Politiķu ideja piemērot jaunu nodokli Latvijā strādājošo komercbanku peļņai ir jādēvē par “soda nodokli”, nevis motivāciju vairāk iesaistīties kreditēšanā un katras bankas individuālo riska politiku pārskatīšanā. To iecerēts piemērot bankām par “virspeļņu” jeb peļņu, kas politiķiem šķiet pārāk liela.

Cik īsti ir pārāk liela peļņa, – ir retorisks, faktiski, neatbildams jautājums, un tas arī maz kuru interesē, jo publiskajā telpā izskanējis, ka, apliekot bankas ar jaunu nodokli, varēšot iekasēt ne mazāk kā 100 miljonus eiro. Apaļa summa, visiem saprotama bez papildu paskaidrojumiem un iedziļināšanās. Par ko īsti bankas plānots sodīt? Kāpēc tieši bankas, kuras ne tuvu nav vienīgie pelnošie uzņēmumi? Ko saka paši ar jauno nodokli “sodāmie”? Šie un citi neērti jautājumi kustināti netiek, vien zīmēta absurda vīzija, ka jaunais nodoklis veicināšot kreditēšanu. Tikpat labi var teikt, ka lielāki nodokļi uzņēmumiem vienā mirklī padarīs laimīgākus pilnīgi visus cilvēkus.

Patēriņa nodokļu ieņēmumi Latvijā pēdējos gados auguši pamatā uz preču un pakalpojumu cenu kāpuma rēķina, taču situācijā, kad inflācija Latvijā ir samazinājusies, bet privātais patēriņš vēl nav atguvies, patēriņa nodokļu ieņēmumi vairs nepieaug un šogad iekasēti mazāk, vietnē "Makroekonomika.lv" raksta Latvijas Bankas ekonomists Jānis Mauris.

Savukārt darbaspēka nodokļu ieņēmumus pēdējos gados sekmējusi labvēlīgā situācija darba tirgū. Pašlaik bezdarbs Latvijā nav būtiski pieaudzis, atalgojuma kāpums aizvien saglabājas spēcīgs, tādējādi šo nodokļu ieņēmumi budžetā turpina augt.

Nodokļu ieņēmumi Latvijā šogad vairs neaug tik strauji kā iepriekšējos gados, un, bremzējoties nodokļu ieņēmumiem, var pasliktināties situācija valsts budžetā, turklāt šogad Latvija var pārsniegt Eiropas Komisijas (EK) noteikto budžeta deficīta slieksni 3% no iekšzemes kopprodukta (IKP).

Ekonomists atgādina, ka nodokļu ieņēmumi pēdējos gados pildījuši Latvijas budžetu straujāk, nekā ierasts, - 2022.gadā nodokļu ieņēmumi pieauga par 15,2%, bet 2023.gadā - par 9% salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu. Šogad situācija vairs nav tik iepriecinoša, piecos mēnešos nodokļu ieņēmumi auguši par 6% salīdzinājumā ar tādu pašu periodu pērn.

No šī gada noteikts fiksēts neapliekamais minimums un paaugstināta iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) likme, paredz grozījumi likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli".

Finanšu ministrija (FM) skaidrojusi, ka likums vērsts uz darbaspēka konkurētspējas palielināšanu un darbaspēka nodokļu sloga samazinājumu darba ņēmējiem ar zemiem un vidējiem ienākumiem, kā arī IIN piemērošanas vienkāršošanu.

Kopā šīs visas izmaiņas valsts un pašvaldību budžetiem 2025.gadā radīs 191,1 miljona eiro zaudējumus, 2026.gadā - 254 miljonu eiro zaudējumus, 2027.gadā - 287,5 miljonu eiro zaudējumus, bet 2028.gadā - 293,2 miljonu eiro zaudējumus.

FM norāda, ka izmaiņu rezultātā darba ņēmējiem, kuriem bruto atalgojums ir līdz 4000 eiro mēnesī, samazināsies maksājamais nodokļa apmērs un līdz ar to palielināsies neto atalgojums. Plānotās darbaspēka nodokļu izmaiņas pozitīvi ietekmēšot 95% strādājošo.

