Latvijas līzinga asociācijas biedri sadarbībā ar Igaunijas un Lietuvas kolēģiem ieviesuši vienotu nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzi ar mērķi novērst dubultās finansēšanas iespējas nereģistrējamiem līzinga objektiem Baltijas reģionā.

15.jūlijā Latvijas līzinga asociācijas biedri pievienojās Igaunijas un Lietuvas līzinga asociācijas biedru nereģistrējamo līzinga objektu tiešsaistes datu bāzei. Tās mērķis ir novērst dubultās finansēšanas iespēju – viena un tā paša objekta finansēšanu vairākās līzinga kompānijās vienlaicīgi.

Ieviešanas brīdī tiešsaistes datu bāzē bija ap 35 000 dažādu veidu nereģistrējamu aktīvu vienību, kā piemēram, dažāda veida uzkarināmā lauksaimniecības tehnika, ekskavatori, poligrāfijas un metālapstrādes iekārtas u.c. Pēc visu līzinga sabiedrību aktīvu savadīšanas datu bāzē, paredzamais vienību skaits varēt sasniegt ap 100 000.

Turpmāk vēl pirms darījuma noslēgšanas ar klientu, katrai līzinga kompānijai būs iespēja tiešsaistē pārbaudīt, vai konkrētais objekts jau nav finansēts kādā citā līzinga kompānijā kādā no Baltijas valstīm.

Pērnā gada līzinga un faktoringa nozares dati precīzi atspoguļo mēreni pozitīvās tendences Latvijas tautsaimniecībā. Salīdzinot 2016. gada un 2015. gada trīs ceturkšņus, līzinga jauno darījumu apjoms nozarē pieaudzis par 4,8%, bet faktoringa jaunie limiti pieauguši par 5,4%. Līzinga un faktoringa portfelis valstī pieaudzis par 10,5%, sasniedzot 1,5 miljardus eiro, skaidro Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Līzings Latvijā nostiprinājies kā ērts un uzticams pakalpojums ar skaidru regulējumu. Jau vairākus gadus Latvija ir vienā no trim – četrām vadošajām vietām pasaulē līzinga portfeļa apjomu ziņā, salīdzinot pret iekšzemes kopproduktu.

«Pērnajā gadā bija vērojams pieaugums gan lauksaimniecības tehnikas, gan komerctransporta līzingā, jaunajiem līzinga darījumiem palielinoties par 14,1%, salīdzinot ar 2015. gada 3. ceturksni, kā arī auto līzingā, kur jaunie līzinga darījumi, salīdzinot ar pērnā gada 3. ceturksni pieauguši par 18,8%. Jaunu vieglo automašīnu līzinga darījumu apjomi pērn pieauguši par 25%. Palielinājusies arī kopējā auto līzinga finansējuma popularitāte – 54% no visām jaunajām vieglajām automašīnām tika iegādātas, izmantojot līzinga finansējumu. 2015. gadā tie bija 50%,» komentē I. Šmits.

2015. gada beigās kopējais līzinga un faktoringa portfelis Latvijā bija 1,356 miljardi eiro, kas ir par 9,8% vairāk nekā iepriekšējā gada beigās, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis 2015. gada laikā audzis par 7,4%, un gada beigās tā apjoms bija 1,2 miljardi eiro. No tā 78% jeb 942 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 22% jeb 261 miljons eiro – operatīvais līzings. Savukārt faktoringa pieaugums gada laikā bijis vēl straujāks – 33%, gada beigās sasniedzot 152 miljonu eiro portfeļa apjomu.

«2015. gadā līzinga tirgū bija vēroja stabila izaugsme. Statistikas dati liecina, ka ekonomikai turpinot atveseļoties, pieaugusi privātpersonu un uzņēmumu pirktspēja - pārliecība par savu finansiālo stāvokli un vēlme investēt,» 2015. gada rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Līzinga tirgū Latvijā joprojām populārākais jaunais pirkums ir automašīnas – šā gada pirmajā pusgadā tas veido 39% no kopējā jauno pirkumu apjoma jeb 78 miljonus latu, liecina jaunākie Latvijas Komercbanku asociācijas dati.

Savukārt, vērtējot pēc līzinga darījumu veida, populārāka izvēle ir finanšu līzings – to izvēlas 86% klientu. Tas ir līzinga veids, kad līzinga perioda laikā klients izpērk līzinga objektu un līzinga perioda beigās kļūst par tā īpašnieku.

