Pagājušajā gadā reģistrēti kopumā 16,36 tūkstoši jaunu uzņēmumu, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2012.gadu, pagājušā gadā reģistrēto uzņēmumu skaits sarucis, taču jaunreģistrēto uzņēmumu skaita kritums nebūt nenozīmē, ka būtu samazinājusies arī jauno uzņēmēju radošā pieeja, izvēloties savu uzņēmumu nosaukumus. Veicot pētījumu par 2013.gadā reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, Lursoft secinājis, ka radoši ļaudis dzīvo visā Latvijas teritorijā, sākot ar Liepāju, beidzot ar Daugavpili.

Vairāki uzņēmēji saviem uzņēmumiem izvēlējušies nosaukumus, kuri liek uzreiz noprast par komersanta darbības jomu. Tādi ir, piemēram, Beķerfeja, Ātra Paka, Kārumu fabrika, Prieks Būvēt, Tortes fabrika. Lursoft novērojumi arī liecina, ka nezūdoša ir cilvēku vēlme uzņēmumu nosaukumos iepīt pozitīvisma pilnus vārdus, kas, pavisam iespējams, nākotnē varētu līdzēt veiksmīgi vairot klientu loku. Starp interesantākajiem pērn reģistrēto uzņēmumu nosaukumiem, kuri tā vien vairo ticību savām spējām un rada optimismu, noteikti jāmin Yes, we can, Laimīgie nami, Good Feeling, Labs dzēriens, Tīri un Skaisti, Patiesi ar Mīlestību, Pozitīvo emociju aģentūra, Happy Latvia, tomēr ir uzņēmēji, kuri uzskata, ka lietas ir jāsauc īstajos vārdos, tādēļ pagājušajā gadā arī reģistrēti uzņēmumi, kuriem ir tādi nosaukumi kā Cerība resnīšiem un Pēdējā aģentūra.

Kad Latvijā ieviesīs eiro?

Oficiālais eiro ieviešanas mērķa datums ir 2014. gada 1. janvāris. Šobrīd Latvijas valsts iestādes veic visus sagatavošanās darbus, kas nepieciešami eiro ieviešanas nodrošināšanai, un tā ieteicams rīkoties arī uzņēmējiem.

Kā naudas maiņu padarīt sev vieglāku un ērtāku?

Visērtākais veids - bezskaidras naudas maiņa. Tādēļ vēl pirms eiro ieviešanas ieteicams latu skaidrās naudas uzkrājumus pārskaitīt bankas kontā. Visa latu kontos noguldītā vai uzkrātā nauda eiro ieviešanas dienā automātiski un bez maksas tiks konvertēta eiro.

Vai saistībā ar latu nomaiņu pret eiro ir sagaidāma cenu celšanās?

Turpinot iepriekšējos gados aizsāktās tradīcijas, Lursoft apkopojis arī 2014.gadā reģistrēto uzņēmumu interesantākos nosaukumus.

Lursoft skatījumā radošie prāti nav koncentrēti tikai kādā noteiktā reģionā, jo pērn reģistrēti uzņēmumi ar interesantiem nosaukumiem gan Latvijas lielākajās pilsētās, gan novados, informē Lursoft pārstāve Indra Jansone.

Tā, piemēram, no pērn janvārī reģistrētajiem uzņēmumiem, interesantākie nosaukumi Lursoft skatījumā ir Sudraba Laikmets (Rīga), Miera pērle (Rīga), Laika Eksperti (Rīga), Māra kumoss (Rīga), Rituālie Pakalpojumi (Valmiera), Labs Remonts (Rīga), Zirga Spēks (Ozolnieku nov), Flying Dogs (Ventspils), Digipalīgs (Rīga), BRIKU-BRAKU (Grobiņas nov), Viss Labi (Rīga), ZUMZUM (Rēzekne), Elpo Brīvi (Lielvārdes nov), Lec un minies (Ogres nov), 7.vārti (Ogres nov), Irracionāli risinājumi (Rīga), VĀRNU IELAS REPUBLIKA (Rīga).

Ar bankas Citadele un Eiropas Reģionālās attīstības fonda līdzfinansējumu mācību centrs Novikontas Jūras koledža pabeidzis vērienīgu aprīkojuma modernizācijas projektu jūrnieku apmācībai, kļūstot par modernāko šāda veida mācību centru Baltijā, NVS valstīs un vienu no modernākajiem Eiropā.

Projekta mērķis ir piesaistīt arvien vairāk vietējo un ārzemju jūrnieku, kam nepieciešams iziet sertifikācijas kursus, apmācībām Latvijā.

Jūrniekiem neatkarīgi no valsts, kurā viņi strādā, pēc augstākās izglītības iegūšanas ik pēc noteikta perioda (parasti - ik pēc pieciem gadiem) obligāti ir jāapgūst apmācības kursi profesionālo prasmju pilnveidošanai.

