Vara cena otrdien atguvās no iepriekš sasniegtās vairāk nekā trīs mēnešu zemākās cenas, alumīnija un cinka cenas pieauga, jo cenu kritums par 9,4% vilināja investorus, pārspējot pieprasījuma samazināšanās risku no tādām valstīm kā Ķīna un Eiropa.

Kā raksta Bloomberg, vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā pieauga par 2,8% līdz 6650 dolāriem par tonnu. Pirmdien vara cena samazinājās par 6,6% līdz 6470 dolāriem par tonnu, kas ir zemākā cena kopš 8. februāra. Alumīnija cena pieauga par 1,8% līdz 2025 dolāriem par tonnu, bet cinka cena – par 1,5% līdz 1928 dolāriem par tonnu.

LMEX indekss, kas apkopo sešu ražošanas metālu cenas iepriekšējo divu dienu laikā ir samazinājies par 9,4% līdz 3025,5 punktiem. Reuters/Jefferies CRB Index, kurā apkopotas 19 izejvielas, nokritās līdz septiņu mēnešu zemākajai atzīmei, valdot bažām, ka Eiropas pūles samazināt valdības parādu var bremzēt ekonomikas izaugsmi, un Ķīna var pieņemt jaunus pasākumus, lai samazinātu aktīvu cenu burbuļus.

Gada noslēgums finanšu tirgos kā vienmēr nāk ar pārsteigumiem – nesenajā OPEC sanāksmē karteļa dalībvalstis ne tikai vienojās par naftas ieguves samazināšanu, bet uz līdzīgu soli pamudināja arī vairākus konkurentus, jaunākajā finanšu tirgus apskatā norāda DNB bankas Privātkapitāla pārvaldes daļas vadītājs Krišjānis Rullis.

Eiropas centrālā banka (ECB) ir vienojusies pagarināt vērtspapīru uzpirkšanas programmu līdz nākamā gada decembrim, tai pašā laikā samazinot uzpirkšanas apjomu līdz 60 miljardiem EUR iepriekšējo 80 miljardu vietā. Pozitīvais noskaņojums ASV finanšu tirgos, kas aizsākās pēc Trampa ievēlēšanas, turpina plesties plašumā. ASV makroekonomikas dati virknē rādītāju ir bijuši labāki, nekā gaidīts, dodot iemeslu galvenajiem akciju indeksiem sasniegt jaunas, vēsturiski augstākās virsotnes.

Pēdējo nedēļu laikā naftas cena ir spēcīgi svārstījusies augšup un lejup, reaģējot uz katru jaunāko informāciju par naftas ieguves apjomiem, plānotajām izmaiņām gan ieguves, gan pieprasījuma pusē. OPEC nesen panāktā vienošanās paredz, ka kartelis samazinās naftas ieguvi par 1.2 miljoniem barelu dienā (mbpd); kopā pasaulē iegūst vairāk nekā 90 mbpd, no tā apmēram trešdaļu - OPEC valstis. Ilgstoši šādu lēmumu kavēja gan Saūda Arābijas stratēģija — kaitēt jaunajiem naftas ražotājiem, gan nespēja vienoties ar OPEC nepiederošajiem naftas eksportētājiem, pirmkārt, Krieviju. Tagad tas ir noticis, OPEC konkurentes piekritušas samazināt ražošanu par 0.6 mbpd, pusi šīs nastas uzņēmusies Krievija. Tirgi joprojām ir skeptiski par to, vai OPEC būs pietiekama disciplīna, lai vienošanos izpildītu. Vēsturiski tā ir bijusi ļoti liela problēma. Tāpēc daļa tirgus analītiķu domā, ka karteļa ietekme uz cenām vēsturiski bijusi otršķirīga, pirmkārt, tās virzījusi tehnoloģiju attīstība, jaunu atradņu apgūšana u.c. fundamentālie faktori.