Kā liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis uz 30. jūniju bija 785,4 miljoni latu, kas ir par 2,3% mazāk nekā 2012. gada beigās. Līzinga jauno pirkumu apjoms šā gada pirmajos sešos mēnešos bijis 198 miljoni latu, nākamie populārākie aiz autolīzinga ir iekārtu līzings (57,5 miljoni latu jeb 29%) un komerctransporta līzings (53,1 miljons latu jeb 27%).

Pagājušajā gadā straujāk pieauga komerctransporta un auto līzinga apjomi, bet mērenāks pieaugums bija iekārtu līzingā, stāsta Nordea Finance Latvia valdes priekšsēdētājs Ivars Šmits.

Aizvadītais gads Latvijas līzinga un faktoringa nozarē iezīmējās ar līzinga izaugsmes stabilizāciju, kā arī ar strauju faktoringa apgrozījuma pieaugumu. Nozarē līzinga jomā aktīvi darbojās astoņi uzņēmumi. Līzingā 2012.gadā jauno darījumu pieaugums bija ap 16%.

Latvijas līzinga nozarē dominē iekārtu un komerctransporta darījumi, kas aizvadītajā gadā auguši par 14%.

Paredzams, ka līzinga jauno darījumu apjoms Latvijā tuvākajos divos gados augs 10%-12% līmenī, uzskata I. Šmits.

Gada beigās līzinga un faktoringa portfelis veidoja 895 miljoni latu. Nozares portfelis krītas jau kopš 2008.gada, tomēr 2012. gadā šis kritums sasniedza zemāko punktu. Lai arī kopumā samazinājums joprojām bija vērojams, tas bija daudz mazāks nekā iepriekšējos četros gados un pēc eksperta domām nākamajos gados ir gaidāma pakāpeniska un lēna izaugsme.

Latvijas līzinga tirgū šogad pirmajos četros mēnešos jauno darījumu apjoms pieaudzis par 88%, sasniedzot 86 miljonus latu. Tajā skaitā visvairāk finansējumu sniegušas Nordea Finance Latvia un UniCredit Leasing.

Latvijas līzinga devēju asociācijas un Latvijas pilnvaroto autotirgotāju asociācijas dati liecina, ka jaunajos līzinga darījumos Nordea izsniegtais finansējums sasniedzis 23,35 milj. Ls, tajā skaitā visvairāk – 8,87 milj. Ls - izsniegts komerctransporta iegādei. Arī no UniCredit Leasings kopumā izsniegtajiem 17,6 milj. Ls lielāko daļu 8,15 milj. Ls apjomā veido finansējums komerctransporta iegādei.

Tām ar 13,8 miljoniem latu (no tiem 6,6 milj. Ls autolīzings) seko SEB līzings, bet ar 8,2 miljoniem latu – DnB NORD Līzings, kas šogad arī visvairāk (4,14 milj .Ls) finansējis auto iegādi. Pēc līzinga portfeļa apjoma lielākā līzinga kompānija Swedbank līzings šogad četros mēnešos izsniegusi jaunu līzinga finansējumu 7,9 milj. Ls apjomā, tajā skaitā 5,59 milj. Ls veido autolīzings. Dati liecina, ka jaunus darījums šogad vispār nav slēgusi GE Money Latvia, GE Money Bank.

2014. gada laikā kopējais līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 0,3%, salīdzinot ar 2013. gada beigām.

Līzinga portfelis uz pērnā gada beigām Latvijā bija 1,12 miljardi eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

2014.gadā no jauna līzingā iegādāts komerctransports par 105,9 miljoniem latu, kas ir par 35,5% mazāk nekā 2013. gadā. Arī iekārtu līzinga jaunie darījumi (137,2 miljoni eiro) pērn notikuši mazāk nekā 2013. gadā. Pieaugums jaunajos līzinga darījumos 2014. gadā bijis vērojams tikai autolīzingā – kopumā no jauna noslēgti darījumi par 255,2 miljoniem eiro, kas ir par 5,2% vairāk nekā 2013. gadā.

