Noslēgumam tuvojas Londonas debesskrāpja Shard London Bridge būvniecība. Marta beigās strādnieki uzstādīja desbesskrāpja smaili un tagad celtne sasniegusi 310 metrus, tādējādi kļūstot par Eiropas augstāko ēku.

Paredzēts, ka debesskrāpja celtniecība tiks pabeigta jūnijā. Shard London Bridge tiks izvietotas biroja telpas, luksusa apartamenti, restorāni, viesnīca un SPA, bet debesskrāpja pēdējos 15 stāvus aizņems galerija, no kurienes apmeklētāji varēs izbaudīt Londonas skatus. Plānots, ka debesskrāpi ik gadu apmeklēs divi miljoni cilvēku.

Debesskrāpja celtniecībā izlietoti aptuveni 11 tūkstoši stikla paneļu un tam ir 87 stāvi. Projekta attīstītāji Shard London Bridge dēvē par «vertikālu pilsētu». Debesskrāpja celtniecības izmaksas tiek lēstas 450 miljonu britu mārciņu (aptuveni 376 miljoni latu) apmērā.

Par godu Latvijas dalībai Londonas Olimpiskajās spēlēs otrdien, 7. augustā, Ņujorkas debesskrāpja Empire State Building ziemeļu puse izgaismota Latvijas karoga krāsās, informē Latvijas Institūts.

Pārējās debesskrāpja puses otrdien izgaismotas Kolumbijas, Uzbekistānas un Etiopijas karogu krāsās.

Četras debesskrāpja puses par godu Londonas Olimpiskajām spēlēm to dalībvalstu karogu krāsās tiek izgaismotas no 26. jūlija.

Empire State Building ir viena no populārākajām biroju ēkām pasaulē. Tās augstums ir 443 metri.

Pirmo reizi debeskrāpis Empire State Building tika izgaismots, svinot ASV 200 gadadienu, 1976. gadā.

#1/2

Ņujorkas debesskrāpis izgaismots Latvijas karoga krāsās

Foto: Edelman Public Relations / esbnyc.com

#2/2

Empire State Building šā gada 4. jūlijā

Foto: AP/SCANPIX

Skatīties pārējos attēlus

Publicēts jaunākais «Globālais konkurētspējas indekss». 2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Indeksā ietvertās pirmās 45 valstis un to saņemto punktu skaitu iespējams uzzināt galerijā augstāk!

Ņemot vērā jaunākās tendences, kas nosaka valstu konkurētspēju, Pasaules Ekonomikas forums veicis būtiskas izmaiņas ikgadējā «Globālā konkurētspējas indeksa» (GKI) metodoloģijā. Tagad indekss koncentrējas uz ekonomikas produktivitāti veicinošo faktoru analīzi, ņemot vērā jaunākās tendences konkurētspējas specifikā, kas ienāk līdz ar globalizāciju un jaunajām digitālajām tehnoloģijām.

2018. gadā Latvija 140 indeksā ietverto valstu starpā ieņem 42. vietu, savukārt Lietuva atrodama 40. vietā un Igaunija 32. vietā. Jāatzīmē, ka metodoloģijas izmaiņu dēļ šis indekss nav salīdzināms ar iepriekšējo gadu rezultātiem.

Rīgā darbu sākusi pirmā park&ride autostāvvieta.

(Papildināts viss teksts.)

Šodien Ulbrokas ielā tika atklāts pirmais stāvparks jeb P&R autostāvvieta Rīgā. Tā sauktā park&ride sistēma paredz, ka Rīgas viesi un tās iedzīvotāji savas automašīnas varēs novietot apsargājamā autostāvvietā un tālāk doties ar sabiedrisko transportu.

«Šis ir tikai pirmais solis. Ir plānots, ka līdzīga autostāvvieta tiks izbūvēta pie tirdzniecības centra Dole. Mūsu mērķis, ieviešot park&ride stāvparkus, ir mazināt sastrēgumus pilsētā un sabiedrisko transportu padarīt par prioritāru,» norāda Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieks Andris Ameriks.

Stāvparka izmantošana būs bez maksas, ja sabiedriskajā transportā ar e- talonu dienas laikā tiks veiktas vismaz divas braucienu reģistrācijas.