Ceturtdien izejvielu cenas saruka līdz piecu gadu zemākajam līmenim, un lielāko kritumu piedzīvoja naftas un ražošanas metālu cenas, tirgus dalībnieku vidū valdot bažām, ka tirgū ir pārāk lielas rezerves, raksta Bloomberg.

Bloomberg Commodity Index saruka par 0,6% līdz zemākajai atzīmei kopš 2009. gada jūlija. Cinka cena samazinājās par 3%, niķeļa cena – par 2,5%, bet naftas cena nokritās zem 80 dolāriem par barelu pirmo reizi kopš 2012. gada jūnija.

Lielākais kritums starp Bloomberg Commodity Index iekļautajām izejvielām bija tieši cinkam, kura cena samazinājās līdz zemākajam līmenim kopš pērnā gada marta. Cinka rezerves šogad ir pieaugušas par 5,2%, bet niķeļa – par 43%.

Apvienoto Nāciju pārtikas cenu indekss saruka līdz zemākajam līmenim kopš 2010. gada augusta, bet benzīna cenas ASV sasniegušas zemāko atzīmi kopš 2011. gada februāra.

Metālu cenas sarukušas par ceturto daļu, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Arī šonedēļ kādu īpašu tirgus dalībieku mīlestības uzplaiksnījumu nespēj izpelnīties izejvielas. Cenu depresija turpinās rūpniecībā plaši izmantotajiem metāliem, kur, piemēram, cinka vērtība preču biržās šonedēļ noslīdējusi līdz zemākajam līmenim piecu gadu laikā (cinka cena šogad sarukusi jau par 26%). Daudziem izejvielu ražotājiem šobrīd jāpieņem zemāki Ķīnas ekonomikas pieauguma tempi, kas nozīmē, ka vairākos tirgos ir izteiktas pārprodukcijas problēmas. Pieejamie šīs nedēļas dati liecina, ka gada inflācija Ķīnā oktobrī sabremzējusies līdz 1,3% atzīmei no iepriekšējā mēnesī vērojamiem 1,6%. Mazāk straujš cenu pieaugums liek spekulēt, ka Ķīnas ekonomikas atdzišana tomēr ir straujāka, nekā uzskatīts pirms tam.

Pēdējā laikā cena atkal atsākusi kāpt rūpniecībā visplašāk izmantotajiem metāliem.

Ekonomikas uzrāviens liek sagaidīt arvien lielāku pieprasījumu pēc visdažādākajām lietām, kam savukārt vajadzētu nākt komplektā ar lielāku dažādu metālu patēriņu. Turklāt daudzos gadījumos pietiekami neskaidrs izskatās šo metālu piedāvājums.

Piemēram, vara cena šā mēneša sākumā atkal sākusi tuvoties apaļajai 10 tūkst. ASV dolāru atzīmei par tonnu. Jāpiebilst, ka vara cenas skrējiens pauzīti bija paņēmis aptuveni kopš maija pirmās puses, kas izejvielu cenu pieauguma bildi vismaz daļēji padarīja mazāk stāvu.

Lai nu kā – vara cena Londonas metālu biržā kopš pagājušā gada marta vidus tāpat ir palēkusies vairāk nekā par 100%. Līdzīgs vara cenas pieaugums vērojams arī piecu gadu skatījumā. Nupat pasaules lielākajā vara raktuvē Čīlē, kas ir atbildīga par 5% no globālajām šī metāla piegādēm, darbinieki nobalsojuši par streiku. Ja tas piepildīsies, pasaule vara deficīta apstākļos var iekrist straujāk un dziļāk.

Vara cena otrdien samazinājās pirmo reizi piecu dienu laikā pēc tam, kad investori noslēdza savas pozīcijas, metāla cenai pirmdien sasniedzot trīs mēnešu augstāko atzīmi.

Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā samazinājās par 1,5% līdz 7398 dolāriem par tonnu. Pirmdien metāla cena sasniedza 7510 dolārus par tonnu, kas ir augstākā cena kopš 29. aprīļa. Cena kāpj, jo pieaugums akciju tirgos uzlaboja noskaņojumu par globālās ekonomikas atveseļošanos.

«Tagad ir labs laiks peļņas gūšanai, ņemot vērā 1000 dolāru kāpumu pēdējo desmit dienu laikā,» uzskata Yong Futures Co analītiķis Wu Džindžians. «Joprojām pozitīvais noskaņojums akciju un izejvielu tirgū liecina, ka vara cena būtiski nekritīs nākamo dienu laikā.»

Varš nebija vienīgais metāls, kura cena piedzīvoja kritumu. Tāpat samazinājās cinka cena – par 2,5% līdz 2069 dolāriem par tonnu, niķeļa cena – par 1,1% līdz 21,7 tūkstošiem dolāru par tonnu un alvas cena – par 0,4% līdz 19,8 tūkstošiem par tonnu.

Pirmdien izejvielu cenas pasaulē saruka līdz piecu gadu zemākajam līmenim, jo naftas cena saruka, bet jaunākie Ķīnas dati uzrādīja izaugsmes bremzēšanos.

Bloomberg Commodity Index, kas apkopo 22 pasaules izejvielu cenu izmaiņas, zaudēja 1,7% no savas vērtības, sarūkot līdz zemākajai atzīmei kopš 2009. gada maija.

Izejvielu cenas sarūk jau ceturto gadu pēc kārtas, jo Ķīnas ekonomikas izaugsmes bremzēšanās ierobežo pieprasījuma kāpumu, savukārt vairāku izejvielu rezerves pieaug.

Zelta cena samazinājās par 2,1%, bet pēc tam spēja pakāpties par 0,8% līdz 1176,29 dolāriem par unci. Svētdien Šveicē notika referendums, kurā vēlētāji balsoja par prasību centrālajai bankai turēt vismaz 20% no tās aktīviem zelta stieņu veidā. Patlaban to īpatsvars ir 8%. Ja vēlētāji būtu nobalsojuši par šo priekšlikumu, Šveices Bankai būtu jāiegādājas vismaz 1500 tonnu zelta, taču tas tika noraidīts.

Vara, niķeļa un svina cenas pirmdien samazinājās, valdot bažām, ka pasaules ekonomikas atveseļošanās varētu tikt apdraudēta, kas rada risku sarukt pieprasījumam pēc metāliem, raksta Bloomberg.

Bažas tirgus dalībnieku vidū rada Eiropas valstu parādu krīze un ASV publicētie dati par mazāku darbavietu skaitu nekā gaidīts.

Vara cena Londonas Metālu biržā samazinājās par 3,2% līdz 6076,25 dolāriem par tonnu, kas ir zemākā cena vairāk nekā septiņu mēnešu laikā. Niķeļa cena kritās jau sesto dienu pēc kārtas līdz 17,5 tūkstošiem dolāru par tonnu, savukārt svina cena saruka par 4,5% līdz 1535 dolāriem par tonnu.

Tāpat kritās alumīnija cena – par 2,7% līdz 1830 dolāriem par tonnu, kas ir zemākā cena kopš oktobra sākuma, bet cinka cena samazinājās par 3,9% līdz 1577 dolāriem.

Izejvielu sektors piedzīvo sliktāko ceturksni vairāk nekā gada laikā, investoru vidū valdot bažām, ka lēnāka izaugsme valstīs sākot no Ķīnas līdz pat ASV ierobežos pieprasījumu, raksta Bloomberg.

S&P GSCI Total Return Index, kurš apkopo 24 izejvielu cenas, kopš marta beigām samazinājies par 10%, ko veicināja ražošanas metālu, benzīna un jēlnaftas cenu kritums. Tas ir lielākais kritums kopš 2009. gada pirmā ceturkšņa.

