Miljardieru skaits pasaulē šogad samazinājies, ņemot vērā Krievijas Ukrainā sākto karu, monetāro politiku izmaiņas, lejupslīdi akciju tirgos un Ķīnas ekonomikas izaugsmes tempa palēnināšanos, liecina Šveices bankas UBS apkopotie dati.

Šveices lielākās bankas informācija liecina, ka 2022.gada martā pasaulē bija 2668 dolāru miljardieri, kas ir par 87 mazāk nekā pirms gada.

Šo miljardieru kopējā bagātība veido 12,7 triljonus dolāru, salīdzinot ar 13,1 triljonu dolāru pērn.

"Taču kopējās bagātības apjoms un miljardieru skaits kopš marta, visticamāk, ir samazinājies vēl vairāk, ņemot vērā aktīvu cenu kritumu," skaidro UBS.

Banka norāda, ka šogad bijuši 273 jauni miljardieri, bet 360 miljardieri no šī saraksta izkrituši.

Visvairāk miljardieru reģistrēti finanšu un investīciju nozarē (392) un tehnoloģiju sektorā (348).

Tikmēr vislielākais miljardieru skaits fiksēts Āzijas un Klusā okeāna reģionā - 1084, lai arī salīdzinājumā ar pagājušo gadu tas sarucis par 59 bagātniekiem.

ASV miljardieru bagātība kopš jaunā koronavīrusa pandēmijas sākuma ir pieaugusi par vairāk nekā 1 triljonu ASV dolāru, liecina publicēts pētījums, kas uzkurinājis debates par augstākiem nodokļiem bagātniekiem.

651 ASV miljardiera kopējā bagātība ir palielinājusies no 2,95 triljoniem dolāru 18.martā līdz 4,01 triljonam dolāru pirmdien, konstatēja Politikas pētījumu institūts un organizācija "Amerikāņi par nodokļu taisnīgumu" (ATF).

"Amerika nekad iepriekš nav redzējusi tādu bagātības uzkrāšanos tik nedaudzās rokās," sacīja ATF izpilddirektors Frenks Klemente. Viņš atzīmēja, ka šis pieaugums pārsniedz atbalsta paketi, par kuru mēģina vienoties ASV Kongress.

"Viņu peļņa pandēmijas laikā ir tik milzīga, ka Amerikas miljardieri varētu apmaksāt lielu rēķinu Covid-19 [skarto] atbalstam, nezaudējot neko no savām pirmsvīrusa bagātībām," piebilda Klemente.

Baltā nama administrācija otrdien ierosināja ekonomikas stimulu paketi 916 miljardu ASV dolāru apmērā, lai izbeigtu mēnešiem ilgu strupceļu sarunās ar Kongresu par jaunu palīdzību Covid-19 skartajai ASV ekonomikai, pirms ASV prezidents Donalds Tramps janvārī atstās amatu.

Pēdējā gada laikā miljardieru skaits pasaulē un viņu bagātības apmērs sarucis, raksta Forbes.

Tādējādi šis ir tikai otrais gads pēdējo desmit gadu laikā, kad miljardieru skaits samazinās, un pierāda, ka pat pasaules bagātākie cilvēki nav imūni pret ekonomiskajām norisēm un vājiem akciju tirgus rezultātiem.

Jaunākie dati liecina, ka pasaulē ir 2153 miljardieri, kas ir par 55 miljardieriem mazāk nekā pirms gada. 994 no tiem jeb 46% bagātības vērtība ir samazinājusies.

Kopējais miljardieru bagātības apmērs sasniedzis 8,7 triljonus dolāru, kas ir par 400 miljardiem dolāru mazāk nekā pirms gada. No saraksta izkrituši 11% no pērnā gada dalībniekiem jeb 247 cilvēki, kas ir lielākais skaits kopš 2009.gada.

Āzijas-Klusā okeāna reģiona miljardieru skaits sarucis visstraujāk – par 60. No tiem lielākais kritums bijis Ķīnā, skaitam sarūkot par 49. Savukārt ASV un Brazīlija ir vienīgie reģioni, kur miljardieru skaits audzis.

Miljardieru bagātība pasaulē pēdējos desmit gados palielinājusies par 121%, liecina Šveices bankas UBS veiktā pētījuma rezultāti.