Krievijas attīstītājs Hermitage sācis trīs miljardu ASV dolāru vērtu projektu Parīzē, cerībā pārspēt Londonas debesskrāpi Shard, kas pašlaik ir augstākā celtne Rietumeiropā, raksta Bloomberg.

Hermitage paredz uzcelt divas 320 metrus augstas celtnes Parīzes La Defense biznesa rajonā, vienpadsmit metro pieturvietu attālumā no Parīzes Dievmātes katedrāles

Paredzēts, ka debesskrāpjos atradīsies luksusa dzīvokļi, biroji, kā arī pieczvaigžņu viesnīca.

Parīzē vēl augstāka celtne par Hermitage debesskrāpjiem būs vien Eifeļa tornis.

«Jūs redzēsiet abas celtnes no jebkuras pilsētas daļas,» norāda Emins Iskanderovs, 37 gadus vecais Hermitage vadītājs. Viņš pauda, ka līdz gada beigām tiek plānots slēgt visas ar finansēm saistītās norunas, savukārt projekta īstenošanas darbi varētu sākties nākamgad.

Paredzams, ka pašlaik augstākais Eiropas debesskrāpis Londonas Shard zaudēs savu statusu, un to iegūs Maskavas Mercury City Tower debesskrāpis, norāda Mercury City attīstības projekta pārstāvji.

Tiek paredzēts, ka debesskrāpis Mercury City Tower būs 338 metrus augsts, kas ir par 18 metriem vairāk nekā pašreizējam augstākajam debesskrāpim Shard, kas tika atklāts šā gada jūlija sākumā un kura celtniecībā tika izlietoti aptuveni 11 tūkstoši stikla paneļu. 87 stāvus augstā Shard būvniecību finansēja Katara.

Merkury City Tower būvniecība tika uzsākta 2005. gadā un to paredzēts pabeigt šogad. Debesskrāpim paredzēti 75 stāvi, tostarp pieci pagrabstāvi.

Debesskrāpī paredzēts iekārtot biroju telpas, dzīvojamās telpas, restorānu, fitnesa zāli un tirdzniecības platības, liecina informācija portālā skyscraperpage.com.

Centrālās vēlēšanu komisijas statistika liecina, ka starp Rīgas domes deputātu kandidātiem atrodams arī liels skaits dažādu uzņēmumu pārstāvju.

Tā vēlēšanās startē gan valdes priekšsēdētāji, gan valdes locekļi, gan direktori, gan citi augstākā līmeņa uzņēmumu darbinieki.

Lūdzām daļai no viņiem sniegt atbildes uz diviem jautājumiem:

1. Vai šis ir Jūsu pirmais starts politikā?

2. Kādēļ izlēmāt iet politikā? Kāda ir Jūsu motivācija un kādi ir plāni?

^{(Partijas sakārtotas secībā, kādā tās atrodamas cvk.lv)}

Atbildes:

- Politisko partiju apvienība Saskaņas Centrs, Partija Gods kalpot Rīgai

Deņiss Jeļizarovs, dzimšanas gads: 1981, dzīves vieta: Rīga, tautība: nav norādīta

Rietumeiropas augstākā ēka, Londonā esošā The Shard gatavojas atzīmēt savu pirmo gadskārtu. Tikmēr pieaudzis skeptisms par iecerēto debesskrāpja nozīmīgumu, jo atklājies, ka patlaban tiek izmantoti tikai seši no 72 ēkas stāviem.

Pēc iespaidīgās atvēršanas ceremonijas 2012. gadā, 310 metrus augstais debesskrāpis palicis lielākoties tukšs, sarunā ar CNBC apstiprinājis ēkas īpašnieku Sellar Property Group pārstāvis.

The Shard, kura dizainu izstrādājis Itālijas arhitekts Renco Piano (Renzo Piano), bieži raksturots kā vairāk «vertikāla pilsēta» nekā ēka. Debesskrāpja un apkārtējā zemes gabala attīstīšana izmaksājusi gandrīz divus miljardus britu mārciņu. Projektā investēja Kataras uzņēmēji.

Tomēr patlaban tiek izmantots tikai torņa vidienē esošais restorāns un skatu platforma. Ēkas īpašnieki, norādot uz komercnoslēpumu, nav atklājuši, vai tuvākajā nākotnē šī situācija mainīsies. Zināms tikai, ka šogad debesskrāpī darbu uzsāks divi jauni restorāni un viesnīca 19. stāvā.

