vienību.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Dabasgāzes cenu kritums ir daļēji atjaunojis šī energoresursa patēriņu, ko sekmējis arī tā izmantošanas ērtums patērētājiem, kuriem ir pieejama gāzes apgādes sistēmas infrastruktūra.

Tādu ainu rāda Dienas Biznesa aptaujātie uzņēmumi. “Dabasgāzes patēriņš strauji atjaunojās, tiklīdz kļuva skaidrs, ka pēc atteikšanās no Krievijas piegādēm jaunie piegādes avoti ir stabili un pasaules tirgus cenas ir pieņemamā līmenī,” situāciju komentē gāzes apgādes sistēmas operatora AS Gaso valdes loceklis Aivars Tihane. Viņš uzsver, ka bija divi gadi nedrošības un cenu svārstību, tagad daudzi klienti atgriežas pie dabasgāzes kā ekonomiska risinājuma ar minimāliem izmešiem.

Patēriņa tirgus

“Dabasgāzes tirgu visvairāk ietekmē patēriņš, jo īpaši, ja tas ir sarūkošs, kaut arī pašlaik tas ir augstāks, nekā bija pirms gada. Tas saistīts ar gada sākumu, kad vairāk šo resursu patērēja energokompānijas TECi, kamēr pārējos segmentos patēriņš ir bijis līdzvērtīgs pērnajam gadam vai pat sarucis,” situāciju skaidro AS AJ Power Gas vadītājs Roberts Samtiņš. Viņš atzīst, ka pie krītoša patēriņa tirgotājiem ir gan grūtāk noturēt savus pārdošanas apjomus, gan iegūt jaunus klientus, jo īpaši, ja ir klienti, kuri maina savus patēriņa paradumus, pārslēdzoties uz citiem kurināmā veidiem, piemēram, biomasu.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Baltijas valstu elektrosistēmas noteikti ir gatavas atslēgties no Krievijas vienotā elektrotīkla jeb BRELL, un vienīgās bažas patlaban var radīt sabotāžas, intervijā teica "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka pēdējo 15 gadu laikā Baltijā kopumā veiktas investīcijas divu miljardu eiro apmērā. Investīcijas veiktas gan augstsprieguma līniju darbības stiprināšanā, gan baterijās un sinhronizācijas iekārtās. Samtiņš uzsvēra, ka fiziski Baltijas valstis noteikti ir gatavas atslēgties no BRELL un sinhronizēties ar Eiropu.

"Sistēmas noteikti ir gatavas. Es domāju, ka mūsu pusē gatavība ir ļoti augsta un visam vajadzētu noritēt bez problēmām," teica Samtiņš, piebilstot, ka vienīgās bažas patlaban ir saistītas ar sabotāžām no Krievijas un Baltkrievijas puses, ar ko Baltija saskārās vēl nesen, kad tika bojāts "Estlink2" kabelis. "Šādus gadījumus izslēgt mēs nevaram un tādēļ tiem jābūt gataviem," skaidroja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan daļa uzņēmēju energoefektivitātes uzlabošanas pasākumus joprojām veic pašu spēkiem, arvien biežāk komersanti palīdzību meklē arī pie profesionāliem pakalpojumu sniedzējiem

To DB norāda gan Ekonomikas ministrijas (EM) un attīstības finanšu institūcijas Altum, gan vairāku enerģētikas nozares uzņēmumu pārstāvji. Altum energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs atzīst, ka profesionāļi tiek piesaistīti dažādu apsvērumu dēļ - daļa uzņēmēju labprātāk koncentrējas uz savu saimniecisko darbību, nevis energoefektivitātes uzlabošanu, savukārt citi vēlas gūt garantiju par rezultātu, un profesionāļu piesaiste rada papildu pārliecību, ka viss tiek darīts pareizi.

Uzņemas atbildību

Ir arī situācijas, kad uzņēmēji izvēlas profesionāļu palīdzību, jo to pieprasa finansētājs, skaidro E.Kudurs. «Mūsu pieredze liecina, ka saviem spēkiem komersanti biežāk ievieš vienkāršākus risinājumus, piemēram, nomaina sūkni vai elektromotoru,» atzīmē eksperts. Arī EM novērojumi liecina, ka profesionāļi energoefektivitātes uzlabošanā parasti tiek piesaistīti sarežģītāku pasākumu īstenošanai, piemēram, lai veiktu energoauditu vai ieviestu sertificētu energopārvaldības sistēmu. «Tas vienlaikus nodrošina arī eksperta profesionālu vērtējumu, kas bieži uzrāda risinājumus procesos, kuriem paša uzņēmuma speciālisti nebija pievērsuši uzmanību,» informē ministrijā, uzsverot, ka enerģijas efektīvai izmantošanai būtu jākļūst par katra uzņēmuma prioritāti, tāpēc ir būtiski, lai vadība un darbinieki apzinātos ieguvumus un būtu ieinteresēti energoefektivitātes uzlabošanā.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AJ Power enerģētikas uzņēmumu grupa līdzās elektroenerģijai, dabasgāzei un zaļajai enerģijai uzsākusi darbu arī atkritumu apsaimniekošanas jomā, izveidojot uzņēmumu AJ Power Recycling.