Šajā pētījumā teikts, ka 2024.gada aprīlī pasaulē bija 2682 miljardieri, kas ir par aptuveni 50% vairāk nekā 2015.gada martā, bet viņu bagātība šajā periodā sasniegusi 14 triljonus dolāru.

Miljardieru bagātība stabili pieaugusi ASV, bet Eiropā kāpums bijis mazāks. Savukārt Ķīnā bija novērojami strauja kāpuma periodi līdz 2020.gadam, taču kopš tā laika pieauguma temps palēninās.

UBS norāda, ka visstraujāk pēdējos desmit gados pieaugusi tā dēvēto tehnoloģiju miljardieru bagātība, kas trīskāršojusies līdz 2,4 triljoniem dolāru, pateicoties tādām jaunām tehnoloģijām kā mākslīgais intelekts, kiberdrošība, finanšu tehnoloģijas un 3D printēšana.

Bankas veiktajā 82 miljardieru aptaujā noskaidrots, ka 40% respondentu nākamajos 12 mēnešos vēlas vairāk investēt nekustamajos īpašumos un vērtspapīros rūpnieciski attīstītās valstīs. Tikmēr 40% miljardieru vēlas palielināt savus ieguldījumus tādos tā dēvētajos droša patvēruma aktīvos kā zeltā un citos dārgmetālos, bet 31% vēlas palielināt skaidras naudas uzkrājumus.

Latvijas uzņēmumi nodokļos valsts kopbudžetā pērn samaksājuši 7,58 miljardus eiro, no tiem 5,28 miljardus eiro - Rīgā reģistrētie uzņēmumi. Lielāko nodokļu maksātāju saraksta galvgalī atrodas degvielas tirgotāji, kā arī valsts lielās kapitālsabiedrības, liecina "Lursoft" apkopotā informācija.

Lai izceltu arī reģionos reģistrēto uzņēmumu nozīmi tautsaimniecībā un pienesumu valsts budžetam, "Lursoft" apkopojis informāciju par lielākajiem nodokļu maksātājiem reģionos.

Kurzeme

Puse no TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem Kurzemē reģistrēti Liepājā. Vēl sešiem uzņēmumiem juridiskā adrese reģistrēta Ventspilī, bet vēl pa vienam ir no Dundagas, Grobiņas, Priekules un Rojas novadiem.

Lielākais nodokļu maksātājs starp Kurzemes uzņēmumiem 2019.gadā bijis AS "UPB", kas VID administrētajos nodokļos samaksājis 8,86 milj.eiro. Tas ir par 15,77% vairāk nekā gadu iepriekš.

Straujākais samaksāto nodokļu pieaugums starp Kurzemes TOP 20 lielākajiem nodokļu maksātājiem pēdējā gada laikā bijis SIA "Quality Jobs" no Ventspils. Lursoft dati rāda, ka 2018.gadā nodokļos uzņēmums samaksājis 1,33 milj.eiro, bet pagājušajā gadā tie bijuši jau 2,13 milj.eiro. Uzņēmums nodarbojas ar elektronisko sistēmu produktu ražošanu un ražošanas pakalpojumu sniegšanu, darbojoties industriālo sistēmu, datu tīklu infrastruktūras, ierīču interneta, kā arī medicīnas un vairāku citu tirgu nišu segmentos. Uzņēmuma vienīgā kapitāldalu turētāja ir Santa Toča.

Pasaules bagātnieku turība pagājušajās gadā vairojusies rekordlielos apjomos, bet Ķīnā ik nedēļu radušies divi jauni miljardieri, piektdien paziņoja Šveices banka UBS un auditorfirma PwC.

Miljardieru bagātība pērn piedzīvojusi jebkad lielāko pieaugumu - par 19% līdz 8,9 triljoniem dolāru (7,8 triljoniem eiro), kuru savā starpā dala 2158 personas.

Taču ķīniešu miljardieri savu bagātību vairojuši teju divas reizes straujāk, kura pieaugusi par 39% līdz 1,12 triljoniem dolāru (980 miljardiem eiro).

«Pēdējā desmitgadē ķīniešu miljardieri ir izveidojuši dažas no pasaules lielākajām un veiksmīgākajām kompānijām, paaugstinājuši dzīves standartus,» pavēstīja UBS pārstāvis. «Taču tas ir tikai sākums. Ķīnas milzīgais iedzīvotāju daudzums, tehnoloģiju inovācijas un ražīgums kombinācijā ar valdības atbalstu sniedz bezprecedenta iespējas personām ne tikai būvēt uzņēmumus, bet arī uz labo pusi mainīt cilvēku dzīves.»

