Amplitūda, kurā darbojas uzņēmuma Vitronic Baltica un Partneri piegādātie fotoradari, ir aptuveni no plus 40 līdz mīnus 25 Celsija grādiem, bet gadījumā, ja temperatūra ir mazāka vai lielāka, fotoradari automātiski atslēdzas. Tomēr, ja fotoradars darbojas un mērījums ir fiksēts, tad tas ir precīzs.

Temperatūra Rīgā piektdienas, 3. februāra, rītā jau sasniedza mīnus 25 grādus pēc Celsija, savukārt Latgales un Vidzemes lielākajā daļā temperatūra pazeminājās pat līdz mīnus 29 grādiem pēc Celsija, Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centrs brīdinājis, ka šajā nedēļas nogalē gaisa temperatūra samazināsies līdz mīnus 28 grādiem pēc Celsija, bet vietām pārējā Latvijas teritorijā tā var pamazināties līdz mīnus 33 grādiem pēc Celsija. Valsts Policijas (VP) pārstāve Lita Juberte Db.lv norādīja, ka patlaban VP vēl nav ziņu par gadījumiem, ka fotoradari sala dēļ būtu atslēgušies. «Tas, ka fotoradaru tehniskajā specifikācijā noteiktā temperatūras amplitūda ir līdz mīnus 25 grādiem vēl nenozīmē, ka fotoradars nedarbosies mīnus 26 grādu vai stiprākā salā,» norādīja L. Juberte.

Vācijas augsto tehnoloģiju uzņēmuma Virtonic GmbH Latvijas meitasuzņēmuma Vitronic Baltica ieņēmumi no tā sauktā fotoradaru projekta Latvijā piecos mēnešos ir 141 718 latu, informēja Vitronic Baltica sabiedrisko attiecību pārstāve Antra Gaile.

«Laika posmā no 2011.gada 21.novembra līdz šim brīdim Valsts policijas sastādījusi 46 626 protokolus par ātruma pārkāpšanu par kopējo naudas summu 899 850 latu, no kuriem iekasēti 404 910 lati. Saskaņā ar līgumu par tehnisko darbu izpildi Vitronic Baltica saņem 35% no katra iekasētā soda, kas līdz šim brīdim ir 141 718 lati. Savukārt 65% paliek valsts budžetā,» klāstīja Vitronic Baltica.

Gaile arī aizrādīja, ka ātruma mērīšanas ierīces Latvijas medijos plaši, bet pilnīgi aplami nosauktas par fotoradariem, jo izmantotajai tehnoloģijai nav nekā kopēja ar radaru - priekšmetu lokācija un to kustības mērīšana notiek ar mikroviļņu pulsiem.

Lielākā daļa no 20 jaunajiem stacionārajiem fotoradariem atradīsies Rīgā un tās apkārtnē, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas (CSDD) mājaslapā publiskotā karte.

Rīgā fotoradari būs izvietoti Krasta ielā, Brīvības gatvē, Kalnciema ielā, uz Dienvidu tilta nobrauktuves. Divi fotoradari atradīsies uz Jūrmalas šosejas pie satiksmes mezgla ar autoceļu Salaspils-Babīte. Vēl divi fotoradari būs izvietoti uz autoceļa A8 pie divlīmeņu satiksmes mezgla ar autoceļu A5 Salaspils-Babīte.

Viens fotoradars būs izvietots Sējas novadā, Murjāņos, vēl viens Carnikavas novada Garciemā. Tāpat pa fotoradaram būs izvietots pie pievedceļa Muceniekiem, uz Daugavpils šosejas, pie pagrieziena uz Saulkalni, pie jaunās Kokneses šosejas un Mālpils - Ķeguma ceļa krustojuma. Tāpat viens fotoradars būs izvietots pie Jelgavas šosejas krustojuma ar ceļu pie Ozolniekiem.

Uzņēmums Vitronic Baltica saņēmis pirmos stacionāros fotoradarus un drīzumā uzsāks to uzstādīšanu, informē kompānijas vadītājs Sergejs Borisovs.

«Process beidzot ir aizgājis,» sacīja Vitronic Baltica vienīgais valdes loceklis.

Viņš Latvijas Televīzijas raidījumā Labrīt, Latvija! atzina, ka stacionāro radaru uzstādīšana nedaudz aizkavējusies, bet uzņēmums dara visu iespējamo, lai pasteidzinātu darbus un izpildītu savas saistības līdz 20.maijam uzstādīt iekārtas.