Otrdien indekss samazinājās par 2,9%, kas ir lielākais kritums pēdējo trīs nedēļu laikā, jo publicētie dati liecināja, ka ASV patērētāju noskaņojums jūnijā ir pasliktinājies vairāk nekā prognozēts. ASV ekonomikas izaugsme nākamo divu ceturkšņu laikā saruks, uzskata Bloomberg aptaujātie ekonomisti. Tas pats notiks Ķīnā, kas ir lielākais patērētājs visām izejvielām, sākot no oglēm līdz pat varam.

Ceturtdien vara cena Londonas un Ņujorkas biržā turpināja samazināties, valdot bažām, ka publicētā mājokļu atskaite varētu signalizēt par nevienmērīgu ekonomikas atveseļošanos ASV, kas ir pasaules otrs lielākais metāla patērētājs.

Austrumpensilvānijas, Dienvidņūdžersijas un Delavēras ražošanas indekss varētu atspoguļot vājāku izaugsmi, liecina Bloomberg aptaujāto ekonomistu prognozes.

Vara cena septembra piegādēm Comex biržā nokritās par 1,4% jeb 4,35 centiem līdz 2,97 dolāriem par mārciņu. Vara cena trīs mēnešu piegādēm Londonas metālu biržā saruka par 1,6% līdz 6541 dolāram par tonnu.

Tāpat kritās arī citu metālu cenas. Niķeļa cenas trīs mēnešu piegādēm Londonas biržā samazinājās par 1,2% līdz 19,8 tūkstošiem dolāru par tonnu, bet alumīnija cena – par 1% līdz 1985 dolāriem par tonnu. Cinka cena nokrita par 3,3% līdz 1769 dolāriem par tonnu, bet svina cena – par 1% līdz 1743 dolāriem.

Metālu cenas pamatīgi atkāpušās; cerams, ka tas nesignalizē par ekonomikas buksēšanu.

Pēdējie mēneši, ja aplūko pasaulē populārāko industriālo metālu cenu izmaiņu līknes, atklāj visai depresīvu ainu. Šī tirgus flagmaņa – vara – cena Londonas Metālu biržā kopš savām šā gada jūnija augstienēm visai strauji līdz augusta vidum bija noplanējusi zemāk par 20% un paslīdējusi zem 6 tūkst. ASV dolāru atzīmes par tonnu. Kopš tā laikā šī metāla cena gan nedaudz atguvusies, lai gan tāpat nu jau pavisam oficiāli var teikt, ka šis tirgus atrodas tā saucamajā lāču stadijā (cenām ir tendence sarukt).

Necik diži labāka bilde nezīmējas citiem rūpnieciskajiem metāliem. Alumīnija cena Londonā kopš savām aprīļa virsotnēm sarukusi aptuveni par 20%. Tikmēr alvas vērtība zemāk ceļo gandrīz visu šo gadu, un tai cenu izmaiņu ziņā kopš janvāra augstākajiem punktiem ir jau -25%. Savukārt niķeļa piegāžu līgumu cena Londonā kopš saviem šā gada augstākajiem punktiem samazinājusies par 14%, alvas – par 13% un cinka – jau par trešo daļu.

Šobrīd atliek vien spekulēt, cik liela būs koronavīrusa ietekme uz Ķīnas un līdz ar to - visas pasaules - tautsaimniecību. Vīrusam pagaidām izdevies pamatīgi pašķobīt vairāku akciju novērtējumus.

Pašas Ķīnas akciju tirgus Shanghai Composite indeksa vērtība šodien samazinājās gandrīz par 8%. Jāteic gan, ka tik straujš kritums galvenokārt ir tādēļ, ka šīs valsts birža pavērās pēc ilgajām Ķīnas Jaunā gada brīvdienām. Iepriekšējo reizi Ķīnas tirgus vaļā bija vien 23. janvārī. Līdz ar to - vienā dienā bija jāierēķina visas vīrusa atnestās šausmas un riskus (to citi pasaules tirgi, cik nu tas vispār ir iespējams, jau mēģinājuši izdarīt).

