Valdība otrdien atbalstīja Finanšu ministrijas (FM) sagatavoto informatīvo ziņojumu par valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzi un izdevumu pārskatīšanas rezultātiem 2025., 2026., 2027. un 2028.gadam, kurā valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 12,195 miljardu eiro apmērā.

Salīdzinot ar pērn apstiprināto 2025.gada ietvaru, izdevumi palielināti par 122,8 miljoniem eiro.

Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2024.gadam pērn bija aprēķināti 11,237 miljardu eiro apmērā, un 2025.gada valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi plānoti par 8,5% lielāki.

Valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi 2025.gadam aprēķināti 4,754 miljardu eiro apmērā, kas, salīdzinot ar pagājušā gada ietvaru 2025.gadam, ir palielinājums par 64,3 miljoniem eiro. Savukārt izdevumu pārskatīšanas rezultātā 2025.gada budžetā konstatēts iekšējais resurss 138,1 miljona eiro apmērā.

Vienlaikus ar izdevumu pārskatīšanu valsts budžeta izdevumu plānošanā katru gadu tiek noteikti arī valsts pamatbudžeta un valsts speciālā budžeta bāzes izdevumi. Valsts pamatbudžeta bāzes izdevumi 2026.gadam aprēķināti 12,154 miljardu eiro apmērā. Salīdzinājumā ar ietvaru 2026.gadam izdevumi palielināti 598,8 miljonu eiro apmērā. Savukārt 2027.gadam izdevumi noteikti 11,589 miljardu eiro apmērā un 2028.gadam 11,332 miljardu eiro apmērā.

Lielu rezonansi izraisījušās Ieslodzījuma vietu pārvaldes prognozes, ka šā gada laikā aptuveni 30% no ieslodzītajiem saistībā ar Krimināllikuma grozījumiem atgriezīsies brīvībā nav pamatotas, uzskata Probācijas dienesta vadītājs Aleksandrs Dementjevs.

Sarunā ar Latvijas Radio A. Dementjevs norādīja, ka, viņaprāt, ir sacelta nepamatota ažiotāža, jo katru gadu no ieslodzījumu vietām iznāk aptuveni no diviem līdz diviem ar pusi tūkstošiem cilvēku.

«Tie cipari, kas izskanējuši televīzijā un masu medijos, ir aptuveni tie paši, kas katru gadu. No 1. aprīļa stājas spēkā Krimināllikuma grozījumi, tiks pārskatīti sodi un šis skaitlis varētu palielināties, bet noteikti ne par diviem tūkstošiem,» sacīja Probācijas dienesta vadītājs.

Viņš uzsvēra, ka dienests ir pētījis situāciju, un apzinājis visas tās ieslodzījumā esošās personas, uz kurām varētu atteikties likuma grozījumi – soda mīkstināšana vai atcelšana, ar tiesu saskaņoti lietu pārskatīšanas laiki.«Piemēram, Ludzā tas ir viens cilvēks – katrā reģionā tie varētu būt viens divi cilvēki, bet katrā gadījumā tie nav tūkstoši.» A. Dementjevs prognozēja, ka likuma grozījumu efektu varēs izbaudīt tikai pēc gadiem pieciem sešiem.

Ģenerālprokuratūra nu jau bijušajam Saeimas deputātam Askoldam Kļaviņam saistībā ar nelikumīgu transporta kompensācijas iegūšanu piemērojusi 120 stundas piespiedu darba un uzlikusi valsts budžetā atmaksāt gandrīz 10 000 eiro.

Sevišķi svarīgu lietu izmeklēšanas nodaļas prokurors pirmdien piemērojis priekšrakstu par sodu Kļaviņam par dienesta stāvokļa ļaunprātīgu izmantošanu un dienesta viltojuma izdarīšanu, aģentūru LETA informēja prokuratūras preses sekretāre Aiga Eiduka.

Apsūdzētais savu vainu atzina pilnībā un piekrita sodam - 120 stundām piespiedu darba, kā arī valsts budžetā iemaksāt noziedzīgi iegūtos līdzekļus 9948 eiro apmērā.

