Canon fotoprinteris Pixma TS8250 ar sešām tintes kasetnēm piešķir fotogrāfijām dzīvīgākas krāsas

Virzoties uz moderno bezpapīra koncepcijas biroju, daudzos uzņēmumos printeris kļūst aizvien mazāk noslogots, un dažviet ceļu līdz tam atceras vairs tikai spītīgākie papīra apdrukāšanas piekritēji. Tomēr ik pa laikam ikvienam šo to nākas izdrukāt, tādēļ arī ražotāji turpina laist tirgū aizvien jaunus modeļus un meklēt ceļu uz patērētāju sirdi un naudasmaku ar modernām funkcijām. Arī Canon pērnajā rudenī iepazīstināja ar jaunas produkcijas klāstu, kurā ar neparastu izskatu izceļas PixmaTS8250.

Kamēr liela daļa vienkāršo mājas printeru kļuvuši tik lēti, ka, šķiet, ražotājs nolēmis pelnīt vien ar tintes kasetņu tirgošanu, šim fotoprinteru sērijas drukātājam paredzēta cita misija. Tas nesola lētu ekspluatāciju, bet gan augstu kvalitāti.

Cilvēki jau tūkstošiem gadu viens otram ir dāvinājuši ziedus, sākot ar mīlestības apliecinājumiem, līdz pat līdzjūtības izteikšanai. Dāvinot kādam ziedus, mēs varam izteikt dažādas emocijas, atkarībā no pareizas ziedu izvēles un to noformējuma, kas piemērots konkrētam notikumam. Ziedi vienkārši ir dabisks, skaists un smaržīgs veids, kā izteikt savas emocijas. Ziedu izvēli galvenokārt nosaka tradīcijas un etiķete, tāpēc ir svarīgi zināt dažas pamata lietas, kas labāk palīdzēs izvēlēties pušķi, kas būs konkrētam pasākumam atbilstošs. Mūsdienās plaši izplatīta ir ziedu piegāde, tāpēc, veicot pasūtījumu, par skādi nenāks veikala darbiniekam pateikt, kādam notikumam ziedi būs paredzēti. Ziedu veikalu darbinieki vislabāk spēs ieteikt, kādi ziedi būs piemēroti konkrētai situācijai.

Dzimšanas diena

Dzimšanas dienu svinībām noderēs jebkas, kas ir košs un krāsains. Ja jubilāram ir savi iecienītie ziedi, tad laba doma noteikti būs dāvināt veselu klēpi tikai ar tiem. Vēl viens veids ir izvēlēties tādus ziedus, kas ir raksturīgi katram gada mēnesim: janvārī neļķes, februārī vijolītes vai narcises, martā un aprīlī puķzirnīši vai narcises, maijā maijpuķītes, jūnijā un jūlijā rozes, no augusta līdz oktobrim gladiolas, asteres un klinģerītes un novembrī un decembrī – krizantēmas un krāšņās eiforbijas.

Valentīndiena

Ziedu piegāde Valentīndienā daudziem ir kļuvusi par tradīciju. Domājot par šiem svētkiem, rozes ir pirmie ziedi, kas ienāk prātā. To spilgtie sarkanās un rozā krāsas toņi ideāli raksturo romantiku un kaisli attiecībās. Rozes labi izskatās gan pa vienai, gan kuplā pušķī. Paralēli tam, gaišu un mīlošu sajūtu spēj radīt arī tādas puķes kā tulpes, hiacintes, orhidejas un neļķes.

Šobrīd aptuveni 80% no Latvijā nopērkamajām rozēm ir vestas no Holandes, 10% - no Ekvadoras un 10% ir vietējās, turklāt Latvijā audzēto rožu īpatsvars samazinās, laikrakstam Dienas Bizness stāsta SIA Ezernieku zieds izpilddirektors Andris Knops.

«Ir daži vietējie ražotāji, kuri ziemā piedāvā iegādāties Latvijas rozes, bet tas nav iespējams, jo ziemā Latvijā audzētu rožu pašizmaksa būtu ļoti augsta,» spriež A. Knops.

Latvijā audzēt rozes nav rentabli

Viņš atzīst, ka par Latvijā audzētām rozēm var priecāties daudz ilgāk – līdz pat 4 nedēļām, kamēr no Holandes importētās puķu karalienes jau nokar galvas pēc nedēļas vai divām. «Holandes rozes jau nav sliktākas par Latvijā audzētajām, taču tās nonāk veikalos nebūt ne pirmā svaiguma, - nedēļa pusotra paiet, kamēr tās tiek rezervētas un iepirktas izsolēs, tad tās mēro garu ceļu līdz Latvijai,» stāsta A. Knops.