Ķīnas akcijas no šādas gaisa nolaišanas neapturēja pat valsts centrālās bankas ziņojums par papildu 171 miljardu likviditātes nodrošināšanu komercbankām.

Vara cena šo nedēļu sākusi ar strauju kritumu - par 5% līdz 6664 ASV dolāriem par tonnu.

Minētā metāla cenai krist liek nepārliecinošie pasaules ekonomikas izaugsmes tempi (daļā attīstīto valstu draud recesija) un ASV dolāra stiprināšanās. Tāpat neskaidrība valda par situāciju Grieķijā (var pavērties Pandoras lāde).

Pagājušā mēneša laikā industriālo metālu cenas samazinājās strauji – vidēji par 10% līdz 20%. Vara cena samazinājās par aptuveni 11%, niķeļa cena - aptuveni par 15%, svina cena nokrita aptuveni par 21%, alvas un cinka - aptuveni par 16%. «Metālu cenu vienlaicīga un paralēla samazināšanās norāda uz to, ka šo cenu izmaiņu iemesls bija pasaules ekonomikas tendenču un politisko lēmumu ietekme, nevis tūlītējais pieprasījuma kritums pēc kāda no metāliem vai kāda metāla pārāk liels piedāvājums,» tirgus faktorus skaidro Hipo fondu vecākais finanšu tirgus analītiķis Alekseja Marčenko.

Resursu cenām arī nākamais gads var būt smagnējs.

Pēdējā laikā daudz runāts par naftas cenas samazināšanos. Tās vērtība preču biržā kopš oktobra virsotnēm ir sarukusi par 30%, bet kopš šā gada sākuma kritums ir mērenāks – 10% apmērā. Tiesa gan, satraukums par zemāku globālās tautsaimniecības izaugsmi pēdējā laikā gremdējis ne tikai šī resursa vērtību, tā zemāk klejo arī daudzām citām izejvielām.

Bloomberg Commodity indekss (tas raksturo 22 izejvielu cenu uzvedību – to vidū ir gan nafta un tās produkti, gan lauksaimniecības izejvielas un metāli) šogad samazinājies par 7,3%. Par 14,5% šogad sarukusi, piemēram, vara cena, un visai strauji lētāki kļuvuši arī faktiski visi citi visvairāk tirgotie rūpnieciskie metāli. Alumīnija cena kopš pagājušā decembra beigām sarukusi par 12,5%, svina – par 24%, niķeļa – par 14%, cinka – par 25% un alvas – par 3%. Savukārt dzelzs rūdas vērtība kopš gada sākuma noplanējusi par 6% zemāk. Tāpat ar dižu sniegumu nevar lepoties zelts un sudrabs.

Izdzirdot vārdu savienojumu ūdens filtrs, daudziem pirmās asociācijas ir saistītas ar nevajadzīgu luksuss preci, ko reti kurš vidusmēra cilvēks var atļauties. Izrādās, tas ir mīts! Dzeramā ūdens filtru cenas ir ļoti pieticīgas, turklāt ieguvumi ilgtermiņā ir vairāk nekā pārsteidzoši! Vai zināji, ka, iegādājoties ūdeni plastmasas pudelēs, mēs samaksājam vidēji piecas reizes vairāk, nekā, ja dzeram ūdeni no ūdens filtra kannām? Turklāt to lietošana palīdz ne tikai ieekonomēt, bet arī saudzēt vidi un vairot mūsu sadzīves tehnikas ilgtspēju.

Un tas vēl nav viss! Es Mīlu Kafiju, rūpējoties par saviem klientiem, piedāvā Best Water Technology (BWT) ražotos ūdens kannas filtrus mīkstākam ūdenim, ar augstu pH līmeni, magniju un cinku, – lai ikdienā varam baudīt ne tikai tīru un gardu, bet arī ar vērtīgām minerālvielām bagātinātu ūdeni. Kāpēc gan neizmantot šo brīnišķīgo iespēju uzņemt trešdaļu no magnija, cinka un citu vērtīgu minerālvielu devu, tikai izdzerot nepieciešamo dienas ūdens daudzumu?