Miljardieru bagātība pasaulē pērn palielinājusies līdz 15 triljoniem ASV dolāru salīdzinājumā ar 13 triljoniem dolāru gadu iepriekš, pirmdien paziņoja starptautiskā humānās palīdzības organizācija "Oxfam".

Miljardieru bagātības kāpums pērn bijis trīs reizes straujāks nekā pirms gada, norādīts "Oxfam" ziņojumā.

Pagājušajā gadā pasaulē bijuši 2769 miljardieri, kas ir par 204 vairāk nekā 2023.gadā.

Vidēji viena miljardiera bagātība pieaugusi par diviem miljoniem dolāru dienā, bet turīgākie desmit miljardieri kļuva vidēji par 100 miljoniem dolāru dienā bagātāki.

"Oxfam" skaidro, ka gadījumā, ja viņi pēkšņi zaudētu 99% savas bagātības, viņi tāpat būtu miljardieri.

Ziņojumā arī teikts, ka 60% gadījumu miljardieri savu bagātību ieguvuši, pateicoties mantojumam, monopolstāvoklim vai sakariem. "Oxfam" aprēķini liecina, ka 36% miljardieru savu bagātību ieguvuši, to mantojot.

Miljardieru skaits pasaulē turpinājis augt un šogad sasniedzis jaunu rekordu.

Proti, tādu cilvēku skaits, kuru bagātība pārsniedz miljardu ASV dolārus, globālā mērogā gada laikā palielinājies par 346 līdz 2816 indivīdiem (dati rēķināti uz 31. janvāri), liecina "Hurun Global Rich List 2020" informācija.

Kopējā miljardieru bagātība sasniegusi 11,2 triljonus ASV dolārus, kas ir par 16% vairāk nekā attiecīgajā periodā pirms gada.

Pasaulē ir tikai divas tautsaimniecības - ASV un Ķīna, kuras ir lielākas par kopējo šādu miljardieru bagātību. Lielā mērā par šādu pieaugumu paldies jāsaka spīdošajām tendencēm akciju tirgū. Pēdējo dienu laikā gan akciju tirgus pamatīgi papurinājusi neskaidrība, ko radījusi koronavīrusa izplatīšanās. Tiesa gan, jāņem vērā, ka nedaudz ilgākā termiņā akcijas tāpat to īpašniekiem daudzviet nodrošinājušas ļoti dāsnu peļņu.

27. jūlijā Latvijas kinoteātros sāks izrādīt spriedzes pilno, asa sižeta krimināldrāmu Miljardieru klubs (Bilionaire Boys Club), kam pamatā ir neticami, bet patiesi notikumi.

Astoņdesmito gadu sākumā Losandželosā valdīja rokenrols, kuru augstākajās aprindās pavadīja grezns un izšķērdīgs dzīves veids, nauda izkusa pat visturīgākajiem. Lai noturētos apritē grupiņa jaunu puišu, turīgu vecāku atvases, izdomā plānu, kā ātri kļūt stāvus bagātiem – viņi nolemj īstenot bēdīgi slaveno Ponci shēmu.

Neticamā, bet patiesā stāsta centrālais tēls ir grupas līderis un dibinātājs Džo Hants (Joe Hunt), kurš ir talantīgs plānošanā un pārzina finanšu sistēmas. Plāna īstenošanā piedalās Dīns Kernijs (Dean Karny), dzimis bagātā un ietekmīgā Losandželosas ģimenē, ar priekšrocībām piekļūt sabiedrības augšējiem slāņiem. Abiem izdodas īstenot, sākotnēji daudzsološo afēru, līdz brīdim, kad notikumi samezglojas un abi jaunekļi sper liktenīgu soli – pastrādā slepkavību.

Miljardieru rokās atrodas rekordliela daļa pasaules bagātību, secināts otrdien publiskotā pētījumā, kurā norādīts, ka pandēmija ir saasinājusi nevienlīdzību pasaulē.

Kopš 1995.gada miljardieru rokās esošā bagātību daļa pieaugusi no 1% līdz 3%, secināts Pasaules Nevienlīdzības ziņojumā, norādot, ka pērn reģistrēts straujākais kāpums, kopš tiek apkopoti šādi dati.