Vērtējot fotoradaru ieviešanas procesu, Borisovs norādīja, ka projekta īstenošanā pieļauta kļūda un sabiedrība nepietiekami informēta par notiekošo. Līdz ar to patlaban emocijas sit augstu vilni un cilvēkiem ir nepareizs priekšstats par fotoradaru ieviešanu. Piemēram, cilvēki brīnās, ka pirms pārvietojamiem fotoradariem neuzstāda brīdinošās zīmes, lai arī to plānots darīt tikai pirms stacionārajiem radariem.

Pagājušā gadā kopumā fotoradari fiksējuši 274,25 tūkst. pārkāpumu, no kuriem 235,68 tūkst. pārkāpumu fiksējuši stacionārie, bet 38,57 tūkst. pārvietojamie fotoradari. Kopējā uzliktā naudas soda summa veido 11,99 milj. eiro, liecina Valsts policijas apkopotā informācija.

Gadu iepriekš kopumā tika noformēti 128,36 tūkst. pārkāpumu par 4,98 milj. eiro. Lai gan šķiet, ka pārkāpumu skaits ir krietni audzis, jāmin, ka 2016. gadā uz Latvijas ceļiem darbojās divi pārvietojamie un 40 stacionārie fotoradari. Savukārt pagājušā gada beigās stacionāro radaru skaits pieauga līdz 60. Šogad tiks pieslēgti vēl 40 stacionārie fotoradari un tad to kopējais skaits sasniegs simts, ko arī paredz ieviešanas plāns.

Daži autovadītāji ir spējuši sasniegt jaunus antirekordus ātruma pārsniegšanā un nopelnījuši krietnus sodus, ko fiksējuši stacionārie fotoradari. Vietā, kur atļautais ātrums ir līdz 50 km/h, kāda Porsche Panamera turbo vadītājs braucis ar ātrumu 153 km/h un par to saņēmis 540 eiro naudas sodu. Rekordists, vietā, kur atļautais braukšanas ātrums ir 70 km/h pērn bijis kāds Audi A6 autovadītājs, kurš braucis ar 200 km/h un saņēmis līdz ar to 360 eiro lielu naudas sodu. Savukārt stacionārais fotoradars uz Rīgas – Ventspils šosejas fiksējis BMW 530, kurš atļauto 90 km/h vietā braucis ar 219km/h. Vadītājam arī uzlikts naudas sods 360 eiro apmērā.

Uzņēmums Vitronic Baltica un partneri aicina atsaukties aculieciniekus, kas varētu ziņot par vainīgajām personām, kas šodien uz Dienvidu tilta ar krāsas baloniņu apķēpājuši fotoradara aizsargstiklus. «Notikuma aculiecinieki par palīdzības sniegšanu tiks arī atalgoti,» portālam Diena.lv norādīja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Db.lv jau rakstīja, ka šodien uz Dienvidu tilta ar krāsu appūsts stacionārais fotoradars. Uzņēmums par notikušo informēs Valsts policiju, portālam Diena.lv stāstīja uzņēmuma preses pārstāve A. Gaile.

Viņa atzina, ka šāda veida darbības šobrīd nekādā veidā neietekmē stacionāro fotoradaru darbību, jo tie vēl nav nodoti ekspluatācijā Valsts policijai. Kā jau ziņoja Db.lv, stacionārie fotoradari sāks savu darbību tikai tajā mirklī, kad Valsts policija tos būs pieņēmusi no Vitronic Baltica.

A. Gaile portālam Diena.lv norādīja, ka papildus ar krāsu appūstajam stacionārajam fotoradaram līdz 16. maijam notikuši divi huligānisma akti pret pārvietojamajām mērierīcēm. Vienu pārvietojamo fotoradaru notrieca automašīna šī gada 19. martā Zolitūdes ielā, otru nogāza gājējs šī gada 30. aprīlī Garkalnes novadā, uz Rīgas-Siguldas šosejas. Par abiem notikumiem ierosinātas krimināllietas par svešas mantas tīšu bojāšanu, kurš bargākajā gadījumā paredz brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem.

Ņemot vērā radušos situāciju ar kreditoriem un Vitronic Baltica un Partneri finansiālās grūtības, 2012.gada 26.jūlijā tiesā ir iesniegts pieteikums par tiesiskās aizsardzības procesa lietas ierosināšanu, liecina radaru uzstādītāja šorīt medijiem izplatītais paziņojums. Šis fakts neaptur Valsts policijas (VP) īstenoto līguma laušanas procedūru, informē VP.

