Lielbritānijas muitas dienests trešdien noraidīja Eiropas Savienības (ES) krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) prasību Lielbritānijai iemaksāt ES budžetā 1,987 miljardus eiro kā muitas nodevas, ko ES zaudējusi Lielbritānijas pieļautas ķīniešu krāpnieku darbības dēļ.

OLAF trešdien bija paziņojis, ka Lielbritānija ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju par valstī ievestām Ķīnas precēm, galvenokārt tekstilizstrādājumiem un apaviem, kā rezultātā ES muitas nodevās zaudējusi 1,987 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā esot noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem," šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Eiropas Savienības (ES) Pretkorupcijas birojs (OLAF) atklājis plaša mēroga importa krāpšanas shēmu, kurā izkrāpti 107 miljoni eiro.

Krāpšana bija saistīta ar preču importu no Ķīnas un skāra 11 ES dalībvalstis.

Iespējamie zaudējumi Eiropas nodokļu maksātājam ietver 93 miljonus eiro nesamaksātos PVN, kā arī 14 miljonus eiro nesamaksātās muitas nodevās, aplēsis OLAF.

OLAF rekomendējis Ungārijas ģenerālprokuroram sākt izmeklēšanu pret aizdomās turamajiem, kas identificēti Ungārijā.

Birojs arī sniedzis finanšu rekomendācijas 11 ES valstīm, kuras skārusi krāpšana, tostarp Slovākijai un Slovēnijai, lai tās varētu atgūt zaudētos ieņēmumus.

OLAF ģenerāldirektors Ville Itele sacīja, ka nelegālā preču pārdošana par viszemākajām cenām sagrozījusi ES vienoto tirgu, kaitējot uzņēmumiem un ES nodokļu maksātājiem.

Lielbritānijai Eiropas Savienības (ES) budžetā būs jāiemaksā divi miljardi eiro, jo Londona ir pieļāvusi plaša mēroga ķīniešu krāpnieku darbību, ievedot Lielbritānijā Ķīnas preces, trešdien paziņojis ES krāpšanas apkarošanas birojs (OLAF).

«Mēs rekomendējām, lai Eiropas Komisija (EK) atgūst naudu no Apvienotās Karalistes,» OLAF pavēstīja aģentūrai AFP.

Birojs vaino Lielbritāniju, jo tā esot ignorējusi lielu daudzumu viltotu rēķinu un muitas deklarāciju, kā rezultātā ES muitas nodevās ir zaudējusi 1,99 miljardus eiro.

OLAF izmeklēšanā noskaidrots, ka laikā no 2013.gada līdz 2016.gadam krāpnieki izvairījušies no muitas nodevu maksāšanas, izmantojot viltotus rēķinus un nepareizas muitas vērtības deklarācijas Lielbritānijā ievestajām precēm.

«Neskatoties uz atkārtotiem centieniem un pretēji vairāku citu dalībvalstu spertajiem soļiem, cīnoties pret šiem krāpniekiem,» šī krāpniecība Lielbritānijā tikai pastiprinājusies, norādīja OLAF.

Augstākās tiesas (AT) Administratīvo lietu departaments 20.janvārī apturēja tiesvedību lietā, kas ierosināta pēc SIA Veloserviss pieteikuma atcelt Valsts ieņēmumu dienesta lēmumu, ar kuru pieteicējai uzlikts pienākums maksāt muitas nodokli un nokavējuma naudu un pievienotās vērtības nodokli un nokavējuma naudu, informē AT.

Uzdodot Eiropas Savienības Tiesai prejudiciālus jautājumus, Augstākā tiesa vēlas noskaidrot, kā vispārīgi konkretizējams Eiropas Padomes regulas par Kopienas Muitas kodeksa izveidi minētais importētāja pienākums rīkoties labā ticībā, ja Eiropas Komisijas Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) ziņojums satur iegūtas ziņas, kas liecina gan par eksportētāja sniegtām nepatiesām ziņām eksportētājas valsts muitas iestādēm, gan ziņas, kas liecina, ka eksportētājas valsts muitas iestāde ir kļūdījusies, izsniedzot A sertifikātu.