Pašmāju audzētie ziedi, kā arī citi augu produkti tiek piedāvāti arvien mazāk, atzīst stādu audzētavas Latroze īpašniece Ilga Kumeliņa.

Viņas vērtējumā, šobrīd Latvijas puķkopībai un dārzkopībai iezīmējies norieta laiks. Puķkopība un dārzkopība – tas nav bizness, tā ir apmātība, secina I. Kumeliņa.

«Pēc diviem gadiem man paliek 70 gadu, un es domāju, ka manu darbu vairs neturpinās ne bērni, ne mazbērni, lai gan nekad jau nevar zināt. Pēc profesijas neesmu dārzniece, esmu zobu tehniķe. Dārza darbus savulaik biju apguvusi, pateicoties mammai, kurai ļoti patika strādāt dārzā. Es viņai biju teikusi, ka nekad to nedarīšu, bet, re, dzīvē notiek visādi. Padomju laikos šis bija labs bizness, produkcijai bija noiets, tāpēc izlēmu sākt ar to nodarboties,» stāsta I. Kumeliņa.

Stādu audzēšanas uzņēmumu Latvijā ir palicis salīdzinoši maz. Aktīvākā sezona, kad stādus var baudīt ar acīm, ir no maija līdz septembrim, tomēr arī pārējais laiks arī ir gana aktīvs. Visu gadu notiek, piemēram, stādu potēšana, audzēšana u.c. «Aizraujošākais darbā ir tas, ka var redzēt krāšņu tā rezultātu. Šis darbs ir smags, piņķerīgs, atbildīgs un precīzs. Es domāju, ka tas ir smagāks nekā lopkopībā. Neko nevar atlikt ne uz rītdienu, ne parītdienu,» viņa stāsta.

101 gadu vecais uzņēmums Jānis Roze arvien audzē apgrozījumu un paplašina jēdzienu «grāmatnīca», trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

1914. gadā dibinātā uzņēmuma tiesību pārņēmēja SIA Jānis Roze ir viens no lielākajiem uzņēmumiem savā nozarē, gadu no gada turoties līdzīgā līmenī ar SIA Apgāds Zvaigzne ABC. Pērn sīvākais konkurents apgrozīja 12,9 milj. eiro, kamēr Jānis Roze kopā ar SIA Jāņa Rozes apgāds – par 1,3 milj. eiro vairāk. «Lai arī grāmatu apglabāt vēl nevajag, tik un tā bažījamies, ka pērk mazāk. Un tas nav tikai tāpēc, ka mazāk lasa. Iedzīvotāju skaits samazinās,» saka uzņēmuma valdes locekle un līdzīpašniece Ināra Beļinkaja.

E-grāmatas neaizstās

«Grāmata ir un būs,» pārliecināta I. Beļinkaja. «Pirmkārt, tāpēc, ka tā ir vērtība pati par sevi. Vienubrīd runāja, ka drukātā grāmata paliks tikai feinšmekeriem kā vājprātīgi smalki iesiets luksus priekšmets. Dzīve pierādījusi, ka straujā elektronisko grāmatu augšupeja ir nomierinājusies. E-grāmatas nekur nepazudīs, bet noteikti neapēdīs «dzīvo» grāmatu. Amerikā ir vislielākais īpatsvars elektroniski lasošo, jo viņiem ir Amazon un Kindle. Vācijā elektroniskās grāmatas aizņem 7% no grāmatu pārdošanas kopējā apgrozījuma, bet Latvijā pagaidām – smieklīgi maz,» vērtē I. Beļinkaja. «Investīcijas, kas jāiegulda e-grāmatu veidošanā latviski, nevar atmaksāties,» piebilst leģendārā grāmatizdevēja Jāņa Rozes mazdēls, uzņēmuma valdes priekšsēdētājs Ainārs Roze. Pirms neatkarības atgūšanas par Rozes ģimeni un Rozes bodi runāja paklusām, taču valsts iekārtas maiņa pavēra necerētu iespēju atjaunot savulaik nozīmīgo grāmatniecības uzņēmumu, atceras A. Roze. Viņš savu vectēvu nekad nav saticis, jo piedzima četrus gadus pēc viņa nāves – 1942. gadā lēģerī Sibīrijā.