Uzņēmums piedāvā atbrīvojumu no Dabas resursu nodokļa samaksas un apsaimnieko izlietoto iepakojumu, videi kaitīgo preču atkritumus un nolietoto elektrotehniku, nodrošinot to savākšanu un pārstrādi.

«Ieviesuši pārmaiņas elektroenerģijas, dabasgāzes un zaļās enerģijas jomā, saskatām iespējas to pašu paveikt arī atkritumu apsaimniekošanā. Tajā šobrīd svarīgākais ir saprast, ka ne vienmēr lētākais ir arī labākais. Redzam, ka atkritumiem ir liels enerģētiskās vērtības potenciāls, kas Latvijā diemžēl netiek pilnvērtīgi izmantots. Tāpēc vēlamies «sašūpot» stagnējošo atkritumu apsaimniekošanas jomu, piedāvājot Dabas resursu nodokļa atbrīvojumu saņemšanai uzņēmumiem,» uzsver Roberts Samtiņš, AJ Power holding valdes loceklis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību segmentā pieprasījums pēc saules paneļu uzstādīšanas ir stabilizējies un pagājušajā gadā vērojamā ažiotāža ir mazinājusies, intervijā atzina enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

Viņš stāstīja, ka tagad saules paneļu uzstādīšanu izvēlas uzņēmumi, kuriem, pirmkārt, ir ilgtermiņa domāšana un kuri saprot, ka šī investīcija jebkurā gadījumā agrāk vai vēlāk atmaksāsies. Otrkārt, saules paneļus izvēlas uzstādīt uzņēmumi, kuri domā par vidi un kuriem ir svarīgi, ka viņi samazina CO2 izmešus un ražo zaļus produktus.

Vienlaikus viņš sacīja, ka ir arī ne visai iepriecinošas tendences. Ir vērojams, ka ir pietiekami daudz uzņēmumu, kuri izvēlas nogaidīt un neturpināt dalību attīstības finanšu institūcija "Altum" programmā, kurā uzņēmumi varēja saņemt grantu 30% apjomā saules paneļu uzstādīšanai.

"Protams, šiem uzņēmumiem neko nevar pārmest, jo katrs pats skaita savu naudu, savas investīcijas un vērtē, ko labāk darīt, bet man tomēr šī tendence šķiet negatīva, jo elektrības tirgus ir ciklisks, un, ja tagad ir cenu samazinājums, tad pēc kāda laika tirgus atkal ies uz augšu. Tāpat mēs varam piedzīvot dažādas ekstrēmas situācijas, un pašu ģenerācija tomēr šādu situāciju ietekmi mazina. Tādēļ uzņēmumiem šis jautājums būtu jāvērtē rūpīgāk un jārīkojas tālredzīgi," aicināja Samtiņš.

Enerģētika

Jauniem uzņēmumiem ielaušanās privātpersonu segmentā prasa ļoti lielas investīcijas

LETA,12.02.2025

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Elektroenerģijas tirgū jauniem uzņēmumiem ielaušanās privātpersonu segmentā prasa ļoti lielas investīcijas, un "AJ Power" šādām investīcijām nespēj atrast ekonomisko pamatojumu un iespējas tās atpelnīt pārskatāmā nākotnē, intervijā pastāstīja "AJ Power" valdes priekšsēdētājs Roberts Samtiņš.

"AJ Power" vadītājs minēja, ka kompānijas klientu skaits 2024.gadā ir nedaudz pieaudzis, Latvijā sasniedzot apmēram 600. Pērn uzņēmums vēl vairāk koncentrējās uz darbu tikai ar biznesa klientiem.

"Mēs arī cenšamies strādāt ar pēc iespējas lielākiem patērētājiem un piedāvāt viņiem pēc iespējas personalizētākus risinājumus," skaidroja Samtiņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmums savulaik mēģināja strādāt arī privātpersonu segmentā, bet tajā jau ir pietiekami augsta konkurence, un joprojām šajā segmentā vislabāk var konkurēt tie uzņēmumi, kuriem vēsturiski ir izveidotas labas klientu apkalpošanas sistēmas un tādējādi ir iespējas labāk un lētāk apkalpot daudz klientu.