Valsts maku var papildināt uz patēriņa nodokļu — dabas resursu un akcīzes nodokļa, kā transportlīdzekļu ekspluatācijas nodokļa - likmju paaugstināšanu, kā arī ar jaunu apliekamo objektu atrašanu, vienlaikus pārmaiņas var skart gan pievienotās vērtības, gan iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Tādu ainu rāda Valsts nodokļu politikas pamatnostādņu izstrādes materiāli, kuros veikta analīze un izvērtējums par pievienotās vērtības nodokli, dabas resursu un klimata nodokli, mazo nodokļu režīmu, darbaspēka izmaksu, uzņēmumu ienākuma nodokļa reformas ietekmi, nekustamā īpašuma objektu aplikšanu un piedāvāts tālākās rīcības scenārijs. „Šajos dokumentos ir rakstīts: „Priekšlikumi diskusijām”, bet nekur nav teikts, ka ir jāpalielina esošās nodokļu likmes, kaut arī šos priekšlikumus var de facto uzskatīt par konkrētiem priekšlikumiem nodokļu sistēmas izmaiņām,” situāciju vērtē nodokļu eksperts, Latvijas Nodokļu konsultantu asociācijas valdes loceklis Ainis Dābols.

Nodokļu ieņēmumos šogad pirmajā ceturksnī iekasēti 3,569 miljardi eiro, kas ir par 53,8 miljoniem eiro jeb 1,5% vairāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija par 244,7 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2024.gada attiecīgajā periodā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad pirmajos trijos mēnešos veidoja 3,356 miljardus eiro, kas ir par 54,4 miljoniem eiro jeb 1,6% vairāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi veidoja 2,771 miljardu eiro, kas ir par 36 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 584,6 miljonu eiro apmērā, kas ir par 18,4 miljoniem eiro jeb 3,2% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2025.gada pirmajā ceturksnī bija 213,5 miljonu eiro apmērā, kas ir par 0,5 miljoniem eiro jeb 0,2% mazāk, nekā plānots.

Džimijs Donaldsons (pazīstams kā MrBeast) ir visskatītākā interneta zvaigzne pasaulē, kas 2023. gadā nopelnīja 54 miljonus dolāru. Viņa ienākums pamatā veidojas no reklāmām YouTube klipos un no burgeru restorānu koncepta MrBeast Burger. Tomēr tālajā 2012. gadā, kad Donaldsonam bija tikai 13 gadi, savu straumētāju karjeru viņš sāka ar datorspēļu spēlēšanu un komentēšanu.

Līdz ar jaunu attiecību un sociālo saišu veidošanos 21. gadsimta digitālās ekonomikas vidē, aktualizējas jautājumus par to, kurā brīdī straumētāja, vlogera vai influencera hobijs pāraug peļņu nesošā uzņēmējdarbībā? Ar šo jautājumu visā pasaulē saskaras likumdevēji, nodokļu administrācijas un tiesas. Arī Latvijā, kur Augstākā tiesa jūlija beigās pasludināja spriedumu strīdā par to, vai videospēļu straumētāja ienākums ir jāapliek ar iedzīvotāju ienākuma nodokli.

Runājot par straumētāju (ar to saprotot gan satura veidotājus, gan tā komentētājus), ir jānodala diva veida cilvēki – tādi kā MrBeast, kuriem straumēšana ir nostabilizējies kā sistemātisks ienākuma gūšanas veids, un iesācēji, kuri savu hobiju vai aizraušanos piedāvā apskatei internetā. Ja pirmie neapšaubāmi ir kvalificējami kā saimnieciskās darbības veicēji, kurai jāpiemēro kāds no ienākumu nodokļu režīmiem, ar otrajiem nav tik vienkārši. Ar ko, piemēram, dzejnieka performance tiešsaistē, kurai ir sekotāji, atšķiras no dzejnieka uzstāšanās Dzejas dienās pie Raiņa pieminekļa? Abos gadījumos šī darbība var notikt regulāri (teiksim, dzejas slams nedēļas garumā), abos gadījumos dzejnieks no klausītājiem var saņemt ziedojumus. Tomēr dzejas performance nekādā veidā nav atkarīga no samaksas, proti, dzejnieks neuzstājas tāpēc, ka viņam kāds varētu samaksāt. Ja šāda uzstāšanās tiek translēta YouTube un kāds no skatītājiem dzejniekam ziedo naudu, mūsuprāt, tā nebūtu jāuzskata par saimniecisko darbību un šāds ienākums ar nodokli nebūtu apliekams.