Vēsture atkārtojas: iepriekšējā gada 26. septembrī Berlīnē tika prezentēti telefoni “Xiaomi 13T” un “Xiaomi 13T Pro”. Šogad, arī 26. septembrī, arī Berlīnē “Xiaomi” prezentēja savus jaunākos telefonus “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”. Informācija par šiem diviem telefoniem ilgi tika glabāta noslēpumā, tāpēc tīmeklī netrūka minējumu: kā tie izskatīsies, kas tajos būs integrēts, cik maksās, ar ko tie atšķirsies no šā ražotāja februārī prezentētā flagmaņa “Xiaomi 14”. Trīs nedēļas pirms prezentēšanas abi modeļi nonāca manās rokās, tos abus izmēģināju, tāpēc tagad dalos ar informāciju un novērojumiem.

Tuvu flagmanim

2019. g. “Xiaomi” prezentēja pirmo “T” sērijas telefonu “Mi 9T”. Kopš tā laika “T” sērijas modeļi tika prezentēti katru gadu. “T” sērija tika nodēvēta par starpposmu starp vidējās un augstākās klases “Xiaomi” telefoniem. Taču šāds raksturojums, īpaši runājot par jaunākajiem “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” telefoniem, jau vairs nav precīzs, jo tas liek domāt, ka visas flagmaņa īpašības ir labākas. Tā nav – ar atsevišķām īpašībām “Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro” pārspēj flagmani (dizains, ekrāns, fotografēšanas naktī iespējas) vai neatpaliek no tā (galvenā kamera). “T” sērijas modeļi nav sliktāki par flagmaņa versiju – tajos ir integrēti visdažādākie pilnveidojumi, kuru nav citos “Xiaomi” telefonu modeļos. Salīdzinot ar flagmani, var teikt, ka “T” sērijas mērķis ir nodrošināt lietotājiem augstākās kvalitātes pieredzi par pieejamāku cenu. Tā kā iepriekš biju izmēģinājis “Xiaomi 14”, un tagad abus jaunākos modeļus (“Xiaomi 14T” un “Xiaomi 14T Pro”), varu teikt, ka tie ir ļoti līdzīgi flagmanim.

Pateicoties procesoram “Snapdragon 8 Elite”, “Xiaomi 15” un “Xiaomi 15 Ultra” pašreiz ir vieni no ātrākajiem tirgū pieejamiem telefoniem. Fantastiskas fotografēšanas iespējas, rekordilgs baterijas darbības laiks, ļoti spilgti ekrāni. Konkurentiem jau ir jāmēģina panākt.

Vieni no ātrākajiem tirgū

“Xiaomi” ir pilnveidojis savus viedtālruņu flagmaņus vēl vairāk. Kad pērn parādījās modelis “Xiaomi 14”, likās, ko vēl vairāk var vēlēties vai pret ko te varētu iebilst, taču “Xiaomi 15” ir ne tikai mantojis visas labākās priekšgājēja īpašības. Tas ir vēl labāks! Tā LTPO OLED ekrāns, kura atjaunošanās frekvence ir 120 Hz, tagad ir vēl spilgtāks – maksimālais spilgtums ir 3200 niti. Man bija iespēja izmēģināt, ko tas nozīmē, jo februāra vidū palika auksts, parādījās saule, bet tā ir laba iespēja pārbaudīt, kas redzams ekrānā, kad uz to krīt saules stari: viss ir skaidri saskatāms, viss ir spilgts, nekādu problēmu ne lasot tekstu, ne skatoties fotogrāfijas vai videoierakstus. Piekrītu, ziemā saule ir zemu, bet nedomāju, ka vasarā tādēļ radīsies jebkādas problēmas.

Kompaktu viedtālruņu cienītājiem nav lielas izvēles. Īpaši, ja viņi meklē vislabāko – flagmani. Varbūt pieprasījums pēc šādiem telefoniem nav liels? Nebūt nē, kompaktums vienmēr ir ticis novērtēts –, ražotāji taču tā centās, izstrādājot salokāmo telefonu, lai to varētu ielikt kabatā un nemaz nejust, ka tas tur vispār atrodas.

“Xiaomi 15”, kura ekrāns ir 6,36 collas, pašlaik ir viens no mazākajiem viedtālruņiem–flagmaņiem, tas ir ieliekams teju jebkurā kabatā. Tā procesors “Qualcomm Snapdragon 8 Elite” ir viens no jaudīgākajiem, bet kameru darbība – viena no iespaidīgākajām.

Uzņēmums “Xiaomi” vēlējās izstrādāt iespaidīgu kompaktu flagmani, un tas viņiem izdevās.

“Xiaomi 15” ir līdzīgs priekšgājējam, taču labāks

SIA Latvijas roze vēlas pierādīt, ka arī Latvijā var izaudzēt rozes un tās kvalitātes ziņā var konkurēt ar importa ziediem

Tā DB stāsta SIA Latvijas roze īpašniece Santa Eikerte-Kuiva, kura pameta darbu bankā un meklēja jaunas iespējas, kas pēckrīzes periodā nebūt nebija vienkārši.