Novikontas Jūras koledžas aprīkojuma modernizācijas projekta realizācijas laikā iegādāti jauni navigācijas un mašīntelpas simulatori: navigācijas simulators ar dinamiskās pozicionēšanas moduli, navigācijas simulators ar radara un karšu simulāciju un mašīntelpas simulators, uz kura ir iespējams strādāt sinhronā darbībā ar navigācijas simulatoru un kas ļauj īstenot stūrmaņu un mehāniķu kopīgo apmācību.

Turpinot optimizēt savu darbību un fokusējoties uz pamatbiznesa attīstību, AS Latvijas kuģniecība (LK) ir pārdevusi tai piederošo meitas uzņēmumu - jūrnieku mācību centru LSC Marine Training, liecina paziņojums NASDAQ OMX Riga.

LSC Marine Training ārējiem klientiem veica jūrnieku un kuģu personāla apmācību.

Kā pastāstīja, LK pārstāve Ilze Nagla, pircējs ir uzņēmums Novikontas, kas specializējas jūrnieku apmācībās arī citās valstīs, un uzņēmums ir kā stratēģiskais investors.

Darījuma summa netiek atklāta.

LK skaidro, ka, neskatoties uz LK finansiālās darbības rezultātu uzlabošanos, it īpaši šī gada pirmajā ceturksnī, pasaules kuģošanas tirgus turpina būt visai sarežģīts. Tāpēc uzņēmumam ir svarīgi koncentrēties uz savas pamatdarbības uzlabošanu un attīstīšanu. LK pamatdarbības segments ir maza un vidēja izmēra produktu tankkuģu tirgus.

Irānas prezidents Mahmuds Ahmadinedžans atlaidis visus 15 britu jūrniekus, kas 13 dienas bija saņemti gūstā par neatļautu uzturēšanos Irānas teritoriālajos ūdeņos, ziņo BBC.

Visa 15 cilvēku komanda pēc mūsu laika 05.30 izlidoja no Irānas ar British Airways lidmašīnu, kas taisnā ceļā devās uz Lielbritānijas lielāko lidostu Heathrow.

Lielbritānijas premjerministrs Tonijs Blērs teica, ka britu jūrnieku atbrīvošana esot atvieglojums gan jūrnieku ģimenēm, gan flotes personālam.

Ahmadinedžans, atlaižot britu jūrniekus, piebildis, ka Lielbritānija esot iebrukusi Irānas teritoriālajos ūdeņos un tāpēc jūrnieku komanda saņemta gūstā. Jūrnieki esot atlaisti kā Lieldienu dāvana no Irānas Lielbritānijai.

Atbrīvotie jūrnieki stāsta, ka Irāna pret viņiem izturējusies labi.

Mācību centrs Novikontas Jūras koledža pabeidzis vērienīgu aprīkojuma modernizācijas projektu jūrnieku apmācībai, kļūstot par modernāko šāda veida mācību cetru Baltijas un NVS valstīs, kā arī par vienu no modernākajiem centriem Eiropā. Galvenais projekta mērķis – piesaistīt arvien vairāk vietējo un ārzemju jūrnieku, kam nepieciešams iziet sertidikācijas kursus.

Novikontas Jūras koledžā iespējams apgūt visu kursu spektru jūrniecībā strādājošiem profesionāļiem. Jūrniekiem, neatkarīgi no valsts, pēc augstākās izglītības iegūšanas ik pēc noteikta perioda (parasti – ik pēc pieciem gadiem) obligāti jāapgūst apmācības kursi prasmju pilnveidošanai.

«Jau līdz šim pie mums brauca mācīties jūrnieki gan no Latvijas, gan Zviedrijas, Lielbritānijas, Norvēģijas un Nīderlandes. Šī projekta realizācija sniegs iespēju nodrošināt tādu apmācību kvalitāti un tehnoloģijas, lai pie mums turpmāk brauktu mācīties vēl vairāk profesionāļu,» stāsta koledžas direktors Aleksandrs Hropenko, piebilstot, ka viens no mērķiem ir palielināt jūrnieku skaitu no Ukrainas un Krievijas.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Lai Jūrmalas pilsētas iedzīvotāji un viesi nepiemirstu sentēvu darba tikumu, Jūrmalas brīvdabas muzejā (Tīklu iela 1a) nākamo sestdien, 25.augustā, plkst.13.00 rīko Amatu dienu.

