Francija uzstās, ka atalgojuma ierobežojumi jāievieš visās «lielā divdesmitnieka» valstīs, jo ja tos ieviesīs tikai Francija, tad visi šo valsti pametīšot, uz Francijas prezidenta Nikolā Sarkozī sacīto atsaucas Vedomosti.

Pēc jaunajiem noteikumiem, baņķieriem bonusu izmaksa tiks izstiepta trīs gadu garumā. Ideja par lielāko banku vadītāju un galveno menedžeru ienākumu kontroli pieder bijušajam Starptautiskā Valūtas fonda vadītājam Mišelam Kamdesjū. Sagaidāms, ka tā būs viena no galvenajām tēmām arī gaidāmajā G20 sanāksmē. Turklāt Francijas bankām būs jāpublicē algu informācija, ieskaitot datus par to, kā tiek novērtēta baņķieru darbības risks un efektivitāte. Pirmajā gadā paredzēts, ka baņķieri saņems ne vairāk kā trešdaļu no sev paredzētajiem bonusiem, bet pārējās bonusu daļas izmaksa būs atkarīga no bankas darbības rezultātiem. Pēc N. Sarkozī izteikumiem par to, ka šādi noteikumi jāpiemēro arī citās G20 valstīs, gan sagaidāms, ka īpaši lielu pretestību varētu izrādīt Lielbritānija un ASV. Tomēr Lielbritānija arī pati cīnās ar baņķieru bonusiem, pirms divām nedēļām ieviešot tā dēvēto bonusu kodeksu. Savas idejas šajā virzienā izstrādājusi arī Vācija.

Lai motivētu darbiniekus, uzņēmumu vadītājiem jāņem vērā dažādi aspekti, tostarp dažādu stimulu efektivitāte un to reālās izmaksas. Prakse rāda, ka vislabākie rezultāti tiek sasniegti, kad bonusi tiek pielāgoti darbinieku vēlmēm.

Populārākie bonusi ir konkurētspējīgs atalgojums, piemaksas par sasniegumiem, profesionālās izaugsmes iespējas, veselības apdrošināšana, elastīgs darba laiks, kā arī uz uzņēmuma rēķina nodrošināta ēdināšana un transports.

Naudas prēmijas ir efektīvas, bet ar lieliem nodokļiem

Viens no populārākajiem un darbinieku visaugstāk novērtētajiem stimuliem ir naudas prēmijas. Šīs prēmijas var izmaksāt katru gadu, pusgadā, ceturksnī vai pat reizi mēnesī. Bieži vien tās piešķir, pamatojoties uz sniegumu, darba kvalitāti vai sasniegtajiem rezultātiem. Taču svarīgi atzīmēt, ka gada vai ceturkšņa prēmijas tiek apliktas ar nodokli līdzīgi kā parastā alga: tiek piemērots iedzīvotāju ienākuma nodoklis (IIN) 20% vai 23% (31%) apmērā un valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas (10,50% darbinieka daļa + 23,59% darba devēja daļa).

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Eiropas Komisija (EK) pieņēmusi priekšlikumu pagarināt termiņu PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai par 2009. gadu no 2010. gada septembra līdz 2011. gada martam.

Ņemot vērā to, ka dalībvalstis novēloti īstenojušas jauno PVN atmaksas procedūru, kas stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, EK ierosinājusi atvēlēt nodokļu maksātājiem ilgāku laiku PVN atmaksas pieteikumu iesniegšanai. EK ierosinājusi arī saskaņot dažas iezīmes valstu PVN atmaksas elektroniskajos portālos, lai uzlabotu to sadarbspēju un pieejamību nodokļu maksātājiem.

PVN atmaksas direktīva stājās spēkā 2010. gada 1. janvārī, un tajā paredzēta PVN atmaksa par darījumu izmaksām, kas nodokļu maksātājiem radušās dalībvalstī, kurā tie nav reģistrēti. Ar direktīvu ievieš elektronisku sistēmu, kuru izmantojot nodokļu maksātājs iesniedz atmaksas pieteikumu portālā, kas izveidots dalībvalstī, kurā šis nodokļu maksātājs ir reģistrēts. Dalībvalstīm bija jānodrošina, ka šis elektroniskais portāls ir pieejams no 2010. gada 1. janvāra.