"Pieaugumu saasināja Covid-19 pandēmija," secināts ziņojumā.

Pasaules bagātākais 1% cilvēku kontrolē trešo daļu no visas bagātības, kas uzkrāta kopš 1995.gada, kamēr nabadzīgākie 50% kontrolē tikai 2% no visas bagātības.

18 mēnešu laikā, kopš sākās pandēmija, pasaule kļuvusi vēl polarizētāka, norādīja Parīzes Ekonomikas augstskolas Pasaules nevienlīdzības laboratorijas direktors Lūkass Šansels.

"Kamēr miljardieru bagātība pieauga par vairāk nekā 3,6 triljoniem eiro (četriem triljoniem dolāru), 100 miljoni cilvēku pievienojās galējas nabadzības rindām," sacīja Šansels, norādot, ka galējā nabadzība iepriekš samazinājās 25 gadus.

Koronavīrusa pandēmija izraisījusi krīzi visā pasaulē, taču vienlaikus tā ļāvusi vairākiem cilvēkiem kļūt par miljardieriem, liecina organizācijas "People's Vaccines Alliance" veikts pētījums.

Tajā norādīts, ka pasaulē pieaug "vakcīnu miljardieru" skaits, jo palielinās farmācijas uzņēmumu akciju cenas saistībā ar prognozēm par Covid-19 vakcīnu pārdošanas izraisītu ienākumu kāpumu.

"People's Vaccines Alliance" vēsta, ka kopš koronavīrusa pandēmijas sākuma vairāki cilvēki kļuvuši par miljardieriem, pateicoties ar vakcīnām saistītu ienākumu un peļņas pieaugumam farmācijas uzņēmumos.

Kopš pandēmijas sākuma par miljardieriem kļuvuši vismaz deviņi cilvēki, viņu turības kopējai vērtībai veidojot 19,3 miljardus ASV dolāru (15,8 miljardus eiro).

Farmācijas kompānijas "Moderna" vadītājs Stefans Bansels un "BioNTech" izpilddirektors Ūgurs Šahins iekļuvuši miljardieru sarakstā, viņu turībai veidojot attiecīgi 4,3 miljardus dolāru un četrus miljardus dolāru.

Lielbritānijas turīgāko cilvēku bagātība pagājušajā gadā pieaugusi par vairāk nekā piektdaļu, neskatoties uz koronavīrusa pandēmijas radītajiem satricinājumiem, liecina laikraksta "Sunday Times" apkopotā informācija.

Laikraksta veidotais bagātnieku saraksts liecina, ka Lielbritānijas miljardieru bagātība kopumā veido 597,2 miljardus sterliņu mārciņu (695,4 miljardus eiro), kas ir par 21,7% vairāk nekā pērn.

Tikmēr miljardieru skaits pieaudzis par 24% un sasniedzis 171.

Laikraksts skaidro, ka pandēmija radījusi ienesīgas iespējas vairākiem interneta mazumtirgotājiem, sociālo tīklu lietotņu un videospēļu veidotājiem.

"Sunday Times" veidotajā Lielbritānijas miljardieru saraksta pirmajā vietā nonācis Ukrainā dzimušais uzņēmējs Leonards Blavatņiks, kura bagātība pieaugusi par 7,2 miljardiem mārciņu un sasniegusi 23 miljardus mārciņu. Viņa holdings "Access Industries" darbojas naftas un petroķīmijas, finanšu, izklaides, nekustamā īpašuma un citās jomās.

Aizvadītajā gadā TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi kopā apgrozījuši 710,13 milj. EUR. Salīdzinot ar gadu iepriekš, pērn šo uzņēmumu kopējais apgrozījums palielinājies par 129,95%, liecina Lursoft pētījuma dati.

TOP 100 straujāk augošie uzņēmumi pārstāv visus Latvijas reģionus, ar darba vietām 2022. gadā nodrošinot 1677 darbiniekus. Salīdzinot ar 2020. gadu, šajos uzņēmumos nodarbināto skaits audzis trīs reizes. Lursoft izpētījis, ka atsevišķos uzņēmumos darbinieku skaits pērn pārsniedzis pat 100 strādājošos. To vidū ir straujāk augošo uzņēmumu saraksta 4. vietā esošais SIA “Innovative Travel Solutions” (246 darbinieki) un SIA “TheSoul Studio Latvia” (118 darbinieki), kas ierindojies topa 5. pozīcijā. Vairāk nekā 100 darbinieki 2022. gadā bijuši arī IT nozarē strādājošajam AS “Discover Car Hire” (120 darbinieki).