"Amatu dienā ikvienam būs iespēja spēlēt senas spēles un pūst ganu stabulēs. Turpat apgūsim sentēvu māku jūrnieku mezglu siešanā un tīklu lāpīšanā, kā arī iemācīsimies vīt virves virvju un stiķu darbnīcā. Zvejnieku sētā varēs iemācīties siet jūrnieku mezglu un lāpīt jūrnieku tīklus. Tiks atgādināts arī sens sievu arods - ar vērpjamo ratiņu vērpt dziju. Ikvienam iejusties podnieka amatā palīdzēs māla podu veidošana. Vaska liešanas māka būs noderīga garajos rudens vakaros, kad ikviens vēlas sildīties un gūt romantiskas noskaņas sveču gaismā. Muzejā varēs mieloties ar pašceptu maizi un degustēt labāko bišu medu," ieinteresē Jūrmalas brīvdabas muzeja vadītāja Gija Kloka.

Iespējams, jūrnieku ienākumiem tomēr tiks piemērots neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu un attaisnotie izdevumi, kā tas bija līdz 2011. gada sākumam.

Pašlaik likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) noteikts, ka jūrnieku ienākumiem šie atvieglojumi netiek piemēroti. Šīs izmaiņas tika pieņemtas neapdomīgi, un tagad deputātiem kļūdas jālabo, iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja komisijas vadītājs Jānis Reirs.

Ja pieņem, ka «ierindas jūrnieki» saņem atalgojumu pēc minimālā tarifa, speciālā nodokļu režīma dēļ rodas problēma, jo jūrnieki, kuru gada vidējā mēnešalga nepārsniedz aptuveni 350 latus mēnesī, atrodas nelabvēlīgāka situācijā nekā maksātāji, kuriem piemēro vispārējo nodokļa režīmu, skaidro Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas grozījumus sagatavojusi. Saeima tos atbalstījusi konceptuāli.

Jūrnieku ienākumiem tomēr tiks piemērots neapliekamais minimums, nodokļa atvieglojums par apgādībā esošu personu un attaisnotie izdevumi, kā tas bija līdz 2011. gada sākumam.

Pašlaik likumā par iedzīvotāju ienākuma nodokli (IIN) noteikts, ka jūrnieku ienākumiem šie atvieglojumi netiek piemēroti. Šīs izmaiņas tika pieņemtas neapdomīgi, un tagad deputātiem kļūdas jālabo, iepriekš Saeimas Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas sēdē norādīja komisijas vadītājs Jānis Reirs. Grozījumus likumā par IIN, kas paredz, ka jūrniekiem turpmāk piemēros vispārējo iedzīvotāju ienākuma nodokļa režīmu, Saeima ceturtdien atbalstīja galīgajā lasījumā.

Ja pieņem, ka «ierindas jūrnieki» saņem atalgojumu pēc minimālā tarifa, speciālā nodokļu režīma dēļ rodas problēma, jo jūrnieki, kuru gada vidējā mēnešalga nepārsniedz aptuveni 350 latus mēnesī, atrodas nelabvēlīgākā situācijā nekā maksātāji, kuriem piemēro vispārējo nodokļa režīmu, skaidro Budžeta un finanšu (nodokļu) komisija, kas grozījumus sagatavojusi.

Sākot ar šodienu spēkā stājas lēmums, ka no nākamā gada jūlija zemi Rīgā un Jūrmalā varēs iegādāties par privatizācijas sertifikātiem - šādu patīkamu pārsteigumu sarūpējusi Saeima, grozot likumu par Valsts un pašvaldību īpašuma privatizācijas un privatizācijas sertifikātu izmantošanas pabeigšanu.

Šo Saeimas lēmumu nevar nosaukt citādāk kā vien par absurdu.

Teju pat bērnam ir skaidrs, ka zemes cena Rīgā un Jūrmalā sasniedz astronomiskas summas. Savukārt no Saeimas pieņemtā likuma grozījumiem izriet, ka valsts turpmāk ļaus arī par privatizācijas sertifikātiem iegādāties miljoniem vērtīgas zemes par lēto. Ko valsts darīs ar iegūtajiem privatizācijas sertifikātiem, kam tie būs vajadzīgi?

Iespējams, ka daudziem deputātiem, pieņemot šo likumu, prātu aizņēma brīvdienu plānošana (likuma grozījumi tika pieņemti īsi pirms Saeimas brīvdienām). Taču, kā jāvērtē Saeimas deputāta Tautas partijas biedra Kārļa Leiškalna rīcība, iesniedzot priekšlikumu ļaut iegādāties zemes par privatizācijas sertifikātiem arī Rīgā un Jūrmalā, kurš, visticamāk, ļoti skaidri apzinājās, ka, tos pieņemot, daži laimīgie privatizācijas sertifikātu turētāji par sviestmaizes cenu varēs saņemt ļoti vērtīgus zemes īpašumus vai arī par dārgu naudu tos pārdot. Turklāt valsts, pieņemot šādus likuma grozījumus, sertifikātu īpašniekiem ir likusi sarosīties un vismaz teorētiski ir uzdāvinājusi apmēram 50 miljonus latu. Proti, tuvojoties 1. augustam, privatizācijas sertifikātu cenas ir pieaugušas par septiņiem latiem un pašlaik apgrozībā ir mazliet vairāk par 6 miljoniem privatizācijas sertifikātu. Tas jau izskatās teju pēc klasiskas lobija paraugstundas - ko iespējams dabūt gatavu, ja Saeimā ir savējie cilvēki.