Laikmetā, kad nauda ir tikai dažu klikšķu attālumā, jābrīdina: izmantojot aizdevumus, privātpersonām ir obligāti jāpieiet aizņēmumam ļoti piesardzīgi un atbildīgi. Lai gan ātrais kredīts var būt glābšanas riņķis nepieciešamības gadījumos, ir ļoti svarīgi saprast, ka tas ir saistīts ar finansiālām saistībām un iespējamām ilgtermiņa sekām. Šī raksta mērķis ir sniegt būtiskus padomus personām, kuras apsver iespēju aizlienēties, uzsverot apzināta lēmuma un atbildīgas aizņemšanās nozīmi.

Izpratne par nepieciešamību:

Pirms uzsākt aizdevuma saņemšanu un sameklēt aizdevēju, svarīgi ir kritiski izvērtēt jūsu vajadzības. Aizdevumus nevajadzētu uztvert kā gadījuma risinājumu ikdienas finanšu problēmām. Apsveriet, vai aizdevumi ir patiešām ļoti nepieciešami, varbūt tie ir izvēļu un kaprīžu kategorijā. Ja tas ir pēdējais, alternatīvu finanšu stratēģiju izpēte varētu būt saprātīgāka pieeja.

Pētīt un salīdzināt:

Visi aizdevumi nav vienādi, arī aizdevēji ir dažādi. Viņi piedāvā dažādus nosacījumus, procentu likmes un atmaksas struktūras. Veltiet laiku, lai izpētītu un salīdzinātu vairāku finanšu iestāžu priekšlikumus. Pievērsiet īpašu uzmanību gada procentu likmei, kas ietver gan procentu likmi, gan visas papildu maksas. Rūpīgs salīdzinājums nodrošina, ka aizņēmēji nodrošina visizdevīgākos nosacījumus, kas pielāgoti jūsu finansiālajiem apstākļiem.

Šā gada aprīlī, pamatojoties uz uzņēmēju iesniegtajām pievienotās vērtības nodokļa (PVN) deklarācijām un pārmaksu atmaksas pieprasījumiem, Valsts ieņēmumu dienests (VID) veicis PVN pārmaksas atmaksu 7378 nodokļu maksātājiem 45,69 miljonu latu apmērā.

Kā norāda VID – tas ir par 5,33 miljoniem latu jeb 13,2% vairāk nekā aizvadītā gada attiecīgajā periodā, kad VID PVN pārmaksas atmaksu veicis 6488 nodokļu maksātājiem un atmaksājis 40,36 miljonus latu.

Dienests skaidro, ka pārmaksu summas pieaugums galvenokārt skaidrojams ar nodokļu maksātāju deklarācijās norādītās pārmaksātās PVN summas pieaugumu, kā arī ar izveidoto pārmaksu atmaksas sistēmu, kura ļauj operatīvi izvērtēt pārmaksas pamatotību un veikt atmaksas.

VID arī akcentē, ka neskatoties uz šā gada aprīlī palielinājusies gan nodokļu maksātājiem atmaksātā PVN pārmaksas summa (par 13%), gan atmaksu skaits (par 11%), atmaksas laiks, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo periodu, ir samazinājies. Šā gada aprīlī PVN atmaksas veiktas vidēji divdesmit dienu laikā, kas esot vidēji par piecām dienām ātrāk nekā pirms gada.

Papildu labumi jeb bonusi, ko darba devējs sniedz darbiniekiem līdztekus algai jau kļuvuši par ierastu praksi. Taču nepietiek tikai ar to esamību – bonusiem vienlaikus jābūt saistošiem un ērti pielāgojamiem dažādām interešu grupām, citādi uzņēmumam nereti iznāk maksāt par to, ko darbinieki reāli neizmanto. Par savu pieredzi ieviešot ērtu un elastīgu bonusu darbiniekiem – veselības un labsajūtas pakalpojumu platformu “Stebby”, stāsta farmācijas uzņēmuma “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Plašas sporta pakalpojumu iespējas