Kopējais TOP 100 uzņēmumu apgrozījums 2022. gadā sasniedzis 710,13 milj. EUR, bet peļņa pēc nodokļiem – 92,7 milj. EUR. Apkopotie dati atklāj, ka TOP 100 straujāk augošo uzņēmumu apgrozījums aptver plašu amplitūdu – no 0,78 milj. EUR līdz pat 76,29 milj. EUR. Augstāko apgrozījumu no topā iekļuvušajiem uzņēmumiem pērn sasniedzis elektronisko cigarešu šķidrumu ražotājs, importētājs un vairumtirgotājs SIA “Pro Vape”. Pēdējā gada laikā vien SIA “Pro Vape” apgrozījums palielinājies par 93,06%, savukārt, attiecinot pret 2020. gadu, apgrozījuma pieaugums sasniedzis 598,23%. Šādu strauju pieaugumu nodrošinājis pieaugošais pieprasījums pēc uzņēmuma ražotās un importētās produkcijas. SIA “Pro Vape” ir vietējā kapitāla uzņēmums, kura patiesie labuma guvēji ir Mārtiņš Jamonts un Edžus Picka. Jānorāda, ka no visām straujāk augošo uzņēmumu TOP 100 sarakstā iekļuvušajām kompānijām lielākajai daļai, t.i., 78 uzņēmumiem, patiesie labuma guvēji ir no Latvijas.

Norisinājusies ikgadējā Dienas Biznesa rīkotā TOP 500 apbalvošanas ceremonija, kurā tiek atvērts arī TOP 500 izdevums, kas tapis sadarbībā ar Lursoft. Šogad tas piedāvā daudz plašāku ieskatu Latvijas tautsaimniecības norisēs, apkopojot informāciju jau par 1000 lielākajiem uzņēmumiem.

«2018. gadā 500 lielāko uzņēmumu finanšu rādītāji atspoguļoja ekonomikas tendences – kopējais apgrozījums pieaudzis, turpinot pārspēt iepriekšējo gadu rekordus. Tāpat augusi uzņēmumu kopējā peļņa. Jāatzīmē, ka 2018. gadā pieaugums bijis straujāks nekā iepriekšējā gadā un sasniedza 9,78%, kopējam apgrozījumam sasniedzot 34,25 miljardus eiro. Savukārt 1000 lielāko uzņēmumu kopējais apgrozījums sasniedz 40,56 miljardus eiro.

Vairākums topā iekļauto uzņēmumu strādājuši sekmīgi – ar peļņu. No 500 uzņēmumiem pelnošo uzņēmumu skaits ir 445, kas ir līdzīgi kā iepriekšējā topā. No 1000 uzņēmumiem ar peļņu strādājuši 888 uzņēmumi,» uzsver Žanete Hāka, izdevuma redaktore.

Publicējam ziņu topu, kas šonedēļ bija db.lv lasītāju redzeslokā - tās tika lasītas, komentētas, šērotas sociālajos tīklos.

1. Nepieļaut bankas tālāku saplosīšanu

2. Žurnālā Dzīves garša: Māja ir jāceļ tad, kad nav naudas

3. Ryanair pārdomās par Rīgu, Liepāju neizskata

4. Cīņa par bankas atlikušo daļu

5. Jauno projektu dzīvokļu cenu kāpums pārsteidz

Salīdzinājumā ar pagājušo gadu Lietuvā divkāršojies miljardieru skaits, liecina Lietuvas žurnāla "Top" publicētais jaunākais valsts bagātāko cilvēku saraksts.

Tajā ir trīs jauni miljardieri - kiberdrošības uzņēmuma "Tesonet" līdzdibinātāji Toms Okmans un Eimants Sabaļausks, kā arī koncerna "MG grupe" prezidents Darjus Mockus.

Okmana un Sabaļuska aktīvu vērtība katram ir 1,05 miljardi eiro, bet Mockum - viens miljards eiro, norāda žurnāls.

