Īstenojot valsts sociālo politiku darba, sociālās aizsardzības, bērnu tiesību aizsardzības, bērnu un ģimenes lietu, kā arī cilvēku ar invaliditāti vienlīdzīgu iespēju jomā, Labklājības ministrija (LM) informē par vairākām būtiskām izmaiņām, kas stāsies spēkā 2017. gadā.

No 2017. gada 1. janvāra:

• Minimālā mēneša darba alga normāla darba laika ietvaros būs 380 eiro.

• 2017. gadā pārrēķinās pensijas (vecuma un apgādnieka zaudējuma pensijas, kā arī saskaņā ar Nolikumu „Par izdienas pensijām” piešķirtās izdienas pensijas), kuras piešķirtas vai pārrēķinātas 2011. gadā. Pārrēķinot pensijas, tās palielināsies cilvēkiem, kuri pensijas sāka saņemt ekonomiskās krīzes laikā, piemērojot negatīvus pensijas kapitāla indeksus. Pensiju pārrēķins notiks automātiski, un senioriem papildus nekas nav jādara. Pārskatīto pensijas apmēru noteiks no 2017. gada 1. janvāra un par periodu no 1. janvāra to izmaksās līdz 2017. gada jūnijam.

Valstī pakāpeniski palielinās pensiju apmērs, informē Labklājības ministrija (LM).

2015. gada 9 mēnešos jaunpiešķirtā vecuma pensija, salīdzinot ar 2014. gadu, ir pieaugusi vidēji par 23,74 eiro.

Tāpat pensiju indeksācijas rezultātā 2015. gada oktobrī vidējais pensiju apmērs palielinājās par 3,64 eiro. LM uzsver, ka būtisks pensiju ilgtspējas rādītājs ir tiešie ieņēmumi, kas kopš 2014. gada pārsniedz izdevumus.

Latvijas pensiju sistēma starptautiski ir novērtēta ar zemu risku fiskālās ilgtspējas jomā. Būtiski, ka krīzes periodā nepietiekamos līdzekļus bija iespējams segt no iepriekšējos gados izveidotā uzkrājuma.

Sākot ar 2016. gadu, pakāpeniski notiks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējums, izdienas pensiju, kas aprēķinātas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārrēķins cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2015. gada 31. decembrim, proti, ar negatīvu apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indeksu:

2016. gadā pakāpeniski uzsāks pensiju (vecuma, apgādnieka zaudējuma, izdienas pensiju, kas piešķirtas saskaņā ar nolikumu Par izdienas pensijām) pārrēķinu cilvēkiem, kuriem pensija piešķirta vai pārrēķināta 2010. gadā, informē Labklājības ministrija (LM).

Pārrēķins turpināsies līdz 2016. gada augustam.

Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) pārrēķinās tās pensijas, kas ir piešķirtas vai pārrēķinātas laikā no 2010. gada 1. janvāra līdz 2010. gada 31. decembrim, proti, kuru aprēķināšanā piemērots 2009. gada negatīvais apdrošināšanas iemaksu algas kapitāla indekss.

VSAA pārskatīs pensijas, ņemot vērā to piešķiršanas secību 2010. gadā. Tas nozīmē, ka vispirms pārskatīs tās pensijas, kas piešķirtas vai pārrēķinātas 2010. gada pirmajā ceturksnī, pēc tam secīgi arī tās pensijas, kas piešķirtas nākamajos gada periodos.

2010. gadā piešķirtās pensijas pārskatīs, pārrēķinot pensijas kapitālu, proti, 2009. gada negatīvā kapitāla indeksa vietā piemērojot skaitli 1. Šīs pensijas VSAA pārskatīs līdz 2016. gada augustam. Ja pensija pēc pārskatīšanas būs lielāka nekā iepriekš, tad pensijas starpību par laika posmu no 2016. gada 1. janvāra līdz mēnesim, kad VSAA reāli veiks konkrētās pensijas pārskatījumu, cilvēks saņems pēc lēmuma pieņemšanas, bet ne vēlāk kā 2016. gada augustā.

Savus garantētos noguldījumus «Latvijas krājbankā» apmēram 6 miljonu apmērā varētu zaudēt vairāk nekā 90 tūkstoši bijušo bankas klientu.