Londonā tiks veidota īpaša vieta peldētājiem – baseins, kas atradīsies uz 55 stāvu ēkas jumta, raksta CNN.

Kompānija Compass Pools atklājusi plānus uz kāda debesskrāpja jumta veidot baseinu ar nosaukumu “Infinity Pool”, kuram būs 360 grādu skats. Baseina tilpums iecerēts 600 tūkstoši litru, un tas atradīsies uz 55 stāvu ēkas.

Baseinam būs caurspīdīgas sienas un grīdas, tādējādi peldētājiem radot vēl interesantākas sajūtas. Naktī baseina ārpusi aptvers dažādu krāsu gaismas. Baseins būs aprīkots ar ierīcēm, kas mēra vēja ātrumu un dators kontrolēs baseina temperatūru, kā arī nodrošinās, lai ūdens netecētu pāri malām.

Plānots, ka debesskrāpja pēdējos stāvos, zem baseina būs pieczvaigžņu viesnīca. Plānots, ka baseina būvniecība tiks uzsākta nākamajā gadā, taču tas atkarīgs no vienošanās ar visām iesaistītajām pusēm.

Enerģētika kļuvusi par vienu no apspriestākajām tēmām sabiedrībā un arī par daudzu politiķu jājamzirdziņu. Tagad katram, kuram nav slinkums, ir tieksme par to izteikties, atrast ko īpašu - ar ko varētu izcelties, diemžēl, bieži bez īpašas izpratnes par to, kas tiek pateikts: izraujot no konteksta visdažādākos faktus bez spējas tos objektīvi izvērtēt, vai arī apzināti manipulējot ar tiem, lai to iebarotu sabiedrībai ar savtīgu interesi un tādejādi ievāktu sev dividendes - materiālā formā, vai vienkārši, vairojot atpazīstamību un popularitāti.

Tas viss ir radījis diezgan lielu jūkli,par kura ķīlniekiem aizvien vairāk un vairāk pamazām kļūstam mēs visi. Dārgi maksājot par to un riskējot savai tautsaimniecībai uzlikt tādu slogu, ko tā nespēs iznest nezaudējot savu konkurētspēju.

Ar nepārdomātu energopolitiku sabiedrība tiek dzīta tādā saistību jūgā, kas pamazām jau sāk līdzināties tam, ko esam uzņēmušies pret starptautiskiem aizdevējiem. Un tas ir nopietni.

Piemēram, esošajos MK noteikumos "Par elektroenerģijas ražošanu, izmantojot atjaunojamos energoresursus (AER)" paredzēto atbalsta apjomu izmantošana (ja visas noteikumos atvēlētās kvotas tiek izmantotas) nozīmētu valsts garantētu obligāto ikgadējo iepirkumu no realizētajiem AER projektiem aptuveni 180 miljonu latu apmērā, kas pie esošajām elektrības tirgus cenām mūsu tautsaimniecībai nozīmētu ikgadēju papildus maksājumu slogu par elektrību, vairāk kā 130 miljonu LVL apmērā!

Rīgas centrā, kvartālā starp Zaļo, Dzirnavu un Antonijas ielām atklāta divu stāvu pazemes autostāvvieta.

Pašreiz autostāvvieta ir pieejama viesnīcas Alberts viesiem un mēneša abonentu īpašniekiem, bet drīzumā to varēs par maksu izmantot ikviens interesents.

Tā ir daļa no SIA Larix Property attīstāmā kvartāla Rīgas centrā, starp Dzirnavu, Antonijas un Zaļo ielu (bijušās A.G. Rūtenberga tabakas fabrikas teritorija). DB jau ziņoja pirmais kompānijas projekts ir padomju laika administratīvās ēkas pārbūve par viesnīcu — Albert Hotel Dzirnavu ielā Rīgā. Tai blakus esošā 1901. gadā būvētā fabrikas ēka ir atjaunota un pārveidota par augstākās klases biroju kompleksu. Vēl kvartālā top 7 stāvu dzīvojamā māja.