Uzņēmumam "Tesonet" pieder VPN pakalpojumu sniedzējs "Nord Security", kura vērtība tiek lēsta trīs miljardu ASV dolāru apmērā. 2023.gadā "Nord Security" piesaistīja 100 miljonu dolāru investīcijas no ASV privātā kapitāla fonda "Warburg Pincus".

Savukārt Mockus ir ražošanas, tirdzniecības, nekustamā īpašuma un plašsaziņas līdzekļu grupas "MG grupe" vienīgais īpašnieks.

#Visu miljardieru bagātības kopējā vērtība ir 9,1 triljoni ASV dolāru.

Amerikāņu biznesa žurnāls Forbes apkopojis un publicējis 2018.gada bagātāko cilvēku sarakstu un šogad tas ir rekordgarš - tajā ierindoti kopumā 2208 miljardieri.

Visu sarakstā esošo miljardieru bagātības kopējā vērtība ir 9,1 triljoni ASV dolāru. Sarakstā šogad ir 259 jaunpienācēji, kuru biznesa un darbības profils ir ļoti plašs, sākot no kāzu kleitām līdz bērnu rotaļlietām un elektromobiļiem, vēsta Forbes.

Pasaules bagātāko cilvēku TOP 10 skatieties galerijā!

Kāds izskatījās bagātnieku tops pirms gada, skaties ŠEIT!

Iekļūšana labāko sarakstā kombinācijā ar prasmīgu komunikāciju var palīdzēt uzņēmumam gan spodrināt tēlu, gan piesaistīt potenciālos darbiniekus

Dažādos TOP nokļuvušie uzņēmumi uzsver, ka uzvarēt nav to pašmērķis, tai pat laikā nenoliedz, ka gozēšanās uzvarētāju pulciņā ir patīkama. Un tas ir saprotami, jo atzinība, kas vainagojas ar nokļūšanu kādā labāko sarakstā, būtībā ir smagā darba augļi. Un kuram tad nepatīk iekosties saldā, sulīgā ābolā un uz mirkli sajust laimes pielietu brīdi? Tiesa, ar gozēšanos vien ir par maz, jo pēc iekļūšanas kādā no TOP tas ir prasmīgi jāpasniedz plašākai sabiedrībai, bet PR speciālisti mudina pārāk neiekarst, jo pārlieku liela lielīšanās var radīt arī negatīvas emocijas.

Viens no lielākajiem izaicinājumiem maziem un jauniem uzņēmumiem ir iegūt autoritāti. Laba pozīcija nozares TOP vai konkursā sūta skaidru ziņu, ka uzņēmums ir vērā ņemams spēlētājs un eksperts savā jomā. TOP un konkursi palīdz izcelties starp citiem nozares spēlētājiem, vairo uzticamību uzņēmuma kompetencei un pakalpojumu kvalitātei. «Tie var būt vērtīgs mārketinga instruments, taču ar nosacījumu, ka ir atpazīstami, respektēti un uzņēmums pats māk izmantot šos TOP sevis virzīšanai. Arī Deep White pirmsākumos nozares konkursi bija pozicionēšanās instruments un platforma, kur par mūsu pieeju kampaņu veidošanai uzzināja mūsu nākotnes klienti. Paši esam izjutuši, kā auga uzticība mūsu idejām, kad konsekventi ar savām kampaņām ieguvām labas pozīcijas gan vietējos, gan starptautiskos TOP,» uzsver komunikācijas aģentūras Deep White dibinātāja Egle Klekere. Laikā, kad cīņa par talantiem uzņēmumu vidū ir ļoti intensīva, vēl viens būtisks ieguvums no atzinības ir iespēja celt darbinieku pašapziņu un vēlēšanos piederēt uzvarētāju komandai. Tas arī ļauj uzņēmuma darbiniekiem apliecināt savas kā profesionāļu spējas. Tāpat laba pozīcija TOP vai uzvara konkursā var būt atgādinājums arī esošajiem klientiem, ka uzņēmums tiecas pēc izcilības, kas īpaši nozīmīgi var būt B2B (bizness biznesam) jomā. Turklāt atzinība pakalpojuma sniedzējam, piemēram arhitektu birojam, būvniekam, reklāmas aģentūrai utt., pozitīvi atsaucas arī uz pasūtītāju, kura objekts vai kampaņa ir tikusi izcelta, viņa turpina.