Kļaviņš aģentūrai LETA piemēroto sodu nekomentēja un arī nevēlējās atbildēt uz citiem jautājumiem.

Likumā teikts, ja prokurors, ņemot vērā izdarītā noziedzīga nodarījuma raksturu un radīto kaitējumu, personu raksturojošus datus un citus lietas apstākļus, ir guvis pārliecību, ka šai personai nevajadzētu piemērot brīvības atņemšanas sodu, taču to nevar atstāt nesodītu, viņš var pabeigt kriminālprocesu, sastādot priekšrakstu par sodu.

No 2008.gada 1.janvāra Latvijā stāsies spēkā virkne izmaiņu nodokļu likumos, kā arī citos normatīvajos aktos, kas ir Finanšu ministrijas atbildības sfērā, liecina ministrijas sniegtā informācija medijiem.

Nodokļu politikas jomā:

·grozījumi likumā ''Par iedzīvotāju ienākuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nekustamā īpašuma nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījums likumā ''Par zemes reformu Latvijas Republikas pilsētās'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 6.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par akcīzes nodokli'' (pieņemts Saeimā 2007.gada 8.novembrī);

·grozījumi likumā ''Par nodokļiem un nodevām'' (stājās spēkā 2007.gada 12.decembrī);

·grozījumi likumā ''Par pievienotās vērtības nodokli'' (varētu stāties spēkā 2008.gada janvārī vai februāra sākumā);

·Elektroenerģijas nodokļa likuma pārejas noteikumi;

Deklarācija par Ministru kabineta iecerēto darbību - Nacionālajai izaugsmei un vienotībai

Mēs esam vienojušies strādāt Latvijas nacionālajai vienotībai un izaugsmei. Veidot Latviju, kuras sabiedrība ir izglītota, vesela, pārtikusi un droša par nākotni. Nostiprināt Latviju kā nacionālu, eiropeisku un demokrātisku valsti, kuru raksturo laba pārvaldība, cilvēktiesību un pamatbrīvību ievērošana, tiesiskums un sociālais atbildīgums, kas ietver arī rūpes par cilvēkresursu atjaunošanu un tautas ataudzi.

Mūsu pienākums ir nostiprināt latviešu valodu, latvisko kultūrtelpu un nacionālo identitāti, vienlaikus esot tolerantiem un rūpējoties par visu Latvijā dzīvojošo tautību kultūras pienesumu, jo daudzveidība ir bagātība.

2007. gada 9 mēnešos Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gada janvārī – septembrī kravu apgrozība ostās bija 47,2 milj. t kravu, kas ir par 4,1 % vairāk nekā 2006. gada 9 mēnešos, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 9 mēnešos nosūtīja 41,4 milj. t kravu, kas ir par 1,7 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – septembrī. Pieaudzis no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms. 2007. gada deviņos mēnešos no ostām nosūtīja 4 milj. t minerālmēslu – par 14,7 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gada janvārī – septembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – septembri, ir palielinājies 1,5 reizes un tas bija 1 milj. t. Arī no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms 2007. gada janvārī – septembrī ir palielinājies un tas bija 16,2 milj. t, kas ir par 4,6 % vairāk nekā 2006. gada janvārī - septembrī. Bez tam 2007. gada 9 mēnešos no ostām nosūtīja arī 3,6 milj. t kokmateriālu, kas ir par 2,8 % vairāk nekā iepriekšējā gada attiecīgajā periodā. No ostām nosūtīto ogļu apjoms 2007. gada 9 mēnešos bija 10,4 milj. t, kas ir par 9,3 % mazāk nekā 2006. gada attiecīgajā periodā.

Pagājušajā gadā ar piespiedu darbu notiesātie darba devējiem ļāva ietaupīt vismaz 333 461 latu, liecina Valsts probācijas dienesta (VPD) apkopotā informācija.

Pagājušajā gadā piespiedu darbos tika nodarbinātas 6262 notiesātie, kuri nostrādāja 307 905 darba stundas, un tas darba devējiem ļāva ietaupīt vismaz 333 461 latu.