«Ir gadījumi, kad piemērotais sods tiek anulēts. Katra pretenzija un situācija tiek izvērtēta individuāli un lēmums pieņemts, ņemot vērā konkrētos apstākļus,» tā uz jautājumu, vai ir bijuši gadījumi, kad piemērotais sods par autostāvvietas neatļautu izmantošanu pārrunu rezultātā ticis atcelts un cik šādi gadījumi ir, biznesa portālam db.lv atbildēja SIA EuroPark Latvia valdes loceklis Mārtiņš Meisītis.

Viņš neatklāj konkrētus skaitļus par to, cik sodi un par kādu kopējo summu šogad piemēroti, bet atzīmē, ka soda kvītis pirmajā pusgadā piemērotas aptuveni 1,2% no kopējā klientu skaita. «Novērojams, ka piemēroto sodu skaits salīdzinājumā ar iepriekšējiem gadiem ir aptuveni vienā līmenī. Diemžēl cilvēki nepievērš uzmanību ceļa zīmēm un autostāvvietas lietošanas noteikumiem, kas ir izvietoti pie katras autostāvvietas iebrauktuves, nepievērš atbilstošu uzmanību arī funkcionālajām un informatīvajām norādēm – kas bieži vien ir lielā skaitā izvietotas autostāvvietas teritorijā,».

Neskaidrību gadījumos nereti klienti jautā pēc padoma, zvanot uz informatīvo tālruni. M. Meisītis pieļauj, ka tas varētu būt iemesls saņemto pretenziju skaita samazinājumam salīdzinājumā ar 2016. gadu. Lielākajā daļā gadījumu klients neesot pievērsis uzmanību autostāvvietā izvietotajām ceļa un informatīvajām zīmēm. Biežākais no iemesliem, ko klienti piemin pretenzijās, ir «es tikai uz 5 minūtēm», tomēr, pārbaudot situāciju, tās nekad neesot bijušas piecas minūtes, ko klients pavadījis autostāvvietā.

Pekinā, finanšu biznesa rajonā šonedēļ durvis vēris ilgi gaidītais Leeza Soho debesskrāpis, tā noenkurojot jauno Fengtai biznesa rajonu - augošu finanšu un transporta mezglu starp pilsētas centru un nesen atvērto Pekinas Daksingas starptautisko lidostu.

200 metru augstā debesskrāpja celtniecība prasīja četrus gadus, un šī ēka ir kopumā ceturtais arhitektūras sasniegums Ķīnā, ko projektējis arhitektu birojs Zaha Hadid Architects. Turklāt celtne ir pašas nu jau aizsaulē aizgājušās slavenās arhitektes Zahas Hadidas aizsāktais projekts.

Projekta attīstītājs ir nekustamo īpašumu attīstītājam SOHO China. 45 stāvus augstajā stikla tornī ir pasaulē augstākais ātrijs 194,15 metru augstumā, apsteidzot Burj Al Arab viesnīcu Dubaijā. Ēkā ir 172 800 kvadrātmetru biroja un dzīvojamās telpas. Torņa ātrijs ir tieši savienots ar jauno metro apmaiņas staciju, kā arī pilsētas autobusu tīklu Lize Road un Luotuowan East Road.

Seviļa ir slavena ar lielāko viduslaiku gotisko katedrāli pasaulē un savām ielām, bet Spānijas pilsēta varētu zaudēt savu ANO Pasaules mantojuma statusu jauna 41 stāvu augsta debesskrāpja dēļ, ziņo AFP.

178 metrus augstā, ovālas formas ēka, kas vēl ir būvniecības stadijā, tiks izmantota krājbankas Cajasol vajadzībām. To plānots pabeigt 2012. gadā.

Ēkas dizainu radījis Argentīnas-Amerikas arhitekts Cēzars Pelli, kurš ir atbildīgs par dažām no pasaulē augstākajām būvēm, tai skaitā Petronas Towers Kualalumpurā, Malaizijā.

Tomēr Apvienoto Nāciju Izglītības, zinātnes un kultūras organizāciju (UNESCO) šis Spānijas projekts ir nobiedējis. Tā kopš jūlija veltīgi mudinājusi apturēt tā būvniecību.

