Pačukstēsim priekšā – jā, variants “dīvāns pie sienas” nebūt nav labākais un vienīgais. Iepazīstieties ar mēbeļu speciālistu padomiem un radiet jaunu noskaņojumu savā viesistabā!

Reti kurš no mums aicinās palīgā interjera dizaineru, lai atrastu vietu jaunam dīvānam. Gandrīz vienmēr jauni dīvāni nonāk tieši turpat, kur veci – pie sienas, tukšā istabas stūrī. Un tas nav slikts vai nepareizs variants – taču nav arī optimāls. Tiem, kam interjeru labiekārtošana ir profesija, dīvāni ir telpas mugurkauls, neatkarīgi no atrašanās vietas – un ap tiem apkārt veido pārējo interjeru. Tad kāpēc gan nesmelties idejas no profesionāļiem? Kopā ar dīvānu speciālistiem no “ID Mēbeles” mēbeļu veikala stāstām, kur dīvāni izskatās vislabāk!

Ikviens no mums ir saskāries ar situāciju, kad tuvojas īpašs notikums, dzimšanas diena, Ziemassvētki vai kāds cits nozīmīgs dzīves brīdis , un rodas jautājums: kādu dāvanu, lai uzdāvina? Lai arī šķietami piedāvājums veikalos ir neierobežots, atrast patiesi oriģinālu un sirsnīgu dāvanu nav nemaz tik viegli. Šajā rakstā apkopotas dažādas idejas un padomi dāvanām, kas palīdzēs atrast piemērotu pārsteigumu ikvienam!

Dāvana kā pieredze

Viens no modernākajiem un aizvien populārākajiem veidiem, kā iepriecināt it uzdāvinot pieredzi. Šāda veida dāvana rada atmiņas, kas paliek atmiņā vēl ilgi pēc dāvanas saņemšanas.

Padoms: Izvēlies pieredzi, kas atbilst cilvēka interesēm. Ne vienmēr jādāvina ekstrēmi piedzīvojumi. Pieredzes dāvanu klāsts ir ļoti plašs, tādēļ iespējams atrast dāvanu ikvienam.

Lūk, daži dāvanu piemēri:

• Garšas piedzīvojums - ēdiena pagatavošanas meistarklase vai vakariņas elegantā restorānā;

• Aktīva atpūta – brauciens ar gaisa balonu, izbrauciens ar SUP dēli, izjāde ar zirgiem, lēciens ar izpletni.

• Radošas darbnīcas – keramikas, ziedu pušķu gatavošanas vai gleznošanas meistarklase.

Vai Tev ir apnicis darbs birojā? Varbūt Tu vēlies gūt papildu ienākumus, strādājot no mājām? Tendences liecina, ka, attīstoties tehnoloģijām, aizvien populārāks kļūst attālinātais darbs. Turklāt tas ir piemērots dažādām profesijām, ne tikai radošās sfēras pārstāvjiem. Aizdevējs Ondo.lv aicina – uzzini, kā atrast piemērotāko ārštata vakanci un noformēt darba devējam saistošu CV!

Vai ārštata darbs ir piemērots man?

Plānojot darba vides maiņu, pārdomā, vai attālināts darbs būs piemērots Tavam dzīves ritmam un personībai?

Darbs ārštatā būs Tev kā radīts, ja Tu:

Reti kuras kompānijas šefs būs veicis savas organizācijas restrukturizāciju un zīmola identitātes maiņu bruņuvestē, jo veicamās reformas ir tik apjomīgas un tik ļoti pretējas organizācijas vēsturiskajai pieredzei, ka daudzi tās locekļi pašu reformatoru gribētu redzēt aukstu. Šis noteikti pretendē uz trakāko organizācijas reformas un zīmolvedības stāstu, kāds db.lv ir bijis lasāms.

Antonio Fernandess jeb King Tone bija ASV skaitliski lielākās bandas Latin Kings dekriminalizācijas un sociālās iekļaušanās reformas sludinātājs. 1996. gadā Ņujorkas bandas atzara dibinātājs King Blood, būdams mūža ieslodzījuma priekšā vieninieka kamerā, nodeva savu varu King Tone, kurš reorganizēja bandu pēc ļoti izstrādāta hierarhijas plāna ar mērķi kontrolēt, lai viņa nevardarbības, dekriminalizācijas un sociālā taisnīguma vēsts jeb, kā viņš pats saka, vēsts, «kā mīlestība izskatās bandā», tiktu sludināta, piekopta un rituāli godināta.