Aizvadītā gada līzinga tirgus rādītāji nav vērtējami viennozīmīgi. Neapšaubāmi, būtiskākais iemesls līzinga portfeļa samazinājumam ir ģeopolitiskās situācijas negatīvā ietekme uz komerctransporta nozari. Tāpat līdz ar neskaidro ģeopolitisko situāciju, uzņēmumi ir piesardzīgi savās prognozēs un investīcijās, līdz ar to arī industriālā līzinga segmentā vērojamam nogaidoša reakcija. Tajā pašā laikā, auto līzinga sektors uzrāda lēnāku, bet joprojām salīdzinoši veselīgu dinamiku, saka LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Šā gada pirmā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 132,26 miljonus eiro, kas ir par 8% vairāk nekā 2013. gada attiecīgajā laika posmā, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati.

Populārākais jauno darījumu objekts bijis automašīnas (41%), tad seko komerctransports (28%) un iekārtas (25%).

Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) vadītājs Jevgenijs Belezjaks skaidro, ka jauno darījumu apjoma pieaugums norāda uz to, ka līzinga tirgū sākusies sabalansēta izaugsme – tirgus ir nostabilizējies, nav vairs būtisku kritumu vai neproporcionāla kāpuma.

Kā liecina LLDA apkopotie dati, kopējais līzinga portfelis Latvijā uz 31. martu bija 1,1 miljards eiro, kas ir par 1,1% mazāk nekā 2013. gada beigās. Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 889,3 miljonu eiro portfeli aizņemot 80% līzinga tirgus.

Kopumā marta beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,218 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir nedaudz sarucis – par 1,1%.

Swedbank līzinga portfelis krīzes gados sarucis par 483 miljoniem latu jeb zaudējis 72% sava apjoma.

No 2007. gada 669 milj. Ls līzinga portfeļa, kas veidoja teju 40% kopējā līzinga tirgū, Swedbank līzinga finansējuma atlikums uz 2011. gada beigām bija sarucis līdz 186 milj. Ls un aizņēma vairs tikai 22% tirgū, liecina Nordea Finance sniegtā informācija, kas apkopota no Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) biedru - Latvijas lielāko līzinga kompāniju - sniegtajiem datiem.

«Tas ir dabiski, jo Swedbank ir vislielākais portfelis. Ņemot vērā līzinga produkta īso amortizācijas termiņu, kā arī to, ka pašreizējā jauno līzinga darījumu aktivitāte tirgū ir ievērojami zemāka, notiek dabisks portfeļa amortizācijas process. Ar Swedbank lielo līzinga portfeli pie pašreizējās tirgus aktivitātes pieaugums nemaz nav iespējams - esošajā ekonomikā šādi pārdošanas apjomi nebūtu iespējami. Pieaugums iespējams pie salīdzinoši nelieliem «starta» portfeļu apjomiem,» dramatisko kritumu skaidro Swedbank preses sekretāre Kristīne Jakubovska. Kā zināms, iepriekš līzinga kompānijas sniedza finansējumu uz vidēji pieciem gadiem, bet krīzes gados dzēsto līzinga finansējumu apjomi pat vairākas reizes pārsniedza jauna finansējuma apjomu, kā dēļ arī kopējais līzinga portfelis attiecīgi no 1,76 miljardiem latu sarucis līdz 846 miljoniem latu.

Kā viens no konkurences ieročiem atkal tiek izmantotas procentu likmes, tomēr uz zemām likmēm ilgtermiņā var necerēt, jo jaunās kapitāla pietiekamības prasības bankām sadārdzinās naudas resursus. Tāpat par finansēšanas apetītes atgriešanos liecina atteikto darījumu īpatsvara samazināšanās: vēl 2010. gada rudenī līzinga kompānijas atteica darījumu 20-30% gadījumu, bet šogad atteikumi ir 1-10%.

Salīdzinot ar iepriekšējiem gadiem, šogad jūnija beigās kopumā līzinga tirgus bija mainījies līdz nepazīšanai: Nordea Finance ar 186 miljonu latu līzinga un faktoringa portfeli bija kļuvusi par lielāko līzinga kompāniju Latvijā, pakāpjoties no trešās vai ceturtās pozīcijas iepriekšējos gados, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas apkopotā informācija par līzinga tirgus 16 lielākajiem spēlētājiem. Ejot pretēji tirgum, kas krīzes gados strauji bremzēja darbības tempus, Nordea Finance turpināja finansēt, tiesa, galvenokārt uzņēmumus. Tādā veidā kompānija pārspēja ilggadējos šī tirgus līderus - Swedbank līzings un SEB līzings.