«Manai māsai Sēmes pagastā pieder saimniecība SIA Ar B Agro, kas 1,5 ha platībā audzē rozes. Viņa izteica ideju par ziedu vairumtirdzniecību,» atminas S. Eikerte-Kuiva. Viņa savu biznesu saista arī ar patriotisma veicināšanu, jo Latvijā audzētiem ziediem ik dienas veikalu plauktos nākas konkurēt ar importa puķēm, kas piesaista pircēju uzmanību nevis ar kvalitāti, bet ar nedaudz zemāku cenu.

SIA Latvijas roze izdevies kāpināt apgrozījumu no 15 tūkst. eiro 2012. gadā līdz 760 tūkst. eiro 2015. gadā, kas uzņēmumam nodrošinājis vietu laikraksta Dienas Bizness un Lursoft veidotajā strauji augošo uzņēmumu jeb Gazeļu sarakstā. Latvijas rozei apgrozījuma kāpumu pēdējos trīs gados nodrošināja gan jaunu veikalu atvēršana, gan uzņēmuma iekšējās struktūras maiņa. «No sākuma centos visu izdarīt pati, bet sapratu, ka līdz ar jaunu veikalu atvēršanu tas kļūst aizvien grūtāk, visu nevaru pagūt. Uzņēmums attīstās un, lai tas ilgstoši un produktīvi strādātu, vajadzēja pārskatīt tā struktūru, sadalīt atbildību vairākiem vadītājiem,» stāsta S. Eikerte-Kuiva.

Tieši ekonomiskās krīzes apstākļos ar uzņēmējdarbību nodarboties sāka Anita Roze-Traviņa, Rozes bodes īpašniece. Pēc bērniņa piedzimšanas viņai bija garantēta atgriešanās iepriekšējā darbavietā, tomēr viņa nolēma riskēt. Atvēra Vecrīgā mazu veikaliņu, kurā tiek tirgotas gaumīgas tikai un vienīgi Latvijā tapušas smukumlietas – rotas, spēļmantas, dažādi aksesuāri un suvenīri.

Deviņu gadu laikā uzņēmums ir audzis. Pašlaik sadarbojas ar 120 piegādātājiem. Pērn uzņēmēja atvēra interneta veikalu, kas pamazām audzē jauno klientūru, tostarp uz peļņu vai dzīvi ārzemēs pārcēlušos latviešus.

Iepriekšējais gads Rozes bodei bijis ar apgrozījuma kritumu. 2016.gadā – 90 288 eiro, pērn – 77 168 eiro. Ir saradušies konkurenti, kuri nokopējuši veikala veiksmīgo koncepciju, mazinājusies arī pircēju interese par latviešu etnogrāfiskajām zīmēm, kas bija viena no populārākajām preču grupām. Tāpat uzņēmuma finanses ietekmēja algu pacelšana pārdevējām un sociālo iemaksu kāpums. Tā kā vairums piegādātāju ir mikrouzņēmuma nodokļa maksātāji, tā pieaugums līdz 15% ietekmēja viņu izstrādājumu cenas. Tas viss summējas un rezultātā atspoguļojas arī Rozes bodes – SIA SEVEN WAYS – bilancē.

AS "Latvijas valsts meži" (LVM) padome apstiprinājusi 2024.gada deviņu mēnešu uzņēmuma darbības rezultātus. Pārskata periodā LVM kopējie ieņēmumi sasniedza 439,8 miljonus eiro, kas ir par 8% mazāk nekā attiecīgajā periodā pērn, ko galvenokārt ietekmēja zemāka vidējā apaļkoksnes sortimentu un šķeldas pārdošanas cena.

LVM padomes priekšsēdētāja Zane Driņķe uzsver: "Lai arī 2024.gadā tirgus situācija Latvijas meža nozarei ir bijusi sarežģīta, LVM deviņos mēnešos ir sasniegusi atzīstamus rezultātus gan finanšu rādītāju, gan uzņēmuma operatīvās darbības ziņā. Vienlaikus gada pirmajos deviņos mēnešos ir sasniegti izcili rezultāti meža atjaunošanā un jaunaudžu kopšanā, kas nodrošinās meža ražības pieaugumu nākotnē.

Piedzīvojot šīs vasaras spēcīgo vētru, uzņēmums ļoti īsā laikā spēja pārplānot darbību un uzsāka vētras radīto postījumu sakopšanas darbus, un pēc to veikšanas jau drīz atsāka arī apmeklētāju uzņemšanu Latvijas valsts mežu dabas parkā Tērvetē.