Ņujorkas Latin Kings banda King Tone vadībā (viņš sevi sauc par CEO – kompānijas šefu) divu gadu laikā pieauga par vairāk nekā 1000 piederīgajiem. Varas iestādes nenoticēja latīņamerikāņu bandas labprātīgajai dekriminalizācijai un tās pārejai no noziedzības uz «vienkāršu» civilo nepakļaušanos sociālo un politisko netaisnību priekšā. Tālaika mērs Rūdolfs Džuliani apsolīja King Tone «iesēdināt», un 1999. gadā viņam piesprieda no 12,5 gadu cietumsodu par konspirāciju un līdzdalību narkotiku tirdzniecībā. Par labu uzvedību viņu atbrīvoja pēc 10 gadiem.

Foto: GIVEN

Rotaslietas mūs pavada jau tūkstošiem gadu, un ne vienmēr tās bijušas tikai greznība. Senāk rotas pildīja arī praktiskas funkcijas, norādot uz piederību noteiktai ciltij vai sabiedrības slānim. Mūsdienās, protams, rotaslietu galvenā funkcija ir estētika, kalpojot kā mūsu personības un gaumes izpausme.

Populārākie metāli juvelierizstrādājumu pasaulē neapšaubāmi ir sudrabs un zelts. Kā izvēlēties, kurš no tiem piestāvēs tieši tev? Aplūkosim abu metālu īpašības, plusus un mīnusus.

Sudrabs – daudzveidīgs un pieejams

Foto: GIVEN

Sudrabs ir visai mīksts metāls ar vēsi pelēcīgu mirdzumu. No tā iespējams radīt sarežģītus un smalkus dizainus, kas arī ir viens no iemesliem, kāpēc juvelieri tik ļoti iecienījuši sudrabu. Tas lieliski sader arī ar dažādiem akmeņiem – gan dārgakmeņiem, gan pērlēm vai necaurspīdīgiem akmentiņiem.

Šī intervija ar ļoti augstu Valsts ieņēmumu dienesta amatpersonu pirms diviem gadiem bijusi publicēta avīzē Astoņkājis un pārpublicēta DB ar portāla pietiek.com atļauju

Ar ko īsti cilvēki Finanšu policijā «pelna»?

Pirmkārt, ar noplūdēm. Ja agrāk arī bija noplūde informācijai par gaidāmajām Finanšu policijas darbībām lielajās lietās, tad ne daudz. Kādus 10–20% nevarēja nokontrolēt. Bet tagad viņam ir gandrīz 100% noplūde. Šajos divos gados faktiski 99% no tā, ko Finanšu policijā sauc par realizācijām, kuras ir pasākumi un akcijas, ir iepriekšēja noplūde. Un noplūde ir konkrēti tām personām, pie kā šie pasākumi tiek plānoti. Noplūžu nav tur, kur darbinieki paši pa kluso ir uztaisījuši realizāciju, neko nesakot vadībai. Viņi paši pa kluso vienojas sestdien, ka pirmdien brauc uz darbu un katrs brauc uz objektu. Tās divas šāda veida realizācijas, kas bija pagājušajā gadā, tās nav nopludinātas. Bet pārējās visas ir. Nu, normāli tas ir? Un tas viss notiek pie Kaminska, bet Podiņš plāno, kā paaugstināt viņu amatā. Nu, normāli cilvēki?

Nav viegli izveidot ērtu, funkcionālu un vienlaikus skaistu virtuvi. Lai iegūtu vēlamo rezultātu un izveidotu ideālu vidi virtuves iekārtojumam, var paiet zināms laiks. Dažiem daudz svarīgāka var būt lielas ģimenes mājas projektēšana ar aktīvu un plašu dzīvojamo zonu. Turklāt virtuves estētika, skapji, darba virsmas, virtuves tehnika un citi aspekti var tikt būtiski mainīti, ja vēlies mājīgu un ērtu mājokli. Katram no tiem ir īpašas nianses, kas jāņem vērā, tāpēc šajā rakstā apskatīsim dažus ieteikumus ideālās virtuves projektēšanai.

1. Veido to ar nolūku

Ideāla virtuve ir radīta, ņemot vērā mājas iemītnieku vajadzības. Ir svarīgi ņemt vērā, cik ģimenes locekļi to ikdienā izmantos un cik bieži.

Parasti, ja Tu ikdienā daudz gatavo vai uzņem viesus un vēlies virtuvē izveidot viesu zonu, kas ļautu Tev gatavošanas laikā būt ar saviem viesiem vai ģimeni, tad virtuvē noteikti iederēsies salas virsma. Virtuves sala nodrošina viesiem vietu, kur sēdēt, un virsmu, uz kuras gatavot ēdienu un pasniegt uzkodas. Stūra noliktavu, kas padarīs virtuvi sakoptāku un sakārtotāku, var izmantot arī, lai palielinātu radošumu un maksimāli izmantotu virtuvē pieejamo telpu. Tava virtuve var iegūt vairāk letes un uzglabāšanas vietas, uzstādot stūra uzglabāšanas skapīti vai plauktus.