Ņemot vērā Finanšu nozares asociācijas (FNA) aicinājumu Finanšu ministrija (FM) pārcēlusi "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu ar nozari par vienu nedēļu jeb uz 12.septembri, pavēstīja FM pārstāvji.

FM šobrīd norit darbs pie iespējamā banku solidaritātes iemaksu modeļa, ar mērķi rast papildu līdzekļus valsts nacionālās drošības fiskālo vajadzību nodrošināšanai nacionālās drošības palielinātu risku apstākļos.

Plānots, ka solidaritātes iemaksu modelis, kas līdz šim medijos izskanējis kā banku virspeļņas nodoklis, attiektos uz periodu no 2025.gada līdz 2027.gadam.

Jau ziņots, ka FNA aicināja FM pārcelt "Solidaritātes iemaksas likuma" likumprojekta apspriešanu par vienu nedēļu, lai izvērtētu tiesību akta projekta ietekmi uz visu finanšu nozari.

FNA pārstāvji norāda, ka likumprojekta un tiesību akta projekta anotāciju par ilgi apspriesto virspeļņas nodokli bankām asociācija saņēma trešdien, 4.septembrī, taču tuvākā apspriešana ir paredzēta piektdien, 6.septembrī.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Latvijas Finanšu nozares asociācija (FNA) neatbalsta likumprojekta "Solidaritātes iemaksas likums" jeb banku "virspeļņas nodokļa" virzību, informēja FNA pārstāvji.

Tomēr, ievērojot valsts suverēnās tiesības likumā noteikt nodokļus un nodevas un pieļaujot, ka likumprojekts tiks virzīts pieņemšanai, FNA īpaši uzsver, ka nodoklim (nodevai) neatkarīgi no bankas lieluma būtu jābūt būtiski mazākam, nosakāmi nepārprotami nodokļa (nodevas) griesti, nodoklis (nodeva) nedrīkst ierobežot kreditēšanu, nodoklis (nodeva) nedrīkst sodīt bankas par kreditēšanu, kā arī nodoklis (nodeva) nedrīkst būt spēkā ilgāk par vienu gadu.

Asociācijas ieskatā banku virspeļņas nodokļa ieviešana ir nesamērīga, tuvredzīga un necaurspīdīga gan no pamatojuma, gan procesa viedokļa. FNA uzskata, ka ieviešanai būs negatīvas ilgtermiņa sekas, kas apgrūtinās Latvijas ekonomikas izaugsmi, noturību un it īpaši konkurētspēju un pievilcību privātajām investīcijām.

Nodokļu ieņēmumos pagājušā gada 11 mēnešos iekasēti 13,168 miljardi eiro, kas ir par 224,2 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada 11 mēnešos bija par 860,2 miljoniem eiro jeb 7% lielāki nekā 2023.gada 11 mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn 11 mēnešos veidoja 12,394 miljardus eiro, kas ir par 229,8 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos veidoja 10,23 miljardus eiro, kas ir par 354,7 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,164 miljardu eiro apmērā, kas ir par 125 miljoniem eiro jeb 6,1% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 11 mēnešos bija 774,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 5,6 miljoniem eiro jeb 0,7% vairāk, nekā plānots.

Lietuvas aizsardzības budžeta palielinājumu varētu nodrošināt, par vienu procenta punktu paaugstinot peļņas nodokli, palielinot akcīzes nodokli degvielai un ieviešot nodokli daļai apdrošināšanas līgumu, paredz otrdien prezentētais Lietuvas Finanšu ministrijas piedāvājums.

Piedāvājums arī paredz emitēt aizsardzības obligācijas, kas būtu balstītas valdības krājobligācijās, un no iedzīvotāju ienākuma nodokļa daļas, kas nonāk pie pašvaldībām, katru gadu civilajai aizsardzībai novirzīt 25 miljonus eiro.

Pelņas nodokļa likmes celšana par vienu procenta punktu ietekmēs budžetu tikai 2026.gadā, pašlaik šī likme ir 15%. Lai 2025.gadā iegūtu papildu līdzekļus aizsardzībai, ministrija ierosina pagarināt pagaidu banku solidaritātes iemaksas termiņu.

"Paredzam, ka ārkārtējie apstākļi finanšu sektorā turpināsies vismaz 2025.gadā. Līdz ar to likumā [Par pagaidu solidaritātes nodevu] tiek veikti grozījumi, lai nodrošinātu papildu ieņēmumus," otrdien preses konferencē sacīja finanšu ministre Gintare Skaiste.