Šodien beidzas termiņš, līdz kuram likvidācijas procesā esošās «Latvijas krājbankas» bijušie klienti var izņemt valsts garantētos noguldījumus. Pēc naudas 6,1 miljona apmērā gandrīz astoņu gadu laikā nav atnākuši 92 tūkstoši klientu, liecina Finanšu un kapitāla tirgus komisijas (FKTK) dati, vēstīja LNT ziņas.

2011. gadā bankrotējusī «Latvijas krājbanka» bija viena no klientiem bagātākajām bankām. Tomēr tās maks izrādījās caurs un pat valsts grantēto noguldījumu izmaksai gandrīz 500 miljonus eiro nācās piesaistīt no FKTK pārvaldītā Noguldījumu garantiju fonda (NGF) un aizņemties no valsts. Laika gaitā izrādījās, ka bankas aktīvi ir uzpūsti, nauda izsaimniekota un līdz šim izdevies atgūt vien nepilnus 260 miljonus eiro, ar to gan pilnībā dzēšot valsts aizdevumu.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

No 2017.gada daudzbērnu un nepilnās ģimenes saņems lielāku atbalstu no valsts, tādējādi mazinot daudzbērnu un nepilno ģimeņu nabadzību un piedāvājot līdzvērtīgāku sociālo nodrošinājumu.

To paredz otrdien, 20.septembrī, valdībā apstiprinātie grozījumi Valsts sociālo pabalstu likumā, Grozījumi likumā Par valsts pensijām, Grozījumi likumā Par obligāto sociālo apdrošināšanu pret nelaimes gadījumiem darbā un arodslimībām, Par maternitātes un slimības apdrošināšanu. Normatīvie akti vēl jāpieņem Saeimā kopā ar citiem nākamā gada valsts budžeta likumprojektiem.

No 2017.gada 1.janvāra ģimenes valsts pabalsts par ceturto un nākamajiem bērniem būs 4,4 reizes lielāks nekā par pirmo bērnu ģimenē (50,07 eiro mēnesī pašreizējo 34,14 eiro vietā). Lai Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūra (VSAA) varētu veikt nepieciešamās izmaiņas informācijas sistēmās, paredzēts pārejas periods. Proti, VSAA no 2017.gada 1.janvāra pārrēķinās pabalsta apmēru, un starpību izmaksās ne vēlāk kā līdz 2017.gada 1.maijam.

Lai arī Eiropas Komisija sākusi pārkāpumu procedūras lietu par to, ka Latvija nav izpildījusi savas saistības minimālo standartu dējējvistu aizsardzībai nodrošināšanā, Zemkopības ministrija (ZM) uzskata, ka nav pamata Latvijas sodīšanai.

ZM informē, ka šā gada 1. janvārī stājās spēkā Eiropas Padomes 1999. gada 19. jūlija Direktīva 1999/74/EK, ar ko paredz minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai, prasības, kas nosaka minimālos standartus dējējvistu aizsardzībai un paredz aizliegumu turēt vistas nemodernizētajos sprostos. Vairākām dalībvalstīm, tostarp Polijai, Grieķijai un Itālijai bija problēmas ar direktīvas prasību ieviešanu, tāpēc tika lūgts pārejas perioda pagarinājums. Tā kā šādam pagarinājumam nebija juridiska pamata, 2011 .gada novembrī ES lauksaimniecības un zivsaimniecības ministru padomes sanāksmē tika pieņemta mutiska vienošanās, ka uzņēmumi, kas sākuši modernizāciju, bet vēl to nav pabeiguši, var saņemt pagarinājumu vistu turēšanai nemodernizētajos būros (lai tās nebūtu jāizkauj) līdz 2012. gada 1. jūlijam ar nosacījumu, ka olas, kas iegūtas no vistām, kas turētas nemodernizētajos sprostos, drīkst izmantot tikai pārstrādei.

Swedbank Finanšu institūta veiktajā pētījumā noskaidrots, ka galvenais stimuls, kas rosina Baltijas valstu iedzīvotājus izmantot savas zināšanas un prasmes ārpus pamata darba laika, ir iespēja gūt papildu ienākumus – šādu atbildi minējuši 73% Latvijas, 79% Lietuvas un 74% Igaunijas iedzīvotāju, informē Swedbank Finanšu institūta eksperte Evija Kropa.