Tāpat uzņēmums turpinājis dažādu inovāciju ieviešanu meža apsaimniekošanā, piemēram, saimnieciskajā darbībā palielinot mašinizētu jaunaudžu kopšanu, kas vienlaikus nodrošina enerģētiskās koksnes ieguvi šķeldas ražošanai. Ar šādiem inovatīviem risinājumiem stratēģiski nodrošinām LVM darbības nepārtrauktību ierobežota darbaspēka pieejamības apstākļos."

Sākot biznesu, lielākā daļa Latvijas preču veikala Rozes bode pircēju bija tūristi, savukārt, krīzei atkāpjoties, to vidū arvien vairāk ir vietējo iedzīvotāju, trešdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Rozes bodes (SIA Seven Ways) vadītāja Anita Roze-Traviņa saavulaik ir strādājusi par preses fotogrāfi, taču pēc bērniņa piedzimšanas nolēmusi, ka jāveido savs bizness. Pirmā ideja bija fotogalerijas izveide, tomēr Anita saprata, ka tas varētu nebūt rentabls pasākums. «Pārorientējos uz rokdarbu un mākslas darbu tirdzniecību,» viņa stāsta. Veikalu Anita atvēra 2009. gadā. Vaicāta, kas šajā laikā bijis pats grūtākais, viņa neslēpj – noturēties krīzē. «Bija posms, kad likās, ka jāmet plinte krūmos un jāver veikals ciet. Sākumā strādāju pati, pēc tam aizgāju dekrētā un bija jāpieņem darbā pārdevēja, jāmaksā alga. Bija grūti, likās, ka jābeidz, bet es to neizdarīju – es esmu spītīga,» saka Anita.

Fotosesija nav tikai skaistu attēlu radīšana - tā var radīt brīnišķīgus, personalizētus mākslas darbus, kas piešķir interjeram īpašu noskaņu. Mūsdienās fotogrāfijas iespējams pielāgot un izmantot dažādos veidos - no sienas dekora līdz personalizētām dāvanām. Ja vēlies radoši izmantot savus mīļākos kadrus, šeit ir dažas iedvesmojošas idejas.

1. No digitālā kadra līdz reālai gleznai

Lieliski noķerts mirklis pelnījis vairāk nekā tikai vietu telefonā vai datorā. Kvalitatīvas izdrukas uz audekla, īpaša papīra vai cita materiāla piešķir fotogrāfijām jaunu dimensiju un pārvērš tās par radošu interjera elementu. Iespēja izdrukāt attēlus dažādos formātos un izmēros ļauj pielāgot tos jebkurai telpai - no minimālistiskas guļamistabas gleznas līdz krāsainam mākslas stūrim viesistabā.

2. Personalizēti aksesuāri un dizaina priekšmeti

Fotogrāfiju burvība slēpjas ne tikai to mākslinieciskajā vērtībā, bet arī praktiskajā pielietojumā. Mūsdienās attēlus var pārnest uz dažādiem priekšmetiem - krūzītēm, kalendāriem, apsveikuma kartītēm un pat apģērba. Radoša pieeja ļauj radīt unikālas dāvanas vai personalizētus priekšmetus ikdienai.

Jauns dizaina uzņēmums DABA sācis piedāvāt gravētas fotogrāfijas. Fotogrāfijas izgatavotas, izmantojot CNC frēzes tehnoloģijas.

Gravētās fotogrāfijas esot atkāpe no ierastā. Pateicoties bildes dažādajai faktūrai, atkarībā no gaismas krišanas leņķa, tā vienmēr izskatīsies nedaudz citādi. Gravētas personalizētas fotogrāfijas pieejamas trijos dažādos izmēros.

Šobrīd DABA produktu klāstā pastāvīgi pieejami ozolkoka sienas pulksteņi un gravētas fotogrāfijas, taču uzņēmums izpilda arī individuālos pasūtījumus.

Uzņēmuma dibinātāji un īpašnieki Krišjānis Sondors un Jānis Urbiņš par prioritāti izvirzījuši dabīgu materiālu izmantošanu un vienkāršu, tajā pašā laikā mūsdienīgu, skandināvisku dizainu.

Produkcija tiek tirgota interneta vietnē Etsy.

Šā gada jūnija otrajā nedēļā, salīdzinājumā ar to pašu periodu pagājušajā gadā, cenas miltiem un miltu izstrādājumiem, piena šokolādei, augļiem un dārzeņiem ir ievērojami augošas.