Nodokļu ieņēmumos šogad desmit mēnešos iekasēti 11,967 miljardi eiro, kas ir par 173,9 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada desmit mēnešos bija par 764,7 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada desmit mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 11,268 miljardus eiro, kas ir par 182,4 miljoniem eiro jeb 1,6% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos veidoja 9,327 miljardus eiro, kas ir par 298,3 miljoniem eiro jeb 3,1% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,941 miljarda eiro apmērā, kas ir par 115,9 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad desmit mēnešos bija 699,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 8,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Nodokļu ieņēmumos šogad deviņos mēnešos iekasēti 10,74 miljardi eiro, kas ir par 145,6 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada deviņos mēnešos bija par 672,2 miljoniem eiro jeb 6,7% lielāki nekā 2023.gada deviņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 10,114 miljardus eiro, kas ir par 153 miljoniem eiro jeb 1,5% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos veidoja 8,378 miljardus eiro, kas ir par 256,1 miljonu eiro jeb 3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,736 miljardu eiro apmērā, kas ir par 103,1 miljonu eiro jeb 6,3% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad deviņos mēnešos bija 626,1 miljona eiro apmērā, kas ir par 7,5 miljoniem eiro jeb 1,2% vairāk, nekā plānots.

Solidaritātes iemaksu dēļ banku izsniegtie kredīti varētu sadārdzināties, intervijā pauda Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs Uldis Cērps.

Viņš norādīja, ka asociācija turpinās dialogu un skaidros valdībai, Saeimai un arī sabiedrībai, kādus riskus asociācija saskata, it īpaši, balstoties tajā, ko likumdevējs ir definējis, kā šī nodokļa mērķi.

"Ja šī nodokļa mērķis ir attīstīt kreditēšanu, mēs gribam vērst likumdevēja uzmanību uz faktu, ka ar šāda veida nodokli to sasniegt, visticamāk, neizdosies. Tieši pretēji, iespējams, ka efekts būs dārgāki kredīti gan iedzīvotājiem, gan uzņēmumiem," sacīja Cērps.

Vienlaikus viņš gan arī atzīmēja, ka bankas darbojas brīvā konkurences tirgū, tāpēc nevar spekulēt ar prognozēm, kā katra banka reaģēs uz pieaugošajām izmaksām. "Katrā ziņā tas, ka bankas var daļu no pieaugošām izmaksām iecenot savos produktos, ir iespējams. Šādus lēmumus katra banka pieņems individuāli, novērtējot savu tirgu un kreditēšanas politiku," teica Cērps.

Lai gan tabula rāda pieaugumu, realitāte iezīmējas pavisam cita.

Vidējā mājsaimniecība Latvijā pēc iecerēto nodokļu izmaiņu apstiprināšanas tiks pie lieka simtnieka ģimenes budžetā, taču aplēses rāda, ka nodevas un inflācija to aprīs četrkārtīgi. Pirms pusgada sarēķinājām, cik vidējā mājsaimniecība samaksā nodokļos, un to izdarījām arī tagad, ievērojot, kādas nodokļu izmaiņas iecerētas, un iznāk, ka nodokļos būs jāsamaksā 102,38 eiro mazāk. Visos aprēķinos tiek izmantota tikai un vienīgi 2023. gada vidējā alga un vidējā pensija. Vidējā ģimene valstī mūsu izpratnē ir divi strādājošie – vecāki, kuri saņem vidējo algu pēc Centrālās statistikas pārvaldes 2023. gada datiem, divi pensionāri (vecvecāki), kuri saņem vidējo pensiju pēc tā paša gada statistikas, un divi bērni, kuri tiek skaitīti kā apgādājamās personas. Vērā ņemam tikai lielākos nodokļus – pievienotās vērtības nodokli (PVN), iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) un valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas (VSAOI). Nekādi citi nodokļi vai nodevas netiek ņemti vērā.