Tāpat būtu noskaidrojams, kāda tiesiska nozīme būtu piešķirama OLAF un Eiropas Komisijas attiecīgajā lēmumā izdarītajam faktu un tiesību vērtējumam nacionālā tiesvedības procesā, kurā faktiskā situācija ir tikai daļēji salīdzināma. Lietā ir apturēta tiesvedība, līdz stāsies spēkā spriedums Eiropas Savienības Tiesā.

No Eiropas Savienības (ES) fondiem pagājušajā gadā izkrāpts 371 miljons eiro, teikts ES Pretkorupcijas biroja (OLAF) ikgadējā ziņojumā. Birojs norādījis, ka ES būtu jācenšas atgūt šos līdzekļus. OLAF izmeklē krāpšanos ar ES fondiem tādās jomās kā pētniecība, subsīdijas lauksaimniekiem un atbalsts trūcīgajiem reģioniem. "Mūsu darbs rada izmaiņas. Mēs aizsargājam ne tikai ES finanšu intereses, bet arī eiropiešu veselību un labklājību," norādīja OLAFvadītājs Ville Itala. OLAF identificējis vairākas tendences līdzekļu ļaunprātīgā izmantošanā, tostarp viltus uzņēmumu izmantošanu, krāpšanos ar atbalstu lauksaimniecībai, novadot ES līdzekļus ārpus bloka, un starptautiskas noziedzības shēmas, lai izvairītos no muitas nodevām. Kā piemēru birojs minēja gadījumu Itālijā, kad organizētās noziedzības grupējums izkrāpis līdzekļus, kas bija paredzēti bēgļu centriem Itālijā. Izmeklēšanā atklājās, ka projekta organizatori sniedza nepatiesu informāciju par pārtikas izlietojumu bēgļu centros, kur migranti bieži atstāti badā vai ēdināti ar apšaubāmas kvalitātes pārtiku. 2017.gadā OLAF konstatēja, ka no ES fondiem izkrāpti trīs miljardi eiro, krāpniekiem izvairoties no muitas nodevu un nodokļu maksāšanas, izmantojot nepareizas muitas vērtības deklarācijas.

Ministru kabineta sēdē otrdien, 10. janvārī tika apstiprināta Finanšu ministrijas (FM) Krāpšanas apkarošanas koordinācijas dienesta (AFCOS) darbības stratēģija, kas paredz valsts pārvaldes iestādēm vienoti cīnīties ar krāpšanos Eiropas Savienības (ES) fondu jomā, informē Finanšu minstrijā.

«Būtiski apzināties, ka it visas iestādes, kuras nodrošina ES finanšu interešu aizsardzību, ir kā zobrati, kas kopā veido vienotu mehānismu. Sekmīgas savstarpējas sadarbības rezultātā, varam sekmēt «nulles tolerances» principa ieviešanu pret jebkādiem mēģinājumiem krāpties ar Latvijas tautsaimniecībā investētajiem līdzekļiem,» norāda AFCOS vadītāja Nata Lasmane.

AFCOS darbības stratēģijas mērķis ir definēt kopējos sadarbības pamatvirzienus, mērķus un uzdevumus starp kompetentajām iestādēm krāpšanas novēršanai un apkarošanai, kā arī izveidot sadarbības modeli ES finanšu interešu aizsardzībai, lai stiprinātu un noteiktu skaidru procedūru sadarbībai starp Latvijas kompetentajām iestādēm un Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanā (OLAF). Stratēģijā identificētie rīcības virzieni aptver visus krāpšanas apkarošanas ciklus: krāpšanas novēršana jeb prevencija, atklāšana, izmeklēšana un kriminālvajāšana jeb sankcijas.

Vairāk nekā 2,2 miljardi eiro Eiropas Savienības (ES) valstīs nozagti no fondu naudas, konstatējuši Eiropas Krāpšanas apkarošanas biroja (OLAF) eksperti, pārbaudot astoņas bloka valstis.

Pārbaudēm tikušas izvēlētas Francija, Ungārija, Itālija, Lietuva, Nīderlande, Polija, Rumānija un Spānija, vēsta Euobserver. Pētījums prezentēts Eiropas Parlamenta konferencē par korupciju.