Organizācija kopā ar Starptautisko pieminekļu un ievērojamu vietu padomi (ICOMOS) paredzējusi apmeklēt pilsētu, lai noteiktu, «vai debesskrāpim ir vizuāla ietekme uz Seviļas vēsturisko centru», teikusi UNESCO pārstāve Lūcija Kuntza.

Austrālijas kompānija Cox Gomyl, kas rūpējas par pasaulē augstākās ēkas Burj Dubai logu tīrību, izmantojot gumijas skrāpjus un vairāk nekā 7 miljonus ASV dolāru vērtas tehnoloģijas, spēj šo debesskrāpi notīrīt 3 mēnešu laikā, vēsta AFP.

Cox Gomyl speciāli izstrādātā un uzstādītā logu tīrīšanas sistēma izmaksājusi 7.3 miljonus dolāru. Tajā ietilpst 12 iekārtas, kas spēj debesskrāpī uzcelt 36 cilvēkus, kas, izmantojot ierastos tīrīšanas līdzekļus, tad notīra Burj Dubai 24.83 tūkst. logu.

Lai notīrītu visus debesskrāpja logus nepieciešams 3 mēnešus ilgs darbs.

Logu tīrītāji stāv uz speciāli izstrādātas iekārtas, kas izbīdās no debesskrāpja un ar speciālu sliežu palīdzību spēj pacelt cilvēkus uz augšu.

2023. gadā Latvija, rēķinot uz vienu iedzīvotāju, bija ceturtajā vietā pasaulē pēc ienākumiem no dažādu koka mēbeļu eksporta.

To liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija). Mēbeļu rūpniecībai Latvijā bija izcila pagātne. Pašlaik šī ir viena no ļoti svarīgām meža produkcijas ražošanas nozarēm, kurā tiek ražotas preces ar ļoti augstu pievienoto vērtību. Ja daudzās ekonomikas jomās Latvijai būtu jāmācās no Igaunijas pieredzes, tad mēbeļu ražošanā un eksportā Latvijai būtu jāvadās no izcilā Lietuvas piemēra. Vērtējot Lietuvas izcilos panākumus koka mēbeļu eksportā, svarīga daļa no šiem panākumiem attiecas arī uz Latviju. Latvijā ražotais saplāksnis, kokskaidu un kokšķiedru plātnes, kā arī cita meža nozares produkcija ir neaizstājams pamats Lietuvas izcilajiem panākumiem mēbeļu ražošanā un eksportā. XXI gadsimtā pēc Latvijas iestāšanās Eiropas Savienībā visām rūpniecības nozarēm bija jādarbojas apstākļos, kad ir brīva preču apmaiņa, kas nozīmē brīvu importa preču konkurenci ar Latvijas ražojumiem. Latvijas mēbeļu rūpniecības lielākais izaicinājums bija izmantot Eiropas Savienības dotās iespējas, lai attīstītu mēbeļu eksportu. Tomēr dažādās mēbeļu grupās Latvijas panākumi ir visai atšķirīgi.

Kā liecina Starptautiskā tirdzniecības centra International Trade Center apkopotā statistika (ITC atbalsta ANO tirdzniecības un attīstības aģentūra (UN Conference on Trade and Development), Eiropas Savienība un Pasaules Tirdzniecības organizācija), 2023. gadā katrs desmitais pasaulē pārdotais ēvelētais skujkoku dēlis un dēlītis tika ražots Igaunijā. Savukārt Latvija 2023. gadā bija pasaules līdere apšu un bērza dēļu eksportā.

Grīda ir svarīgs ēku elements, un gadsimtiem ilgi Latvijā grīdu ēkas veidoja no tā paša materiāla, kurš ir zemes virsmā - smiltis vai māls. Koka grīdas bija nepieciešamas gadījumos, kad būve tika celta virs zemes virsmas līmeņa, kad tika celta vairāku stāvu ēka, arī tad, ja būve tika celta uz pāļiem - virs ūdeņiem vai purviem. Latviešu zemnieku sētās dominēja vienstāva apbūve, ēku grīdas bija no māla klona, bet koka grīdas segums plašāk ieviesās tikai 19. gadsimtā. Māju priekštelpas, kas aizņēma mājas lielāko daļu un kurā atradās pavards un dzīvoja saime, pamatnes segums līdz pat 19. gadsimta beigām tika veidots no māla klona. Koka seguma grīdas sākumā parādījās tikai no priekštelpas nodalītajā istabā vai kambaros (Augusts Bīlenšteins. Latviešu koka celtnes un iedzīves priekšmeti, Rīga, Jumava, 2021., 79.lpp.).