Nodokļu ieņēmumos šogad septiņos mēnešos iekasēti 8,268 miljardu eiro, kas ir par 106,5 miljoniem eiro jeb 1,3% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada septiņos mēnešos bija par 506,1 miljonu eiro jeb 6,5% lielāki nekā 2023.gada septiņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 7,788 miljardus eiro, kas ir par 112,7 miljoniem eiro jeb 1,4% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos veidoja 6,476 miljardus eiro, kas ir par 192 miljoniem eiro jeb 2,9% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,312 miljardu eiro apmērā, kas ir par 79,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad septiņos mēnešos bija 480,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 6,2 miljoniem eiro jeb 1,3% vairāk, nekā plānots.

No šodienas paaugstinās akcīzes nodokļa likmi alkoholiskajiem dzērieniem, tabakas izstrādājumiem, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamam šķidrumam, elektroniskajās smēķēšanas ierīcēs izmantojamā šķidruma sagatavošanas sastāvdaļām, tabakas aizstājējproduktiem.

Kā aģentūra LETA informēja Finanšu ministrijā, no 1.marta par cigarešu paciņu (20 cigaretēm) cena varētu pieaugt par 0,49 eiro, par 40 gramiem smēķējamās tabakas cena varētu pieaugt par 0,67 eiro un par cigāriem/cigarillām (10 gabali) cena varētu pieaugt par 0,46 eiro.

Tāpat par karsējamās tabakas paciņu (20 gabaliem) cena varētu pieaugt par 0,21 eiro, par e-šķidruma iepakojuma vienību divi mililitri ("Salt") cena varētu pieaugt par 0,10 eiro, savukārt par iepakojuma vienību 10 mililitri cena varētu pieaugt par 0,48 eiro. Par nikotīna spilventiņiem iepakojuma 14 gramu vienību cena varētu pieaugt par 0,30 eiro.

Savukārt par alkoholiskajiem dzērieniem par vien litru stiprā alkoholiskā dzēriena (degvīns, brendijs u.tml. ar spirta saturu 40%) cena varētu pieaugt par 0,67 eiro, sidra ar alkohola saturu līdz 6% cena varētu pieaugt par 0,07 eiro, vīna vai raudzētā dzēriena virs 6% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro un starpproduktu (vermuti) līdz 15% cena varētu pieaugt par 0,13 eiro.

Valstij šogad būtu jāizmanto iespēja ieviest bankām virspeļņas nodokli, trešdien intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja Latvijas Bankas prezidents Mārtiņš Kazāks.

Viņš norādīja, ka atbalsta virspeļņas nodokļa ieviešanu bankām. "Valstij ir vajadzīga nauda drošībai un banku sektors šajā brīdī, manuprāt, tiešām ir viena no izvēlēm, kur šo naudu var paņemt," teica Kazāks.

Latvijas Bankas prezidents arī atzīmēja, ka bankām virspeļņas nodoklis būtu nosakāms uz dažiem gadiem, kamēr tām ir šāda virspeļņa, kā arī šo virspeļņas nodokli būtu jāsasaista ar kreditēšanas mērķi, proti, bankas, kuras neizpilda kreditēšanas mērķi, varētu maksāt nodokli pilnā apmērā, kamēr bankām, kuras izpilda kreditēšanas mērķi, maksājums būtu mazāks.

"Lēmums ir jāpieņem politiķiem, bet šogad, manuprāt, šī iespēja noteikti būtu jāizmanto," teica Kazāks.

Latvijā bankām virspeļņas nodokli varētu noteikt arī individuāli, intervijā Latvijas Televīzijas (LTV) raidījumam "Rīta panorāma" sacīja ekonomikas ministrs Viktors Valainis (ZZS).

Viņš norādīja, ka banku peļņa šogad pirmajos piecos mēnešos bija 250 miljoni eiro, tajā pašā laikā izsniegto aizdevumu apmērs nav pieaudzis tādā apmērā, kādā būtu vēlams, tāpēc ir jāatrod veids, kā būtiski palielināt izsniegto kredītu apmēra kāpumu.

Tāpat Valainis atzīmēja, ka bankas attiecīgo peļņu ir sasniegušas nevis tāpēc, ka būtu īstenojušas agresīvu kreditēšanas politiku, bet tāpēc, ka Eiropas Centrālā banka, lai ierobežotu straujo inflācijas kāpumu, ir paaugstinājusi likmes.

"Mums ir nepieciešams, lai bankas šo naudu iegulda tautsaimniecībā," uzsvēra ekonomikas ministrs, piebilstot, ka efektīvākais veids, kā sekmēt tautsaimniecības kreditēšanu, būtu virspeļņas nodokļa ieviešana bankām.