“Pirms nonācām līdz “Stebby”, kā galveno bonusu darbiniekiem bijām piešķīruši veselības apdrošināšanu, taču vēlējāmies darbiniekus nodrošināt ar plašāku sporta pakalpojumu klāstu, nekā tas bija iespējams caur apdrošināšanu. “Stebby” lietot sākām pērn, un pašlaik to katru mēnesi aktīvi izmanto aptuveni 80% no visiem kolēģiem. Būtisks ieguvums no platformas ir plašais piedāvājums – caur to darbinieki var iegādāties ne vien dažādu sporta nodarbību apmeklējumus gan klātienē, gan tiešsaistē, bet arī slēpošanas trašu biļetes, nomāt sporta inventāru, doties dažādās pastaigu takās, kā arī izmantot citas pieejamās iespējas. Šis ieguvums īpaši nozīmīgs bija sākoties Covid-19 pandēmijai, kad ar platformas palīdzību dažādus sporta pakalpojumus arvien varējām turpināt nodrošināt saviem darbiniekiem, un nebija jāmeklē jauns risinājums, jo “Stebby” pieejamais sporta iespēju klāsts ir plašs un ērti pielāgojams dažādiem apstākļiem un sezonām,” stāsta “Omega Pharma Baltics” Baltijas komandas vadītāja un valdes locekle Evita Venslava.

Igaunijas ekonomikas izaugsmes blāvums un citi faktori liek bažīties arī par Latviju

Igaunija ir viens no lielākajiem Latvijas tirdzniecības partneriem, un tendences kaimiņos ietekmē Latvijas uzņēmumu eksportu. Turklāt vēsturiskās un kultūras tuvības dēļ Latvijai ir tendence ar nelielu nobīdi laikā arī valsts mērogā atkārtot igauņu jau pieredzēto, kas pašlaik nekas dižs nav. Igaunijas ekonomika pagājušajā gadā augusi vien par 0,7%, liecina Igaunijas statistikas pārvaldes IKP ātrais novērtējums. Tas krietni sarūgtinājis daudzus ekonomikas analītiķus, kas, kaut arī kaimiņvalsts ekonomikai pērn lēsa mazāku izaugsmi, tomēr nedomāja, ka tā noslīdēs zem 1% atzīmes.

Kvalitāte atmaksājas

Latvijas eksportētāji par noieta tirgu kaimiņos šobrīd nesūdzas un vien norāda, ka tajā, par spīti abu valstu tuvumam un ciešajai sadarbībai, nacionālās īpatnības ir jāņem vērā. Tā NP Foods Eesti mārketinga direktors Roberts Ēķis teic, ka «igauņi ir ļoti patriotiski, un tas izpaužas arī patēriņā». «Igaunijas tirgus ir ļoti piesātināts, un tajā valda augsta konkurence. Kvalitatīviem produktiem tajā gan ir iespējas, taču jāņem vērā, ka investīcijas tirgus apguvē nedos tūlītēju rezultātu.» Eksporta zīmoliem Igaunijas tirgū noteikti vēl ir brīvas nišas, uzskata R. Ēķis. Arī produktu pielāgošana vietējām tradīcijām un vērtībām ir nozīmīgs jautājums, lai konkurētu ar citiem zīmoliem. Piemēram, Gutta tradicionāli Igaunijā tiek uzskatīts par «savējo» un sasniedz savus izvirzītos mērķus. Viss ir atkarīgs no laika un naudas, ko uzņēmums ir gatavs veltīt savu mērķu sasniegšanai, stāsta R. Ēķis. Igaunijas prezidenta Tomasa Hendrika Ilvesa iemīļotā saldējuma ražotājs SIA Rūjienas saldējums DB teic, ka šogad attīstīs eksportu uz Igauniju, «un tad varēs spriest».

Šā gada pirmajos četros mēnešos kopējais distances aizdevumu kredītportfelis bija 88 miljoni eiro, no tiem 75,2% bija bez kavējuma, liecina Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas apkopotie dati.

Tas ir par 7% labāk nekā gadu iepriekš, kad pirmo sešu mēnešu kredītportfelī bez kavējuma bija 68,2% aizdevumu.

«Indikatīvie dati parāda, ka izmaiņas Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas stājās spēkā ar šā gada pirmo janvāri, ir devušas pozitīvu efektu – ir uzlabojušies kredītu atmaksas radītāji, samazinājies pagarinājumu apjoms, kā arī palielinājies kredītu skaits ar atmaksas grafiku, kas patērētājam ļauj vieglāk nokārtot uzņemtās saistības,» uzsver Latvijas Alternatīvo finanšu pakalpojumu asociācijas vadītājs Gints Āboltiņš, vienlaikus norādot, ka ir nepieciešams sagaidīt datus par pilnu gadu, lai varētu izdarīt pamatotus secinājumus.

Pēc tikšanās ar kancleru Alistēru Dārlingu (Alistair Darling) piecas lielākās Lielbritānijas bankas piekritušas ieviest ierobežojumus to bonusu sistēmās, tādējādi jaut tagad pieņemot G-20 ieskicēto programmu, ziņo Bloomberg.