Pēdējo gadu laikā ilgtspējīgai uzņēmējdarbībai pasaules kontekstā tiek piešķirta arvien lielāka vērtība, banku veiktās aptaujas gan rāda, ka daļa vietējo uzņēmumu uz šiem jautājumiem joprojām raugās tikai caur atkritumu šķirošanas un resursu patēriņa samazināšanas prizmu.

Lai bizness mūsdienās gūtu panākumus, tam ir jābūt ilgtspējīgam, jo ilgtspēja palīdz ne tikai inovāciju ieviešanā un izaugsmē, bet arī būtiski palielina uzņēmumu konkurētspēju, atzīmē Madara Apsalone, Philip Morris ārējo attiecību vadītāja Latvijā. Viņa stāsta, ka Philip Morris ilgtspējas stratēģija primāri balstās ESG principiem, kas sevī ietver dažādus vides, sociālos un pārvaldības procesus. Atbilstoši tam pēdējo gadu laikā Baltijas reģionā ieviesti vairāki uzņēmējdarības ilgtspējas veicināšanas pasākumi - tie saistās gan ar darbinieku labbūtības uzlabošanu, gan vides aspektiem, tajā skaitā uzņēmuma ekoloģiskās pēdas samazināšanu, teic M.Apsalone.

Mēdz teikt, ka darbinieki iet prom nevis no darba, bet bosa, un tieši pretīga vadība nevis nauda, kā varētu šķist, ir biežākais iemesls, kāpēc darbs tiek mainīts.

Taču ko darīt ar pretīgu vadītāju, ja darba maiņa nav risinājums? Vienkāršības labad sauksim viņu par bosu, ar to apzīmējot sievietes un vīriešus, kas ir augstākā hierarhiskajā pozīcijā un kam ir vairāk varas, tātad tas tikpat lielā mērā attiecas uz strādnieku fabrikā, kā uz direktoru valdes priekšā.

Konstruktīva rīcība attiecībās ar pretīgu bosu būtu tieša komunikācija: izstāstīt, kā redzi situāciju, norādīt, kas ir nepieņemami un noteikt robežas. Tā ir vienīgā jēdzīgā reakcija, ko cilvēki nekad vai reti piekopj. Haifas universitātes pētījumā šāda tieša komunikācija tika vismazāk saistīta ar tālāku teroru. Kaut arī tā nebija nekāda brīnumnūjiņa, tomēr tiešai komunikācijai ir viens milzīgs bonuss – pats «cietušais» jūtas emocionāli daudz labāk.

Lai cīnītos ar neadekvāti augsto cenu politiku un piedāvātu mūsdienīgus risinājumus nekustamo īpašumu sludinājumu bezmaksas izvietošanai un apskatei, Latvijā izveidota jauna interneta platforma inch.lv, informē tās pārstāve Marika Boša.

Tajā šobrīd aplūkojami vairāk nekā 8000 aktīvu nekustamo īpašumu sludinājumu.

Augošā neapmierinātība ar dārgajām sludinājumu cenām un vēlme nodrošināt pieejamu un ērtu sludinājumu izvietošanu, bijuši galvenie iemesli jaunās platformas izstrādei, pamato M.Boša.

Inch.lv mērķis ir ikvienam pārdot vai izīrēt gribētājam, neatkarīgi no tā, cik dārgs un specifisks ir īpašums, to maksimāli ērti pievienot sludinājumu klāstam, tādējādi, sniedzot iespēju iegūt nepieciešamo informāciju, kā arī sasniegt pat pašus specifiskākos pircējus.

Jaunā nekustamo īpašumu sludinājumu izvietošanas platforma jau saņēmusi virkni pozitīvu atzinumu no nozares līderiem.

"Latio" mājokļu tirdzniecības vadītāja Evija Dzenīte atzīst, ka nozarē jau kādu laiku ir nepieciešamas "svaigas asinis", kas izprot nozares vajadzības, spēj piedāvāt mūsdienu tehnoloģijām atbilstošus risinājumus un veicina atklātu politiku nozarē.

Lai radītu pēc iespējas labāku valsts finansēta atbalsta pieejamību biznesa ideju autoriem un uzņēmumiem visos novados Latvijā, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) biznesa inkubatori piedzīvo strukturālas pārmaiņas un inkubatoru atbalsta vienības decembrī tiks atvērtas arī Saldū un Gulbenē.

“Ir būtiski nodrošināt biznesa inkubatoru atbalstu uzņēmējiem un biznesa ideju autoriem pēc iespējas tuvāk to pamatdarbības vietai. Tādēļ LIAA pilotprojektā veido vairākas atbalsta vienības Latvijā ar mērķi palielināt to vietējo biznesa ideju autoru un uzņēmēju skaitu, kas saņem LIAA Biznesa inkubatoru atbalstu. Pēc gada izvērtēsim rezultātus – ja atbalsta vienības būs veiksmīgi sasniegušas tām noteiktos rezultatīvos rādītājus, lemsim par izveidoto atbalsta vienību darbības turpināšanu,” LIAA biznesa inkubatora tīkla pārmaiņas raksturo LIAA Biznesa inkubatoru departamenta direktore Laura Očagova.