Enerģētika

Interese par saules paneļiem pieaug kokapstrādē, metālapstrādē un nekustamo īpašumu jomā

Zane Atlāce - Bistere,27.08.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šogad, salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem, ievērojami pieaugusi interese par saules enerģijas realizācijas iespējām gan uzņēmumu, gan mājsaimniecību vidū, liecina enerģētikas uzņēmuma «AJ Power» dati.

«AJ Power» uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš skaidro, ka saules enerģijas iegūšanā Latvija krietni atpaliek no citām Eiropas valstīm. Neraugoties uz valsts atbalsta trūkumu, tehnoloģiskā attīstība un saules paneļu cenu kritums ievērojami veicinājis iedzīvotāju interesi par saules enerģijas risinājumiem.

«AJ Power» uzstādītie saules paneļi saražojuši jau 580 000 kWh (580 MWh), kas ir pietiekams apjoms, lai gadu nodrošinātu ar elektroenerģiju vairāk nekā 400 mājsaimniecības. Pateicoties saražotajai saules enerģijai, atmosfērā nav nonākuši 63,22 tonnas CO2 un to īpašniekiem ietaupīti izdevumi par elektroenerģiju aptuveni 99 700 eiro apmērā. Saules paneļu projekti īstenoti gan privātmājām un zemnieku saimniecībām, gan ražotnes ēkām. Vairums no tiem – uz jumtiem, lai lietderīgi izmantotu platību, taču atsevišķos gadījumos saules paneļi novietoti arī uz zemes.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Pašlaik nevienam īsti nav skaidrs, cik daudz Latvijā tuvākajā laikā taps jaunas elektrības ražošanas jaudas, jo, samazinoties elektrības cenām un augot kredītu procentlikmēm, visdrīzāk virkne pieteikto projektu netiks uzbūvēti, intervijā prognozēja enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" vadītājs Roberts Samtiņš.

"Latvijā pagājušajā gadā daudzi domāja, ka būs iespēja nopelnīt vieglu naudu. Es teikšu, ka tas burbulis vēl nav pārplīsis. Ja mēs paskatāmies uz "Augstsprieguma tīklā" rezervētajām jaudām, tad tās ir sasniegušas absolūto Latvijas limitu - 6500 megavatus (MW). Tas nozīmē, ka ir rezervētas vēl trīs vai pat četru Daugavas HES jaudas. Daudz rezervētu jaudu ir arī "Sadales tīklā"," teica Samtiņš.

Viņš pašlaik pieteiktos projektus iedala divās grupās. Viena daļa projektu ir tādi, kurus jaudas rezervējušie uzņēmumi paši grasās arī būvēt, attīstīt un apkalpot. Otra daļa ir tādi, kas mēģina tos pārdot un nopelnīt uz to, ka ir rezervēta pieslēguma jauda elektrības sadales vai pārvades tīklos. Tie projekti, kuru īstenotāji visu dara paši, virzās uz priekšu. Tiem, kas bija plānojuši nodarboties ar "papīru" pārdošanu, šobrīd ir jāpārdomā, kādā veidā tālāk ar šiem projektiem rīkoties.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Enerģētikas uzņēmumu grupa AJ Power sāk piedāvāt arī atbrīvojumu no dabas resursu nodokļa (DRN), tādējādi paplašinot piedāvājumu portfeli.

«Mēs neplānojam kļūt par atkritumu apsaimniekošanas operatoru. Tas ir pavisam cits bizness,» saka Roberts Samtiņš, AJ Power holding valdes loceklis. Viņš norāda, ka uzņēmums ir izveidojis meitas uzņēmumu AJ Power Recycling, kas klientiem papildus piedāvās saņemt dabas resursu nodokļa atlaides. «Mēs sākām ar enerģētiku, un pirmais produkts, ko tirgojām, bija elektroenerģija. Pamazām sapratām, ka tikai ar elektroenerģiju klientiem nebūsim interesanti ilgtermiņā, tāpēc sākām attīstīt arī enerģētikas projektu sadaļu, kas sevī ietver gan energoefektivitātes, gan ģenerācijas projektus, tai skaitā saules enerģiju, kas šobrīd ir viens no straujāk augošajiem biznesa virzieniem. Pagājušajā gadā uzsākām dalību dabasgāzes tirgū. Raugoties uz biznesu nākotnē, redzam, ka patērētāji aizvien vairāk novērtē to, ka viens pakalpojuma sniedzējs var piedāvāt vairākus pakalpojumu veidus. Mums ir izveidojusies salīdzinoši liela klientu bāze, kur ir dažādu nozaru uzņēmumi, kas cita starpā jau šobrīd ir DRN maksātāji,» lēmumu iesaistīties arī atkritumu nozarē komentē R. Samtiņš. Tomēr viņš arī piebilst, ka šis virziens noteikti nav primārais, drīzāk kā pievienotā vērtība.