Augstākā tiesa atstājusi negrozītu apgabaltiesas spriedumu lietā par akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveidi Kalnciemā, vienlaikus norādot, ka lietā pārsūdzētais iestādes lēmums nedod galīgu atļauju darbības īstenošanai.

Augstākās tiesas Administratīvo lietu departaments 7.maijā atstāja negrozītu Administratīvās apgabaltiesas 2016.gada 21.decembra spriedumu, ar kuru noraidīts pieteicēju – Kalnciema pagasta iedzīvotāju – pieteikums par Jelgavas novada domes 2015.gada 28.janvāra lēmuma atcelšanu. Ar šo lēmumu akceptēta trešās personas SIA EcoLead paredzētā darbība – nolietotu svina akumulatoru pārstrādes rūpnīcas izveide – Jelgavas novadā, Kalnciema pagastā, Kalnciemā, Jelgavas ielā 21.

Augstākā tiesa skaidro, ka paredzētās darbības akcepts ir lēmums, ar kuru konceptuāli tiek atbalstīta konkrētās darbības īstenošana tam paredzētajā vietā. Augstākā tiesa norāda, ka vienlaikus šis lēmums ir nošķirams no paredzētās darbības īstenošanas procesā turpmāk pieņemamiem lēmumiem. Lēmums par paredzētās darbības akceptu pats par sevi nedod galīgu atļauju veikt ierosināto darbību. Uzsākot paredzētās darbības īstenošanu, tās ierosinātājam jebkurā gadījumā ir jāievēro normatīvo aktu prasības gan būvniecības uzsākšanai, gan piesārņojošās darbības veikšanas uzsākšanai. Konkrētajā gadījumā SIA EcoLead, lai tā varētu īstenot paredzēto darbību, vēl nepieciešams saņemt būvatļauju un atļauju piesārņojošas darbības veikšanai. Savukārt šo procesu ietvaros tiks izvirzīti patstāvīgi nosacījumi gan būvniecības, gan piesārņojošās darbības veikšanai, un arī šajos procesos sabiedrībai ir tiesības līdzdarboties.

Jelgavā automašīnu stāvlaukumu Katoļu ielā 18, pie tirdzniecības centra «Vivo centrs», no 1. augusta sāks apsaimniekot uzņēmums «Cityparks Latvija», atsaucoties uz pašvaldības sniegto informāciju, vēsta reģionālais medijs Zemgales Ziņas.

Turpmāk šajā autostāvvietā satiksme tiks regulēta ar zīmju un elektronisko kiosku starpniecību. Šobrīd jau ir izvietotas informatīvas zīmes, kas veikala apmeklētājus informē par plānotajām izmaiņām.

Jauno kārtību autostāvvietā plānots ieviest jau no 1. augusta, un tā attieksies arī uz veikala stāvlaukumu Sudrabu Edžus ielas pusē, informē «Rimi Latvia» sabiedrisko attiecību vadītāja Inga Bite. Autostāvvietas bezmaksas lietošanas laiks būs divas stundas, savukārt katra papildu stunda izmaksās vienu eiro. Būs arī iespējams iegādāties dienas vai mēneša autostāvvietas izmantošanas atļauju.

Saistībā ar jaunās kārtības ieviešanu uzņēmums «Vivo centrā» neprognozē klientu skaita samazinājumu. «Taču, apzinoties, ka autovadītājiem pie šādām pārmaiņām ir jāpierod, plānots, ka pirmajā mēnesī jaunā sistēma darbosies pārejas periodā. Tas nozīmē, ka pirmajā reizē šoferiem izskaidros jauno kārtību, taču sodu nepiemēros. Tomēr mūsu pieredze liecina, ka klienti novērtē viņiem piedāvātās ērtības – līdzīga kārtība veiksmīgi ieviesta arī citās «Rimi» hipermārketu bezmaksas stāvvietās Rīgā, piemēram, «Rimi Valdemārs» vai Pulkveža Brieža ielas «Rimi»,» norāda I.Bite. Par stāvvietas noteikumu neievērošanu var tikt piemērots sods līdz 11 eiro.