«Pārbaudēs atklāti konkrēti skaitļi, kas apliecina mūsu uzskatus [par korupciju kā] apdraudējumu valsts finansēm un apstiprina, ka tiklīdz kā korupcija skar iepirkumu, ievērojami pieaug sabiedrības zaudējumi,» skaidroja ES krāpšanas apkarošanas komisārs Aļģirds Semeta.

OLAF ekspertu pētījumā arī secināts, ka korupcijas aptuvenās izmaksas sasniedz 3 līdz 4 procentus no kopējā iepirkumu budžeta ES. Pirms diviem gadiem Eiropas Komisija šīs izmaksas bija aplēsusi viena procenta apmērā. ES krāpšanas apkarošanas komisārs arī informēja, ka komisija izstrādā pētījumu par korupciju ES, kas lielu uzmanību pievērsīs iepirkumu jomai un tiks publiskots novembrī.

.Saeima 21.janvārī trešajā lasījumā pieņēma jaunu likumu "Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai sniedzamā atbalsta likums".

Tas izstrādāts, lai nodrošinātu efektīvu atbalstu Eiropas Birojam krāpšanas apkarošanai (OLAF) tā veiktajās administratīvajās izmeklēšanās ar mērķi aizsargāt Eiropas Savienības (ES) finanšu intereses pret krāpšanu, korupciju un citām nelikumīgām darbībām.

"ES finanšu interešu aizsardzība un cīņa ar krāpšanu un korupciju pēc būtības ir jebkura Eiropas pilsoņa un viņa naudas aizsardzība. Tāpat tā ir arī Latvijas ekonomikas un demokrātiskās sistēmas aizsardzība. Ir svarīgi stiprināt cīņu ar organizēto noziedzību, kas ik gadu no ES budžeta izkrāpj nodokļu maksātāju naudu," norāda finanšu ministrs Jānis Reirs.

OLAF misija ir atklāt, izmeklēt un novērst krāpšanu, kas saistīta ar ES līdzekļiem. Jaunajā likumā tiek definētas arī Finanšu ministrijas tiesības, kas kā kompetentā iestāde sniedz atbalstu OLAF izmeklēšanā

9. maijā – Eiropas dienā – Eiropas Komisijas (EK) pārstāvniecības Latvijā vadītāja Inna Šteinbuka uzsver, ka Eiropas Savienība nodrošina mieru un augstāko dzīves kvalitāti pasaulē

EK 2. maijā nāca klajā ar priekšlikumu jaunam daudzgadu budžetam. Par to jau satraukušies lauksaimnieki. Vai varat ieskicēt, kādas pārmaiņas Latvijai sola jaunais priekšlikums? Vai lauksaimniekiem ir pamats satraukumam? Daudzi sašutuši, ka finanšu ministre piekritusi maksāt lielākas iemaksas ES budžetā.

Eiropas Komisijas piedāvātais jaunais ES daudzgadu budžeta projekts atspoguļo šodienas politisko realitāti. Bez tradicionālajām prioritātēm klāt nākušas jaunas – migrācija, cīņa ar terorismu, drošības apdraudējumi. Šīs prioritātes prasa līdzekļus, bet liela neto maksātāja – Lielbritānija – ir ceļā uz izstāšanos no ES. Tāpēc gluži pragmatiski radusies nepieciešamība ES budžetu modernizēt un padarīt efektīvāku. Nācis klāt priekšlikums par veidu, kā daļēji kompensēt Lielbritānijas izstāšanās rezultātā zaudētos ieņēmumus – tie ir jauni nodokļi par vides piesārņojumu, plastikāta atkritumiem un naudas emisiju. Latvija ir paudusi apņēmību palielināt savas iemaksas ES budžetā, un tas ir apsveicami, jo tā ir atbildīga un solidāra rīcība. Budžeta projekts ir labas ziņas Latvijas lauksaimniekiem, jo, saskaņā ar lauksaimniecības un lauku attīstības komisāra Fila Hogana teikto, EK priekšlikumā Baltijas zemniekiem paredzēts tiešmaksājumu pieaugums par vidēji 13%, kamēr 16 citām valstīm, ieskaitot, piemēram, Bulgāriju, maksājumi samazināsies par vidēji 4%. Baltijas zemnieki būs ieguvēji no šīs līdzekļu pārdales.