Db.lv jau vēstīja, ka, ņemot vērā finanšu sektora lielo ietekmi uz šo krīzi, G20 samita dalībnieki vienojušies, ka pret baņķieru bonusiem jāvēršas stingrāk. G20 valstu līderi apspriedušies gan par to, ka banku sektoram nepieciešama lielāka uzraudzība un caurspīdīgums, gan par to, ka bonusu izmaksas lielums procentuāli būtu jāsamazina atkarībā no bankas finanšu rādītājiem.

A. Dārlings tikās ar kompensāciju komitejas vadītājiem no HSBC Holdings, Barclays, Lloyds Banking Group, Royal Bank of Scotland Group un Stabdard Chartered, lai vienotos par bonusu sitēmas ierobežojumiem.

Tikšanās laikā visu piecu banku pārstāvju parakstītais dokuments paredz ierobežotu naudas apmēru bonusiem bankas darbiniekiem, kā arī piemaksām to vadītājiem un tirgotājiem.

Lai gan valsts un pašvaldības daļēji kompensē iedzīvotājiem straujo apkures izmaksu pieaugumu, arī uzņēmēji var dot savu artavu, atbalstot savus darbiniekus un sedzot daļu no apkures un enerģijas tarifu kāpuma, norāda "McCANN" grupas partnere un biznesa attīstības direktore Ieva Danieljana.

“McCANN” grupa uzsāk darbinieku atbalsta programmu, rezervējot uzņēmuma budžetā līdzekļus 100 000 eiro apjomā, kas ļaus no šī gada novembra līdz nākamā gada aprīlim ik mēnesi 50 darbiniekiem izmaksāt 200 eiro “siltuma bonusu” enerģijas tarifu kāpuma kompensācijai. Šobrīd iniciatīva aptver pirmos 50 grupas uzņēmumu darbiniekus, ar mērķi šo iniciatīvu paplašināt.

Danieljana lēš, ka aptuveni puse no šīs summas gan būs jānomaksā nodokļos, jo šobrīd šāda veida kompensācijai tiek piemēroti visi darbaspēka nodokļi. Viņa pauž, ka daudz lielāka atsaucība no citu uzņēmumu puses būtu, ja valsts piedāvātu atvieglojumus, līdzīgi kā ar veselības, dzīvības un negadījumu apdrošināšanas polisēm, kurus neapliek ar papildu nodokļiem.

Pēdējo gadu laikā darba tirgum Latvijā attīstoties un augot arvien straujāk, manāms aizvien lielāks uzņēmumu pieprasījums pēc kvalificētiem speciālistiem, un nereti tas pārsniedz piedāvājumu. Šai tendencei kļūstot izteiktākai, pieaug arī uzņēmumu konkurence par darbinieku – gan piesaistīšanas procesā, gan motivēšanā palikt uzņēmumā ilgstoši. Savukārt tas mudina darba devējus meklēt iespējas, kā padarīt darba vidi pievilcīgāku darba ņēmējiem, tostarp, piemēram, attīstot un pilnveidojot darbinieku labumu grozu.

Darbiniekiem piedāvātie bonusi ir dažādi – sākot no bezmaksas tējas un kafijas un veselības apdrošināšanas, beidzot ar papildu atvaļinājuma dienām par uzņēmumā pavadīto laiku un citām ekstrām – taču arī šis segments aug un attīstās līdzi darbinieku vēlmēm un vajadzībām. Kā stāsta mākonī balstītā digitālo produktu lokalizācijas un tulkošanas risinājumu uzņēmuma “Lokalise” personāla un talantu piesaistes speciāliste Justīne Skudra, tad ne mazāk svarīgi par bonusu esamību ir to veids un piemērotība uzņēmuma darbinieku vajadzībām. Svarīgi, lai darba devējs sniegtu darbiniekiem labumus, kas iekļautu sevī elastīgas izvēles, un tās viegli būtu pielāgojamas darbiniekiem dažādās vecuma un interešu grupās.

G20 valstīm ir jāturpina strādāt, lai nodrošinātu ilgtspējīgu ekonomisko izaugsmi 2010. gadā, un ir maldīgi domāt, ka darbs jau padarīts, uzskata Lielbritānijas kanclers Alistērs Darlings (Alistair Darling).

Vācija un Francija G20 finanšu ministru tikšanās laikā šīs nedēļas nogalē vēlas ar G20 valstīm sākt apspriest «izejas stratēģiju», kas paredz pasākumus ekonomikas stimulēšanai.