Nodokļu ieņēmumos šogad astoņos mēnešos iekasēti 9,516 miljardi eiro, kas ir par 161,3 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.'

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gada astoņos mēnešos bija par 606,6 miljoniem eiro jeb 6,8% lielāki nekā 2023.gada astoņos mēnešos.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 8,963 miljardus eiro, kas ir par 166,5 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos veidoja 7,419 miljardus eiro, kas ir par 259,8 miljoniem eiro jeb 3,4% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 1,544 miljardu eiro apmērā, kas ir par 93,3 miljoniem eiro jeb 6,4% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi šogad astoņos mēnešos bija 552,9 miljonu eiro apmērā, kas ir par 5,2 miljoniem eiro jeb 1% vairāk, nekā plānots.

Solidaritātes iemaksu dēļ kreditēšana Latvijā neapstāsies, taču pagaidām vēl ir grūti pateikt, kā solidaritātes iemaksa ietekmēs kredītu pieejamību, nosacījumus un cenu, intervijā sacīja Latvijas "Swedbank" valdes priekšsēdētājs Lauris Mencis.

Viņš norādīja, ka nozare saprot un atbalsta vajadzību stiprināt valsts drošību, bet lēmums par solidaritātes iemaksu piemērošanu banku sektoram nav solidārs lēmums, jo attiecināts uz vienu nozari, un ir "ietīts apšaubāma veida kreditēšanas veicināšanas un pagātnes rīcību, konkrēti - aktīvākas finansēšanas iepriekšējos gados - sodīšanas formā".

Mencis skaidroja, ka šajā gadījumā paradokss ir tāds, ka tās bankas, un starp tām ir arī "Swedbank", kas līdz šim kreditēšanu audzēja un līdz ar to kurām ir lielāki portfeļi, tagad provizoriski maksās arī lielāku nodokli. "Jā, teorētiski bankām ir iespēja arī šo nodokli nemaksāt vai samazināt solidaritātes maksājumus ar atlaides mehānismu, palielinot kreditēšanu. Taču, piemēram, "Swedbank" kā vienai no lielākajām bankām, tas ir faktiski nesasniedzams, jo mēs runājam par kreditēšanas pieauguma tempiem, kādi nav redzēti kopš globālās finanšu krīzes 2008. un 2009.gadā," viņš uzsvēra.

Šobrīd finanšu nozarei ir aktuāla Solidaritātes iemaksas likuma jeb banku virspeļņas nodokļa virzība. Nodoklis tiek plānots kā terminēts, tomēr zināms, ka jebkura terminēta nodokļa darbības ilgums var tikt pagarināts, tādēļ nav skaidra tā ilgtermiņa ietekme

Vēl aizvien nav saprotams šī nodokļa pamatojums, jo tas adresēts tikai vienai nozarei un arī tur visas bankas Latvijā nav liekamas vienā maisā.

Ir saprotama valsts interese gūt papildu ieņēmumus dažādu nodokļu veidā, tomēr kāda būs tieši šo centienu praktiskā ietekme, jautājām finanšu nozares pārstāvjiem. Atbildes uz Dienas Biznesa jautājumiem sniedza Uldis Cērps, Finanšu nozares asociācijas valdes priekšsēdētājs, Kerli Vares, Luminor bankas vadītāja Latvijā, kura reprezentē lielo banku pozīciju, un Roberts Idelsons, Signet Bank valdes priekšsēdētājs, kurš reprezentē nelielo banku viedokli. Gan asociācijai, gan lielo banku un nelielo banku izvēlētajiem pārstāvjiem uzdodam vienus un tos pašus jautājumus, jo banku profili, darbības specializācija, apgrozījumi, kreditēšanas jomas tik ļoti atšķiras, ka vienpusējs skaidrojums būtu nepilnīgs, turklāt šo atšķirību uztverei ir būtiska nozīme, veidojot jelkādus normatīvos aktus finanšu nozarei. Jautājumi ir šādi:- Kā saprotat virzāmā likuma pamatojumu un jēgu?- Kāda ir tā faktiskā ietekme uz nozari?- Kādas ir iespējamās ilgtermiņa sekas, ja likums ir spēkā ilgāk par vienu gadu?