Savukārt nākamā nozīmīgākā motivācija piepelnīties ir apziņa, ka cilvēks īsteno sevi (nozīmīgi 35% Latvijā dzīvojošo, 37% - Lietuvā un 33% Igaunijā), kā arī iespēja darboties jebkurā vietā un laikā (nozīmīgi 39% Latvijā, 24% Lietuvā un 40% Igaunijā dzīvojošo). Lai aktualizētu iespēju savas prasmes un darboties prieku pārvērst papildu ienākumos, tā uzlabojot savu finanšu situāciju un konkurētspēju, Swedbank Finanšu institūts veicis pētījumu par Baltijas valstu iedzīvotāju papildu ienākumu gūšanas paradumiem, kā arī uzsāk izglītojošu kampaņu Pelnītprieks.

«Kopumā finansiālais aspekts, protams, ir galvenais stimuls meklēt iespējas gūt papildu ienākumus. Tas atspoguļojas gan iedzīvotāju atbildēs, gan arī Baltijas valstu ekonomiskajā attīstībā - Igaunijas iedzīvotāji, kas ir turīgākā Baltijas valsts, mazāk īsteno papildus piepelnīšanos, savukārt visaktīvākie ir Lietuvas iedzīvotāji. Redzam, ka pietiekami liela daļa Latvijas iedzīvotāju labprāt piepelnītos, tāpēc varbūt viss, kas ir nepieciešams, ir neliels iedrošinājums, lai iecere varētu tikt īstenota. Šāds iedrošinājums var būt arī skaidrojošais darbs par iespējām gūt papildu peļņu un ar to saistītajiem aspektiem, dalīšanās ar labajiem piemēriem, kā arī domu un viedokļu apmaiņas veicināšana par iespējām savu darboties prieku pārvērst pelnītpriekā. Tieši to vēlamies īstenot uzsākot Pelnītprieka kampaņu,»uzsver Reinis Jansons, Swedbank Finanšu institūta vadītājs.

Saeima pirmdien, 30.novembrī, galīgajā lasījumā pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas no nākamā gada paredz pakāpeniski ieviest diferencēto neapliekamo minimumu, informē Saeimas Preses dienests.

Saskaņā ar likuma izmaiņām visām personām turpmāk tiks piemērots nevis vienāds ar nodokli neapliekamais minimums, bet gan gada diferencētais neapliekamais minimums. Tā apmērs būs atkarīgs no maksātāja gūto ar nodokli apliekamo ienākumu apjoma, un tajā tiks ieskaitīti gan saskaņā ar vispārējo likmi apliekamie ienākumi, gan arī tādi ienākumi, kurus ar nodokli apliek pēc samazinātās likmes.

Likums papildināts ar normu, kas noteic, ka maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu aprēķina pēc formulas, ko nosaka Ministru kabinets (MK). Formulā ņem vērā maksātāja gada apliekamos ienākumus, kā arī MK noteikto minimālo mēneša un maksimālo gada neapliekamo minimumu, gada apliekamā ienākuma apmērus, līdz kuram piemēro maksimālo un virs kura tikai minimālo gada neapliekamo minimumu. Valdība noteiks arī kārtību, kādā aprēķina un piemēro maksātāja gada diferencēto neapliekamo minimumu par nepilnu taksācijas gadu.

Pašvaldību vadītāju deklarāciju pūra lāde atklāj pa kādai divdomībai, piemēram, Jūrmalas mērs Gatis Truksnis pērn aizdevis summu, kas 1,3 reizes pārsniedz viņa kopējos gada ienākumus.

Tas izriet no viņa 2013. gada amatpersonas deklarācijas, kurā fiksēts 44,8 tūkst. eiro liels aizdevums. Viņa kopējie ieņēmumi pērn bijuši 35,4 tūkst. eiro lieli – mēra alga un atalgojums kā kapitāldaļu turētāja pārstāvim deviņos pašvaldības uzņēmumos. Jāpiebilst, ka viņam kā izpilddirektoram ienākumi bija lielāki.

Līdzekļi tik dāsnam aizdevumam viņam bija – kūrotpilsētas mērs gadiem veidojis uzkrājumus bankās. 2012. gadā Jūrmalā par teju 100 tūkst. eiro nopirktas zemes un pieminētā aizdevuma dēļ viņa bezskaidras naudas iekrājumi pēdējos gados gan ir strauji sarukuši – no 183,4 tūkst. eiro 2011. gadā līdz 41,5 tūkst. eiro pērn. Viņam ir arī iekrājumi skaidrā naudā.