Viena no svarīgām finanšu tirgus sastāvdaļām ir likvīds un efektīvs kapitāla tirgus. Ieguldījumi akcijās un obligācijās ir ilgtermiņa ieguldījumi.

Attīstīts kapitāla tirgus veicina vietējās un ārvalstu investīcijas, uzkrājumu efektīvāku izmantošanu, dodot iespēju krājējiem vairāk nopelnīt, kas īpaši aktuāli zemo procentu likmju apstākļos. Savukārt uzņēmējiem tas dažādo aizņemšanās iespējas uzņēmuma attīstības finansēšanai.

Turklāt lēmumi par investīcijām vai, tieši pretēji, lēmumi par neinvestēšanu ietekmē ne vien pašreizējo tautsaimniecības stāvokli, bet arī summējas tautsaimniecības turpmākās attīstības perspektīvā.

Kāpēc kapitāla tirgus ir tik nozīmīgs:

Latvijas Kuģniecība (LK) privatizācijai kopš 2000.gada līdz pat tās īstenošanai 2002.gadā kopīgās apspriedēs gatavojās Tautas partijas līderis Andris Šķēle, gāzes kompānijas Itera Latvija prezidents Juris Savickis, Ventspils mērs Aivars Lembergs, vairāki Ventspils uzņēmēji un viņus apkalpojoši juristi un menedžeri.

Pa to liecina šodien klajā nākušajā rokasgrāmatā "Kā nozagt miljardu?" publiskotās Savicka, uzņēmēju Olafa Berķa un Jurija Bespalova, kā arī bijušā baņķiera Arnolda Laksas liecības prokuratūrai, visticamāk, tā dēvētajā Lemberga krimināllietā.

Informācija par tā saukto Ventspils un Rīgas grupu vienošanos kopīgi privatizēt LK līdz šim vairākkārt izskanējusi neoficiāli vai arī kā pārstāsts no Lemberga krimināllietas sējumiem, taču grāmatā publiskotas pilnas ar parakstu apstiprinātas liecības, ko sniegušas vairākas personas, kas tieši iesaistītas šajā darījumā, kā arī citi tiesībsargājošo institūciju rīcībā esoši materiāli.

Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) organizēs Latvijas zinātnisko institūciju un zinātniskās darbības kvalitātes starptautisku izvērtēšanu. Tāpat tiks veikta arī zinātnes un inovāciju politikas ārējā izvērtēšana.

Izvērtēšana paredzēta, lai stiprinātu Latvijas zinātnes izcilību un konkurētspēju starptautiskā līmenī, informē IZM. «Pirms izdarām sarežģītas izvēles un pieņemam lēmumus, kas ietekmētu Latvijas zinātnes nākotni, mums nepieciešama objektīva aina un neatkarīgs vērtējums tam, kāda šobrīd un iepriekšējos sešos gados bijusi Latvijas zinātnisko institūtu konkurētspēja,» skaidroja izglītības un zinātnes ministrs Roberts Ķīlis.

Ministrija norāda, ka izvērtēšanas rezultātā izstrādātie priekšlikumi sniegs būtisku atbalstu ilgspējīgai pētniecības un zinātnes attīstībai. Tāpat arī izvērtējuma rezultātus paredzēts izmantot, pieņemot lēmumus par reformu īstenošanu Latvijas zinātnē, tajā skaitā zinātnisko institūciju konsolidācijai un konkurētspējīgo zinātnisko institūciju rīcībspējas izlabošanai.

Pagājušajā gadā kopumā reģistrēti 10,21 tūkstoši jaunu uzņēmumu, kas ir zemākais rādītājs kopš 2009.gada, liecina Lursoft dati.

Salīdzinot ar 2016.gadu, Lursoft aprēķini rāda, ka gada laikā reģistrēto jauno uzņēmumu skaits sarucis par 8,89%. Tas gan nav mazinājis uzņēmēju vēlmi saviem uzņēmumiem izvēlēties nosaukumus, kuri būs pamanāmi starp pārējiem.