Enerģētika

Igauņi ieliek kāju Latvijas energotirgus durvīs

Armanda Vilcāne,30.10.2017

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Līdz ar dabasgāzes tirgus atvēršanu Eesti Energia meitas uzņēmums Enefit būtiski paplašinājis savu darbību Latvijas tirgū, kā arī nostiprinājis pozīcijas reģionā, uzsākot enerģijas tirdzniecību Polijā un Lietuvā, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Gāzes tirgotāju reģistrā Enefit ierakstīts šā gada 10. februārī, un pirmajos tirgus atvēršanas mēnešos uzņēmumam izdevās piesaistīt 258 klientus. Šā gada 3. ceturksnī uzņēmuma pārdotās gāzes apjoms Latvijas tirgū sasniedza 114 GWh jeb 7% no Latvijas kopējā patēriņa.

Ekonomikas ministrijā atzīmē, ka piegādātāju aktivitāte dabasgāzes tirgū ir ļoti augsta – pašlaik reģistrētais dabasgāzes tirgotāju skaits ir ievērojami lielāks nekā elektroenerģijas tirgotāju skaits pusgadu pēc tirgus atvēršanas. Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) dati liecina, ka šobrīd dabasgāzi var iegādāties no 33 tirgotājiem, kas koncentrējušies uz juridisko klientu segmentu. Lielākā daļa uzņēmumu ir no Latvijas, taču starp tirgotājiem pārstāvēta arī Lietuva, Igaunija, Vācija un Šveice.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Visvairāk enerģijas uzņēmumos tiek tērēts tehnoloģisko iekārtu darbināšanai, kā arī iekštelpu apsildei un apgaismošanai, liecina ekspertu novērojumi

Acīmredzams piemērs nelietderīgi patērētai enerģijai ir vecās paaudzes gaismekļi, tāpat pārlieku daudz enerģijas nereti tiek tērēts, darbinot novecojušas ražošanas iekārtas, elektrodzinējus, kā arī siltumapgādes sistēmas. Nozares pārstāvji uzsver, ka efektivitāte visbiežāk meklējama kombinācijā starp novecojušu tehnoloģiju aizstāšanu un uzņēmuma darbinieku izpratnes veidošanu.

Iesaka konsultēties

Strādājot ar esošajiem un potenciālajiem klientiem redzam, ka liela daļa uzņēmumu varētu sasniegt būtisku ietaupījumu, nomainot apgaismojumu, kā arī nosiltinot ražotnes un biroja ēkas, atklāj Altum enerģētikas eksperts Edgars Kudurs, piebilstot, ka problēmas sagādā arī novecojušie inženiertīkli. «Lai gan energoefektivitātes uzlabošanai pieejami dažādi finanšu instrumenti, pārsteidzošs ir fakts, ka uzņēmumi tam nereti nepievērš uzmanību un nemaina vecās, neefektīvās iekārtas, kas iet roku rokā ar konkurētspēju, darba drošību, automatizāciju un vienu no būtiskākajiem aspektiem – uzņēmuma ilgtermiņa peļņu,» atzīmē eksperts. Viņš uzskata, ka, lai sasniegtu lielāku ietaupījumu, pareizāk būtu meklēt palīdzību pie pieredzējušiem speciālistiem. «Katram uzņēmumam ir sava specifika un vajadzības. Bieži vien uzņēmēju problēma ir nezināšana un resursu trūkums. Nereti klupšanas akmens ir arī nepareiza darbu plānošana, kas var rezultēties pat ar uzņēmuma darbības pārtraukšanu energoefektivitātes projekta realizācijas nolūkos. Tāpat traucē vēlme visu darīt tikai pašu spēkiem, jo tam trūkst ne tikai kapacitātes, bet arī zināšanu un pieredzes, kas var ietekmēt biznesa rādītājus. Ne mazāk būtiska ir arī nepareiza finansējuma strukturēšana,» secina E. Kudurs.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Saglabājoties ilgstošam aukstumam, Inčukalna krātuve nespētu nodrošināt pieprasīto dabasgāzes apjomu

Lai gan šobrīd Inčukalna krātuve tiek galā ar klientu pieprasījumu pēc dabasgāzes, situācija var kļūt kritiska - Conexus Baltic Grid (Conexus) valdes priekšsēdētāja Zane Kotāne atzīst, ka gadījumā, ja šī gada janvāris būtu bijis aukstāks vai aukstums ieilgtu, Inčukalna pazemes gāzes krātuve nespētu apmierināt patērētāju vajadzību pēc dabasgāzes, jo krātuves jaudas būtu nepietiekamas. Lai izvairītos no enerģētikas krīzes, šādas situācijas Z.Kotāne aicina risināt preventīvi, ieviešot Latvijā obligātās dabasgāzes uzglabāšanas rezerves.