Atbilstoši Maksātnespējas likuma 3.panta pirmajai daļai «tiesiskās aizsardzības process ir tiesiska rakstura pasākumu kopums, kura mērķis ir atjaunot parādnieka spēju nokārtot savas saistības, ja parādnieks nonācis finansiālās grūtībās vai uzskata, ka tajās nonāks», tāpēc Vitronic Baltica un Partneri izmantoja likumā noteiktās tiesības savu un kreditoru interešu aizsardzībai, teikts paziņojumā.

2012.gada 27.jūlijā tiesā ir ierosināta Vitronic Baltica un Partneri tiesiskās aizsardzības procesa lieta un saskaņā ar tiesas lēmumu Vitronic Baltica un Partneri divu mēnešu laikā ir jāizstrādā un ar kreditoriem jāsaskaņo tiesiskās aizsardzības pasākumu plāns.

Valsts policija (VP) no fotoradaru ieviesējas Vitronic Baltica un partneri (Vitronic) ir saņēmusi situācijas skaidrojumu un priekšlikumus problēmu risināšanai, kas kopā ar pielikumiem apkopoti teju uz 200 lapām.

Kā informēja iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece Daiga Holma, šo situācijas skaidrojumu par laikus nepildītajām līgumsaistībām Vitronic nosūtījis kā atbildi uz VP 24.jūlija paziņojumu par fotoradaru līguma laušanu.

«Skaidrojumi ir diezgan apjomīgi, tāpēc saskaņā ar līguma nosacījumiem VP tie ir jāizvērtē ne ilgāk kā desmit darbdienu laikā, lai pieņemtu atbilstošu lēmumu,» sacīja Holma.

Ņemot vērā skaidrojumu un priekšlikumu ievērojamo apjomu, VP pagaidām nav gatava komentēt no Vitronic saņemto dokumentu saturu.

Iepriekš ziņots, ka, visticamāk, Vitronic radušos situāciju skaidros ar negaidītām grūtībām iegūt fotoradaru izvietošanas vietām blakus esošo zemes īpašnieku piekrišanu viņu zemi izmantot elektrības kabeļu pievilkšanai, lai varētu darbināt fiksētās ātruma mērīšanas ierīces. Uzņēmums arī, visticamāk, apgalvos, ka Latvijas Krājbankas krahs pērn novembrī apgrūtinājis projekta finansēšanu.

Vasarā notikušā konkursa Jaunais Vilnis laikā fotoradari uz Jūrmalas šosejas tikuši atslēgti. Konkursa laikā Dubultu prospektā vienmēr esošais radars pazudis, noņemti tikuši arī pārējie fotoradari, novērojuši Jūrmalas taksisti.

«Fotoradari pazuda uz veselu nedēļu. 100 procenti. To jums jebkurš taksists pateiks,» TV3 raidījumam Nekā Personīga stāstīja Jūrmalas taksists Sergejs. Savukārt Jūrmalas policijas priekšnieks Andrejs Civians norādīja, ka esot grūti komentēt, kāpēc radari tikuši noņemti. «Cilvēki jautāja kāpēc esot noņemti – teicām, ka neesam kompetenti,» sacīja A. Civians.

Db.lv jau vēstīja, ka aizvadītajā nedēļā valdība slēgtajā sēdē nolēma izbeigt līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic. Valdība sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28. septembrī tiks izbeigts.

Iekšlietu ministrija, pēc iepazīšanās ar auditorkompānijas Pricewaterhouse Coopers sagatavoto ziņojumu par situāciju ar fotoradariem, paziņojusi, ka tomēr iesaka neiegādāties fotoradarus no to ražotāja - Vācijas kompānijas Vitronic Dr.-Ing. Stein Bildverarbeitungssysteme GmbH (Vitronic GmbH).

Ministrijas sagatavotais lēmuma projekts, kas iesniegts izskatīšanai valdības sēdē 4. decembrī, paredz noraidīt Vitronic GmbH priekšlikumu par fotoradaru iegādi, kā arī atļaut IeM Nodrošinājuma valsts aģentūrai un Valsts policijai (VP) veikt nepieciešamās iepirkuma procedūras, lai aprīkotu policijas transportlīdzekļus ar radariem un video ieraksta sistēmu, kā arī par summu, kas nav lielāka par 487 874 latiem, modernizētu un pārbūvētu transportlīdzekļos uzstādītos radarus.