Nesen iznākuši jaunumi par Eiropas Komisijas (EK) lēmumiem saistībā ar jaunā Eiropas Savienības (ES) finanšu plānošanas perioda (2021.–2027. gadā) iecerētajām naudas plūsmām. Tās gan vēl tiks apspriestas ar dalībvalstīm, bet ir skaidrs, ka prioritārie virzieni mainīsies.

Līdz šim Latvijas maksājumi ES budžetā veidoja aptuveni ceturto daļu no kopējās ES fondu ciklā piešķirtās summas. Arī turpmāk plānots, ka Latvija būs ES līdzekļu neto saņēmējvalsts, bet iezīmējas scenārijs, ka tuvāko gadu laikā, iespējams, mums pieejamais ES struktūrfondu finansējuma apjoms samazināsies. Pašreiz tiek apspriests variants, kur izdevumi kohēzijas politikai samazinātos par aptuveni 5%.

Šajā rakstā aplūkosim, kāda līdz šim ir bijusi ES struktūrfondu loma un kādas ir investīciju nākotnes perspektīvas šo jauno lēmumu kontekstā. Tai pat laikā, pievēršot uzmanību, ka bez struktūrfondiem ir arī citi veidi, kā uzņēmēji var nodrošināt līdzekļus investīcijām un pat saņemt atbalstu no ES.

Pašvaldībām būs pieejami Eiropas Savienības (ES) struktūrfondi aizsargbūvju sakārtošanai, Latvijas Televīzijas raidījumā "Šodienas jautājums" 18.janvārī sacīja vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Viņš akcentēja, ka pašvaldībās aizsargbūves ir jāsakārto tā, lai pilsēta neciestu pat lielos plūdos. Latvijā no plūdiem parasti cieš vienas un tās pašas pašvaldības, kuras jau ir zināmas, piebilda politiķis.

Runājot par plūdu postījumiem privātajos īpašumos, šajā gadījumā Jēkabpilī, Sprindžuks atzina, ka ne pašvaldība, ne valsts nevar segt zaudējumus privātiem īpašumiem.

Vaicāts par pašvaldību būvvalžu atbildību, izsniedzot būvatļaujas applūstošās teritorijās, Sprindžuks uzsvēra, ka saskaņā ar likumu drīkst būvēt privātās dzīvojamās mājas zonās, kur plūdu iespēja ir 1%. Tomēr ir jāizstrādā jauni hidro modeļi, jo plūdi ir biežāk nekā reizi 100 gados.

Jaunākais Baltic International Bank Latvijas barometra pētījums ir par ļoti aktuālu tēmu, proti, Eiropas Savienības (ES) fondi Latvijā. Īpaši vērtīgs ir vērtējums par situāciju pēc esošā ES fondu perioda beigām. Pozitīvi noskaņoti izskatās vien 13% no aptaujātajiem, un tikai katrs 33. uzskata, ka valstij ir skaidrs plāns, kā rīkoties pēc 2020. gada.

Tikmēr šis gads ir parādījis Latvijas ekonomikas atkarību no ES fondiem, par kuru pieejamību nākotnē nav skaidrības.

Eiropas Savienības (ES) budžeta plānošanas periods šobrīd ilgst 7 gadus (no 2014. līdz 2020. gadam). Lielākie finanšu instrumenti, kuru ietvaros Latvija saņem palīdzību, ir ES struktūrfondi (4.4 miljardi eiro) - Eiropas Reģionālās attīstības fonds, Eiropas Sociālais fonds un Kohēzijas fonds –, kā arī Eiropas Lauksaimniecības fonds lauku attīstībai un Eiropas Jūrlietu un Zivsaimniecības fondi (kopā 1.2 miljardi). Tātad tie sildīs Latvijas ekonomiku vismaz līdz 2022. gadam, jo iesāktos projektus var turpināt īstenot vēl 2 gadus pēc kārtējā fondu apguves perioda beigām, dažkārt ilgāk.

Ja e-muitas otrajai kārtai netiks piešķirts finansējums nedaudz vairāk par 12 miljoniem eiro, tad no 2025. gada Latvijā nebūs iespējams tranzīts, eksports, imports. Iespējamais risinājums ir nākamā Eiropas Savienības plānošanas perioda struktūrfondi.