Parēķināsim – cik izmaksā tavs ieradums

Dažbrīd nemaz neaizdomājamies, kādu ietekmi mūsu ikdienišķais paradums – pirkt ūdeni, kas pildīts plastmasas pudelēs – ilgtermiņā var atstāt uz dabu. Zemeslode ir kļuvusi par plastmasas planētu: katru minūti pasaulē tiek saražotas aptuveni miljons plastmasas pudeļu, kas rada tonnām atkritumu, no kuriem lielākā daļa pēc tam nokļūst dabā. Un tas nav viss! Lai šīs pudeles saražotu un transportētu, tiek radīts liels daudzums nevajadzīgas CO2 emisijas, kas turpina atstāt traģiskas sekas uz mūsu planētu. Mikroplastmasa mūsdienās atrodama gandrīz visur – gaisā, augsnē, pārtikā, ūdenī, tā nonākot arī mūsu organismā. Okeānos pēc 30 gadiem būs vairāk plastmasas, nekā zivju. Vai nav biedējoši?

Investori iegulda metālos, sākot no cinka līdz pat alumīnijam straujākajā tempā kopš 2009. gada, prognozējot, ka pieprasījuma kāpums samazinās piedāvājuma apjomus, raksta Bloomberg.

Tiesa gan, Citigroup un Macquarie Group analītiķi paredz, ka šā gada kāpums beigsies, ko viņi pamato ar vājāku Ķīnas pieprasījumu un augošo atsevišķu metālu ražošanas apjomu.

Pasaules kopējā ražošanas apjoma kāpums, auto pārdošanas pieaugums, kā arī izaugsme ASV mājokļu tirgū ir uzlabojusi prognozes to metālu cenām, kurus izmanto gan detaļām, gan būvmateriāliem.

Lielākais cenas pieaugums kopš marta bijis niķelim, kura cena augusi par 21%, cinkam – par 19% un alumīnijam – par 14%. Vara cena ir palielinājusies par 6,2%, bet tērauda – par 7,8%. Kopumā Bloomberg Commodity indekss, kurš apkopo 22 izejmaterialu cenas, šajā laika periodā, ir samazinājies par 3,7%.

Kanādas Karaliskā naudas kaltuve oficiāli izbeigusi viena centa, saukta arī par peniju, izdalīšanu finanšu institūcijām, tādējādi uzsākot atteikšanos no šīs monētas lietošanas.

Lēmums par penija lietošanas pārtraukšanu tiek skaidrots ar tā kalšanas dārdzību. Viena centa monētas kalšanas izmaksas sasniedz 1,6 centus un, atsakoties no penija lietošanas, Kanāda ik gadu cer ietaupīt 11 miljonus dolāru.

Paredzēts, ka Kanādas penijs no apgrozības iziet varētu trīs līdz četru gadu laikā. Lai procesu paātrinātu, Kanādas valdība lūgusi uzņēmējiem cenas noapaļot tādējādi, preces, kas, piemēram, maksā 1,01 vai 1,02 dolārus maksās vienu dolāru. Patlaban apgrozībā ir aptuveni 35 miljardi Kanādas peniju, vēsta AP.

«Patlaban nav tādas lietas, kuru varētu nopirkt maksājot ar vienu peniju. Monēta ir neērtība – tās izgatavošana ir dārga, aizņem daudz vietas makā un aktīvi necirkulē apgrozībā. Viņas tiek krātas vecās cepumu kārbās, zem gultām un mēbeļu spraugās. Viņas maksā vairāk nekā ir vērtas un tāpēc ir pienācis laiks no tām atteikties,» norādīja Kanādas parlamenta deputāti.