Starptautiskās risku pārvaldības kompānijas "Coface" publiskotajā Baltijas valstu lielāko uzņēmumu "Top50" reitingā šogad iekļuvuši 27 Lietuvas uzņēmumi, 17 Igaunijas un seši Latvijas uzņēmumi, aģentūru LETA informēja "Coface" pārstāvji.

Kompānijā norāda, ka Latvijas pozīcijas šajā reitingā ir vispieticīgākās un turklāt tās šogad pasliktinājušas - ja iepriekšējos divus gadus Baltijas "Top50" klasificējās astoņi uzņēmumi no Latvijas, tad šajā gadā - par diviem mazāk.

Kopumā Baltijas valstu 50 lielāko uzņēmumu apgrozījums pērn veidoja 74 miljardus eiro, bet peļņa - 2,78 miljardus eiro. Latvijas uzņēmumu pienesums starp Baltijas "Top50" lielākajām kompānijām ir 9,4% apgrozījuma un 10,6% peļņas ziņā.

Igaunija savas pozīcijas šī gada Baltijas "Top50" uzņēmumu reitingā nostiprinājusi un tajā pārstāvēto uzņēmumu skaits ik gadu būtiski pieaug - šogad reitingā iekļuvuši 17 Igaunijas uzņēmumi, pērn - 14, bet 2021.gadā tādu bija tikai 10. Lietuvas uzņēmumu pozīcijas uzņēmumu reitingā ir samērā stabilas - šogad reitingā pārstāvēti 27 uzņēmumi no Lietuvas, pērn - 28, savukārt 2021.gadā - 32.

Esošā helikoptera laukuma "uzcelšana" uz daudzstāvu autostāvvietas jumta publiskās privātās partnerības projekta ietvaros ir saistīts ar vēlmi Gaiļezera slimnīcas kompleksā integrēt tuberkulozes un plaušu slimību, kā arī infektoloģijas centru, tiem uzbūvējot attiecīgu infrastruktūru, kuras izmaksas tiek lēstas 127,0 milj. eiro apmērā.

Tās plānots finansēt no ES Attīstības un noturības mehānisma un Eiropas Reģionālā attīstības fonda līdzekļiem.

Tādu ainu Saeimas Pieprasījumu komisijas sēdē atklāja SIA Rīgas Austrumu klīniskās universitātes slimnīcas (RAKUS) valdes priekšsēdētājs Imants Paeglītis atbildot uz Saeimas deputātu Armanda Krauzes, Ulda Auguļa, Raimonda Bergmaņa, Edgara Tavara, Jāņa Dūklava, Viktora Valaiņa, Gundara Daudzes, Jāņa Vucāna, Māra Kučinska un Karīnas Sprūdes jautājumiem Ministru prezidentam Krišjānim Kariņam par RAKUS vēlmi izveidot daudzstāvu autostāvvietu ar helikopteru laukumu uz jumta, ja pašlaik tāds ir uz zemes ar stratēģisku un pat civilās aizsardzības nozīmi, veicot neatliekamos dzīvības glābšanas pasākumus.

No 1.augusta Ādažu novadā tiks piemērota maksa no 1 eiro līdz 2,50 eiro stundā par autostāvvietām Aizvēju ielā Garciemā, Jūras ielas galā Carnikavā, stacijas autostāvvietā Kalngalē, kā arī Ziemeļu ielā Lilastē, informē Ādažu novada pašvaldībā.

Tās ir četras tūrisma sezonā vispieprasītākās piejūras autostāvvietas Ādažu novada teritorijā.

Ieviešot vairākas maksas autostāvvietas, galvenais mērķis ir gūt ieņēmumus to uzturēšanai un apsaimniekošanai, tai skaitā laipu izbūvei un remontam, atkritumu savākšanai, informatīvo zīmju izgatavošanai un citiem labiekārtošanas pasākumiem, lai ceļš līdz jūrai un atpūta piejūrā būtu komfortabla kā novada iedzīvotājiem, tā viesiem, skaidro pašvaldībā.