Vairākām iedzīvotāju grupām gada ienākumu deklarācija par 2009. gadu obligāti jāsniedz līdz šī gada 1. aprīlim.

Valsts ieņēmumu dienests (VID) atgādina, ka gada ienākumu deklarācija līdz 2010. gada 1. aprīlim obligāti jāiesniedz Latvijas iedzīvotājiem, kuri 2009.gadā veikuši saimniecisko darbību; guvuši ienākumus ārvalstīs; bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa un guvuši ienākumus, no kuriem izmaksas vietā (Latvijā) nav ieturēts nodoklis; guvuši ar nodokli neapliekamos ienākumus, kas kopumā 2009. gadā pārsniedza 3000 latus; guvuši ienākumus, kuriem piemēro 23% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likmi un papildus guvuši vairāk kā 600 latus ienākumus, kuriem piemērota 15% iedzīvotāju ienākuma nodokļa likme (piemēram, fiziskām personām, kuras saņēmušas darba algu un papildus autoratlīdzības vairāk kā 600 latus gada laikā); guvušas ienākumus no īpašuma; guvuši citus ar nodokli apliekamus ienākumus, no kuriem izmaksas vietā nav ieturēts nodoklis. VID arī atgādina, ka līdz 1. jūlijam ir pagarināti iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņi tām personām, kurām 2010.gada aprīlī vienlaikus ar aprīļa pensiju tiks izmaksāta ieturētā pensijas daļa. Iedzīvotāju gada ienākumu deklarāciju iespējams iesniegt elektroniski, izmantojot VID Elektroniskās deklarēšanas sistēmu (EDS).

Vairākām iedzīvotāju grupām gada ienākumu deklarācija par 2009. gadu obligāti jāsniedz līdz šī gada 1. aprīlim, atgādina Valsts Ieņēmumu dienests.

Vairākām iedzīvotāju grupām līdz šī gada 1.aprīlim obligāti jāiesniedz gada ienākumu deklarācija par 2009. gadā gūtajiem ienākumiem Valsts ieņēmumu dienestā. Savukārt ir pagarināti iedzīvotāju gada ienākumu deklarācijas iesniegšanas termiņi tām personām, kurām 2010.gada aprīlī vienlaikus ar aprīļa pensiju tiks izmaksāta ieturētā pensijas daļa.

Gada ienākumu deklarācija obligāti jāiesniedz tiem, kuri 2009.gadā:

- veikuši saimniecisko darbību (piemēram, individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē savu īpašumu, zemnieku saimniecības īpašnieki u.c.);

- guvuši ienākumus ārvalstīs;

- bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa un guvuši ienākumus, no kuriem izmaksas vietā (Latvijā) nav ieturēts nodoklis;

Latvijā ir vairāk nekā 470 tūkstoši pensionāru, no kuriem lielākā daļa jeb 60,9% saņem vecuma pensiju robežās no 200 līdz 300 eiro. Turklāt pēdējos gados ir pieaudzis pensionāru nabadzības risks. Šajā situācijā mans viedoklis joprojām ir nelokāms - krīzes laikā piešķirtās pensijas ir jāpārrēķina jau no 2016.gada, šodien izplatītā paziņojumā norāda labklājības ministrs Uldis Augulis.

Ministrs akcentē, ka pensija gandrīz pusmiljonam iedzīvotāju šodien ir vienīgais ienākumu avots, kas līdz ar ekonomiskās situācijas uzlabošanos palicis praktiski nemainīgs. Ja ekonomiski aktīvie iedzīvotāji to izjūt kā vidējās algas pieaugumu, tad pensionāru maciņos šī situācija neuzlabojas. Tas ir radījis situāciju, ka pensijas vecuma cilvēku risks nonākt nabadzībā ir strauji palielinājies, proti, no 18,8% 2012.gadā līdz 29,4% - 2013.gadā. Līdz ar to pensijas apmērs ir jāpārskata atbilstoši ekonomiskajiem rādītājiem.