LIAA biznesa inkubatori strādā ar jaunajiem uzņēmumiem un biznesa ideju autoriem, kas vēlas attīstīt tādus produktus un pakalpojumus, kas atbilst šī brīža vajadzībām un nākotnes tendencēm, lai tos virzītu tālāk pasaules tirgū.

Iespējams, Tava komanda jau sen apsver iespēju atvērt interneta veikalu. Iespējams, Tu to dari tikai tagad, jo ceri tā pārdzīvot Covid-19 pandēmiju. Lai arī cik ātri pieņēmi lēmumu par tirdzniecības pārcelšanu uz internetu, visticamāk, apsvēri pēc iespējas ātrāk palaist savu lapu vai parakstīt līgumu ar kādu no e-komercijas platformām.

Mēs ceram, ka Tev izdosies un interneta veikals kļūs par vēl vienu stabilu ienākumu avotu post-Covid pasaulē. Lai tas tā būtu, pārbaudi, vai veikala ieviešanas laikā neko neesi piemirsis.

1. Sargā savu preču zīmi un ievēro citu tiesības

Atceries reģistrēt sava interneta veikala zīmolu kā preču zīmi. Padomus reģistrācijai atradīsi, klikšķinot šeit. Ja veikals būs sekmīgs un kļūs populārs, preču zīmes reģistrācija aizsargās pret iespējamiem negodprātīgu konkurentu centieniem zīmolu neatļauti izmantot.

Izvēloties domēnu, atceries pārbaudīt, vai tādu pašu zīmolu vai ļoti līdzīgu jau neizmanto cits veikals vai persona. Pārbaudi gan interneta meklētājā, gan arī preču zīmju datu bāzēs.

Vai Tev patīk pilsētas džungļi un Tu tajos labi jūties? Mūzika Tevi pavada gandrīz ik uz soļa un Tu bieži vien pieķer sevi ejam ritmā? Vai tu braukājies ar dēli, bmx vai skritulenēm, vai varbūt vienkārši vienmēr ar apbrīnu vēro streetwear stilu un jūti, ka tas ir Tavai sirdij tuvākais stils?

Ja esi tikko sācis savu piedzīvojumu ar streetwear un vēlies noskaidrot, kādam vajadzētu būt visstilīgāko modes tērpu sastāvam, kas ne tikai piesaistīs visu garāmgājēju uzmanību, bet arī padarīs Tevi par īstu aktuālāko tendenču ekspertu, Tev jāizlasa šis raksts, kas sagatavots sadarbībā ar Sizeer, kurā mēs Tev atklāsim visus ielu modes noslēpumus.

Kā radās leģendārais ielu stils - streetwear?

Lai gan lielākā daļa ielu modes cienītāju to galvenokārt uzskata par 90. gadu fenomenu, patiesībā tā radās nedaudz agrāk. Pretēji vispārpieņemtajam uzskatam, streetwear pirmsākumi meklējami 20. gadsimta 70. un 80. gados, kad jaunieši, kuriem bija apnikuši visur vienāda izskata apģērbi, jaunieši sāka eksperimentēt ar modi un kombinēt neierastus apģērba elementus, kas rezultātā tos izcēla no pūļa.

Par to, kādēļ ir svarīgi domāt ilgtspējīgi, tostarp ieviest savā biznesa un privātajā ikdienā ESG (vides, sociālie un pārvaldības kritēriji, ko izmanto, lai novērtētu uzņēmuma ilgtspēju un sociālo ietekmi) standartus, Latvijas iespējām ar ESG palīdzību paaugstināt ekonomisko labklājību un pelnīt ar zaļo vērtību ieviešanu un uzturēšanu saruna ar Rietumu Bankas valdes priekšsēdētāju Jeļenu Buraju.

Ņemot vērā ilgtspējas jautājumu attīstību, kā jūs raksturotu vides, sociālo un pārvaldības jautājumu (ESG) progresa statusu Latvijas biznesā un ekonomikā kopumā? Šobrīd šī tēma ir ļoti aktuāla, un teju visi uzsver tās nozīmi gan valsts kopumā, gan biznesa attīstībā. Taču – kāda ir reālā situācija, vai progress šajā jomā tiešām jūtams un vai mēs ejam pareizajā virzienā?