Pērn visvairāk – 30% gadījumu – piespiedu darbi piemēroti par zādzību, krāpšanu un piesavināšanos nelielā apmērā, bet 21% gadījumu – par transportlīdzekļa vadīšanu reibumā, savukārt 7% par narkotisko un psihotropo vielu neatļautu iegādāšanos, glabāšanu un realizēšanu nelielā apmērā un narkotisko un psihotropo vielu lietošanu bez ārsta norīkojuma.

Pagājušajā gadā tika pieprasīti 696 izlīgumi, kas ir par 256 izlīgumiem jeb 37% vairāk nekā 2010.gadā. Tāpat kā iepriekšējos gados, visvairāk izlīgumu tika organizēti par mazāk smagiem noziegumiem – 40%.

2007. gadā Latvijas ostās pārkrauto kravu apjoms, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo laika periodu, ir palielinājies. 2007. gadā kravu apgrozība ostās bija 62.4 milj. t kravu, kas ir par 4.9 % vairāk nekā 2006. gadā, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

No ostām 2007. gada 12 mēnešos nosūtīja 55.2 milj. t kravu, kas ir par 4 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī.

Pieaudzis no ostām nosūtīto naftas produktu apjoms. 2007. gada janvārī – decembrī no ostām nosūtīja 21.1 milj. t naftas produktu, kas ir par 7.1 % vairāk nekā 2006. gada janvārī – decembrī. No ostām nosūtītās jēlnaftas apjoms 2007. gadā, salīdzinot ar iepriekšējā gada janvāri – decembri, ir palielinājies par 3.4 % un tas bija 1.2 milj. t. Arī no ostām nosūtīto minerālmēslu apjoms ir pieaudzis. No ostām nosūtīja 5.2 milj. t minerālmēslu – par 1.1 % vairāk nekā 2006. gada attiecīgā periodā, kā arī 4.6 milj. t kokmateriālu un 14.6 milj. t ogļu, kuru apjoms palicis 2006. gada līmenī.

Jūrmalas pašvaldībā plānotās aktivitātes

no 10. līdz 20. septembrim

10.09.2007 Viesojas žurnālistu delegācija no Zviedrijas

Jūrmalā

10.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

11.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

11.09.2007, 11:00 Preses konference "2007.gada kultūras un sporta pasākumu kalendārs septembrim - decembrim un tūrisma piedāvājums Jūrmalā"

Uz kuģīša "Vecrīga"

11.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

11.09.2007, 14:30 Sociālās palīdzības komisijas sēde

Labklājības pārvaldē, Mellužu pr.83

12.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Pils ielā 1 sabiedriskās apspriedes otrais posms

Būvvaldē Edinburgas prosp. 75, domē Jomas ielā 1/5

03.09.2007 Zinību diena

Jūrmalas pilsētas izglītības iestādes

03.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksmes

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

04.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1

04.09.2007, 12:00 Ēku un būvju tehniskā stāvokļa novērtēšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

04.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75.

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Salacas iela 1/3 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Būvvaldē, Edinburgas prosp. 75

05.09.2007 Sākas detālplānojuma zemesgabalam Tallinas ielā 26 sabiedriskās apspriedes pirmais posms

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Šodien valdība atbalstīja Ekonomikas ministrijas (EM) izstrādāto informatīvo ziņojumu «Latvijas Enerģētikas ilgtermiņa stratēģija 2030 - konkurētspējīga enerģētika sabiedrībai» («Stratēģija 2030»). Tās virsmērķis ir veicināt ekonomikas konkurētspēju, veidojot sabalansētu, efektīvu, ekonomiski, sociāli un ekoloģiski pamatotu, uz tirgus principiem balstītu enerģētikas politiku.

EM sākusi darbu arī pie nepieciešamo normatīvo aktu un plānošanas dokumentu izstrādes, lai sasniegtu «Stratēģijā 2030» definētos Latvijas enerģētikas politikas ilgtermiņa mērķus. Taps vairāki grozījumi Ministru kabineta noteikumos, likumos, kā arī, balstoties uz «Stratēģijā 2030» noteiktajiem pamatvirzieniem, līdz 2014.gada 1.maijam tiks izstrādātas detalizētākas enerģētikas politikas pamatnostādnes laika periodam no 2014. līdz 2020.gadam.