Ņemot vērā, ka nosaukums ir viens no pirmajiem, ko pamana patērētājs, tā izvēlei jābūt tālredzīgai. Iespējams, tieši tāpēc daļa uzņēmēju izvēlējušies nosaukumus, kas jau vedina domāt par tā darbības jomu. Tāds, piemēram, ir pērn janvārī Jaunpils novadā reģistrētais SIA «Traktordakteris», SIA «Latvijas alus paradīze», kas savu mājvietu radusi Rīgā, SIA «Aizvest paku», SIA «Žogu valstība» vai arī SIA «Labakais Tehnologiju Sakartotajs» Daugavpils novadā. Tomēr jāteic, ka šādi uzņēmumi ir mazākumā un vairumā gadījumu pēc nosaukuma izlasīšanas tā darbības joma tā arī paliek miglā tīta. Jūsuprāt, ar ko ikdienā nodarbojas aizvadītajā gadā reģistrētie SIA «Pupsiks», SIA «Jaukie cilvēki», SIA «Ko gribu, to daru», SIA «Turpinājums sekos» vai arī SIA «Čau Tēti»?

Vairākiem Latvijas būvinženieriem var draudēt sertifikātu atņemšana, jo ar viltotiem dokumentiem uz viņu vārdiem ir reģistrētas būvfirmas, šodien raksta laikraksts Dienas bizness.

Latvijā būvniecībā jau sen konstatēts būvinženieru trūkums, un tāpēc visbiežāk ar viena būvinženiera vārdu tiek reģistrētas daudzas būvfirmas. Un šos būvinženierus nosacīti var sadalīt trīs grupās: pirmā inženieri, kuri atzīstas, ka ļauj ar saviem sertifikātiem reģistrēt firmas, kaut arī paši fiziski nevar paspēt strādāt apmēram 20 uzņēmumos, tomēr saņem par to simbolisku atalgojumu un viss norit mierīgi, Db pastāstīja Latvijas būvinženieru savienības (LBS) prezidents Mārtiņš Straume. Otra grupa – inženieri, kuri norāda, ka reģistrējot uzņēmumu ar savu sertifikātu, uzņēmumā solīts darbs, tomēr vēlāk tas nav dots, savukārt trešā grupa – tādi uzņēmumi, kuru dokumenti tiek viltoti.

Deklarācija par Krišjāņa Kariņa (JV) topošā Ministru kabineta iecerēto darbību, par ko vienojušās koalīcijas partijas.

Saeima šodien lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru veidotu partiju apvienība "Jaunā Vienotība", partiju apvienība "Apvienotais saraksts" un Nacionālā apvienība.

Ievads

Krišjāņa Kariņa valdības mērķis: Latvijas ekonomikas transformācija labākai dzīvei Latvijā

Kopš Latvijas valsts neatkarības atgūšanas valsts un tās iedzīvotāji ir piedzīvojuši milzu pārmaiņas - pāreju no komandekonomikas uz tirgus ekonomiku, valsts un pašvaldību īpašuma privatizāciju, demokrātisko institūciju izveidošanu un nostiprināšanos, naudas un zemes reformas īstenošanu, pievienošanos Eiropas Savienībai (ES) un NATO militārajai aliansei.Šajā ceļā ir pārvarēti dažādi izaicinājumi, šobrīd sastopamies ar Krievijas agresīvo karadarbību Ukrainā, kura grauj likuma varā balstīto starptautisko kārtību un ir lielākais drošības apdraudējums Eiropai, radot milzīgas cilvēku ciešanas. Karadarbība ir izraisīju

Ministru prezidenta amata kandidāta Krišjāņa Kariņa (JV) topošās valdības partneri šorīt parakstīja koalīcijas sadarbības līgumu, valdības deklarāciju un fiskālās disciplīnas līgumu.

Dokumentus parakstīja partiju un frakciju vadītāji, klātesot arī topošās valdības ministriem, kuri parakstīja valdības deklarāciju.

Parakstīšana notika Saeimas nama Sarkanajā zālē. Saeima šodien plkst.12 lems, vai apstiprināt jauno valdību, kuru vadītu Kariņš.

Savukārt pusstundu pēc Saeimas ārkārtas sēdes beigām Viesu zālē plānota Kariņa preses konference. Pēc valdības apstiprināšanas tā plānojusi arī pulcēties uz pirmo svinīgo sēdi valdības mājā.

Topošo valdību varētu atbalstīt 61 deputāts - tātad stabils labēji centrisks vairākums, iepriekš lēsa Kariņš.

Valdību veidos piecu politisko spēku pārstāvji - «Jaunā Vienotība» (JV), Jaunā konservatīvā partija (JKP), «KPV LV», «Attīstībai/Par» (AP) un «Visu Latvijai!»-«Tēvzemei un brīvībai»/LNNK (VL-TB/LNNK). Valdību vadīs politiķis no JV, lai arī šī partija vēlēšanās ieguva vismazāko mandātu skaitu Saeimā.

Pagājušajā gadā Latvijas robežsargi atklājuši 249 viltoto ceļošanas dokumentu izmantošanas gadījumus jeb par 137% vairāk nekā 2010.gadā, kad atklāti 105 viltotu dokumentu izmantošanas gadījumi.