Viens no lielākajiem dabasgāzes patērētājiem Latvenergo gan šādu risinājumu vērtē negatīvi, prognozējot, ka tādā gadījumā gala produkta cena paaugstinātos, bet tirgus kļūtu mazāk likvīds. «Inčukalnam būtu jāstrādā, balstoties uz ekonomiskajiem principiem, ieinteresējot tirgotājus ar atbilstošu cenu piedāvājumu. Ja glabāšana Inčukalnā būtu izdevīgāka, augtu arī pieprasījums. Visur pasaulē ir pieņemts, ka glabāšanas izmaksām ir jābūt zemākām par vasaras un ziemas cenu starpības izmaksām,» skaidro Latvenergo ražošanas direktors Māris Kuņickis. Viņš atzīmē, ka apgādes drošuma jautājumi ir jārisina dabasgāzes pārvades un uzglabāšanas operatoram, tāpēc uzlikt šo slogu uz tirgotāju pleciem nebūtu pareizi. «Tas nav tirgotāju pienākums, šī problēma jārisina pašam Conexus, veicot tarifu izmaiņas vai palielinot savu stratēģisko rezervi,» pauž M.Kuņickis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Lai gan līderpozīcijas gāzes un elektroenerģijas tirgos joprojām saglabā bijušie monopolisti, klientu portfeli turpina audzēt arī citi spēlētāji.

Latvenergo tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī mājsaimniecību segmentā veidoja 92–97%, savukārt juridisko klientu segmentā – 45–55%, liecina Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas (SPRK) jaunākie apkopotie dati. Pērnā gada maijā Latvenergo uzsāka arī dabasgāzes tirdzniecību, šogad pietuvojoties lielākā dabasgāzes klientu portfeļa īpašniekam Latvijas Gāze, kas apkalpo 45–55% klientu juridiskajā segmentā. Nozares pārstāvji atzīst, ka konkurence abos tirgos ir vienlīdz spēcīga un tuvākajā laikā tā, visticamāk, saasināsies.

Bijušo monopolistu tirgus daļas abos tirgos ir samazinājušās, secina AJ Power Holding valdes loceklis Roberts Samtiņš. «To var saistīt gan ar pieaugošo konkurenci, gan ar patērētāju zināšanu līmeņa pieaugumu par tirgus iespējām un nebaidīšanos no tirgotāju maiņas. Konkurence ir ļoti aktīva. Pārsvarā klientus uzrunā četri, pieci uzņēmumi, un lēmumu parasti izšķir nianses,» uzskata R.Samtiņš. Viņš atklāj, ka sīvākie AJ Power konkurenti gan dabasgāzes, gan elektroenerģijas tirgū ir abi līderi – Latvijas Gāze un Latvenergo. SPRK sniegtā informācija liecina, ka AJ Power tirgus daļa 2018. gada 1. ceturksnī juridisko klientu segmentā veidoja 5–15%, līdzīgu skaitu klientu apkalpoja arī Inter RAO Latvija un Geton Energy. Inter RAO Latvija rīkotājdirektors Pāvels Sosņickis apgalvo, ka būtiskas izmaiņas tirgus sadalījumā viņš neredz. «Līderi joprojām ir tie paši,» uzsver P. Sosņickis.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Paaugstinoties elektroenerģijas cenai, arī tirgotāji ir spiesti pārskatīt savu cenu politiku, atsevišķos gadījumos vairs nespējot nodrošināt līguma nosacījumus.

AS Latvenergo jau paziņojusi, ka no 1. novembra cenas tiks paaugstinātas arī fiksētā tarifa līgumiem, bet SIA AJ Power atzīst, ka fiksēto pārdošanas līgumu izpilde ir apgrūtināta. SIA Enefit, SIA Tet un SIA Ignitis Latvija tikmēr sola, ka klientiem ar spēkā esošiem līgumiem par fiksētu elektroenerģijas cenu nebūs jāmaksā vairāk.

DB rīcībā esošā informācija gan liecina, ka uzņēmējiem neklājas viegli – pašlaik viens no elektroenerģijas tirgotājiem jau ir paziņojis par savu darbības pārtraukšanu, tirgotāji prognozē, ka, iespējams, tam sekos vēl kāds neliels komersants. Šobrīd Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas reģistrā ir reģistrēti 42 elektroenerģijas tirgotāji, taču būtiskāko tirgus daļu veido aptuveni septiņi spēlētāji, līderpozīcijas saglabā AS Latvenergo un SIA Enefit.