«Izaugsmes laikā valdības uzdevums ir mazināt nabadzību un uzlabot pensionāru dzīves kvalitāti. Tādējādi, pildot valdības deklarācijā noteikto, diskusijās par nākamā gada budžeta izstrādi mans viedoklis arī turpmāk būs nemainīgs. Krīzes laikā piešķirtās pensijas jau no 2016.gada ir jāpārrēķina visiem pensionāriem, kurus skāra krīzes sekas. Pārrēķins jāveic pēc piešķiršanas gada, kā to šobrīd paredz piedāvātās izmaiņas likumprojektā par valsts pensijām. Pretējā gadījumā, ja sākotnēji pārrēķinās mazās pensijas, tas nebūs taisnīgi pret pārējiem pensionāriem un pastāv risks par pensionāru tiesvedībām pret valsti,» skaidro ministrs.

Šogad steigā likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli noteiktais kapitāla pieauguma nodoklis ne vienam vien rosīgam, ekonomiski aktīvam cilvēkam radījis liekas galvassāpes.

Turklāt joprojām nav pilnīgi skaidru atbilžu uz daudziem jautājumiem, kas saistīti ar pareizu nodokļa aprēķināšanu. «Rēķināšu kā saprotu», «pārrēķinās, nepārrēķinās» vai arī nav zināms, nav atrunāts, jājautā VID – šādas frāzes atrodamas interneta sarunās par kapitāla pieauguma nodokļa aprēķināšanu. Arī pašā VID, spriežot pēc lasītāju teiktā, pilnīgas skaidrības par nodokļa rēķināšanu nav, līdz ar to atklāts ir jautājums par pareizu un godīgu šī nodokļa administrēšanu.

Kā zināms, kapitāla pieauguma nodoklis ir noteikts 15% apjomā, bet kapitāla nodoklis noteikts 10% apjomā un, piemēram, šī nodokļa ieturēšanu no depozītu procentiem veic pašas bankas.

Valdības 7. februāra sēdē apstiprināti Ministru kabineta noteikumi Dabasgāzes tirdzniecības un lietošanas noteikumi, kas nosaka nozīmīgākos dabasgāzes tirgus darbības principus pēc tirgus atvēršanas – tātad no šā gada 3.aprīļa, informē Ekonomikas ministrijā.

«Valdība šodien spērusi pēdējo nozīmīgo soli pretī brīvam un atvērtam dabasgāzes tirgum Latvijā. Ko no tā sagaidām? Mēs sagaidām konkurenci starp tirgotājiem, daudzveidīgāku pakalpojumu klāstu un lielākas izvēles iespējas visiem dabasgāzes patērētājiem. Līdz 2020.gadam sagaidām arī reģionāla dabasgāzes tirgus izveidošanos, un līdz ar to lielāku piegāžu drošību un enerģētisko neatkarību nākotnē,» uzsver Ministru prezidenta biedrs, ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens.

«Ekonomikas ministrijas mērķis ir turpmāko dabasgāzes tirdzniecības procesu padarīt pēc iespējas vienkāršāku un lietotājiem saprotamu. Tāpēc turpmāk visas darbības saistībā ar klientu apkalpošanu nodrošinās tirgotājs, un līdz ar to lietotājiem būs jāslēdz tikai viens līgums un viņi saņems vienu rēķinu,» turpina ministrs.

Skujas, kas pašlaik paliek cirsmās vai tiek izmantotas kā kurināmais, var izmantot par izejvielām biofarmācijai, uztura bagātinātājiem, kosmētikai, augu aizsardzības līdzekļiem, kā arī sadzīves ķīmijai, tādējādi radot gan jaunas darba vietas, gan arī ienākumus.

Pēc aptuvenām aplēsēm, ik gadu mežā paliek apmēram 400 000 t ekoloģisku skuju, kuras pārstrādājot varētu gūt gan miljardiem eiro lielus ienākumus, gan arī radīt jaunas darba vietas reģionos,” skaidro SIA BF-ESSE valdes priekšsēdētājs Dr. med. Juris Rubens.

Viņaprāt, skuju, kuras pašlaik lielākoties atstāj cirsmās, daļu izmanto kā kurināmo (šķeldojot zarus), bet to pārstrāde izejvielās dažādu bioproduktu ražošanai varētu kļūt par vienu no Latvijas bioekonomikas stūrakmeņiem. “Skujas ir milzīgs un labs resurss, to pārstrāde būtu pamats zaļajai ķīmijai un pavērtu iespējas iegūt rūpnieciskos produktus, piemēram, skuju ekstraktu/pastu, kas būtu izmantojama augu aizsardzības līdzekļu, cilvēku un dzīvnieku uztura bagātinātāju, kosmētikas un medikamentu ražošanā,” tā uzskata J. Rubens.