Britu politiķis arī norādījis, ka franču plāns, kas paredz bonusu ierobežošanu baņķieriem, var būt darboties nespējīgs.

Bonusu likvidācija būs piektdienas, 3. septembra, G20 finanšu ministru tiekšanās dienaksārtībā vēl pirms G20 valstu vadītāju septembra sammita Pitsburgā.

Db jau rakstīja, ka, pēc jaunajiem noteikumiem, baņķieriem bonusu izmaksa tiks izstiepta trīs gadu garumā. Ideja par lielāko banku vadītāju un galveno menedžeru ienākumu kontroli pieder bijušajam Starptautiskā Valūtas fonda vadītājam Mišelam Kamdesjū. Sagaidāms, ka tā būs viena no galvenajām tēmām gaidāmajā G20 sanāksmē.

Kopš šī gada sākuma Valsts kases iekšējā aizņēmuma vērtspapīru izsolēs vērtspapīru kopējais pārdotais apjoms sasniedza 81.073 miljoni latu pēc nominālvērtības.

Trešdien, 4. jūnijā notika valsts iekšējā aizņēmuma vērtspapīru konkurējošās daudzcenu izsoles, bet ceturtdien, 5. jūnijā - valsts iekšējā aizņēmuma fiksētas likmes vērtspapīru izsoles tām vērtspapīru emisijām, kuras tika pārdotas konkurējošās izsolēs, Db.lv informē Valsts kases Finanšu resursu departamenta direktors Ģirts Helmanis

Valsts iekšējā aizņēmuma konkurējošās daudzcenu izsolēs vienlaicīgi tika piedāvāti četru dažādu termiņu vērtspapīri - īstermiņa parādzīmes ar dzēšanas termiņu 2009. gada 9. janvārī un 2009. gada 5. jūnijā, vidēja termiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2013. gada 14. martā, kā arī atkārtoti - ilgtermiņa obligācijas ar dzēšanas termiņu 2018. gada 10. augustā.

Igaunijas finanšu pakalpojumu uzraudzības iestāde devusi rīkojumu slēgt naudas atmazgāšanas skandālā iesaistīto Dānijas bankas «Danske Bank» Igaunijas filiāli.

Uzraudzības iestāde norādījusi, ka filiālei jābeidz darbība Igaunijā astoņu mēnešu laikā kopš rīkojuma saņemšanas un, pārtraucot darbību, tai jāņem vērā klientu intereses.

Patlaban visi klientu līgumi ir spēkā un klienti var turpināt izmantot «Danske Bank» Igaunijas filiāles pakalpojumus. Attiecību ar klientiem reorganizācija tiks veikta pakāpeniski astoņu mēnešu laikā. Banka pilnībā atmaksās visus noguldījumus. Tomēr tā nedrīkst piespiest klientus pārtraukt kredītlīgumus vai atmaksāt aizdevumus pirms termiņa, sacīts finanšu uzraudzības iestādes paziņojumā.

Tajā teikts, ka «Danske Bank» astoņu mēnešu laikā visi aizdevumu līgumi jānodod ar to nesaistītai bankai vai citai ar to nesaistītai juridiskai personai, kurai ir atļauja darboties Igaunijā, un tā turpinās apkalpot šos kredītlīgumus. Ja «Danske Bank» šādu kredītlīgumu pārņēmēju nespēj atrast, tai jāatrod cits likumīgs veids, kā šos aizdevumus turpināt apkalpot, lai klientu intereses tiktu adekvāti aizsargātas.

Igaunijas premjerministre Kaja Kallasa pirmdien paziņoja par līdzšinējās valdības demisiju pēc parlamenta jaunā sasaukuma darba uzsākšanas.

Kallasa paziņoja, ka saskaņā ar konstitūciju pašreizējā Reformu partijas, sociāldemokrātu un nacionālkonservatīvās partijas "Tēvzeme" veidotā valdība atkāpjas.

Demisionējusī valdība turpinās pildīt savus pienākumus līdz stāsies amatā jaunā valdība.

Kallasa tikusies ar prezidentu Alaru Karisu, kurš viņai kā vēlēšanās uzvarējušās partijas priekšsēdētājai piedāvājis veidot jauno valdību.