Savukārt būtiski samazinājušās tikai dažu citrusaugļu cenas, liecina Lauksaimniecības tirgus veicināšanas centra rīcībā esošā informācija.

Vislielākais cenu pieaugums gada laikā bija sīpoliem 199% no 0.38 eiro/kg līdz 1.14 eiro/kg, kartupeļiem par 114% no 0.38 eiro/kg līdz 0.80 eiro/kg, galda bietēm 109% no 0.34 eiro/kg līdz 0.72 eiro/kg, galviņkāpostiem par 42% no 0.55 eiro/kg līdz 0.78 eiro/kg, banāniem par 29% no 1.22 eiro/kg līdz 1.57 eiro/kg, importa zemenēm, tostermaizei un kviešu miltiem par 27% attiecīgi no 3.36 eiro/kg līdz 4.27 eiro/kg, no 1.62 eiro/kg līdz 2.05 eiro/kg, no 0.76 eiro/kg līdz 0.97 eiro/kg, lielogu dzērvenēm spainītī par 26% no 3.18 eiro/l līdz 4.02 eiro/l, piena šokolādei Ekstra par 25% no 1.10 eiro/100g līdz 1.38 eiro/100g, apelsīniem par 24% no 1.11 eiro/kg līdz 1.37 eiro/kg.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri1, palielinājās par 0,3 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Precēm cenas samazinājās par 0,3 %, bet pakalpojumiem pieauga par 2,1 %.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada decembrī, salīdzinot ar 2014. gada decembri, bija cenu kāpumam alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem.

Pārtikas cenu vidējais līmenis 2015. gada decembrī, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, samazinājās par 0,8 %. Būtiskākā ietekme uz cenu samazinājumu bija pienam un piena produktiem. Cenu kritums novērots dārzeņiem, sieram, eļļai un taukvielām, maltai kafijai, savukārt cenu kāpums augļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, griķiem, olām, kartupeļiem un cukuram.

Patēriņa cenas šogad oktobrī salīdzinājumā ar septembri Latvijā samazinājās par 0,4%, bet gada laikā - šogad oktobrī salīdzinājumā ar 2022.gada oktobri - palielinājās par 2,1%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 3,3%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, oktobrī pieaudzis par 12,3%.

2023.gada oktobrī, salīdzinot ar septembri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-0,4 procentpunkti), dažādu preču un pakalpojumu grupai (-0,2 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (-0,1 procentpunkts), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā grupā bija svaigiem dārzeņiem (+10,2%) un svaigiem augļiem (+1,7%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga sviestam (+4,9%), kafijai (+0,9%), augu eļļai (+4,2%), šokolādei (+1,5%), sieram un biezpienam (+0,6%), miltiem un citiem graudaugiem (+1,5%). Dārgāka bija olīveļļa (+5,7%), saldumi (+4,8%). Savukārt akciju ietekmē lētāka bija žāvēta, salīta vai kūpināta gaļa (-1,6%), cūkgaļa (-0,9%), atspirdzinošie dzērieni (-3,7%). Cenas samazinājās kartupeļiem (-2,9%), kā arī augļu un dārzeņu sulām (-2,4%).

Igaunijas energokompānijas «Eesti Energia», kas Latvijā darbojas ar «Enefit» zīmolu, apgrozījums šī gada pirmajos trīs mēnešos ir audzis par 6% salīdzinājumā ar to pašu periodu pērn, sasniedzot 229 miljonus eiro.

Kompānijas EBITDA jeb peļņu no pamatdarbības neietekmēja vienreizējie darījumi un tā bija 77 miljoni eiro, saglabājoties vienā līmenī ar pērn fiksēto rādītāju, liecina medijiem sniegtā informācija.

Raksturojot biznesa vidi pirmajā ceturksnī, «Eesti Energia» finanšu direktors Andri Avila norāda, ka šis gads ir sācies ar vispārēju cenu kāpumu–elektroenerģijas un naftas tirgos, kā arī CO2 emisiju kvotu tirgū.

«Vidējā tirgus cena elektroenerģijai pirmajā ceturksnī Igaunijā bija 41,90 eiro par megavatstundu. Pēdējā reize, kad kādā ceturksnī tika sasniegta tik augsta cena, bija 2014. gadā. Vienlaikus interesanti, ka ceturkšņa vidējā elektroenerģijas tirgus cena Igaunijā bija zemāka nekā Somijā. Savukārt tirgus cena mazutam, kas ir degslānekļa eļļai līdzīgākais šķidrās degvielas veids pasaules tirgū, gada griezumā pieauga par 6%. Tikmēr CO2 kvotu cenu lēciens bijis visstraujākais – salīdzinot ar 2017. gada pirmo ceturksni tās augušas gandrīz divkārt un sasniedz gandrīz 10 eiro par tonnu izmešu,» skaidro A. Avila.