Jaunu automašīnu pārdošana un jaunu auto līzinga darījumi iet roku rokā, Dienas Biznesa rīkotajā forumā Auto 2017 sacīja Nordea Finance Latvia vadītājs Ivars Šmits.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

No jaunajiem pirkumiem līzingā pēc aktīvu veida 1.ceturksnī populārākais ir bijis autolīzings – tas veido 39% no gada pirmajos trīs mēnešos noslēgtajiem līgumiem jeb 33,78 miljonus latu, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nākamie populārākie ir iekārtu līzings – 23,97 miljoni latu jeb 28% no jauno pirkumu portfeļa, un komerctransporta līzings – 23,45 miljoni latu jeb 27%. Vismazāko daļu jauno pirkumu veido nekustamā īpašuma līzings – 1,55 miljoni latu jeb 1,8%.

«Pirmā ceturkšņa līzinga tirgus rādītāji nav nekāds pārsteigums, bet gan pierādījums tam, ka līzinga tirgū novērojama stabilitāte pēc ievērojamā krituma krīzes gados, it īpaši industriālā līzinga sektorā. Pieaugums industriālā līzinga sektorā liecina par to, ka uzņēmumi ir atsākuši atjaunot savas ražotnes, kas savukārt apstiprina valsts izaugsmes tendences», tā LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

2014. gada 10 mēnešos SEB līzinga darbības rezultāti uzrāda pozitīvu tendenci – jaunpiešķirtais finansējums salīdzinājumā ar attiecīgo periodu pērn ir audzis par 10%, noslēgto darījumu skaits ir palielinājies par 20%, kā rezultātā kopējais SEB līzinga portfelis ir pieaudzis par 6%, informē SEB bankas ārējās komunikācijas projektu vadītāja Kristīne Martinsone.

Šī gada desmit mēnešos SEB līzings nodrošinājis jauna finansējuma piešķiršanu līzinga objektu iegādei gandrīz 70 milj. EUR apmērā. Attiecīgi 52% no jaunpiešķirtā finansējuma ir izsniegti vieglo automašīnu iegādei, 20% - lauksaimniecības sektora vajadzībām, 15% citu iekārtu finansēšanai un 13% komerctransportam.

«Kopš gada sākuma autotirdzniecībā redzama tendence, ka klientiem arvien pieaug interese un attiecīgi pieprasījums pēc mazlietotām automašīnām - SEB līzinga piešķirtais finansējums mazlietoto automašīnu iegādei šī gada 10 mēnešos, salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ir palielinājies par 82%,» saka SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova.

Banku kredīti ir viens no investīciju avotiem, kas nodrošina tautsaimniecības attīstību. Tomēr, par spīti ilgstošai kreditēšanas stagnācijai un pat kritumam, jau vairāku gadu garumā Latvijas iekšzemes kopprodukta izaugsme bijusi viena no straujākajām eiro zonā. Tātad līdzekļus attīstībai uzņēmumi aizvien vairāk guvuši no citiem avotiem.

Par to liecina arī komersantu finanšu rādītāju salīdzinājums pēdējos desmit gados – gandrīz visās nozarēs kredītu īpatsvars uzņēmumu aizņemtajos līdzekļos krasi samazinājies. Tomēr tautsaimniecības noturīgas izaugsmes nodrošināšanai ir nepieciešama plašāka kredītu pieejamība investīcijām.

Protams, pat gados, kad kredītportfelis kopumā būtiski saruka, tika izsniegti arī jauni kredīti, savukārt atsevišķās nozarēs, neraugoties uz banku kredītu lomas mazināšanos kreditoru sastāvā, kredītportfeļa dinamika bijusi krietni labvēlīgāka nekā tautsaimniecībā kopumā. Šajā rakstā aplūkosim, kāda bijusi uzņēmumu kreditēšanas dinamika atsevišķu nozaru skatījumā un kādas ekonomikas nozares bankas vairāk kreditē eiro zonā kopumā, kā arī Igaunijā un Lietuvā.

2015. gada otrajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā jūtami pieaudzis – par 66,7 miljoniem eiro jeb 6,1%, salīdzinot ar pirmā ceturkšņa beigām, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Salīdzinot ar periodu pērn, jauno darījumu skaits 2015.gada otrajā ceturksnī auto līzingā pieaudzis par 23%, veidojot 151,1 miljonu eiro, savukārt iekārtu un industriālās tehnikas līzinga darījumi - par 46,7% kopsummā par 105,3 miljoniem eiro.