Pēc prezidenta teiktā, mēnesi ilgās sarunas par koalīcijas izveidi demonstrēja trīs politisko partiju kopīgo gribu valdīt kopā. "To man apstiprināja visas partijas, ar kurām es runāju. Šīm trim partijām parlamentā ir spēcīgs vairākums – 60 balsis. Tāpēc man nav vajadzīgas divas nedēļas, lai pieņemtu lēmumu. Turklāt uzskatu, ka jaunajai valdībai pēc iespējas ātrāk jāķeras pie darba, jo darāmā vēl ir daudz," sacīja Kariss.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās. «Ieguvēji no tā nebūs nedz uzņēmumi, nedz to vadītāji vai darbinieki, bet gan bankas un jo īpaši - nebanku kreditētāji,» uzskata SIA Leilands un Putnis valdes priekšsēdētājs Dzintars Putnis.

Atsevišķu shēmotāju dēļ vairums uzņēmēju zaudēs legālas iespējas izsniegt darbiniekiem aizdevumus dažādās dzīves situācijās.

Tāds ir vairāku aptaujāto uzņēmēju viedoklis. Savukārt LTRK viceprezidente Lienīte Caune vēlētos šī jautājuma kontekstā vērst uzmanību uz to, ka iedzīvotāju ienākumu nodokļa likuma anotācija šiem grozījumiem paredzēja, ka tie stāsies spēkā vienlaikus ar Komerclikuma izmaiņām par iespēju izmaksāt starpposmu dividendes, tomēr 3.lasījums vēl pat neesot bijis.

Sprūdža efekts

Daži aptaujātie normatīvo aktu grozījumus, kas būtiski ierobežo uzņēmumu aizdevumu izsniegšanu īpašniekiem, valdes locekļiem un darbiniekiem, vērtē kā atvadu sveicienu demisionējušajam vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministram Edmundam Sprūdžam, kurš arī aizņēmies naudu no sev piederošās kompānijas Sensum Solutions. Gadījumus, kad uzņēmuma īpašnieks aizņemas līdzekļus no uzņēmuma, nevar dēvēt par nodokļu optimizāciju, vasarā aģentūrai Leta stāstījis pats E. Sprūdžs.

Platforma Estateguru, kas piedāvā kredītus ar nekustamā īpašuma ķīlu, augustā atmaksās saņēmusi astoņus miljonus eiro, investoru peļņai sastādot vienu miljonu eiro. Jaunu aizdevumu apmērs augustā bija 6,3 miljoni eiro, no kuriem 1,2 miljoni eiro izsniegti Latvijā.

"Augusts bija darbīgs mēnesis, un, salīdzinot ar jūliju, pieauga gan izsniegto kredītu skaits, gan atmaksas, gan atgūtās kredītu summas," stāsta Estateguru izpilddirektors Mihkels Stamms (Mihkel Stamm). Pēc viņa teiktā, interesei par ar nekustamo īpašumu nodrošināto kredītu piedāvāšanu ir neliela pieauguma tendence, un augustā platformai pievienojās gandrīz tūkstotis jaunu investoru.

Visvairāk kredītu pagājušajā mēnesī finansēts Igaunijā, kopumā 2,9 miljonu eiro apmērā, kam seko Lietuva ar 1,9 miljoniem eiro un Latvija ar 1,2 miljoniem eiro. "Vasaras mēnešos investori turpināja būt aktīvi un aizdeva vairāk nekā 18 miljonus eiro jauniem nekustamo īpašumu projektiem," turpina Mihkels Stamms, norādot, ka kopējais ar platformas Estateguru starpniecību šajā gadā finansēto kredītu apjoms šobrīd sasniedzis 53 miljonus eiro.

Parex banka sindicētā kredīta aizdevējiem šomēnes maksās nevis 20 %, kā iepriekš plānots, bet 30 % no kopējā sindicētā aizdevuma, kas ir 232.5 miljoni eiro.

Arī Ministru kabinets piekritis Parex bankas sindicēto kredītu devēju piedāvātajam jaunajam kredītu atmaksas grafikam, saskaņā ar kuru šomēnes Parex banka atmaksās kreditoriem 30 % no 775 miljonu eiro sindicētā kredīta, 2010. gadā – 40 % jeb 310 miljonus eiro, bet 2011. gada maijā – atlikušos 30 %, pēc valdības slēgtās sēdes paziņoja Parex bankas valdes priekšsēdētājs Nils Melngailis. Viņš piebilda, ka šis variants ir labāks par citiem piedāvājumiem, piem., variantu, kas paredzēja šogad atdot 40 % no sindicētā kredīta.