Savulaik studēju tieši virzienu Vide un uzņēmējdarbība, un mēs jau toreiz būtībā mācījāmies par zaļo ekonomiku, šī tēma Latvijā sāka kļūt nozīmīga jau pirms gadiem desmit. Un vairs nav šaubu, ka ESG un klimata jautājumi kopumā arī Latvijas ekonomikā ir uz palikšanu un arī patērētāji arvien vairāk pieprasa ESG un klimata atbildību no uzņēmumiem. Šī tendence tikai pastiprināsies. Vienlaikus savā ziņā problēma joprojām ir neskaidrie ilgtspējas standarti – mēs redzam, ka daudzi uzņēmumi gatavo ESG stratēģijas u. tml., bet joprojām nav vienotas izpratnes par šo ziņojumu saturu un ESG vērtībām. Ir sajūta, ka patlaban katra banka vai uzņēmums buras cauri visām ESG prasībām faktiski vienatnē. Kādi varbūt apvienojas asociācijā, citi veido kopsadarbības projektus, taču realitātē ir sajūta, ka katrā Eiropas Savienības valstī mēs būvējam šīs sistēmas no jauna. Pašlaik ir jau skaidri definēti ESG ziņošanas un atskaišu standarti, bet nav strikti definēts primārais – kā tieši jāievieš šie ilgtspējas principi savā saimnieciskajā darbībā. Savā veidā arī ESG principu ieviešanā būtu jārada visiem vienādi normatīvi, piemēram, līdzīgi kā ceļu satiksmes noteikumi – katrā valstī un uzņēmumā ir savas specifiskās nianses, taču ir galvenie kopējie kritēriji, kā visiem jārīkojas. Vēl jo vairāk tādēļ, ka šīs prasības, manuprāt, aizvien vairāk pastiprināsies, ko ietekmēs gan patērētāju pieprasījums, gan arī stingrāka regulācija.

Investēšana akcijās, kā brīvo naudas līdzekļu ieguldījumu veids, Latvijā vēl nav sasniedzis tādu popularitātes līmeni kā pie mūsu kaimiņiem Igaunijā un Lietuvā, tomēr, kā redzam pēc MADARA Cosmetics 2017. gada nogalē veiktā sākotnējā publiskā piedāvājuma (initial public offering jeb IPO), kurā uz akcijām pieteicās vairāk nekā 700 privāto investoru, tendence Latvijā ir pozitīva.

Arī uzņēmumi sāk vairāk domāt par kapitāla tirgus sniegtajām iespējām un arvien biežāk dzirdam par vietējo uzņēmumu akciju publiskajiem piedāvājumiem arī privātajiem investoriem. Runājot par investīcijām akcijās, bieži tiek minēti dažādi riski, piemēram, cenu svārstības, kas ir neatņemama akciju tirgu sastāvdaļa. Tomēr nereti nākas dzirdēt arī dažādus mītus. Apskatīsim 5 populārākos un noskaidrosim – kā tad ir patiesībā?

Pirmais un, iespējams, vispopulārākais mīts ir, ka investēšana akcijās ir kā spēlēt kazino – riskanti un iznākums ir atkarīgs no veiksmes.

Jā, ieguldījums akcijās ir riskantāks nekā, piemēram, konservatīvs ieguldījums nekustamajā īpašumā, jo akciju cena var iet gan uz augšu, gan uz leju. Taču ieguldīšanai akcijās nav nekā līdzīga ar kazino, ja vien akciju tirgū jeb biržā neiemaldās cilvēks ar pāris tūkstošiem, kurš sāk pirkt akcijas, balstot savu lēmumu, uz, piemēram, izskatīgāko uzņēmuma logo vai skanīgāko nosaukumu. Akciju cena biržā tiek noteikta piedāvājuma un pieprasījuma rezultātā, līdzīgi kā Rīgas Centrāltirgū, kur neviens jūnijā nepirks poļu zemenes par 10 EUR/kg. Akciju cena var krist un augt tādu iemeslu dēļ kā: uzņēmuma finanšu rezultāti, panākumi eksporta tirgos, globālās ekonomikas pozitīvi/negatīvi faktori. Dažreiz cena var mainīties arī investoru uzvedības (herd behaviour) dēļ, piemēram, ja konkrētas nozares uzņēmuma cena biržā samazinās, investoriem var rasties sajūta, ka arī konkurenta akciju cena kritīs. Būtiskākā atziņa ir, ka akciju cena nemainās nelabvēlīga horoskopa ietekmē, tāpēc nav jālasa iknedēļas horoskops un jāpēta zvaigžņu stāvoklis, bet gan jāseko līdzi faktiem.

Krīzes ir labākais tests gan attiecībās ar cilvēkiem, gan attiecībās ar zīmoliem. Tieši šajā laikā, kad cilvēki ir apjukuši, zīmoliem ir iespēja demonstrēt savu cilvēcību, padarot produktus vai pakalpojumus pieejamākus, palīdzot grūtībās nonākušajiem, uzmundrinot un iedrošinot risināt situāciju tā vietā, lai uz krīzes laiku vienkārši pazustu no redzesloka.