Tas nepieciešams, lai fotoradaru vietā pēc tam, kad beigsies pagaidu vienošanās starp Valsts policiju un fotoradaru uzstādītāju V-Traffic, uz ceļiem varētu patrulēt policijas ekipāžas.

Valsts policija (VP) nākamnedēļ, 21.maijā, no uzņēmuma Vitronic Baltica gatavojas pārņemt tos stacionāros fotoradarus, ko uzņēmums būs paguvis uzstādīt.

Kā aģentūrai LETA pastāstīja VP priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, lai gan konkursa nosacījumi paredz, ka uzņēmuma stacionārie fotoradari jāizvieto līdz 20.maijam, taču šis datums ir brīvdienā, tādēļ VP 21.maijā brauks uz vietas dabā apskatīt, cik daudz kurās vietās atrodas jaunie stacionārie fotoradari.

Ķuzis apliecināja, ka visi stacionārie fotoradari līdz šim datumam netiks uzstādīti, taču, pēc policijas rīcībā esošās informācijas, uzņēmums patlaban ļoti aktīvi strādā, lai drīzumā ieviestu pēc iespējas vairāk šo stacionāro ierīču.

VP priekšnieka rīcībā patlaban neesot ziņu, cik stacionāro fotoradaru pirmdienas rītā uz Latvijas ceļiem būs uzstādīti.

Valsts policija pēc tikšanās ar Vitronic Baltica un partneri pieņēmusi lēmumu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju.

Valsts policija norāda, ka atbilstoši nosacījumiem līgums tiks uzskatīts par izbeigtu 21. darba dienā pēc paziņojuma nosūtīšanas Vitronic, izņemot, ja komersants 20. dienā pēc paziņojuma saņemšanas būs novērsis līguma izpildītāja vainu un pakalpojuma neatbilstību vai iesniedzis motivētu situācijas skaidrojumu un atbilstošus priekšlikumus situācijas risinājumam.

Šādā gadījumā policija desmit darba dienu laikā būs jāizlemj par komersanta situācijas skaidrojuma un priekšlikumu noraidīšanu, un līgums tiks uzskatīts par izbeigtu ar šā gada 22.augustu, vai arī jāatzīst privātā partnera skaidrojums par atbilstošu un jādod termiņš (nedrīkst pārsniegt vienu kalendāro mēnesi) līgumsaistību izpildīšanai.

Tie stacionārie fotoradari, kuri atbildīs visām tehniskajām specifikācijām, varētu sākt darboties šonedēļ.

Kā šodien preses brīfingā skaidroja Valsts policijas (VP) priekšnieks ģenerālis Ints Ķuzis, policija šodien sākusi 23 "Vitronic Baltica un partneru" uzstādīto fotoradaru pieņemšanas-nodošanas procedūru, kas ilgs trīs dienas. Pēc tam tiks noslēgta abu pušu vienošanās par fotoradaru izmantošanu.

Šodien līdz plkst.14 VP kopā ar uzņēmumu un pieaicināto speciālistu no ražotāja puses bija apskatījuši trīs fotoradarus - Rīgā, Brīvības ielā 363, Murjāņos un Kocēnu novadā. Ķuzis atzina, ka vēl esot nepilnības, ko novērst, piemēram, Murjāņos pirms fotoradara nav uzstādīta brīdinošā ceļa zīme.

Firmai Vitronic Baltica, kas ar valsti noslēgusi līgumu par fotoradaru uzstādīšanu, izdevīgāk ir maksāt soda procentus nekā pildīt līgumu. Šāds secinājums izriet no noslēgtā līguma, ziņoja TV3 raidījums Nekā Personīga.

Raidījuma rīcībā esošā līguma kopija rāda, ka paredzētais līgumsods ir salīdzinoši niecīgs - 0,001 procents. Līdz ar to Vitronic Baltica izdevīgāk ir maksāt līgumsodu un strādāt ar pārvietojamiem radariem, kuri nes peļņu. Stacionāros radarus firma vēl aizvien nav uzstādījusi.

Līgums, kas līdz šim nav bijis publiski pieejams, liecina, ka kopējais projekta apjoms uz pieciem gadiem ir 11 miljoni 253 tūkstoši latu. Lielākā izmaksu daļa - 6 miljoni 700 tūkstoši plānoti projekta apkalpošanai. Divi miljoni radaru iegādei, gandrīz divi - iekārtu uzturēšanai.