Naudu sindicētā kredīta atmaksai Parex banka aizņemsies no Valsts kases, tomēr tikšot darīts viss iespējamais, lai šo aizdevumu Valsts kasei pēc iespējas ātrāk atmaksātu, tā N. Melngailis. Viņš arī atzina, ka svarīgi ir pēc iespējams ātrāk atrisināt jautājumu par sindicētā kredīta refinansēšanu, lai banka varētu atsākt normālu darbību.

Eksperti un Igaunijas amatpersonas paudušas šaubas par medijos publicētajiem datiem, kas liecina par Igaunijas uzņēmēju aizplūšanu uz Latviju.

Igaunijas mediji šomēnes vēstīja, ka šogad uz Latviju pārcēlušies daži simti līdz pat tūkstotim Igaunijas uzņēmumu, kurus piesaista Latvijā ieviestā mikrouzņēmumu nodokļu sistēma.

Saskaņā ar Lursoft datiem igauņi pēdējā gada laikā Latvijā izveidojuši 531 uzņēmumu.

Laikraksts Eesti Päevaleht, atsaucoties uz saviem informācijas avotiem, rakstīja, ka šādu kompāniju skaits varētu būt ap tūkstoti. Savukārt kāds cits informācijas avots vēsta, ka Latvijā šogad reģistrētas aptuveni 1500 Igaunijas kompānijas.

Biznesa konsultāciju uzņēmums Viatax, kas palīdz Igaunijas kompānijām reģistrēties Latvijā, laikrakstam Aripaev atklāja, ka divu mēnešu laikā tas palīdzējis 50 uzņēmumiem pārcelties uz Latviju.

Pelnījis miljonus, spēlējoties Latvijas nekustamā īpašuma tirgū, viņš tagad ceļ mājas Amerikā, bet to, kas pašlaik notiek Latvijā, sauc par laiku, kad beigušies Ziemassvētki. Tāds ir 29 gadus vecais uzņēmējs, basketbola kluba VEF dibinātājs, Latvijas basketbola savienības padomes loceklis Mārtiņš Lauva.

Sarunas sākumā Mārtiņš atgādina, ka vēl pirms gada teicis, ka vienīgā reālā iespējamā mūsdienu apokalipse ir finanšu krīze, jo pasaules finanšu sistēma uzbūvēta ļoti absurdā un gandrīz nepārvaldāmā veidā. Kā piemēru viņš min Čikāgas preču biržu, kur no dienā noslēgtiem daudzu miljardu darījumiem tikai 1 % ir reālas preces, bet pārējie 99 ir uz to procentu atvasinātie vērtspapīri. Tas pats notika ar nekustamo īpašumu ASV, skaidro Mārtiņš. «Iedomājies, kāds nabaga amerikānis maksā par savu māju kredītu 500 dolārus mēnesī, šo kredītu kāds smuki iepako un pārdod biržā, bet uz šī iepakojuma tiek uzcelta vesela piramīda ar atvasinātajiem vērtspapīriem, tā ka beigu beigās tāds Lehman Brothers, kurš bija piramīdas augšgalā, beigās pat nesaprata, ko īsti pērk. Te nu ir rezultāts. Lielākie cietēji īstenībā nav amerikāņi, jo tie iepakoja nekustamā īpašuma vērtspapīru portfeļus, bet Āzijas, Eiropas, Austrālijas, Japānas investīciju bankas, pensiju fondi, kas ieguldīja šajās investīciju bankās (Lehman Brothers, Chase Manhattan, Bearn Stearns utt.) vai arī aizdeva tām naudu. Tie, kas pārdeva vērtspapīrus, tagad sēž Havajās, dzer kokteili un ņirdz par to visu. Pašreizējās finanšu sistēmas pieredze ir šausmīgi īsa, kādi 30 – 40 gadi, kā reaģēt uz šādām krīzēm, vells viņu zina! Var tikai izteikt pieņēmumus.»

Labklājības ministrija ierosinājusi likumā noteikt, ka ienākumi, kurus darbinieki gūst, pārdodot akcijas, ko viņiem piešķīris darba devējs vai ar darba devēju saistīts uzņēmums, ir atbrīvoti no obligātajām sociālajām iemaksām.

Pašlaik spēkā esošie likumi noteic, ka darba devējiem un darbiniekiem sociālās iemaksas jāveic no visiem algotā darbā aprēķinātajiem ienākumiem, kas tiek aplikti ar iedzīvotāju ienākuma nodokli. Tomēr, kā norāda likumprojekta autori, darbinieki ienākumus no sev piešķirtu akciju pārdošanas var gūt arī laikā, kad vairs nav darba attiecībās ar darba devēju, kas viņiem piešķīris akcijas.