«Priecē, ka līzinga tirgū turpinās stabila izaugsme un īpaši tas, ka pieaug patērētāju pirktspēja, uz ko norāda pieaugums auto līzinga segmentā. Pieaugumu industriālā līzinga segmentā veicinājusi ES fondu naudas ieplūšana Latvijas tautsaimniecībā, kas pozitīvi ietekmēs ilgtermiņa investīcijas. Tajā pašā laikā, ņemot vērā globālo ekonomisko un politisko situāciju, būtu absurdi cerēt uz tirgus vēl straujāku «izrāvienu »», 2015.gada otrā ceturkšņa rādītājus komentē LLDA vadītājs Jevgenijs Belezjaks.

Gada laikā kopš 2013. gada jūnija beigām kopējais līzinga portfelis Latvijā ir pieaudzis par 1,6%, sasniedzot 1,135 miljardus eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelī joprojām dominē finanšu līzings, ar 901,83 miljonu eiro aizņemot 79% līzinga tirgus.

2014. gada otrā ceturkšņa laikā līzingā no jauna noslēgto darījumu summa sasniedza 143,04 miljonus eiro. Arvien biežāk līzinga ņēmēji jaunajiem pirkumiem izvēlējušies operatīvo līzingu – par 35% vairāk nekā pirms gada, savukārt finanšu līzinga līgumi noslēgti par 2,3% mazāk nekā pirms gada. Populārākie jaunie līzinga objekti joprojām ir vieglās automašīnas.

Kopumā jūnija beigās līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,26 miljardus eiro. Salīdzinot ar 2013. gada beigām, kopējais līzinga un faktoringa portfelis ir pieaudzis par 2,5%.

Šā gada pirmajā ceturksnī līzinga portfelis Latvijā ir nedaudz samazinājies – par 1,6%, savukārt faktoringa portfelis ir krietni pieaudzis – par 10%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfelis Latvijā 1. ceturkšņa beigās bija 1,103 miljardi eiro, no kā 866,6 miljoni eiro ir finanšu līzings, 236 miljoni eiro – operatīvais līzings.

Gada pirmo trīs mēnešu laikā no jauna līzingā iegādāts autotransports par 64,6 miljoniem eiro, iekārtas – par 34,2 miljoniem eiro, komerctransports – par 32,9 miljoniem eiro.

Savukārt faktoringa portfelis Latvijā šā gada 1. ceturkšņa laikā ir ievērojami pieaudzis, sasniedzot 126 miljonus eiro, kas ir par 10% vairāk nekā 2014. gada beigās.

Kopumā 31.martā līzinga un faktoringa portfelis Latvijā sasniedza 1,228 miljardus eiro, kas, salīdzinot ar 2014. gada beigām, ir par 1% mazāk.

2007. un 2008. gadā Latvijas līzinga portfelis bija sasniedzis mūsu ekonomikai neatbilstoši lielu - 1,76 miljardu latu apjomu. Patlaban šāda apjoma sasniegšana atkarīga vien no dzimstības līmeņa Latvijā, secina Nordea Finance Latvia vadītājs Ivars Šmits.

2012.gada nogalē līzinga portfelis, ko veido auto, komerctransporta un iekārtu līzings, bija sasniedzis 827 miljonus latu, kas ir par 2,4% mazāk nekā pirms gada, un divas reizes mazāks nekā pirms krīzes. Šis varētu būt zemākais sasniegtais punkts un jau šogad līzinga portfelis varētu pieaugt par nepilnu procentu, līdz 835 miljoniem latu, atzina I.Šmits.

Jauno līzinga darījumu apjoms šogad varētu pieaugt par 11%, sasniedzot 470 miljonu latu, viņš prognozēja, to daļēji pamatojot ar gaidāmo Latvijas ekonomikas pieaugumu šogad par 3,2%. Pēdējo gadu IKP un līzinga tirgus dati liecina par savstarpēju korelāciju, tādējādi var prognozēt, ka arī 2014. gadā, ekonomikai augot par 3,9%, līzinga tirgū jauno darījumu apjoms varētu arī uzrādīt 11% pieaugumu.