Sākot no marta, iedzīvotāji var iesniegt gada ienākumu deklarācijas par 2021.gadu. Iedzīvotāji, kam tas jādara obligāti, var iesniegt deklarācijas trīs mēnešu laikā, līdz pat 1.jūnijam, bet brīvprātīgi, attaisnoto izdevumu atgūšanai, to var darīt trīs gadu garumā, informē Valsts ieņēmumu dienests.

VID aicina deklarāciju iesniegt elektroniski, Elektroniskās deklarēšanas sistēmā (EDS), jo tajā automātiski ielasās visi VID rīcībā jau esošie dati un aprēķinās maksājamās summas.

VID arī aicina nesniegt deklarācijas tieši marta pirmajās dienās, jo gadījumā, ja sistēmai vienlaicīgi cenšas pieslēgties pārmēru liels lietotāju skaits, tā var darboties lēnāk vai uz laiku nebūt pieejama.

VID tīmekļvietnes sadaļā "Gada ienākumu deklarācija" ir pieejama video pamācība, semināra ieraksts un citi informatīvi materiāli.

Tiem cilvēkiem, kuriem pašiem nav pietiekamu prasmju vai pieredzes EDS lietošanā, palīdzēt sagatavot deklarāciju var ģimenes locekļi. Tāpat ģimenes locekļi savu radinieku attaisnotos izdevumus var iesniegt savā deklarācijā. Deklarācijā var iekļaut vecāku, vecvecāku, bērnu, mazbērnu un arī laulāto attaisnotos izdevumus par ārstniecību un izglītību, kā arī izglītības un ārstniecības izdevumus par savām māsām un brāļiem, kuriem ir noteikta 1. vai 2.grupas invaliditāte.

Vairāk nekā 580 000 iedzīvotāju jau ir iesnieguši ienākumu deklarācijas par 2019. gadu, no viņiem 54 102 personām bija jāveic iedzīvotāju ienākuma nodokļa piemaksa 15,9 milj. eiro apmērā, bet teju 497 095 personām pienācās šī nodokļa atmaksa 123,3 milj. eiro apmērā.

Taču šie cipari mainīsies jo līdz 1. jūnijam vēl daudziem cilvēkiem šāda deklarācija ir obligāti jāiesniedz.

Valsts ieņēmumu dienesta informācija liecina, ka gada ienākumu deklarācija par 2019. gadā gūtajiem ienākumiem līdz 2020.gada 1.jūnijam, bet, ja taksācijas gada ienākumi pārsniedz 62 800 eiro - līdz 1.jūlijam obligāti ir jāiesniedz tiem Latvijas iedzīvotājiem, kuri:

— ir veikuši saimniecisko darbību (piemēram, ir individuālā uzņēmuma īpašnieki, izīrē vai iznomā savu īpašumu, ir zemnieku saimniecības īpašnieki, ir guvuši ienākumus no profesionālās darbības u.c.);

— ir guvuši ienākumus ārvalstīs, tajā skaitā jūrnieki, kuri bijuši nodarbināti uz starptautiskos pārvadājumos izmantojama kuģa, izņemot gadījumu, ja nodokļa maksātājs ir saņēmis algota darba ienākumus, kas kādā no Eiropas Savienības dalībvalstīm ir pakļauti aplikšanai ar iedzīvotāju ienākuma nodoklim analoģisku nodokli;

Uzņēmēju līdzšinējā aktivitāte Komerclikuma prasību izpildē vērtējama pozitīvi, tas nozīmē, ka uzņēmēji apzinās - likumā noteikto prasību izpilde ir pašu uzņēmēju interesēs, norāda Uzņēmumu reģistra galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Vienlaikus uzņēmēji tiek aicināti būt atbildīgi un uzņēmuma dokumentāciju sakārtot laikus.