«Esmu gandarīts, ka beidzot ir noslēdzies ilgais un sarežģītais stratēģijas tapšanas process, lai kopīgiem spēkiem, vienojot nozares ekspertus, uzņēmējus un politikas veidotājus, nodrošinātu enerģētikas sektora attīstībai un ilgtspējai tik svarīgo ilgtermiņa redzējumu. «Stratēģijā 2030» paredzētie rīcības virzieni noteikti tādi, lai efektīvākajā veidā sasniegtu tās galveno mērķi - konkurētspējīgas Latvijas ekonomikas attīstība,» norāda ekonomikas ministrs Daniels Pavļuts.

no 17. līdz 27. septembrim

17.09.2007, 10:00 Struktūrvienību vadītāju sanāksme

Domē, Jomas ielā 1/5

17.09.2007, 15:00 Nekustamā īpašuma iznomāšanas un izīrēšanas komisija sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Uzņēmējdarbības licencēšanas un individuālā darba komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 09:00 Bāriņtiesas sēde

Bāriņtiesā, Dubultu pr.1 lit.1

18.09.2007, 10:00 Privatizācijas komisijas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 13:00 Rakšanas atļauju izsniegšanas komisijas sēde

Būvvaldē, Edinburgas pr.75

18.09.2007, 14:00 Veselības aprūpes plānošanas konsultatīvā padome

Domē, Jomas ielā 1/5

18.09.2007, 15:00 Sociālo, izglītības un kultūras jautājumu komitejas sēde

Domē, Jomas ielā 1/5

Saeima 17.februārī konceptuāli atbalstīja valdības virzīto likumprojektu "Par valsts budžetu 2023.gadam un budžeta ietvaru 2023., 2024. un 2025.gadam", kurā 2023.gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 12,721 miljarda eiro apmērā, savukārt izdevumi - 14,673 miljardu eiro apmērā.

Kā priekšlikumu iesniegšanas pēdējā diena noteikta pirmdiena, 20.februāris.

Tāpat deputāti konceptuāli atbalstīja grozījumus vairākos saistītajos likumos - Pasta likumā, likumā "Par piesārņojumu", Izglītības likumā, likumā "Par valsts pensijām", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, Bērnu tiesību aizsardzības likumā, Valsts sociālo pabalstu likumā, Gada pārskatu un konsolidēto gada pārskatu likumā, Valsts kultūrkapitāla fonda likumā, Civilās aizsardzības un katastrofas pārvaldīšanas likumā, likumā "Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām", likumā "Par sociālo drošību" un Ceļu satiksmes likumā.

Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra (LIAA) rīko semināru ciklu Atbalsta iespējas komercsabiedrībām, kas līdz gada beigām notiks visās 26 Latvijas rajonu pašvaldībās un noslēgsies decembrī ar konferenci Rīgā, Db.lv informēja LIAA.

Semināros apmeklētājiem ir iespēja iepazīties ar plānotajām Valsts atbalsta programmām no 2007.-2013.gadam - Atbalsts ieguldījumiem attīstībā īpaši atbalstāmajās teritorijās, Atbalsts nodarbināto apmācībām, Augstas kvalifikācijas darbinieku piesaiste un citām, kā arī uzzināt par valsts atbalsta programmas Dalība starptautiskās izstādēs un tirdzniecības misijās pamatnosacījumiem.

Semināru mērķis ir sniegt uzņēmējiem precīzu un aktuālu informāciju par LIAA administrētajām programmām, kā arī atbildēt uz neskaidrajiem jautājumiem, lai uzņēmēji būtu gatavi savlaicīgi sagatavot un iesniegt kvalitatīvus projektus VAP līdzekļu apgūšanai.

Saeima ceturtdien pēc aptuveni diennakti garas sēdes, debatēs pavadot arī visu nakti, galīgajā lasījumā pieņēma šā gada valsts budžetu un budžeta ietvaru nākamajiem trim gadiem.

Par budžetu nobalsoja 52 deputāti, bet pret bija 39 parlamentārieši.