2016. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 11,4% jeb 241 miljonu eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings, par ko gada laikā noslēgti jauni līgumi 366 miljonu eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada beigās Latvijā bija 1,34 miljardi eiro. No tā 76% jeb 1,02 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 24% jeb 320 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2016. gada beigās bija 166 miljoni eiro, kas ir par 9,2% vairāk nekā 2015. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,509 miljardi eiro, kas ir par 11,4% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 699,7 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 366 miljonu eiro vērtībā, kas veido vairāk nekā pusi (52%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 169,4 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 145 miljoni eiro (īpatsvars 21%). Salīdzinot ar 2015. gadu, proporcionāli lielākais jauno darījumu pieaugums bijis tieši komerctransporta līzingam – 2016. gadā noslēgto līgumu apjoms par 14,8% pārsniedz 2015. gada apjomu.

Līzingā gan privātpersonas, gan uzņēmumi aizvien vairāk iegādājas jaunas automašīnas; elektroauto šādi pagaidām pērk kūtri.

Pircēji izvērtē transportlīdzekļa potenciālās izmaksas un veic pārdomātāku izvēli nekā iepriekš, norāda līzinga kompāniju pārstāvji.

Pēc Auto asociācijas datiem, jaunu vieglo automašīnu tirgū 2018. gads noslēdzās ar 1,7% pieaugumu pret 2017. gadu, savukārt līzinga darījumu apjoms no tiem sasniedza 62%. Līzinga portfelis palielinās pēdējos četrus gadus, tā pieaugums bijis 7–15% robežās, lēš SIA UniCredit Leasing Latvijas filiāles vadītājs Jānis Mūrnieks, kurš gan atzīst, ka izaugsme joprojām ir mazāka par to, kāda bija tā dēvētajos treknajos gados.

Kopumā aizvadītais gads automašīnu līzinga tirgū vērtējams kā turpinājums iepriekšējo gadu iesāktajām tendencēm, piebilst Swedbank Privātpersonu auto finansēšanas atbalsta nodaļas vadītājs Kaspars Sausais, kurš pamanījis, ka aizvien vairāk pieprasījums aug tieši pēc jauniem auto, – šī līzinga tirgus segments audzis par 16%, turklāt pieaug interese tieši pēc dažādu marku pilsētas džipiem.

Latvijas auto līzinga tirgū atgriežas sīvāka konkurence un pirmskrīzes paņēmieni klientu piesaistē, ceturtdien vēsta laikraksts Dienas bizness.

Stagnācija Latvijas auto līzinga tirgū beigusies, pārņemto auto skaits mēnesī samazinājies trīs līdz piecas reizes, salīdzinot ar laika posmu no 2008. gada otrās puses līdz 2010. gada vidum, atgriežas interese par auto iegādi līzingā. Aptaujāto līzinga kompāniju teiktais liecina, ka, lai arī šogad paredzams pakāpenisks un salīdzinoši mērens apjomu pieaugums, tomēr gaidāma arvien sīvākas konkurences atjaunošanās.

2010. gadā auto līzinga jaunu darījumu apjoms, ko veica lielākie tirgus spēlētāji, sasniedza 81,2 milj. Ls, bet šogad eksperti auto līzinga jaunu darījumu apjomu prognozē aptuveni 150 milj. Ls apjomā. Tiesa, šis apjoms vēl nespēs kompensēt atmaksātās līzinga summas, tāpēc kopējais portfelis uzrādīs samazinājumu. «Pieaugums nebūs gluži tādēļ, ka pieaugs ekonomika, bet tas varētu kompensēt iepriekšējo divu gadu gandrīz pilnīgo klusumu līzinga tirgū,» spriež lielākās līzinga portfeļa turētājas Swedbank valdes loceklis Daniils Ruļovs. Savukārt vēl lielākus jaunu auto līzinga darījumu apjomus Nordea Finance Latvia vadītājs Ivars Šmits prognozē 2012. gadā, kad no kopējiem aptuveni 420 milj.Ls jaunajiem līzinga darījumiem, kur ietilpst arī iekārtu un komerctransporta līzings, pusi jeb aptuveni 200 milj. Ls varētu veidot auto līzings. Tiesa, jauno darījumu apjoms tuvākajos gados vēl nesasniegs, piem., 2007. gada rādītājus, kad jauni darījumi veikti 580 milj. Ls apjomā.