Saskaņā ar Komerclikuma grozījumiem no 2013.gada 1.jūlija līdz 2015.gada 30.jūnijam visām SIA, kas reģistrētas līdz šo grozījumu spēkā stāšanām datumam, Uzņēmumu reģistrā bija jāiesniedz pirmais dalībnieku reģistra nodalījums. Ar mērķi atvieglot prasību izpildi, šā gada 4.jūnijā tika pieņemti jauni Komerclikuma grozījumi, kas šo prasību kā obligātu noteica visām divu vai vairāku īpašnieku SIA, no prasībām atbrīvojot viena īpašnieka SIA. Uzņēmumu reģistra statistikas dati liecina, ka līdz šī gada 1.oktobrim 70 091 jeb 43% no visām SIA ir Uzņēmumu reģistrā iesniegušas Komerclikumā noteiktajām prasībām atbilstošu dalībnieku reģistra nodalījumu. Kopējā uzņēmēju aktivitāte tiek vērtēta pozitīvi, tomēr Uzņēmumu reģistrs aicina visas divu vai vairāku īpašnieku SIA dokumentācijas sakārtošanu neatlikt.

Lai mazinātu nenomaksāto parādu apmēru, Latvijā ir jāstiprina iedzīvotāju finanšu pratība, taču arī uzņēmumiem, kuri sniedz aizdevumus vai pārdod preces un pakalpojumus uz pēcapmaksu, daudz nopietnāk jāpievēršas klientu finanšu situācijas izpētei, intervijā atzina maksājumu pārvaldības uzņēmuma "Intrum" izpilddirektore Baltijas valstīs Ilva Valeika.

Viņa norādīja, ka arī pētījumos ir redzams, ka valstīs, kur finanšu pratība ir augstākā līmenī, piemēram, Zviedrijā, Šveicē, Vācijā, iedzīvotāji ne tikai labāk prot pārvaldīt savus ikdienas tēriņus, bet arī daudz vairāk spēj uzkrāt nākotnei. Un otrādi - valstīs, kuru iedzīvotājiem ir zemāks finanšu pratības līmenis, pastāv tendence neveidot uzkrājumus vai uzkrāt mazāk.

"Viens no mūsu pakalpojumiem ir arī parādu atgūšana. Visbiežāk šādos gadījumos mēs redzam, ka cilvēki ir pārvērtējuši savas iespējas - gan savu finansiālo situāciju, gan to, kādēļ viņiem bija nepieciešama konkrētā prece uz pēcapmaksu un kā par to pēc tam norēķināties. Tomēr tā ir tikai viena medaļas puse. Otrā pusē ir uzņēmumu atbildība, jo arī tiem daudz nopietnāk būtu jāpārliecinās par cilvēku finansiālo situāciju un spēju samaksāt," uzsvēra Valeika.

Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka atbildīgā iestāde par uzņēmumu reģistrāciju – Uzņēmumu reģistrs (UR) – varēs lemt par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro visām kapitālsabiedrībām. To paredz Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputātu otrajā lasījumā kā steidzami atbalstītie grozījumi Komerclikumā.

Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus.

Deputāti atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz kapitālsabiedrību automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro.

Deputāti šodien vienojās, ka izmaiņas stāsies spēkā nākamajā dienā pēc to izsludināšanas.

Mazinot slogu uzņēmējiem, plānots, ka Uzņēmumu reģistrs (UR) varēs lemt par automātisku pamatkapitāla pāreju uz eiro viena īpašnieka sabiedrībām ar ierobežotu atbildību (SIA). Šādu lēmumu trešdien, 6.maijā, atbalstīja Saeimas Tautsaimniecības, agrārās, vides un reģionālās politikas komisijas deputāti, pirmajā lasījumā skatot grozījumus Komerclikumā, informē Saeimas Preses dienests.

Saeima pirms diviem gadiem pieņēma izmaiņas šajā regulējumā, kas paredzēja cīņu pret reiderismu jeb uzņēmumu prettiesisku pārņemšanu, kā arī noteica pienākumu uzņēmumiem līdz 2016.gada 30.jūnijam iesniegt UR ar pāreju uz eiro saistītos dokumentus.

Deputāti šodien atbalstīja likuma grozījumus, kas paredz viena dalībnieka SIA automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30.jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā UR pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro.

UR pārstāvji informējuši, līdz šim tikai 16 procenti no visām šāda veida SIA ir iesniegušas pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Tieši viena dalībnieka SIA veido 80 procentus no visām SIA. Ja izmaiņas nepieņemtu, tad vairāk nekā 93 tūkstošiem uzņēmumu būtu jāsteidzas uz UR veikt grozījumus, taču pēc grozījumu pieņemšanas tas vairs obligāti nebūs jādara vairāk nekā 74 tūkstošiem SIA, kurās nav riska, ka pārejas rezultātā kādam no īpašniekiem pieaugtu ietekme uzņēmumā, norādījuši UR pārstāvji.