Arvien vairāk pašnodarbināto izvēlas izmantot saimnieciskās darbības ieņēmumu jeb SDI kontu, kas ļauj viņiem pilnībā koncentrēties uz sava biznesa attīstību un aizmirst par nodokļu aprēķiniem un deklarācijām, informē Industra Bank AS.

SDI konts Latvijā pieejams jau pusotru gadu, taču aizvien daļai mazo uzņēmēju ir uzskats, ka tas ir sarežģīti. Tāpēc banka sniedz īsu ieskatu par to, kas ir SDI konts un kā tas darbojas. Apkopoti arī spilgtākie mīti par SDI kontu.

SDI konts ir īpašs konts vienkāršotai nodokļa nomaksai, šobrīd pieejams tikai Industra Bank, kura šo risinājumu izstrādāja sadarbībā ar VID. To var izmantot saimnieciskās darbības veicēji – pašnodarbinātas personas un individuālie komersanti, kas maksā mikrouzņēmumu nodokli.

Tā darbības princips ir vienkāršs – banka saziņā ar VID no katras SDI kontā ienākošās summas ietur un pārskaita uz valsts kasi 25% nodokli, un kontā paliek tie līdzekļi, kas ir brīvi pieejami uzņēmējam. Līdz ar to atkrīt arī pienākums pildīt ik ceturkšņa deklarācijas. Vienīgais SDI konta turētāja uzdevums ir ieskaitīt visus savus ieņēmumus SDI kontā, viss pārējais notiek automātiski.

Nodokļu ieņēmumos pagājušajā gadā iekasēti 14,404 miljardi eiro, kas ir par 251,6 miljoniem eiro jeb 1,7% mazāk, nekā plānots, pavēstīja Finanšu ministrijas pārstāvji.

Vienlaikus nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija par 989,4 miljoniem eiro jeb 7,4% lielāki nekā 2023.gadā.

Valsts kopbudžetā nodokļu ieņēmumi pērn veidoja 13,558 miljardus eiro, kas ir par 247 miljoniem eiro jeb 1,8% mazāk, nekā plānots.

Tostarp valsts budžetā nodokļu ieņēmumi pagājušajā gadā veidoja 11,194 miljardus eiro, kas ir par 377,8 miljoniem eiro jeb 3,3% mazāk, nekā plānots, bet pašvaldību budžetā nodokļu ieņēmumi bija 2,364 miljardu eiro apmērā, kas ir par 130,8 miljoniem eiro jeb 5,9% vairāk, nekā plānots.

Savukārt valsts fondēto pensiju shēmā nodokļu ieņēmumi 2024.gadā bija 846,7 miljonu eiro apmērā, kas ir par 4,7 miljoniem eiro jeb 0,5% mazāk, nekā plānots.

“Mēness aptiekas” zīmola pārvaldītāja “Sentor Farm aptiekas” apgrozījums 2023. gadā sasniedzis 228 483 642 eiro. Peļņa, salīdzinot ar gadu iepriekš, samazinājusies vairāk nekā par trešdaļu – 35,3% – no 6 614 322 eiro uz 4 281 709 eiro, liecina iesniegtais uzņēmuma gada pārskats.

“Apgrozījuma pieaugumu izdevies saglabāt vien pateicoties farmaceitu pašaizliedzībai, augstajam profesionālismam un lojalitātei, kā arī uzņēmuma akcionāru un vadības dinamiskajai politikai un elastībai lēmumu pieņemšanā. Savukārt peļņas samazinājums liecina par to, ka vienlaikus ar strauji pieaugušām uzņēmuma darbības izmaksām – inflāciju, darbinieku algām un telpu īri – valstī palicis nemainīgs regulējums zāļu un citu aptiekas produktu uzcenojumiem,” uzsver valdes priekšsēdētāja Vilma Druliene.

Tā kā zāļu cenu veidošanās no valsts puses ir regulēta, pārskata gadā vidējai inflācijai valstī sasniedzot 8,9%, bet aptieku segmentā esot tikai 6%, uzņēmums bija spiests segt ievērojamas izmaksas – aptiekas nodrošinājušas, ka kopumā medikamentu cenas netiek celtas, lai sniegtu būtisku atspaidu klientiem. Uzņēmuma peļņa samazinājusies arī 2022. gada inflācijas inerces dēļ, kā arī tādēļ, ka augušas ar personālu saistītās izmaksas – paaugstinātas algas, iznomātāji indeksējuši īres maksas u.c.