Enerģētika

Energoefektivitātes uzlabošanai nodrošina kompleksu atbalstu

Armanda Vilcāne,01.07.2019

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Energoefektivitātes uzlabošanai uzņēmējiem šobrīd pieejami gan dažādi granti un aizdevumi, gan tehniskie risinājumi un bezmaksas konsultācijas

Energoefektivitātes veicināšana uzņēmumos ir viena no Ekonomikas ministrijas (EM) prioritātēm, tāpēc, lai skaidrotu Energoefektivitātes likuma prasības, kā arī sniegtu plašāku ieskatu ar energoefektivitātes paaugstināšanu saistītajos jautājumos, EM gan individuāli, gan kopā ar attīstības finanšu institūciju Altum pēdējos gados veikusi virkni skaidrojošo aktivitāšu, kā arī organizējusi informatīvus pasākumus, norāda EM. Dažādus ar energoefektivitāti saistītus pakalpojumus un preces komersantiem piedāvā arī vairāki enerģētikas nozares uzņēmumi.

Līdzekļi ir

Altum uzņēmējiem sniedz kompleksu atbalstu, piedāvājot gan grantus, gan finansējumu aizdevuma veidā, atgādina attīstības finanšu institūcijas energoefektivitātes eksperts Edgars Kudurs, norādot, ka ar granta līdzekļiem iespējams finansēt energoauditus ēkās, iekārtās, uzņēmuma darbības procesos, sistēmās un mērījumos, kā arī veikt ēku un iekārtu izpēti.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AS "Signet Bank" piešķīrusi finansējumu 2 miljonu eiro apmērā Latvijā lielākajai privātajai enerģētikas uzņēmumu grupai "AJ Power" dabasgāzes krājumu finansēšanai.

Viens no enerģētikas uzņēmumu grupas "AJ Power" darbības virzieniem ir dabasgāzes tirdzniecība un piesaistītais finansējums tiks izmantots uzņēmuma dabasgāzes krājumu palielināšanai gaidāmajam ziemas periodam, tādējādi aizvien stiprinot tā konkurētspēju tirgū.

"AJ Power" uzņēmumu grupas vadītājs Roberts Samtiņš, atzinīgi vērtē notikušo finansējuma piesaisti: "Mēs augsti novērtējam bankas spēju iedziļināties sarežģītu finansēšanas darījumu realizēšanā, tāpēc esam gandarīti, ka mūsu sadarbība ar "Signet Bank" turpinās un esam veiksmīgi piesaistījuši vēl vienu finansējumu. Papildu investīciju piesaiste bija nozīmīga, jo mēs aizvien turpinām būtiski kāpināt apjomus un paplašināt piedāvāto pakalpojumu klāstu. Šāda iespēja mums ļaus esošajiem klientiem piedāvāt vēl konkurētspējīgākus sadarbības nosacījumus, kā arī piesaistīt jaunus klientus."

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Covid-19 pārdzīvosim, kas tālāk? Uzņēmuma izdzīvošanas komplekts nākamajiem 3 gadiem. Uzzini, vērojot konferenci tiešsaistē!

Programma:

10:00 - 10:10 Foruma atklāšana

10:10 - 10:25 Valsts pirks, to ko uzņēmums ietaupīs | Dzintars Kauliņš, Ekonomikas ministrija

10:25 - 10:40 Atnesiet labu projektu, naudu atradīsim | Edgars Kudurs, ALTUM

10:40 - 10:55 Zaļās inovācijas tikai izredzētajiem? | Natālija Siliņa, LIAA

10:55 - 11:10 Kāpēc veikt reformas, ja var apmaksāt rēķinu? | Svetlana Mjakuškina, Būvniecības valsts kontroles birojs

11:10 - 11:25 Kā tērēt elektrību un pelnīt? | Roberts Samtiņš, AJ Power

11:25 - 11:40 7 mīti par elektroauto | Krišjānis Kalnciems, Viedās pilsētas klāsters

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Turpinot uzsākto zaļo kursu, šī gada rudenī SIA “Salaspils Siltums” sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēguši darbu pie vēl viena saules paneļu parka realizācijas.

Projektā uz zemes ierīkoti 270 saules paneļi ar kopējo jaudu 100 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos gandrīz 95 000 kWh zaļās elektroenerģijas.