21. maijā Saeima pieņēma grozījumus Komerclikumā, kas paredz kapitālsabiedrību automātisku pamatkapitāla pāreju no latiem uz eiro, gadījumā, ja uzņēmums līdz nākamā gada 30. jūnijam neiesniedz izmaiņām nepieciešamos dokumentus. Šādā gadījumā Uzņēmumu reģistrs (UR) pārrēķinās uzņēmuma ierakstīto pamatkapitālu eiro.

Nav saprotams, kāpēc Saeima šādus grozījumus pieņem tikai 2015. gada maijā, ja pāreja uz eiro Latvijā notika 2014. gada janvārī. Grozījumi ir ļoti novēloti.

Jautājumu par pamatkapitāla denomināciju uzņēmēji neuztver pietiekami nopietni, par to liecina arī UR dati – līdz šim tikai 16% no viena īpašnieka SIA ir iesnieguši pieteikumu pamatkapitāla pārejai uz eiro. Šāda kārtība tika pieņemta pirms diviem gadiem, lai izvairītos no reiderisma, attiecīgi viena īpašnieka SIA problēmas nav paredzamas.

UR automātiski veiks izmaiņas komercreģistra ierakstos un nodrošinās, ka pamatkapitāls tiek atspoguļots nevis latos, bet eiro, ja kapitālsabiedrības neizpildīs prasību noteiktajā termiņā, taču tas neatbrīvo uzņēmēju no dokumentācijas sakārtošanas. Ja rodas jautājums, kāpēc UR nevar īstenot automātiskas izmaiņas, par atbildi kalpo UR galvenās valsts notāres Gunas Paideres komentārs, ka «valsts nevar iejaukties uzņēmuma iekšējās lietās – pieņemt lēmumus un labot dokumentus».

Līdz Komerclikumā noteiktajam termiņam – 2015.gada 30.jūnijam – pirmo dalībnieku reģistra nodalījumu iesniegušas 13 038 jeb 38% divu vai vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam, informē Uzņēmumu reģistrā (UR).

Saskaņā ar Komerclikuma aktuālo redakciju līdz 2015.gada 30.jūnijam pirmais dalībnieku reģistra nodalījums UR bija jāiesniedz visām divu un vairāku dalībnieku SIA, kas reģistrētas līdz 2013.gada 30.jūnijam.

«Reformas mērķis, sabiedrībām iesniegt dalībnieku reģistra nodalījumu, ir cīnīties ar reiderisma gadījumiem, lai veidotu drošu un uzticamu uzņēmējdarbības vidi, nevis „iztīrīt” reģistrus. Nereti sabiedrībā izskanējis viedoklis, ka Komerclikuma grozījumi, atceļot reformu viena īpašnieka SIA, turpinās attīstīt neaktīvo uzņēmumu pastāvēšanu, šajā sakarā jāatgādina, ka ir citi mehānismi, kas ļauj cīnīties ar neaktīvajiem uzņēmējiem un izbeigt to pastāvēšanu,» atgādina UR galvenā valsts notāre Guna Paidere.

Valdība otrdien lēma no šī gada 1.septembra paaugstināt pedagogu zemāko mēneša darba algas likmi arī akadēmiskajam personālam.

Kā liecina Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) izstrādātie grozījumi Ministru kabineta noteikumos, saskaņā ar darba algas likmes palielināšanas grafiku lektora zemākā mēneša darba algas likme no 2020.gada 1.septembra ir 805 eiro, kas ir orientieris pārējām algas likmēm, tā tiek noteikta vienāda vai tuva ar minimālo skolotāja likmi.

Ministrijā uzsver, ka šie grozījumi paredz, ka zemākā mēneša darba algas likme profesoram ir 1569 eiro, asociētajam profesoram 1256 eiro, docentam 1005 eiro, lektoram 805 eiro un asistentam 641 eiro, kuru likmes ietekmē studiju vietas bāzes izmaksas.

Vienlaikus paredzēts algas likmes paaugstinājums arī citiem augstskolu un koledžu darbiniekiem.