Vietās, kur tās atrodas ļoti tuvu jūrai - Lilastē un Garciemā, cena noteikta 2,50 eiro par stundu, savukārt Carnikavā un Kalngalē - 1 eiro par stundu. Autostāvvietās apmaksa notiks, izmantojot mobilo aplikāciju "Mobilly", kā tas jau līdz šim notika Lilastes autostāvvietā.

Šīs nedēļas nogalē Rīgas svētku laikā pilsētā gaidāmi ievērojami satiksmes ierobežojumi, tostarp tiks slēgta transportlīdzekļu kustība 11. novembra krastmalā, informē Rīgas dome.

Tiks slēgta transportlīdzekļu satiksme (izņemot transportlīdzekļus ar speciālām caurlaidēm):

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalas posmā no Akmens tilta līdz Muitas ielai (arī velorikšu, elektromobiļu un zirgu pajūgu satiksme);

- no 11. augusta plkst. 22.00 līdz 15. augustam plkst. 7.00 11.novembra krastmalai paralēlajā ielā, posmā no Jaunielas līdz Poļu gātei un Bīskapa gātē (arī velorikšas, elektromobiļi un zirgu pajūgi);

- 13. augustā no plkst.8.00 līdz 20.00 Eksporta ielas posmā no Elizabetes ielas līdz Muitas ielai (izņemot transportlīdzekļus ar caurlaidēm un transportlīdzekļus, kuriem nepieciešams iekļūt un izkļūt no Rīgas pasažieru ostas);

Autostāvvietu apsaimniekotājs «EuroPark Latvia» sadarbībā ar uzņēmumu «Mobilly» ieviesis jaunu stāvvietu apmaksas pakalpojumu «Mobilly Automatic», kas stāvvietas apmaksu ļauj veikt automatizēti.

Apmaksas sistēma jau šobrīd pieejama stāvvietās Rīgā, tai skaitā arī četrās «EuroPark» pazemes autostāvvietās kas aprīkotas ar barjersistēmu.

«Mobilly Automatic» ir stāvvietas apmaksas sistēma, kas laika uzskaiti par stāvvietas izmantošanu un apmaksu veic automātiski – iebraucot autostāvvietā, videokameras fiksē klienta automašīnas valsts reģistrācijas numuru, atver barjeru un sāk laika atskaiti. Pēc tam, klientam no stāvvietas izbraucot, kamera atkal nolasa automašīnas numuru, tiek aprēķināts stāvvietā pavadītais laiks un stāvvietas izmantošanas maksa, kas tiek ieturēta no klienta «Mobilly» konta. Lai izmantotu «Mobilly Automatic», jāpiereģistrējas pie vēlamās autostāvvietas Mobilly aplikācijā.

Šodien publiskotajā Pasaules ekonomikas foruma Globālās konkurētspējas indeksa ziņojumā 2016.-2017. gadam Latvija ierindota 49. vietā starp 138 apsekotajām pasaules ekonomikām, informē Stockholm School of Economics in Riga (SSE Riga) Ilgtspējīga biznesa centra direktors Arnis Sauka.

Pēc kāpuma no 52. uz 42. pozīciju 2014.-2015. gadā, un zaudētajām divām vietām, ieņemot 44. pozīciju 2015.-2016. gadā, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu šis Latvijai ir bijis kritums par piecām vietām. Lietuva globālajā konkurētspējas indeksā atrodama 35. vietā, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās 36. pozīcijas. Savukārt Igaunija arī šogad saglabājusi 30. pozīciju.

Tāpat kā divus iepriekšējos gadus arī šogad līderpozīcijas globālajā konkurētspējas indeksā ieņem Šveice, kurai seko Singapūra un ASV. Ceturto pozīciju šogad ieņem Holande, pakāpjoties no pagājušajā gadā ieņemtās piektās vietas. Savukārt 2015.-2016. gada ziņojuma ceturtajā vietā esošā Vācija ir noslīdējusi uz 5. vietu. Sestajā vietā šogad atrodas Zviedrija, kas tai ir kāpums no 9. vietas 2015.-2016. gadā. Līdzīgu kāpumu piedzīvojusi arī Lielbritānija - no 2015.-2016. gada ieņemtās 10. vietas šogad pakāpjoties uz septīto pozīciju. Pasaules konkurētspējīgāko valstu 2016.-2017. gada pirmo desmitnieku noslēdz Japāna, Honkonga un Somija.