Patēriņa cenas šogad martā salīdzinājumā ar februāri Latvijā pieauga par 1,2%, bet gada laikā - šogad martā salīdzinājumā ar 2023.gada martu - palielinājās par 0,9%, kamēr mēnesi iepriekš gada inflācija bija 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, martā pieaudzis par 4,5%.

2024.gada martā, salīdzinot ar februāri, būtiskākā ietekme uz cenu līmeņa izmaiņām bija apģērbam un apaviem (+0,4 procentpunkti), ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem (+0,2 procentpunkti), kā arī pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,2 procentpunkti).

Mēneša laikā pārtikas un bezalkoholisko dzērienu cenas palielinājās par 0,7%.

Galvenokārt noslēdzoties akcijām, būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa kāpumu šajā preču grupā mēneša laikā bija pienam (+8%), sieram un biezpienam (+4,1%), piena produktiem (+4,1%), kā arī jogurtam (+2,5%). Dārgāki bija arī svaigi dārzeņi (+3,1%). Akciju noslēgumu rezultātā cenas pieauga kafijai (+2,6%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+0,9%) un augu eļļai (+4,6%).

Latvijas Tirgotāju asociācija (LTA) šodien, 5.jūnijā pasniedza ikgadējās Gada preces balvas vietējiem ražotājiem un produkcijas izplatītājiem, informē LTA vadītājs Henrihs Danusēvičs.

Par gada izplatītāju šogad atzīta AS Jungent Latvia. Nosaukums Gada prece piešķirts SIA Rēzeknes gaļas kombināts produktiem Reālie pelmeņi, Rāznas jubilejas desa, Rēzeknes auksti kūpināta desa, SIA Simeks ūdenim Ķekavas avots, Risso rapša eļļai un vīnogu eļļai Olitalia, SIA Balttur-R majonēzei Provansas majonēze Francis, SIA Bauskas alus alum Meistara gaišais, SIA Forevers produktiem Galda desa un Doktordesa Extra, AS Smiltenes piens dzērienam Piena spēks, AS Dobeles dzirnavnieks produktiem Kviešu milti Ekstra un Plānās pankūkas, AS Cēsu alus dzērieniem Cēsu Džons Pina Colada un Cēsu premium pinte 5,2.

Gada preces titulu saņēma arī AS Latvijas maiznieks produkti Rudens baltmaize un Kūko medus kūka, AS Putnu fabrika Ķekava cāļa pusspārni Gardie, AS Jungent Latvia izplatītie produkti Evian minerālūdens un Zewa delux tualetes papīrs, AS Tukuma piens produkti Baltais exporta sviests un Oga jogurts, AS Aldaris alus līnija Craft un Mežpils alus, SIA Eļļas grupa olīvu izspaidu eļļa OiliO, SIA Altia Latvia degvīns Arsenirch, IDS Borjomi Europe minerālūdens, SIA Pērnes L kartupeļu plāksnītes ar bekona garšu, SIA TZMO Latvija ikdienas ieliktņi Panty soft un SIA BMS - Baltijas Marketing Serviss baterija Energizer AA Base.

Vidējais patēriņa cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, palielinājās par 1,2%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati.

Precēm cenas pieauga par 0,4%, bet pakalpojumiem par – 3,2%. Pēdējo 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, ir palielinājies par 0,6%.

Lielākā ietekme uz vidējo patēriņa cenu līmeni 2015. gada maijā, salīdzinot ar 2014. gada maiju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, atpūtai un kultūrai, viesnīcu un restorānu pakalpojumiem, veselības aprūpei, kā arī cenu kritumam ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem.

Vidējais pārtikas cenu līmenis 2015. gada maijā, salīdzinot ar iepriekšējā gada attiecīgo mēnesi, palielinājās par 0,2%. Būtiskākā ietekme uz cenu pieaugumu sezonālo faktoru ietekmē bija dārzeņiem. Cenu kāpums bija arī tējai un kafijai, augļiem, saldumiem un medum, sulām un atspirdzinošajiem dzērieniem. Savukārt cenas samazinājās pienam un piena produktiem, sieram, olām, kartupeļiem, gaļai un gaļas izstrādājumiem, eļļai un taukvielām, cukuram.