Un, kā labi zinām no iepriekšējām krīzēm, "ko sēsi - to pļausi" - ieguldīšana zīmolā krīzes laikā, ietekmēs tavu biznesu pēc tam. Svarigi nepalikt klusiem.

Lai šo testu veiksmīgi izietu, "NORD DDB Riga" stratēģu komanda apkopojusi 10 principus, kā zīmolam veiksmīgi pārdzīvot krīzi. Tie ir balstīti ne tikai pašu pieredzē un datos, bet arī svaigos un praktiskos piemēros no Latvijas un pasaules.

- Attiecības nevis attiecību krīze. Šobrīd ir pateicīgs laiks zīmola stiprināšanai un attiecību dibināšanai, mazāk piemērots pārdošanas akcijām. "Kantar Global" dati parāda - 92% cilvēku vēlas, ka zīmoli nepārstāj komunicēt pandēmijas laikā. Turklāt, ja tev kā biznesam veicas labi un sabiedrība to redz, tev ir zināms pienākums dot atpakaļ un būt pamanāmākam sociālās atbildības lauciņā.

Foto: Freepik.com, pvproductions

Pasaule ir tik dinamiska, mainīga un dažādu iespēju pilna – gribas to visu tvert, darīt un tajā piedalīties. Taču nelaikā un nevietā noticis negadījums var pamatīgi mainīt plānus. Lai tu varētu justies mierīgāk un drošāk, neatsakoties no aktīvas dzīves, noderēs nelaimes gadījumu apdrošināšana. Lasi tālāk, lai uzzinātu, kādi ir biežākie nelaimes gadījumu veidi un kā nelaimes gadījumu apdrošināšana darbojas un var tev palīdzēt.

Apdrošināšana pret nelaimes gadījumiem

Nelaimes gadījumu apdrošināšana nozīmē, ka saņemsi apdrošināšanas atlīdzību, ja, piemēram, gūsi traumu, pārejošu vai neatgriezenisku kaitējumu veselībai nelaimes gadījuma rezultātā vai iestāsies citi riski, kas noteikti apdrošināšanas polisē. Savukārt kā pamatrisks teju ikvienā nelaimes gadījumu apdrošināšanas polisē tiek iekļauts gadījums, ka cilvēks zaudējis dzīvību.

Katru dienu cilvēki saskaras ar virkni pienākumu ne tikai darbā, bet arī ģimenē. Liela darba slodze, augstas prasības no priekšniecības puses, emocionālā atbalsta trūkums un neatbilstošs materiālais atalgojums - tas viss rada hronisko nogurumu, ko sauc arī par izdegšanas sindromu. Tāpēc jaunajā gadā cilvēki izvērtē, kāds ir bijis aizvadītais gads, un, ko darīt savādāk, lai šogad izvairītos no negatīvajām lietām, tostarp no izdegšanas sindroma.

Sadarbībā ar Kimbi.lv tapis raksts - kā sasniegt virsotnes darbā bez izdegšanas sindroma?

Ņemot vērā praktiskus padomus, Tu vari mainīt savu dzīvi – iegūt jaunus panākumus karjerā un uzlabot privāto dzīvi, aizmirstot par to, kas ir izdegšanas sindroms uz visiem laikiem.

Kam raksturīgs izdegšanas sindroms?

Lai gan ar izdegšanas sindromu var saskarties katrs, visbiežāk ar to saista tādu profesiju pārstāvjus, kuru darbs ir saistīts ar citu cilvēku aprūpi un emocionālu kontaktu ar tiem. To vidū ir sociālie darbinieki, skolotāji, ārsti, medmāsas, psihologi un citi. Taču, pēc speciālistu novērojumiem, riska grupā iekļaujas arī cilvēki, kuri strādā maiņu darbu, kā arī jaunie speciālisti (tie, kuri tikai nesen uzsākuši darba gaitas). Ir secināts, ka izdegšanas sindroma pamatā parasti ir zema pašcieņa, nepacietība, darbaholisms, iekšēja sacensības nepieciešamība, uzmanības trūkums pret savām vajadzībām un to ignorēšana. Tāpat izdegšanu darbā var izraisīt arī saskarsmes problēmas, konflikti, piemēram, ar kolēģiem un vadību. Savukārt citiem izdegšanas sindroma pamatā ir laika trūkumu un neadekvāti zemais novērtējums, kā finansiālā, tā emocionālā ziņā. Jo uzslavu saņemšana un labs vārds no priekšniecības puses ir ļoti svarīgs, lai darbinieki nezaudētu motivāciju strādāt, un veikt savus darba pienākumus.

Latvija sociālo izdevumu jomā Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas (ESAO) pētīto valstu vidū Eiropas Savienībā izceļas ar zemākajām izmaksām uz personu gadā līdztekus faktam, ka, rēķinot procentos pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), mūsu valsts tēriņi sociālajām lietām pēc pandēmijas izskatās neadekvāti. Iespējams, ka sistēmā ir pamatīgas rezerves naudas izteiksmē, kuru tieši šobrīd valstij trūkst.