Neskatoties uz pandēmiju, bagātnieki joprojām turpina sevi izklaidēt un kādu savu statusu apliecināt izsolēs, kuras nu bieži vien notiek tiešsaistē un piedāvā dažādus visai interesantus priekšmetus.

Šonedēļ uz pārējā fona izceļas Christie’s organizētās izsoles darījums, kur tika pārdots 67 miljonus gadus vecs Tiranozaura rex skelets ar nosaukumu “Stens” (“Stan”). Summa nav mazā un par katru Tiranozaura gadu miljardu tika samaksāts gandrīz pusmiljons ASV dolāri. Proti, ieskaitot visas izmaksas, “Stens” tika pārdots par 32 miljoniem ASV dolāriem. Sākotnēji tik vērtēts, ka minētais skelets varētu tikt pārdots par astoņiem miljoniem ASV dolāriem. Ziņu portāls Barron's turklāt ziņo, ka minētajā izsolē par šo trofeju notikusi aktīva sacensība gluži kā filmās, kur sākotnējā likme par šo skeletu bijusi “vien” trīs miljonu ASV dolāru apmērā. Diemžēl gala pircējs pagaidām vēlējies palikt anonīms.

Šoreiz Davosas forumā ierodas krietni sliktākā omā

Šonedēļ Šveices pilsētiņā Davosā notiek ikgadējā pasaules vareno sanāksme. Tās laikā tiks gan rezumēti esošie, gan apspriesti nākamie pasaules nozīmīgākie izaicinājumi. Minētais forums šoreiz norisinās zem galvenās velkošās tēmas/nosaukuma «Globalization 4.0», kas paredz to, ka mūsdienu riskiem esot nepieciešami globāli risinājumi, gluži kā par spīti augošajam pretglobalizācijas sentimentam.

Vēl bagātāki

Davosas miljardieru pulciņš uz šo forumu šoreiz ierodas tik turīgs kā vēl nekad. Jau agrāk varēja teikt, ka Davosas foruma pašu bagātāko viena autobusa sastāvs kontrolē lielāku bagātību nekā 3,5 miljardi vienkāršo pasaules iedzīvotāju (jeb puse pasaules iedzīvotāju – nabagākā puse). Tikmēr šobrīd līdz ar pēdējo gadu aktuālo akciju pieaugumu daudziem pasaules korporatīvajiem līderiem savu bagātību ir izdevies audzēt vēl tālāk (pasaules bagātniekiem liela daļa kapitāla ir nobāzēta akcijās). Bloomberg apkopotie dati liecina, ka desmitiem Davosas regulāro dalībnieku bagātība kopš 2009. gada ir palielinājusies par 175 miljardiem ASV dolāru. UBS un PwC Billionaires Insights izceļ, ka globālā mērogā miljardieru bagātība no 2009. gada 3,4 triljoniem ASV dolāru jau 2017. gadā sasniegusi gandrīz 9 triljonus ASV dolāru. Pamatā gan jāpiebilst – tieši pirms 10 gadiem bija vērojams finanšu krīzes lielākais pesimisms un zemākie akciju cenu punkti. Dažkārt eksperti piebilst - finanšu krīzei postošāka ietekme bija tieši uz vienkāršo iedzīvotāju paradumiem, kuri, piemēram, no tām pašām akcijām baidījās vēl ilgi (un tādējādi palaida garām to fenomenālo atgūšanos).

Pasaules 1000 bagātākie miljardieri jau ir atguvušies no jaunā koronavīrusa pandēmijas postošās ietekmes uz ekonomiku, bet nabadzīgākajiem cilvēkiem būs nepieciešami vismaz desmit gadi, lai atgūtos, secināts starptautiskās humānās palīdzības organizācijas "Oxfam" ziņojumā.

Tūlītējā pandēmijas ietekme var izpausties kā ekonomiskās nevienlīdzības pieaugums gandrīz visās valstīs, teikts "Oxfam" ikgadējā ziņojumā par nevienlīdzību.

Pandēmijā lielie vēl lielāki un turīgie vēl turīgāki

Jau kopš pandēmijas sākuma tiek spriests par to, kādu burtu galu galā...