Šāda aina pavērās Saeimas Publisko izdevumu un revīzijas komisijas sēdē, skatot jautājumu par e- muitu.

Valsts ieņēmumu dienesta (VID) ģenerāldirektora vietnieks muitas jomā, Muitas pārvaldes direktors Raimonds Zukuls atzina, ka e-muitas pirmsākumi ir meklējami 2003. gadā, kad izskanēja Eiropas Komisijas priekšlikums par bezpapīru muitas un tirdzniecības vidi, kam 2008. gadā sekoja e-muitas lēmums (nosakot e-muitas sistēmu galvenās komponentes un dalībvalstu uzdevumus IT projektu izstrādei un ieviešanai). Savukārt 2013.gadā tika izdota regula, ar kuru izveido ES Muitas kodeksu, kurš tiek piemērots no 2016. gada 1. maija. Minētā regula paredz datu apmaiņu starp muitas dienestiem un uzņēmējiem. Izmaiņas ir veicamas pārejas periodā, katrai sistēmai paredzot noteiktu datumu laika posmā no 2016.gada līdz pat 2025.gadam.

Pēc vasaras sākumā pieteiktā Hercule III programmas projekta apstiprināšanas, ir parakstīts līgums starp Eiropas Komisiju (EK) un Finanšu ministriju (FM) kā atbildīgo iestādi par krāpšanas gadījumu koordinēšanu sadarbībā ar Eiropas Biroju krāpšanas apkarošanai (OLAF), informē FM.

Projekta ietvaros paredzēts veikt apmācības iestāžu darbiniekiem, kuri nodrošina Eiropas Savienības (ES) fondu finanšu interešu aizsardzību.

Pirmo reizi iespēju īstenot EK atbalstītu projektu ir saņēmis AFCOS. Tā mērķis ir nodrošināt dažādus kapacitātes stiprināšanas pasākumus iestādēm, kuras ikdienā iesaistītas nacionālajā krāpšanas apkarošanas tīklā, piemēram, Valsts policijai, Ģenerālprokuratūrai, Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam, Valsts ieņēmumu dienestam (VID), nozaru ministrijām un citām iestādēm, kuras sekmē ES fondu investīciju godīgu un atbildīgu ieguldīšanu Latvijas tautsaimniecībā.

Depozītsistēmu dzērienu iepakojumam varētu ieviest no 2015. gada 1. janvāra.

To paredz koncepcijas projekts par depozītsistēmas ieviešanu, ko Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) iesniegs izskatīšanai valdībā. VARAM atkārtoti izvērtējusi un precizējusi iepriekš izstrādāto koncepcijas projektu. Sākotnēji sistēmu bija plānots ieviest šo jau no 2014. gada, taču VARAM uzskata, ka jādod laiks sagatavoties visām iesaistītajām pusēm, tāpēc termiņš uz gadu atlikts. Ražotāji neatbalsta sistēmas ieviešanu, jo neredz ekonomisko pamatojumu.

VARAM Vides aizsardzības departamenta direktore Rudīte Vesere norāda, ka koncepcija paredz četrus variantus – vienu - depozītsistēmu piemērot tikai atkārtoti lietojamam dzērienu iepakojumam no stikla, otru – to piemērot vienreiz lietojamam un atkārtoti lietojamam iepakojumam pakāpeniski, ar gada starpību, trešais variants – to ieviest vienlaicīgi abiem iepakojumu veidiem un ceturtais – atlikt ieviešanu un atgriezties pie tās izvērtēšanas pēc gada vai diviem, vienlaikus mainot izlietotā iepakojuma reģenerācijas normas.

Otrdien Ministru kabinets izskatījis Valsts kancelejas vadītās darba grupas izstrādāto instrukciju, kas paredz nodrošināt valsts interešu aizsardzību, slēdzot civiltiesiskos līgumus Eiropas Savienības (ES) fondu un citu ārvalstu finanšu instrumentu vidē.

Kā skaidro Valsts kanceleja, vienotu pamatnosacījumu trūkums līgumu izstrādes procesā valsts pārvaldes iestādēs līdz šim radījis vairāku desmitu miljonu lielus zaudējumus.