Budžeta skatīšanas gaitā parlaments noraidīja visus opozīcijas priekšlikumus, bet atbalstīja vairākus valdības un ministriju priekšlikumus par izmaiņām kopā ap 10 miljonu eiro apmērā. Tāpat nolemts ap 135 000 eiro piešķirt Centrālās vēlēšanu komisijas darbinieku atalgojuma palielināšanai.

Darbs pie budžeta likumu pakotnes galīgajā lasījumā un ar to saistīto jautājumu skatīšanas sākās 8.martā plkst.9 no rīta. Debatēm iestiepjoties naktī, tika saīsināts izteikšanās ilgums un daudz repliku veltīts darba kvalitātes trūkumam šādos apstākļos, taču budžeta skatīšana tika turpināta. Iepriekšējos gados līdzīga prakse - budžeta skatīšana visu nakti - ir saņēmusi nopēlumus kā neauglīga, ir mēģināts no tās atteikties un budžetu skatīt vairākas dienas pēc kārtas, taču šoreiz deputāti atgriezās pie "nakts sēdes tradīcijas".

Ir maz ticams, ka nākamajā gadā akciju cenas sagaida straujš uzplaukums, taču Money CNN eksperti ir atraduši 10 akcijas, kurām ir perspektīva augt pat, ja tirgi neaugs.

Kods: MA

Tirgus kapitalizācija: 30 miljardi dolāru

Ienākumi 2008. gadā: 5 miljardi dolāru

P/E attiecība: 18*

Dividenžu ienesīgums: 0.3 %

Tādam no patērētājiem atkarīgam uzņēmumam kā MasterCard 2009. gads bijis pārsteidzoši labs. Tomēr sliktākajā ekonomiskajā stāvoklī kopš Lielās Depresijas laikiem, MasterCard ne tikai izdevies palielināt ienākumus par 1 % triju ceturkšņu laikā (jo patērētāji kredītkartes lieto vairāk), bet arī palielināja operatīvo peļņu par 24 % (palielinot komisijas maksas un samazinot mārketinga izmaksas). Tas notika tad, kad patērētāji netērējās. Tomēr patlaban ir zīmes, ka maciņi atkal varētu tikt atvērti. Viens faktors, kas par to liecina, ir – MasterCard darījumu skaits ir pārstājis kristies. Tas nozīmē, ka MasterCard ienākumi pieaugs, uzskata analītiķi.

Saeimas vairākums 16.novembrī konceptuāli atbalstīja likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam".

Tāpat konceptuāli atbalstīti grozījumi 19 saistītajos likumos - Sporta likumā, Enerģētikas likumā, likumā "Par iedzīvotāju ienākuma nodokli", likumā "Par akcīzes nodokli", Mikrouzņēmumu nodokļa likumā, Publiskas personas mantas atsavināšanas likumā, likumā "Par nodokļu piemērošanu brīvostās un speciālajās ekonomiskajās zonās", Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā, likumā "Par valsts sociālo apdrošināšanu", Valsts aizsardzības finansēšanas likumā, Dabas resursu nodokļa likumā, Pievienotās vērtības nodokļa likumā, Uzņēmumu ienākuma nodokļa likumā, Likumā par budžetu un finanšu vadību, likumā "Par valsts pensijām", Bērnu tiesību aizsardzības likumā, likumā "Par izložu un azartspēļu nodevu un nodokli", Augstskolu likumā un Starptautisko un Latvijas Republikas nacionālo sankciju likumā.

Saeima šodien galīgajā lasījumā sāks skatīt 2024.gada valsts budžeta projektu un to pavadošos likumus.

Ar budžetu saistītajā likumu izmaiņu paketē ir vairāki tādi, kas izraisījuši plašas debates, piemēram, grozījumi Pievienotās vērtības nodokļa likumā, kur lielākie strīdi ir par PVN lauksaimniecības produktiem. Deputāti visvairāk priekšlikumu ir iesnieguši tieši ar nodokļiem saistītajiem likumiem - par iedzīvotāju ienākuma nodokli, par akcīzes nodoklim par uzņēmumu ienākuma nodokli un PVN likumā.

No šo likumprojektu pieņemšanas gaitas būs atkarīgs, vai šodien izdosies sākt skatīt likumprojektu "Par valsts budžetu 2024.gadam un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026.gadam" un tam iesniegtos priekšlikumus.