"Vīruss ir izgaismojis, vairojis un palielinājis esošo bagātību, dzimumu un rasu nevienlīdzību. Vairāk nekā divi miljoni cilvēku ir miruši un simtiem miljoniem iedzīti nabadzībā, kamēr daudzi no bagātajiem - personas un korporācijas - plaukst. Miljardieru bagātības atjaunojās pirmspandēmijas augstumos nieka deviņu mēnešu laikā, kamēr pasaules nabadzīgāko cilvēku atkopšanās var ilgt vairāk nekā desmit gadus," norādīts ziņojumā.

Deviņu mēnešu laikā no pērnā gada marta līdz decembra beigām miljardieru bagātība pieaugusi par 3,9 triljoniem ASV dolāru, teikts ziņojumā.

Tikmēr nabadzībā dzīvojošo cilvēku skaits pasaulē pērn varētu būtu pieaudzis līdz 500 miljoniem, norādījusi "Oxfam"

Svinīgā attālinātā ceremonijā apbalvoti aptaujas "TOP darba devējs" labākie un populārākie aizvadītā gada darba devēji, pie kuriem darba ņēmēji visvairāk vēlētos strādāt, informē CV-Online Latvia.

Pirmo reizi aptaujas vēsturē tika noteikti labākie darba devēji arī salīdzinoši jaunā un strauji augošā biznesa nozarē – starptautisko biznesa pakalpojumu sektorā.

Kopumā "TOP darba devējs 2020" sarakstā ir vērojamas vairākas izmaiņas salīdzinoši ar iepriekšējiem gadiem, piemēram, vislielākais unikālo uzņēmumu skaits, ko respondenti norādījuši, visvairāk jaunu uzņēmumu sarakstā, kas iekļuvuši TOP 50, tāpat arī būtiski, ka vairākiem uzņēmumiem šogad iegūto vietu noteica vien pāris balsu pārsvars.

"Vērtējot pagājušā gada rezultātus, secinām, ka uzņēmumi, kas centušies rast radošus risinājumus, lai pielāgotos krīzes situācijai, un ir mērķtiecīgi rūpējušies par iekšējās kultūras saglabāšanu uzņēmumā, ir saņēmuši augstāku novērtējumu. Par spīti neprognozējamajai situācijai un atšķirībā no finanšu krīzes, šoreiz darba devēju vidū vērojām centienus pēc iespējas saglabāt līdzšinējo darbavietu skaitu un darbinieku atalgojuma līmeni, kas pozitīvi ietekmēja šo darba devēju pozīcijas.Turklāt, laikā, kad satiekamies retāk un ilgstoši strādājam attālinātā darba režīmā, vislielākā nozīme ir atbalstam, sadarbībai un citiem cilvēciskajiem faktoriem. Šis laiks uzskatāmi parāda darba devēja vērtības un rūpes par darbiniekiem. Uzņēmumi, kuru vērtības ir balstītas sadarbībā, atbalstā un izpalīdzībā, un kas tās veiksmīgi iedzīvina darbinieku ikdienas rutīnās, tiek vērtēti augstāk", "TOP darba devējs 2020" rezultātus komentē Aivis Brodiņš, CV-Online Latvia vadītājs.

Latvijas 500 lielākie uzņēmumi pagājušajā gadā kopā apgrozījuši 31,2 miljardus eiro, kas ir jauns apgrozījuma rekords TOP 500 vēsturē

Jauns TOP 500 rekords sasniegts arī kopējos peļņas rādītājos – 1,9 miljardi eiro. Tā liecina Dienas Biznesa un Lursoft kopdarbībā veidotā lielāko uzņēmumu saraksta rezultāti. Diezgan interesanti ir salīdzināt šos skaitļus ar pēdējās desmitgades neveiksmīgāko periodu – 2009. gadu, kas finanšu datos iezīmēja krīzes kulmināciju.

Tad TOP 500 uzņēmumi kopā apgrozīja vien 19,7 miljardus eiro, bet nopelnīja 751,1 miljonu eiro, savukārt kopējie zaudējumi sasniedza 1,47 miljardus eiro. Attiecīgi 2017. gadā kopējie zaudējumi bija vairs tikai 99,3 miljoni eiro. Patiesībā jau šī summa ir daudzkārt mazāka, jo teju puse no visa 2017. gada kopējo zaudējumu apjoma ir viena uzņēmuma «nopelns», un tā ir AS Norvik banka, kuras kontā pērn bija mīnus 43,9 miljoni eiro.