2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 22,2 %, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022. gada septembrī, salīdzinot ar 2021. gada septembri, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, veselības aprūpei, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, mājokļa iekārtai.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 27,5 %. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija maizei (+37,1 %), konditorejas izstrādājumiem (+25,5 %), miltiem un citiem graudaugiem (+62,2 %), makaronu izstrādājumiem (+41,1 %), rīsiem (+37,8 %), brokastu pārslām (+11,8 %). Sadārdzinājās siers un biezpiens (+38,7 %), piena produkti (+41,0 %), piens (+43,7 %), olas (+26,9 %) un jogurts (+24,6 %). Gada laikā cenas pieauga mājputnu gaļai (+35,7 %), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+19,9 %), cūkgaļai (+12,4 %), gaļas izstrādājumiem (+20,6 %) un liellopu gaļai (+31,3 %).

2015. gada martā, salīdzinot ar iepriekšējo mēnesi, patēriņa cenas palielinājās par 0,8%. Precēm cenas palielinājās par 1,0%, bet pakalpojumiem par 0,4%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes (CSP) dati. Savukārt vidējais patēriņa cenu līmenis 2015.gada martā, salīdzinot ar 2014.gada martu, palielinājās par 0,4%

Lielākā ietekme uz cenu pārmaiņām martā bija cenu kāpumam apģērbiem un apaviem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, atpūtai un kultūrai, kā arī cenu kritumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem.

Pārtikas cenas palielinājās par 0,4%. Sezonālo faktoru ietekmē cenas kāpušas dārzeņiem un kartupeļiem (+2,4%), galvenokārt gurķiem, saldajiem pipariem un svaigajiem kāpostiem. Toties lētāki palikuši tomāti. Dārgāka kļuva gaļa un gaļas izstrādājumi, maltā kafija, cukurs, siers. Cenas samazinājās pienam un piena produktiem, eļļai un taukvielām, augļiem.

Cenu kāpumu apģērbu un apavu grupā ietekmēja sezonālo izpārdošanu noslēgums un jaunās sezonas preču nonākšana tirdzniecībā. Apģērbiem cenas palielinājās par 9,2%, apaviem – par 12,7%.

Patēriņa cenas šogad jūlijā salīdzinājumā ar jūniju Latvijā pieauga par 2,2%, bet gada laikā - šogad jūlijā salīdzinājumā ar 2021.gada jūliju - patēriņa cenas palielinājās par 21,5%, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Vienlaikus 12 mēnešu vidējais patēriņa cenu līmenis, salīdzinot ar iepriekšējiem 12 mēnešiem, jūlijā pieaudzis par 10,8%.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2022.gada jūlijā, salīdzinot ar 2021.gada jūliju, bija cenu kāpumam ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem, pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, ar transportu saistītām precēm un pakalpojumiem, dažādu preču un pakalpojumu grupā, restorānu un viesnīcu pakalpojumiem, ar atpūtu un kultūru saistītām precēm un pakalpojumiem, alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem, veselības aprūpei.

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 24,3%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija sieram un biezpienam (par 33,7%), piena produktiem (par 39,3%), pienam (par 36,6%) un jogurtam (par 29,9%). Dārgāka bija maize (par 28,3%), konditorejas izstrādājumi (par 20,6%), milti un citi graudaugi (par 56,8%), makaronu izstrādājumi (par 35,5%), rīsi (par 30,9%).

2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, vidējais patēriņa cenu līmenis* palielinājās par 0,4%, liecina jaunākie Centrālās statistikas pārvaldes dati.

Lielākā ietekme uz vidējā patēriņa cenu līmeņa izmaiņām 2024.gada februārī, salīdzinot ar 2023.gada februāri, bija veselības aprūpei (+0,4 procentpunkti), pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem (+0,4 procentpunkti), alkoholiskajiem dzērieniem un tabakas izstrādājumiem (+0,4 procentpunkti), kā arī ar mājokli saistītām precēm un pakalpojumiem (-1,5 procentpunkti).

Pārtikas un bezalkoholisko dzērienu grupā cenas gada laikā palielinājās par 1,5%. Būtiskākā ietekme uz vidējā cenu līmeņa pieaugumu grupā bija cūkgaļai (+8,8%), žāvētai, sālītai vai kūpinātai gaļai (+4,6%), gaļas izstrādājumiem (+3,5%). Cenas pieauga svaigiem dārzeņiem (+5,3%), olīveļļai (+29,9%), konditorejas izstrādājumiem (+4,4%), svaigiem augļiem (+3,8%), maizei (+2,2%), saldumiem (+21,1%), augļu un dārzeņu sulām (+10,4%), kartupeļiem (+11,5%), kafijai (+2,4%), saldējumam (+6,5%), šokolādei (+4,0%). Savukārt cenu kritums bija piena produktiem (-10,6%), pienam (-9,1%), sieram un biezpienam