Sociālie izdevumi ESAO izpratnē

Sociālie izdevumi, kurus uzskaita ESAO pētījumu valstīs, ietver naudas pabalstus, tiešu preču un pakalpojumu nodrošināšanu natūrā un nodokļu atvieglojumus dažādiem sociāliem mērķiem. Pabalsti var būt paredzēti mājsaimniecībām ar zemiem ienākumiem, vecāka gadagājuma cilvēkiem, invalīdiem, slimiem, bezdarbniekiem vai jauniešiem. Lai programmas tiktu uzskatītas par «sociālām», tām ir jāietver resursu pārdale starp mājsaimniecībām. Sociālie pabalsti tiek klasificēti kā publiski, ja vispārējā valdība, proti, valsts, pašvaldības, tostarp sociālās apdrošināšanas fondi, kontrolē attiecīgās finanšu plūsmas. Visi sociālie pabalsti, ko nesniedz vispārējā valdība, tiek uzskatīti par privātiem. Privātus pārvedumus starp mājsaimniecībām neuzskata par «sociāliem». Neto kopējie sociālie izdevumi ietver gan valsts, gan privātos izdevumus, kas arī atspoguļo nodokļu sistēmas ietekmi, izmantojot tiešos un netiešos nodokļus un nodokļu atvieglojumus sociāliem mērķiem. Šis rādītājs tad arī tiek mērīts procentos no IKP vai ASV dolāros uz vienu iedzīvotāju.

Apvienotās Karalistes izstāšanās no Eiropas Savienības jeb Brexit ārvalstu uzņēmumus no Lielbritānijas neaizbiedēs, trešdien «Dienas Biznesa» rīkotajā konferencē «Biznesa prognozes» videouzrunā sacīja virtuālo tūru tehnoloģiju ražotāja SIA «Giraffe360» dibinātājs un vadītājs Mikus Opelts, kurš pats atrodas Londonā.

Viņš norādīja, ka britiem visu laiku ir bijusi sava valūta - Lielbritānijas mārciņa, tāpat paši angļi visu laiku ir uzskatījuši, ka «viņiem ir sava sala, un Eiropas Savienība būtībā ir kaut kur tālāk, no Francijas».

«Bizness Londonu nepametīs,» savu pārliecību pauda M. Opelts.

Trešdien viesnīcā Radisson BLU Daugava notiek ikgadējā «Dienas Bizness» rīkotā konference «Biznesa prognozes». Uzklausot uzņēmējus, valdības pārstāvjus un dažādu jomu ekspertus, tiek meklētas atbildes uz jautājumiem: Kāda ir Latvijas tautsaimniecības perspektīva? Kurām nozarēm ir nākotne? Kuri tirgi un ārvalstu partneri mums ir un būs svarīgi? Kas ir jādara, lai nodrošinātu ekonomikas attīstību un Latvijas iedzīvotāju dzīves līmeņa uzlabošanos?

Foto: Riepugaraza.lv / Riepu garāža

Pavasaris tuvojas, un tas nozīmē, ka jau pavisam drīz autovadītāji sāks aktīvi domāt par vasaras riepām un riepu maiņu. Taču vai zināji, ka labākais laiks iegādāties jaunas vasaras riepas nav tieši pirms sezonas sākuma, bet tagad – klusajā starpsezonā? Riepu garāžā plaukti jau ir piepildīti ar svaigām vasaras riepām no vadošajiem zīmoliem, un šobrīd tās iespējams iegādāties par īpaši izdevīgām cenām!

Kāpēc šis ir īstais brīdis, lai pirktu vasaras riepas?

Liela daļa autovadītāju mēdz atcerēties par riepu iegādi tikai tad, kad vasaras sezona jau ir tepat aiz stūra. Rezultātā rodas vairākas problēmas:

Jo mazāk cilvēku dzīvo Latvijā, jo lielāks kļūst vispārējās valdības parāds (Māstrihtas kritērijiem). Šādu ainu rāda Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Lai arī katrs no šiem rādītājiem dzīvo savu dzīvi, tomēr to pretēji vērstā dinamika vedina uzdot jautājumu – kurp dodamies un kāds būs iznākums?

Parāds – mazs vai liels?2021. gada nogalē valsts parāds sasniedza lielumu 14,74 miljardi eiro, un tas ir 17,8 reizes augstāks nekā 2000. gada nogalē. Iedzīvotāju skaits šā gada sākumā, pēc CSP datiem, bija vairs tikai 1,878 miljoni, kas ir par aptuveni 20% mazāks, nekā tas bija tūkstošgades mijā.