Valsts kancelejas Eiropas Savienības struktūrfondu departamenta vadītāja Solvita Gulbe uzsver, ka izstrādātās instrukcijas mērķis ir novērst valsts interesēm nelabvēlīgu civiltiesisku līgumu slēgšanu un neplānotu finanšu saistību uzlikšanu valsts budžetam, ja neatbilstoša civiltiesiska līguma rezultātā netiek piešķirts ES fondu vai cita ārvalstu finanšu instrumenta finansējums. Tāpat mērķis ir arī paaugstināt nodevumu kvalitāti un tās kontroli.

Kredītu izsniegšanas bums Latvijā nav gaidāms, tomēr bankas finansiāli nav ieinteresētas turēt naudu, jaunu kredītu izsniegšanai svarīgākais ir uzticība un valsts spēja nodrošināt krāpnieku sodīšanu

To intervijā Dienas Biznesam stāsta Latvijas Komercbanku asociācijas Tautsaimniecības kreditēšanas komitejas vadītājs un a/s SEB banka valdes loceklis un finanšu direktors Kārlis Danēvičs. Viņš nenoliedz, ka sabiedrība un bizness vēlas, lai bankas vairāk kreditē, taču kreditēt tikai tādēļ, lai stimulētu piedāvājumu iekšējā Latvijas tirgū, kur sarūk iedzīvotāju skaits, ekonomiski ir neefektīvs instruments, jo, bārstot naudu no helikoptera, nekas nemainīsies. Tāpēc labākais risinājums ir tad, ja uzņēmēji dodas uz bankām pēc kredītiem, jo ir idejas, kā ražot ekonomiski efektīvāk, sākt ražot jaunus izstrādājumus utt. ES struktūrfondi bija veiksmīgs piemērs, kurš veicināja pieprasījumu pēc kredītiem jaunu ideju īstenošanai.

Kompetenču centru programma, kuru Ekonomikas ministrija (EM) lēmusi uzlabot un uzraudzīt stingrāk, lai novērstu iespējas krāpties ar Eiropas Savienības (ES) naudu, un kurā līdz šim bijuši dažādi sarežģījumi, kas lieguši veikt iecerētos pētījumus, tiek izstrādāta, administrēta un uzturēta par 800 tūkstošiem latu, DB apstiprināja EM pārstāve Evita Urpena.

Minētā summa ir Eiropas Komisijas (EK) piešķirtā tehniskā palīdzība kompetenču centra programmai Finanšu ministrijai (FM), Ekonomikas ministrijai (EM) un Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai (LIAA). Tā piešķirta laika posmam no 2007. līdz 2015. gadam.

Tehniskās palīdzības finansējums tiek novirzīts darbības programmu sagatavošanai, vadības, uzraudzības, izvērtēšanas, informācijas un kontroles darbību veikšanai, kā arī administratīvo spēju stiprināšanai, īstenojot ES fondus.

«Pašlaik nevar precīzi pateikt, kādā veidā tiks sadalīta Kompetenču centru programmas izstrādei, administrēšanai un uzraudzībai piešķirtā summa, jo šis finansējums tiks piešķirts vairākām programmām,» Db.lv norādīja E. Urpena. No šīs summas līdzekļi tiks novirzīti arī tādiem pasākumiem kā ar Kompetenču centru saistītu semināru vai izglītojušo materiālu, piemēram, video rullīšu vai bukletu, veidošana, viņa skaidroja.

Liepājas pašvaldības būvvalde pieņēmusi ekspluatācijā Liepājas reģionālās slimnīcas rekonstrukcijas otrās kārtas būvdarbus, kuros ieguldīti vairāk nekā trīs miljoni latu.

Uz jaunām telpām varēs pārcelties Reanimācijas nodaļa, Jaundzimušo intensīvās terapijas nodaļa, Angiogrāfijas nodaļa un Radioloģijas nodaļa. Ir izbūvētas arī dzemdību zāles, kas ir daļa no topošās jaunās Dzemdību nodaļas.

Otrās kārtas būvdarbi norisinājās no 2012. gada jūlija. To laikā ir rekonstruēti trīs slimnīcas stāvi un pagrabs – pārveidoto telpu kopējā platība ir 5200 kvadrātmetri.