“Mums rūp vide un klimats, un mēs ar aizrautību turpinām uzsākto zaļo kursu. Šobrīd mūsu galvenais mērķis ir maksimāli atteikties no kurināmā nepieciešamības, it sevišķi, no fosiliem resursiem. “Salaspils Siltums” noteikti neapstāsies pie sasniegtā – turpināsim meklēt inovatīvus risinājumus, lai vēl vairāk uzlabotu mūsu uzņēmuma ražošanu un darbību kopumā,’’ komentē SIA “Salaspils Siltums” valdes locekle Ina Bērziņa-Veita.

Enerģētikas uzņēmumu grupas “AJ Power” realizētais saules parks uzņēmumam “Salaspils Siltums” ir viens no apjomīgākajiem saules paneļu parkiem reģionā, un tā saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņa nodrošināšanai.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Šovasar Latvijas Banka sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power” noslēdza darbu pie vēl viena saules paneļu parka īstenošanas.

Projektā uz zemes tika uzstādīti 384 saules paneļi ar kopējo jaudu 142 kilovati (kW), kas ik gadu saražos gandrīz 126 660 kilovatstundas (kWh) zaļās elektroenerģijas. Uzstādot šos saules paneļus, atmosfērā gadā nonāks par 49,71 tonnu mazāk CO2 emisiju ‒ tas ir līdzvērtīgi 2260 iestādītiem kokiem .

Plānots, ka šīs saules paneļu elektrostacijas saražotā zaļā enerģija turpmāk nosegs 8% no Latvijas Bankas Rīgas filiāles ēkas elektroenerģijas gada patēriņa. Kopējās investīcijas projektā ir 124 154 eiro, un uzstādītā saules paneļu sistēma atmaksāsies aptuveni četros gados (pie pašreizējām elektroenerģijas cenām).

“Saules enerģijas plašāka izmantošana ir viens no pasākumiem, kurus Latvijas Banka īsteno ilgtspējas, energoefektivitātes un atjaunojamās enerģijas jomā. Pirmais saules enerģijas projekts tika realizēts jau 2018. gadā, kad alternatīvu enerģijas avotu ieviešana korporatīvajā sektorā vēl bija “bērna autiņos” un elektroenerģijas cenas bija salīdzinoši zemas. Gan jaunie, globālie izaicinājumi klimata jomā, gan it īpaši Krievijas uzbrukums Ukrainai, kā rezultātā ir būtiski kāpušas energoresursu cenas, ir mainījuši sabiedrības izpratni par atjaunīgo un videi draudzīgo energoresursu lomu, iespējām un izdevīgumu. Neapstāsimies pie sasniegtā, bet turpināsim darbu klimata jomā – gan mainot savus ikdienas paradumus, gan ieviešot tehnoloģiski komplicētus, bet videi draudzīgus risinājumus, gan veicinot kopumā finanšu sektora pārkārtošanos klimatneitralitātes virzienā,” saka Latvijas Bankas eksperts klimata pārmaiņu jomā, Monetārās politikas pārvaldes padomnieks Dzintars Jaunzems.

Enerģētika

AJ Power piesaista līdzfinansējumu no Citadeles un EIB 1,24 miljonu eiro apmērā

Db.lv,21.12.2023

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Uzņēmumu grupa “AJ Power” piesaistījusi 1,24 miljonus eiro no bankas Citadele un Eiropas Investīciju bankas (EIB) garantiju programmas, kas tiks izmantoti, lai noslēgtu saules elektrostacijas izbūvi Jelgavas novadā.

Patlaban Jelgavas novada Svētes pagasta “Ozolājos” aktīvi norit industriālā saules parka būvniecības darbi. Jelgavas SES kopējā platība ir vairāk nekā 3 ha, kuros izvietoti 5760 saules paneļi. Plānots, ka saules elektrostacija ražošanu uzsāks 2024. gada aprīlī, kas ir aktīvā saules paneļu elektrības ražošanas perioda sākums. Projekta kopējās izmaksas ir 2,32 miljoni eiro. Šis ir pirmais “AJ Power” īstenotais projekts, kas finansēts no EIB garantiju programmas sadarbībā ar banku Citadele.

Saules parka kopējā jauda ir 3,25 MW, kas gada laikā saražos vairāk nekā 3408 MWh zaļās enerģijas. Ar to ir pietiekami, lai veiktu enerģijas apgādi vairāk nekā 1620 mājsaimniecībām un samazinātu CO2 kaitīgos izmešus gadā par vairāk nekā 1030 tonnām.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

AJ Power darbību sākām pirms pāris gadiem, laikā, kad elektroenerģijas tirgus Latvijā startēja no vairumtirdzniecības uz mazumtirdzniecību. Pats enerģētika esmu jau vairāk kā 10 gadus, un AJ Power bija vienkārši nākamais solis gan manā personiskajā attīstībā, gan kopējā enerģētikas nozares attīstībā, – stāsta uzņēmuma AJ Power dibinātājs Roberts Samtiņš.