Šodienas pasaulē valsts parāds nav nekas tāds, ar kuru varētu pārsteigt, jo vairums pasaules valstu dzīvoja, dzīvo un turpina dzīvot ar budžeta deficītu, tādēļ aizņemas. Latvija nav izņēmums un uz parāda dzīvo visu laiku, proti, vienmēr iztērē vairāk, nekā pati spēj nopelnīt, un tas ir jāsedz ar aizņēmumiem. Starptautiskā sabiedrība Latviju pat slavē par to, ka tās valsts parāda apmērs ir salīdzinoši neliels, rēķinot pret valsts iekšzemes kopproduktu (IKP), un vēl jo vairāk, kad salīdzina Latvijas parādu ar citu valstu parādiem pret IKP.

Zaļāku ikdienu palīdz veidot arī pavisam vienkārši ieradumi – mazāks gaļas patēriņš, atteikšanās no vienreizlietojamās plastmasas izstrādājumiem, korekcijas pārvietošanās paradumos un nevajadzīgo lietu pārdošana, atdošana vai atbildīga pārstrāde

Tā iesaka Kerolaina Reida (Caroline Reid), IKEA Ilgtspējas attīstības vadītāja.

Fragments no intervijas, kas publicēta 5. augustā laikrakstā Dienas Bizness:

No vienas puses, liela šodienas tendence ir arvien augošā patēriņa kultūra, bet, no otras puses, daudzi runā par atkritumu daudzuma radīšanas samazināšanu un ilgtspējīgu dzīvesveidu. Kā tāds liels tirgotājs kā IKEA tiek galā ar šīm tendencēm?

Mēs esam veikuši daudz pētījumu, kas norāda, ka patērētāji nevēlas justies izšķērdīgi, vēlas mantas nodot tālāk un labot tās, bet tam jābūt ērti. Tāpēc mums var būt sava loma tajā, izstrādājot produktus un nodrošinot pakalpojumus, lai dotu patērētājiem iespēju labot lietas, nodot tās tālāk un paildzināt to dzīvi. Tā mēs vēlamies mēģināt samazināt neilgtspējīgu patēriņu.

Piedāvāju četrus iemeslus, kāpēc tev vajadzēja savu biznesu reklamēt internetā jau vakar. Visticamākais, ka sīvākais konkurents to dara jau šodien.

Pirmais iemesls – klients lieto internetu tagad. Jau vairāk nekā 80% Latvijas iedzīvotāju regulāri lieto internetu. Ja vēl nesen valdīja uzskats, ka, reklamējoties internetā, iespējams uzrunāt tikai jauniešus, tad uzmini, kura vecuma cilvēki visstraujāk apgūst jaunās tehnoloģijas? Gandrīz puse no iedzīvotājiem vecumā no 60–74 gadiem lieto internetu katru dienu. Statistika liecina, ka uz reklāmas banneriem internetā visbiežāk klikšķina tieši cilvēki vecumā virs 40 gadiem. Tāpat, lai «sērfotu» internetā vairs nav jāsēžas pie stacionārā datora – gan mobilās ierīces, gan internets ir pieejamāki nekā jebkad.

Otrais iemesls – tu vari acumirklī sasniegt arvien jaunu auditoriju. Internets ļauj šķērsot robežas, apvieno visus pasaules iedzīvotājus interešu kopienās, kuru fiziskā atrašanās vieta nav šķērslis. Iespējams, būsi pārsteigts, ieraugot kādu no Austrālijas, Peru, vai jebkura cita pasaules nostūra novērtējam tevis radīto produktu, bet šādi pircēji varētu kļūt par ikdienu, ja vien teiksi «jā» reklāmai internetā. Internets ir visātrākais veids kā «atvērt» savu biznesu visā pasaulē.

Latvijas Universitātes (LU) fonds saņēmis 56 800 ASV dolāru ziedojumu no savas partneru organizācijas Friends of University of Latvia, kas apvieno latviešu izcelsmes ASV pilsoņus, kuri vēlas atbalstīt LU attīstību, ziedojot stipendijām un attīstības projektiem.

Pateicoties organizācijas Friends of University of Latvia prezidenta, LU Goda biedra un Latvijas Goda konsula Ilinoisas pavalstī ASV Roberta Blumberga atbalstam, piekto gadu LU Sociālo zinātņu fakultātes Politikas zinātnes nodaļas maģistra studiju programmas Diplomātija studenti saņem mecenāta izveidotu Andreja Pildegoviča stipendiju 2500 EUR apmērā. Šogad stipendijai ir ziedojuši arī Roberta vecāki Gunārs un Ināra Blumbergi. Tāpat mecenāts ir atbalstījis LU studentu komandu dalību Pasaules studentu programmēšanas sacensībās (ACM ICPC).

Latvijas goda konsuls Mičiganas štatā ASV Andris Lācis un ASV uzņēmējs Džons Golde turpina ziedot LU Biznesa ideju fondā, lai atbalstītu LU studentu Biznesa inkubatora attīstību.