Tieši budžeta projektam deputāti ir iesnieguši ap 350 priekšlikumus. Deputātu budžeta ieceru summas sasniedz ap 5 miljardus eiro, taču valdība ir atbalstījusi tikai Saeimas priekšsēdētājas Daigas Mieriņas (ZZS) priekšlikumu par 150 000 eiro samazināt Saeimas izdevumus 2024.gadā. Valdošās koalīcijas politiķi ir solījuši, ka "deputātu kvotu", proti, salīdzinoši nelielu summu piešķiršanas pamatā valdošās koalīcijas deputātu atbalstītiem projektiem, šogad nebūšot.

Šodien Ministru kabinets apstiprināja kārtību, kādā Valsts probācijas dienests (turpmāk - VPD) organizē kriminālsoda - piespiedu darbs - izpildi. Noteikumu projektu izstrādājuši Tieslietu ministrijas un VPD speciālisti.

Noteikumi izstrādāti ar mērķi nodrošināt vienotu un kvalitatīvu piespiedu darba izpildes organizēšanas sistēmu visā Latvijā.

Kā teikts noteikumu anotācijā, VPD kopš 2006. gada jūnija organizē piespiedu darba izpildi visā Latvijas teritorijā. Pašlaik piespiedu darba izpilde notiek saskaņā ar Latvijas Sodu izpildes kodeksu, bet detalizētāks regulējums nav noteikts nevienā normatīvajā aktā, tāpēc nepieciešams izdot noteikumus.

Noteikumi izstrādāti, ņemot vērā pašlaik praksē sastopamās problēmas, kuras iespējams atrisināt, pilnveidojot tiesisko regulējumu. Izstrādātie noteikumi regulēs optimālo slodzi vienai dienesta amatpersonai, kura atbildīga par piespiedu darba izpildi. Pašlaik viens VPD darbinieks piespiedu darba izpildi organizē vienlaicīgi 35 piespiedu darba lietās, tomēr, sākot no 2011. gada, viena dienesta amatpersona varēs vienlaicīgi organizēt piespiedu darba izpildi ne vairāk kā 30 klientiem.

Ekonomisko lietu tiesa (ETL) šodien attaisnoja visus tā dēvētajā otrajā digitālās televīzijas krimināllietā apsūdzētos.

ETL tiesnesis Kaspars Vecozols žurnālistiem pēc sprieduma nolasīšanas skaidroja, ka visas personas tika apsūdzētas par krāpšanu lielā apmērā personu grupā, un, lai konstatētu šādas noziedzīgas darbības, ir jābūt cietušajam un zaudējumiem, kas nodarīti ar viltu vai maldu. No lietas materiāliem izrietējis, ka iespējamais cietušais ir SIA "Tet" (tolaik "Lattelecom"), bet pats uzņēmums šo cietušā statusu neatzinis, savukārt bijušās un esošās amatpersonas, kas tika pratinātas, norādījušas, ka nav nedz maldinātas, nedz arī līgumu noslēgšana panākta ar viltu, kā arī nekādi zaudējumi sabiedrībai neesot nodarīti.

"Pastāvot šādiem apstākļiem, tiesai nebija nekāda pamata atzīt [apsūdzētos] par vainīgiem krāpšanā," skaidroja tiesnesis.

Rīgas pilsētas tiesa šodien bijušo Saeimas deputātu Jāni Ādamsonu atzina par vainīgu apsūdzībās par spiegošanu Krievijas labā un piesprieda cietumsodu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem, informēja Tiesu administrācijā.

Pirmās instances tiesa Ādamsonu notiesāja par četru noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu, tostarp par svešas mantas iegūšanu ar viltu nelielā apmērā, šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas, sodot ar brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem, īslaicīgu brīvības atņemšanu uz diviem mēnešiem un īslaicīgu brīvības atņemšanu uz trīs mēnešiem.