Enerģētikas tirgū ienāk jauni spēlētāji, jaunas inovatīvas kompānijas, kas piedāvā jaunus risinājumus. Arī mēs ejam prom no vienkāršas produkta pārdošanas uz pakalpojuma sniegšanu.

Sākām mēs ar saules paneļu sistēmām. Vēl pusotru gadu atpakaļ konkurenti par mums smējās, teica, ka tas nav nopietni Latvijas apstākļos, ka tas nav izdevīgi. Taču ņemot vērā izmaksu kritumu un efektivitātātes pieaugumu šīm sistēmām, tās arī Latvijas apstākļos jau kļuvušas pieejamas. Piemēram, Vācijā ir diezgan populāri, ka paneļus izmanto māju fasādes apdarei, jo dienvidu fasādē tie ļoti labi saražo elektroenerģiju, un ir gan efektīvi, gan smuki.

Jāapzinās, ka investīcija saules paneļos nav tāda ātra naudas atgūšana, tā ir ilgtermiņa investīcija, kur atmaksāšanās periodi ir sākot no 7-10 gadiem. Toties šiem paneļiem ir 25 gadu garantija, un tie turpinās strādāt arī pēc tam.

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Rojas zivju konservu ražotājs "Banga Ltd" sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu "AJ Power" uzstādījis lielāko saules paneļu parku Kurzemē. Iegūtā elektroenerģija tiks izmantota ražotnē un samazinās uzņēmuma izmaksas ilgtermiņā.

SIA "Banga Ltd" saules paneļu projektā uz zemes tika uzstādīti vairāk nekā 600 saules paneļi, ar kopējo sistēmas jaudu 200 kW. Saules paneļi gada laikā saražos 198 000 kWh zaļās elektroenerģijas, kas ir ~ 25% no ražotnes gada kopēja elektroenerģijas patēriņa.

Uzņēmums gada laikā par elektroenerģijas izmaksām ietaupīs vairāk nekā 17 000 eiro. 10 gadu periodā viena saražotā saules paneļu kilovatstunda uzņēmumam izmaksās 4,1 eiro centus turpretī šobrīd pērkot elektroenerģiju no tīkla ir jāsamaksā vismaz 9,5 eiro centi, rēķinot elektroenerģijas cenu, OIK (obligātā iepirkuma komponente) un AS "Sadales tīkls" tarifus. Nākamo 10 gadu laikā uzņēmums "Banga Ltd" ietaupīs izmaksas 185 000 eiro apmērā, norāda "AJ Power".

Jaunākais izdevums

Dalies ar šo rakstu

Zivju pārstrādes uzņēmums “Unda’’ sadarbībā ar enerģētikas uzņēmumu grupu “AJ Power”, “Swedbank” un Lauku atbalsta dienestu pagājušā gada izskaņā uzsācis apjomīga saules paneļu projekta realizāciju Engurē.

Kopējās investīcijas projektā ir 165 460 eiro.

Projektā uz zemes plānots uzstādīt 630 saules paneļus ar kopējo sistēmas jaudu 236 kW, kas uzņēmumam ik gadu saražos vismaz 226 300 kWh. Visa saražotā zaļā elektroenerģija tiks izmantota uzņēmuma pašpatēriņam, kas nodrošinās tuvu 20% no uzņēmuma kopējā elektroenerģijas patēriņa. Darbs pie saules paneļu projekta realizācijas ir jau uzsākts. Uzņēmums ir apņēmības pilns saules paneļu parku pabeigt jau šā gada pavasarī, aktīvajā saules paneļu ražošanas sākuma posmā, lai jau pilnvērtīgāk savos ražošanas procesos izmantotu zaļo enerģiju.

Zivju konservu ražošana Engurē notiek jau kopš 1907. gada. Pārņemot tradīcijas, 1992. gadā tika nodibināts zivju konservu ražošanas uzņēmums SIA “Unda”. 2020. gadā SIA “Unda” veica pāreju uz sašķidrināto dabasgāzi, kas ļāva būtiski palielināt energoefektivitāti, samazināt izdevumus par enerģiju un būtiski uzlabot ietekmi uz vidi. Pēdējos pāris gadus uzņēmums veicis virkni energoefektivitāti veicinošu uzlabojumu ražošanas cehā. Līdz ar to uzņēmuma investīcija zaļās enerģijas ražošanā ar saules paneļiem ir tikai loģisks nākamais solis, kā arī viens no 2021. gada stratēģiskajiem investīciju projektiem.