Robežsargi atklājuši viltotas pases, dažādu valstu vīzas, ID kartes, uzturēšanās atļaujas un citus ceļošanas dokumentus. Pērn visbiežāk tika konstatēti viltoti Beļģijas – 72, Itālijas – 31, Francijas – 19 un Grieķijas – 7 ceļošanas dokumenti. Salīdzinot ar 2010.gadu, pērn uz Eiropas Savienības ārējām robežām bija atklāts nelikumīgas robežas šķērsošanas gadījumu ievērojams pieaugums.

«Kā galvenais nelegālās imigrācijas risks 2011.gadā jāmin gan nelikumīga robežas šķērsošana, izmantojot viltotus un svešus ceļošanas dokumentus, gan nelikumīga «zaļās» robežas šķērsošana. Latvija nelegālajiem imigrantiem joprojām bija tranzīta, nevis mērķa valsts,» norāda robežsardze.

Deviņdesmito gadu sākumā uzņēmumu privatizācija bija jāveic izsolēs par skaidru naudu, nevis par privatizācijas sertifikātiem, jo tad uzņēmumi būtu nonākuši pie īpašniekiem, kas būtu ieinteresēti to attīstībā. Privatizācija par sertifikātiem bija lielākā kļūda, ko Latvija pieļāva, norāda Latvijas Universitātes profesors un auditorfirmas BDO Invest Rīga vadītājs Andris Deniņš.

«Nevajadzēja privatizācijā izmantot sertifikātus. To es teicu arī deviņdesmitajos gados. Starptautiska pētnieku grupa, kuru vadīja Zviedrijas profesors Jans Ēriks Droijers un kurā es biju piesaistīts no Latvijas, veica pētījumu par privatizācijas gaitu Austrumeiropā. Pētījuma viennozīmīgs slēdziens bija tāds, ka privatizācijas sertifikāti bija neefektīvs līdzeklis. Tas bija nevajadzīgs un pat nepareizs līdzeklis, kas nedeva vajadzīgo rezultātu,» skaidroja Deniņš.

Kaimiņvalstī Igaunijā privatizācija notika par skaidru naudu, un tas bija pareizs risinājums. Ja Latvijā privatizācija būtu notikusi par skaidru naudu, tad daudzi procesi būtu attīstījušies pavisam citādi, uzskata Deniņš.

Brīvdienās, tirdzniecības centros strādājošajos pirmās nepieciešamības preču veikalos cilvēki bez Covid-19 sertifikāta iepirkties nevarēs, tādējādi tirgotājiem radīti stingrāki ierobežojumi nekā lokdauna laikā.

Tādu secinājumu, izvērtējot Ministru kabineta sēdē 9. novembrī apstiprinātos grozījumi rīkojumā par ārkārtējās situācijas izsludināšanu, paredzot epidemioloģiskās drošības prasības no 15.novembra, kad būs beidzies iepriekš noteiktais stingrais mājsēdes periods, izdara Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA).

No 15.novembra atcels īpaši stingros Covid-19 ierobežojumus

No nākamās pirmdienas, 15.novembra, Latvijā tiks atcelti Covid-19 dēļ noteiktie īpaši stingrie...

Paredzēts, ka no 15.novembra visi pakalpojumi tiks sniegti tikai epidemioloģiski drošā vidē, izņemot būtiskos pakalpojumus, kas var tikt sniegti arī personām bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem. Tāpat arī bez vakcinācijas vai pārslimošanas sertifikātiem varēs apmeklēt veikalus, kas tirgo pirmās nepieciešamības preces un kuru platība nepārsniedz 1 500 m2, pārējās tirdzniecības vietas pakalpojumus sniegs tikai epidemioloģiski drošā režīmā.

"Būtiski, gandrīz uz pusi, samazināts nevakcinētajiem pieejamo pirmās nepieciešamības veikalu skaits un viņi nevarēs iepirkties arī grāmatu, ziedu un elektronisko preču veikalos. Ņemot vērā tendenci mazināties saslimstībai, loģiski gaidīt pretējo - vairāk atvērtu veikalu. Tā Lietuvā, kur slimo vairāk nekā Latvijā, atļauts strādāt visiem veikaliem "zaļajā" režīmā, Latvijā tikai darbdienās. Nerunājot par Igauniju, kur ierobežojumi ir tikai m2", skaidro LTA prezidents Henriks Danusēvičs.

Asociācija turpinās diskusiju ar Veselības ministriju, lai samazinātu pieļaujamo kvadrātmetru skaitu uz vienu pircēju no pašlaik spēkā esošajiem 25 m2 uz 15 m2. Latvijas Tirgotāju asociācija piedāvā palielināt atbalsta apmēru Covid-19 krīzē cietušajiem mazākiem industrijas strādājošiem uzņēmumiem, kuru vidējais apgrozījums mēnesī pēc 2020.gada datiem ir līdz 20 000 eiro. LTA uzskata, ka atbalsta apmēram jābūt 90% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 75 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 100 % no uzņēmumu krituma. Šī uzņēmumu grupa LTA jau iepriekš vērsa Ekonomikas ministrijas uzmanību uz nesamērīgi mazo, salīdzinoši ar Covid-19 krīzes laikā zaudējumiem, un atbalsta apmēru.