Minētie likuma Par valsts sociālo apdrošināšanu grozījumi vēl jāakceptē valdībai un jāpieņem Saeimā.

Igaunijas valdība neplāno piešķirt papildu līdzekļus finansiālās grūtībās nonākušajai lidsabiedrībai "Nordic Aviation Group", kas strādā ar zīmoliem "Nordica" un "XFly" un pieder Igaunijas valstij, paziņoja Igaunijas klimata ministrs Kristens Mihals.

Ministrs Igaunijas sabiedriskajai raidorganizācijai ERR norādīja, ka izdevīgāk būtu lidsabiedrību daļēji vai pilnībā privatizēt vai arī pilnībā slēgt, ko iesaka Valsts kontrole.

Komentējot informāciju, ka šā gada pirmajos deviņos mēnešos "Nordica" zaudējumi sasnieguši 11,9 miljonus eiro, Mihals teica, ka kompānijas centieni paplašināties ir noveduši pie zaudējumiem un, neskatoties uz uzņēmuma padomes mēģinājumiem kontrolēt zaudējumus, situācija uzņēmumā ir ļoti sarežģīta.

Kā stāstīja ministrs, Klimata ministrija ir sākusi īpašas kontroles darbības "Nordica" un pieņēmusi pārvaldības lēmumus, kuru pirmajiem rezultātiem vajadzētu būt novembrī.

"Krīzes brīdī no uzņēmuma aizgājušo vadītāju priekšlikums situācijas risināšanai bija ieguldīt uzņēmumā nodokļu maksātāju naudu, ko es un valdība neatbalstām, jo uzņēmuma, kas neveic lidojumus no Igaunijas, uzturēšana nav stratēģiska," norādīja Mihals.

Attīstībai ņemto kredītu atmaksas pārvelšana uz valsts pleciem ļaus slimnīcām ik gadu vairākus miljonus eiro novirzīt citiem mērķiem, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Ja ministriem izdosies vienoties, ka 6,7 milj. eiro no līdzekļiem, ko neizlietoja, organizējot Latvijas prezidentūru ES Padomē, tiks novirzīti veselības aprūpes sistēmai valsts galvoto aizņēmumu segšanai, slimnīcu budžetiem jau šogad tiks noņemts slogs, kas atkarībā no kredīta summas un atmaksas grafika svārstās no vairākiem desmitiem tūkstošu līdz teju 2,5 milj. eiro. Tā kā šo summu slimnīcas ir rezervējušas, tām atbrīvosies līdzekļi papildu pakalpojumu sniegšanai, kam savukārt vismaz nedaudz vajadzētu mazināt rindas, lēš Veselības ministrijā. Lielākie kredītmaksājumi ir universitātes slimnīcām – Paula Stradiņa Klīniskajai universitātes slimnīcai un Bērnu klīniskajai universitātes slimnīcai, kuras aizdevuma atmaksu sākušas jau iepriekšējos gados, un Rīgas Austrumu klīniskajai universitātes slimnīcai, kurai atmaksas termiņš iestājas šogad. Šogad Austrumu slimnīcai jāatmaksā teju 1,9 milj. eiro, liecina Veselības ministrijas pavasarī apkopotie dati. Nākamgad šī summa ir gandrīz divi milj. eiro.

Latvijas un Igaunijas kopīgs vēja enerģijas parks Baltijas jūrā varētu sākt darbu 2030.gadā, informē Ekonomikas ministrija (EM).

"Vēja enerģijas attīstība pasaulē veicina virzību klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanā, kā arī ilgtspējīgas tautsaimniecības attīstību. Lai veicinātu klimatneitrālas tautsaimniecības attīstību un stiprinātu enerģētisko drošību, vēja enerģijas attīstība tuvākajā desmitgadē arī Latvijai būs ļoti nozīmīga," uzsver ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs.

Nacionālajā enerģētikas un klimata plānā 2021. - 2030. gadam paredzēts, ka līdz 2030. gadam Latvijā ir jāpalielina vēja enerģijas uzstādītās jaudas no aptuveni 70 MW līdz 800 MW, kas, visticamāk, tiks palielinātas, ņemot vērā paaugstinātās Eiropas Savienības ambīcijas klimata mērķiem 2030.gadam, norāda EM.