Biznesa portāls Db.lv piedāvā piektdienas mini interviju sēriju. Katru nedēļu kāds no uzņēmējdarbības vides pārstāvjiem sniedz atbildes uz jautājumiem - gan nopietniem, gan arī personīgākiem.

Uz jautājumiem šonedēļ atbild SEB līzinga vadītāja Nellija Kočanova. Līzinga kompānija SEB līzings darbu uzsāka 1997.gadā (kā SIA Unilīzings).

- Kāpēc Jūs strādājat šajā uzņēmumā/nozarē?

Jau kopš skolas laikiem mans sapnis bija strādāt finanšu jomā, sevišķi – bankā, tāpēc uz to arī mērķtiecīgi virzījos. Tieši šajā uzņēmumā strādāju, jo ticu SEB grupas vērtībām – profesionalitātei, savstarpējai cieņai, atbildībai un pastāvībai. Uzskatu, ka SEB kā darba devējs izcili motivē savus darbiniekus un veicina viņu izaugsmi.

- Kas Jūs iepriecina un kas Jūs apbēdina, kad raugāties uz Jūsu pārstāvēto nozari un Latvijas valsti kopumā?

Šā gada pirmā pusgada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 6,6% jeb 79 miljoniem eiro, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati.

Līzinga portfeļa apjoms 2016. gada jūnija beigās bija 1,28 miljardi eiro. No tā 77% jeb 988 miljoni eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 295 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis pirmā pusgada beigās bija 149,6 miljoni eiro, kas ir nedaudz – par 1,6% - mazāk nekā pērnā gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pusgada beigās bija 1,43 miljardi eiro, kas ir par 5,7% vairāk nekā 2015. gada nogalē.

2016. gada pirmā pusgada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 342 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir autolīzinga segmentā – sešu mēnešu laikā noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi par 182,5 miljoniem eiro, kas veido vairāk nekā pusi (53%) no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 82,6 miljoni eiro (īpatsvars 24%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 65,9 miljoni eiro (īpatsvars 19%).

2018. gada laikā līzinga portfelis Latvijā pieaudzis par 7,3%, liecina Latvijas Līzinga devēju asociācijas (LLDA) apkopotie dati. Nozīmīgāko pienesumu devis auto līzings - gada laikā noslēgti jauni līgumi 401 miljona eiro apmērā.

Līzinga portfeļa apjoms 2018. gada beigās Latvijā bija 1,67 miljardi eiro. No tā 70.1% jeb 574 miljardi eiro ir finanšu līzings, bet 23% jeb 190 miljoni eiro – operatīvais līzings. Faktoringa portfelis 2018. gada beigās bija 173 miljoni eiro, kas ir par 13.7% vairāk nekā 2017. gada beigās. Kopējais līzinga un faktoringa portfelis pērnā gada beigās bija 1,850 miljardi eiro, kas ir par 7,9% vairāk, salīdzinot ar 2017.gadu.

2018. gada laikā noslēgti jauni līzinga līgumi par 820,4 miljoniem eiro. Lielākais jauno darījumu apjoms joprojām ir auto līzinga segmentā – noslēgti jauni līzinga auto pirkuma līgumi 401 miljonu eiro vērtībā, kas ir gandrīz puse - 49% no visiem jaunajiem pirkumiem. Seko iekārtu līzings ar jauno līgumu apjomu 238,8 miljoni eiro (īpatsvars 29%) un komerctransporta līzings ar jauno līgumu apjomu 175 miljoni eiro (īpatsvars 21%).

2010.gadā jauni līzinga darījumi sasniedza 192,4 miljonus latu, tomēr atmaksāto aizdevumu apjoms bijis krietni straujāks, kā rezultātā līzinga portfelis pērn saruka par 308 miljoniem latu, sasniedzot 874,7 miljonus latu.

Latvijas Līzinga devēju asociācijas dati liecina, ka pērn līzinga portfelis pēc apjomiem atgriezies 2005.-2006. gada līmenī. Pērn jaunajos darījumos 42% jeb 81,2 miljonus latu veidoja auto līzings, 29% gadījumi jeb 56,5 miljonu latu apjomā finansēts iekārtu līzings, bet pārējo veido komerctransporta līzings.

Līzinga asociācijā ietilpst Latvijas lielākās kompānijas: Swedbank Līzings, SEB līzings, Nordea Finance Latvia, DnB NORD Līzings, Hipolīzings, Citadele līzings, UniCredit Leasing, Pohjola Finance.