Pārējiem uzņēmumiem atbalsta apmēram LTA ieskatā jābūt 60% apmērā no uzņēmuma bruto darba algas, par kuru samaksāti darba algas nodokļi 2021. gada jūlijā, augustā un septembrī, nosākot apmēra minimumu, kā 50 % no uzņēmuma kritumā un maksimumu – 75 % no uzņēmumu krituma.

Jau vēstīts, ka no 15.novembra līdz ārkārtējās situācijas beigām nākamā gada 11.janvārī "nedrošajā režīmā" jeb bez Covid-19 sertifikātu uzrādīšanas turpinās darboties tikai pirmās nepieciešamības veikali, otrdien nolēma valdība.

Bez Covid-19 sertifikātiem būs pieejami tirdzniecības pakalpojumi iekštelpās, ja kopējā apmeklētājiem publiski pieejamā telpu platība nav lielāka par 1500 kvadrātmetriem un ja ir atsevišķa ieeja, varēs darboties pārtikas veikali, medicīnas preču veikali, optikas veikali, dzīvnieku barības veikali, preses tirdzniecības vietas, higiēnas preču veikali.

Šajās tirdzniecība vietās, izņemot aptiekas, jānosaka tāds maksimālais apmeklētāju skaits, lai nodrošinātu ne mazāk kā 25 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju. Savukārt aptiekās, kas veic vakcināciju pret Covid-19 vai izsniedz testēšanas sertifikātus, noteikta prasība vienai personai nodrošināt ne mazāk kā 15 kvadrātmetrus no publiski pieejamās telpu platības.

Tāpat epidemioloģiski nedrošā vidē jeb "sarkanajā" drošības režīmā strādās - degvielas uzpildes stacijas, autoostas un dzelzceļa stacijās esošās biļešu tirdzniecības kases, kurās tiek pārdotas biļetes tikai uz iekšzemes maršrutiem, kā arī tirgi ārtelpās un ielu tirdzniecības vietas, tirdzniecības pakalpojumu sniedzējam un pircējiem ielu tirdzniecības vietās un atklātā tirgus teritorijā tirdzniecības laikā lietojot sejas maskas.

Tikmēr pretēji - "zaļajā" režīmā jeb ar Covid-19 sertifikātu - tirdzniecības pakalpojumus varēs sniegt jebkurā tirdzniecības vietā iekštelpās, nosakot tādu maksimālo apmeklētāju skaitu, lai nodrošinātu ne mazāk kā 15 kvadrātmetri no publiski pieejamās iekštelpu platības uz apmeklētāju, kā arī lietojot mutes un deguna aizsegus.

Tāpat tikai ar sertifikātiem no 15.novembra klientus varēs apkalpot arī telekomunikāciju preču veikalos un grāmatnīcās, kas "lokdauna" laikā ir pieejami pakalpojumi ikvienam.

Visās tirdzniecības vietās iepirkšanās līdzekļu, tai skaitā grozu, ratu vai tirdzniecības dalībnieka nodrošināto iepirkšanās somu skaits kopā nedrīkst pārsniegt maksimāli atļauto apmeklētāju skaitu tirdzniecības vietā. Ja tirdzniecības vietā tiek nodrošināta iepirkšanās līdzekļu pieejamība apmeklētājiem, atrašanās tirdzniecības vietā bez iepriekš minētajiem iepirkšanās līdzekļiem ir aizliegta.

Tirdzniecības un pakalpojumu sniegšanas vietu darba laiks noteikts no plkst.6 līdz plkst.21, izņemot pirmās nepieciešamības preču veikalus, kas drīkst darboties bez darba laika ierobežojumiem.

Tāpat uz visu ārkārtējās situācijas laiku aizliegta ielu tirdzniecības organizēšana, piemēram, gadatirgu, Ziemassvētku tirdziņu un tam līdzīgu tirdzniecības pasākumu organizēšana.

Savukārt brīvdienās un svētku dienās aizliegta tirdzniecības pakalpojumu sniegšana tirdzniecības centros, kur telpu platība ir virs 1500 kvadrātmetriem un ir vismaz piecas tirdzniecības vietas, izņemot iepriekš minētās pirmās nepieciešamības tirdzniecības vietas un pirmās nepieciešamības pakalpojumu sniegšanas vietas. Vienlaikus tirdzniecības centros brīvdienās un svētku dienās atļauta būs arī tādu pakalpojuma sniegšanas vietu un tirdzniecības vietu darbība, kurām ir atsevišķa ieeja un tiek nodrošināta apmeklētāju plūsmas nodalīšana no tirdzniecības centra koplietošanas telpām.