Daļēji saskaitot piespriestos sodus, Ādamsonam noteica galīgo sodu - brīvības atņemšanu uz astoņiem gadiem un sešiem mēnešiem ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Savukārt Krievijas pilsoni, bijušo VDK darbinieku Genādiju Silonovu par spiegošanu tiesa notiesāja un sodīja ar brīvības atņemšanu uz septiņiem gadiem un sešiem mēnešiem, ar probācijas uzraudzību uz diviem gadiem.

Latvijas Radio Ziņu dienests izteicis neuzticību Latvijas Radio valdei, vienlaikus pieprasot tās atkāpšanos vai atbrīvošanu, informēja uzņēmumā.

Ziņu dienesta darbinieki ar atklātu vēstuli par situāciju uzņēmumā vērsušies pie Latvijas Radio valdes, Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP), Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas, Kultūras ministrijas, Ministru kabineta, Latvijas Valsts prezidenta Egila Levita un plašsaziņas līdzekļiem.

Vēstulē uzsvērts, ka Latvijas Žurnālistu asociācijas 2017.gada nogalē paustās bažas par Latvijas Radio vadības izvēli, tostarp valdes locekļa amatā ieceļot ar politisku partiju saistītu cilvēku, ir piepildījušās.

«Pašreizējās Latvijas Radio vadības bezdarbība un apzināta rīcība liecina, ka tās interesēs nav spēcīgs un neatkarīgs sabiedriskais radio kā neatņemama demokrātijas sastāvdaļa. Vēl vairāk - kopš pašreizējās valdes darba sākuma Latvijas Radio vadība ir ne tikai pieļāvusi būtisku Ziņu dienesta novājināšanu, bet pat apzināti rīkojusies kaitnieciski, graujot Ziņu dienestu, no kura vistiešāk un visvairāk Latvijas Radio ir atkarīga sabiedrības informētība un drošība,» teikts vēstulē.

Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) norāda uz vairākiem trūkumiem Klimata un enerģētikas ministrijas (KEM) izstrādātajā Enerģētikas stratēģijā 2050.gadam, aģentūru LETA informēja LDDK pārstāvji.

LDDK pārstāvji pauž, ka stratēģijas forma un saturs vairāk atgādina informatīvu ziņojumu, un, lai to sauktu par stratēģiju, nepieciešami vairāki precizējumi un papildinājumi.

LDDK pēc savu biedru un ekspertu viedokļu apkopošanas nosūtījusi KEM atzinumu, piedāvājot gan konceptuālus, gan specifiskus komentārus stratēģiskā dokumenta uzlabošanai.

LDDK ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs norāda, ka stratēģijās ir jābūt skaidriem izvērtēšanas posmiem un pielāgošanās procedūrām.

Vienlaikus LDDK ieskatā, lai KEM piedāvājumu pārveidotu no informatīva ziņojuma par stratēģijas cienīgu dokumentu, ir nepieciešams ņemt vērā kritiku un ieteikumus.

Darba devējus pārstāvošā organizācija norāda, ka nav atbalstāma stratēģijas bieža pārskatīšana - tas liek domāt par dokumenta nepatstāvību un mazina tiesisko paļāvību iekļautajiem mērķiem un plānotajām politikām.

Lursoft veido personu Publicitātes indeksu, kas rāda, cik bieži personas tiek minētas Latvijas laikrakstos. Publicitātes indeksa veidošanā par pamatu tiek ņemtas Lursoft laikrakstu bibliotēkā iekļautās publikācijas.

Fizisko personu Lursoft TOP 10 pēdējā mēneša laikā (09/2007):

1. Kalvītis Aigars 203

2. Zatlers Valdis 166

3. Emsis Indulis 114

4. Štokenbergs Aigars 114

5. Rivža Baiba 91

6. Šlesers Ainārs 83

7. Godmanis Ivars 81

8. Spurdziņš Oskars 79

9. Slakteris Atis 74

10. Grūtups Andris 69

Laika posms no 01.09.2007 līdz 30.09.2007.

Indekss norāda rakstu skaitu, kuros pieminēta persona noteiktajā laika posmā.

Informācijai:

Fizisko personu Lursoft TOP 10 pēdējā mēneša laikā (09/2007):

http://www.lursoft.lv/library?Form=LIBPIM&Token=

Politisko organizāciju Lursoft TOP pēdējā mēneša laikā (09/2007):