Otrās kārtas būvdarbu zonā ir pabeigta visu slimnīcai nepieciešamo komunikāciju izbūve (ūdens apgādes, kanalizācijas, ventilācijas sistēmas, uguns aizsardzības iekārtas utt.), uzstādīta santehnika un veikti telpu apdares un daudzi citi darbi, informē būvvalde.

Valdības sociālie partneri - Latvijas Darba devēju konfederācija (LDDK) un Latvijas Brīvo arodbiedrību savienība (LBAS) tikšanās laikā ar Ministru prezidenta amata kandidātu Māri Kučinski valdības deklarācijas veidošanas procesā vienojās par kopīgām turpmākā darba prioritātēm: sociālā dialoga stiprināšanu, Latvijas uzņēmējdarbības attīstību, konkurētspējas veicināšanu un investīciju piesaisti, informē LDDK.

Kopīgu prioritāšu īstenošanai partneri sarunā diskutē par sekojošiem uzdevumiem: atjaunot aktīvu sociālo dialogu. Svarīgi ir sekot mērķiem, kas definēti Nacionālajā attīstības plānā 2014.-2020.gadam (NAP2020), un, kas paredz tautsaimniecības izaugsmes veicināšanu, to sekmīgai realizācijai būtiski veidot dialogu Nacionālās trīspusējās sadarbības padomes un tās apakšpadomju ietvaros.

Lai nodrošinātu tautsaimniecības izaugsmi, valdībai kopā ar sociālajiem partneriem ir nepieciešams vienoties un īstenot nodokļu politikas stratēģiju 2017.-2020.gadam Latvijā, radot Baltijas jūras reģionā konkurētspējīgu, prognozējamu un stabilu nodokļu sistēmu. Latvijas nodokļu politikai ir jāveicina uzņēmējdarbības attīstība un vēlme investēt, kā arī jānodrošina nodokļu iekasējamības palielinājumu.

Latvijas Universitāte (LU) Akadēmiskajā centrā Torņakalnā pabeigusi Zinātņu mājas izbūvi. Līdz ar tās izbūvi LU eksakto, medicīnas un dzīvības zinātņu studiju un pētniecības virzieni būs koncentrēti vienuviet, veicinot studiju un pētniecības nozaru sinerģiju un nodrošinot LU resursu efektīvu izmantošanu.

Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) ieguldījums veido nozīmīgāko daļu no ēkas būvniecības un moderna aprīkojuma iegādes izmaksām 36 miljonu eiro apmērā. Zinātņu mājas izveide ir viens no veiksmīgākajiem Eiropas Savienības (ES) struktūrfondu līdzekļu izmantošanas piemēriem Latvijas izglītības un zinātnes sektorā. Akadēmiskā centra izbūves finansējumu veido ERAF līdzekļi, tos kombinējot ar Eiropas starptautisko finanšu institūciju - Eiropas Investīciju bankas (EIB) un Eiropas Padomes Attīstības bankas (EPAB) aizdevumiem un LU pašu finansējumu.

Zinātņu mājas būvniecība tika uzsākta 2017. gada vasarā un noslēdzās 2018. gada decembrī, radot modernu vidi ar mūsdienīgu infrastruktūru divām LU fakultātēm un sešiem zinātniski pētnieciskajiem institūtiem. Zinātņu mājā turpmāk atradīsies: Fizikas, matemātikas un optometrijas fakultāte, Medicīnas fakultāte, Fizikas institūts, Ģeodēzijas un ģeoinformātikas institūts, Kardioloģijas un reģeneratīvās medicīnas institūts, Atomfizikas un spektroskopijas institūts, Materiālu mehānikas institūts un Astronomijas institūts.

«To, cik krīzes laikā pieņemtie lēmumi ir bijuši pareizi, nākotnē vēl daudz analizēs, lai arī tagad ir par vēlu kaut ko mainīt, tomēr es uzskatu, ka vajadzēja veikt lata devalvāciju,» intervijā žurnālam Otkriti Gorod stāstīja Valsts prezidents Andris Bērziņš.