Vienlaikus attālināti iegādāto preču izsniegšana iekštelpās tirdzniecības vietās, kas strādā epidemioloģiski drošā vidē, jāorganizē, nodrošinot atsevišķu apmeklētāju plūsmu, kas pilnībā tiek nodalīta no epidemioloģiski drošā vidē sniegtajiem tirdzniecības pakalpojumiem un ar atsevišķu ieeju, vai arī izsniedzot preces ārpus telpām.

Pērn maijā atklātā stratēģiski nozīmīgā Polijas un Lietuvas gāzes starpsavienojuma (GIPL) būvniecībā varētu būt izmantota Krievijā ražota armatūra, kuru piegādājis Latvijā reģistrēts uzņēmums, liecina Lietuvas ziņu portāla "15min.lt" sadarbībā ar pētnieciskās žurnālistikas centriem Polijā, Latvijā un Rumānijā veiktais pētījums.

Pirms nepilna gada prokuratūra Lietuvā sāka pirmstiesas izmeklēšanu un projekta līgumslēdzējas puses - Lietuvas valstij piederošais dabasgāzes pārvaldes sistēmas operators "Amber Grid" un tā akcionārs "Epso-G" - izstrādā krīzes pārvaldības plānus, ziņo "15.min.lt".

Žurnālistu izpētē atklāts, ka ģenerāluzņēmējs - Lietuvas cauruļvadu būves uzņēmums "Alvora" - parakstīja līgumu ar Šveicē reģistrēto kompāniju, kuras nosaukums tolaik bija "Global Pipe Trade", bet tagad ir "ChelPipe International". Uzņēmums ir daļa no Krievijas "ChelPipe Group", kas atbalsta Krievijas militāro infrastruktūru. Pēc tam, kad atklājās šis fakts, "Amber Grid" deva rīkojumu armatūru iepirkt no ražotājiem Eiropā.

Lielākā daļa neizlietoto privatizācijas sertifikātu ir koncentrējusies neliela cilvēku skaita rokās, intervijā aģentūrai LETA sacīja ekonomikas ministrs Arvils Ašeradens (V).

Runājot par Privatizācijas aģentūras (PA) nākotni, ministrs norādīja, ka privatizācijai oficiāli ir jānoslēdzas 2018.gada beigās. Vienlaikus no privatizācijas esot palikušas dažas lietas, ar kurām jātiek galā.

«Viens karstais kartupelis ir sertifikāti. Kopš 1994.gada Latvijas iedzīvotājiem piešķirti 112,4 miljoni privatizācijas sertifikātu, no kuriem līdz šā gada 1.janvārim izlietoti 109,8 miljoni sertifikātu, taču joprojām neizmantoti palikuši 2,5 miljoni sertifikātu. Neizmantotie sertifikāti ir izvietoti gandrīz 400 000 kontu. No tiem vairāk nekā 60% kontos ir līdz 1 sertifikātam un vēl 26% kontos ir no 1 līdz 10 sertifikātiem. Jāsaka, ka tā ir bijusi ļoti haotiska vērtspapīru emisija. Pašlaik mēs visu informāciju mēģinām savākt kopā. Mēs ceram šogad arī atrast risinājumu, kādā veidā varam pielikt punktu epopejai ar sertifikātiem,» klāstīja Ašeradens.

Riga Taxi sola iesūdzēt tiesā airBaltic, kā arī griezties pie Konkurences padomes. Šādu Riga Taxi reakciju izraisījusi ziņa, ka aviokompānija sākusi lidojumu laikā brīdināt pasažierus nelietot Rīga Taxi pakalpojumus, kas brauc ar Mercedes.

«Mēs esam vērsušies Konkurences padomē, lai tā izvērtē, uz kāda pamata airBaltic savos reisos sludina ziņojumus par atturēšanos no mūsu taksometru lietošanas un tā ceļ neslavu,» nikns par aviokompānijas rīcību ir Riga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs. Viņš arī norādīja, ka kompānija grasās vērsties tiesā pret aviokompāniju, lai piedzītu radušos zaudējumus no airBaltic rīcības. Cik lieli ir šie zaudējumi, G. Aksjonovs gan pagaidām neatklāj.

Esam vērsušies Konkurences padomē, lai tā izvērtē, uz kāda pamata airBaltic aicina atturēties no mūsu taksometru lietošanas, norāda Riga Taxi valdes priekšsēdētājs Genādijs Aksjonovs. (Foto: Vitālijs Stīpnieks, DB)Db.lv jau rakstīja, ka Latvijas nacionālā aviokompānija airBaltic ir sākusi lidojumu laikā brīdināt savus pasažierus Rīgas lidostā nelietot Rīga Taxi pakalpojumus, kas brauc ar Mercedes markas automašīnām.