Prezidents atgādina, ka citās valstīs recesijas laikā ekonomka samazinājās par 10%-15% no iekšzemes kopprodukta (IKP), savukārt Latvijā tie bija 26% no IKP. «Es sliecos domāt, ka gadījumā, ja mēs būtu veikuši lata devalvāciju, savas nedienas mēs lielā mērā dalītu ar visu pasauli, un mēs spētu nostāties atkal uz kājām daudz ātrākā laika posmā,» uzskata A. Bērziņš.

Patlaban, ja paskatāmies uz kopainu – cik lielā mērā Latviju atbalsta Eiropas Savienības struktūrfondi, tad varam paredzēt, ka ir pilnīgi iespējams, ka aptuveni 2020. gadā mums vairs nebūs brīvas naudas, uzskata A. Bērziņš, uzdodot jautājumu – ko Latvija darīs šādā gadījumā? Viņš norāda, ka Igaunija varētu sasniegt pirmskrīzes līmeni 2017. vai 2018. gadā, tomēr Latvija – vien pēc 2020. gada. «Tas nav pieļaujams, un mums ir jāmeklē veidi, kā izvairīties no šāda scenārija. Galvenais jautājums ir – kādā veidā mēs no šādas situācijas izvairīsimies,» norāda prezidents.

Jaudīgāka tautsaimniecība ļauj vairāk ieņemt un vairāk tērēt. Baltijas valstu čempione gan nodokļu ieņēmumu, gan arī izdevumu apmērā, rēķinot uz vienu valsts iedzīvotāju, ir Igaunija, jo tajā tautsaimniecība ir jaudīgāka, nekā tā ir ar iedzīvotājiem bagātākajās Latvijā vai Lietuvā.

Tādu ainu rāda a/s BDO Latvia pētījums. Būtībā šie dati ir tikai kārtējais skaudrais atgādinājums par to, cik svarīga ir tautsaimniecība, jo tikai uzņēmēji ir tie, kuri, maksājot nodokļus, uztur sabiedrībai nepieciešamo infrastruktūru un pakalpojumus.

Kopīgais starts

Baltijas valstīm ir kopīga pagātne pēdējo 100 gadu garumā, un arī to neatkarības atgūšanas laiks no PSRS visām ir 1990. gads, kas bija starta brīdis pārmaiņām tautsaimniecībā un būšanai par saimniekiem savā zemē. Tāpat visas trīs Baltijas māsas vienlaikus tika uzņemtas Eiropas Savienībā un NATO, savukārt pievienošanās eirozonai jau parādīja redzamas atšķirības, jo Igaunija to iespēja jau no 2011. gada, Latvija ‒ 2014. gada, bet Lietuva no 2015. gada. Pērnā gada inflācijas apmēros Baltija ir Eiropas čempione ‒ 2023. gada janvārī Latvijas inflācijas līmenis sasniedza 21,5%, kas bija vislielākais starp Baltijas valstīm, Igaunijā tas bija vismazākais – 18,6% ‒, bet Lietuvā tas sasniedza 20%.

Jau šā gada sākumā spēkā stājies Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likums, taču pagaidām neviens vēl nav iesniedzis pieteikumu; atbildīgās institūcijas norāda, – šis vēl ir «ieskriešanās» posms, ceturtdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Līdz šim vēl neviens jaunuzņēmums nav pieteicies Jaunuzņēmumu darbības atbalsta likuma priekšrocībām. Vaicāts, kāds tam varētu būt iemesls, Ekonomikas ministrijas valsts sekretāra vietnieks Raimonds Aleksejenko atbild, ka šis ir ieskriešanās posms. «Ir virkne jautājumu. Pērn vairākās konferencēs dalījāmies ar informāciju par likumu, un šī skaidrošna ir jāturpina. Vēl joprojām cilvēkiem ir sajūta, ka valsts pārvalde ir smagnēja, mums ir «jānotirgo» ideja startup vidē, ka šāda programma ir laba, ka ir vērts pie mums atnākt, ka formalitātes būs ātras, efektīvas un būs jēga no tā. Ir uzņēmumi, kas uzdod jautājumus, un tagad tie ir jāapkalpo, lai uzņēmēji noticētu, ka iniciatīva ir jēdzīga,» viņš saka.