Šajā summā nav iekļauta firmas peļņa, taču līgums liecina, ka Vitronic Baltica to plānojusi – deviņus procentus no projekta izmaksām.

Valsts policija saskaņā ar līguma nosacījumiem 28.septembrī izbeigs līgumu ar fotoradaru piegādātājiem Vitronic, šodien pēc valdības slēgtās sēdes preses brīfingā paziņoja iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis.

Valdība šodien sēdes laikā uzklausīja arī kompānijas Vācijas partnerus, kuri izteica gatavību iesniegt priekšlikumu situācijas normalizēšanai līguma saistību izpildei. Ja tādi netiks iesniegti, līgums 28.septembrī tiks izbeigts, sacīja Kozlovskis. Šie priekšlikumi esot saistīti ar fotoradaru darbības nepārtrauktības nodrošināšanu.

Iekšlietu ministrs stāstīja, ka patlaban no Vitronic Baltica saņemtie rakstveida paskaidrojumi neesot pietiekami, lai pieņemtu lēmumu par līguma turpināšanu. Kozlovskis vēl nemācēja teikt, kāds būs fotoradaru liktenis pēc 28.septembra, ja līgums ar fotoradaru piegādātājiem tiks lauzts. Lēmums par to būs jāpieņem tuvākā mēneša laikā.

Mēneša laikā kopš valsts Policija (VP) pieņēmusi 23 stacionāros fotoradarus par to uzstādīšanu atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri uzstādījis vēl četrus stacionāros fotoradarus.

Pēdējie fotoradari tika uzstādīti jūnija sākumā. Kā Db.lv jau ziņoja – stacionārās ātruma mērīšanas ierīces tika uzstādītas divās vitās Salaspilī un divās – Garkalnē.

Vēl četrās vietās atbildīgais uzņēmums Vitronic Baltica un partneri ir saskaņojis būvprojektus, tajās uzstādīti betona pamati un patlaban norisinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi. Vienlaicīgi turpinās arī pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv informēja Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

Pašlaik izskatās, ka Valsts policija (VP) nākamnedēļ būs spiesta lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica un partneri, atzīst iekšlietu ministra Riharda Kozlovska (RP) padomniece juridiskajos jautājumos Evika Siliņa.

Siliņa norādīja, ka 24.jūlijā uzņēmumam beidzas pēdējais termiņš trūkumu novēršanai pēc otrā brīdinājuma. «Nākamais solis būtu tāds, ka valstij ir tiesības paziņot viņiem par līguma izbeigšanu,» sacīja Siliņa. Jautāta, vai tas patiešām tiks darīts, viņa atbildēja: «Šobrīd izskatās, ka jā.» Tādā gadījumā lēmums par līguma laušanu būs jāpieņem VP.

Kā skaidroja Kozlovska padomniece, līdz šim valsts no fotoradaru uzstādītāja nav saņēmusi nekādus argumentētus priekšlikumus citādam situācijas risinājumam. Protams, pirms lēmuma pieņemšanas par līguma laušanu tikšot rūpīgi izvērtēts, vai valstij tas neradīs kaitējumu.

Vitronic Baltica mātesuzņēmums Vācijas Vitronic un tā Igaunijas partneris Alarmtec AS saņēmis pasūtījumu par PoliScan sistēmas izveidi, kas Tallinā uzraudzīs sabiedriskā transporta joslu un sarkanās gaismas pārkāpumus.

Vitronic norāda, ka tehnoloģiskais risinājums tiks izstrādāts tā, lai iekļautos Tallinas pilsētvidē. Vitronic sistēmu paredzēts izvietot divās Igaunijas galvaspilsētas vietās.

Kompānija skaidro, ka Tallinā topošā sistēma būs aprīkota ar augstas izšķirtspējas digitālajām fotokamerām, kas spēj nofotografēt gan automašīnas vadītāju, gan arī transportlīdzekļa numura zīmes. Viena fotogrāfija tiek uzņemta, kad automašīna pie sarkanās gaismas šķērso STOP līniju, bet otra, kad auto atrodas krustojumā. Fotokameras fiskēs arī satiksmes intensitāti pārkāpuma brīdī.

Tāpat ar fotokamerām tiks fiksēti pārkāpumi, kad automašīnas neatļauti pārvietojas pa sabiedriskā transporta joslām, neskatoties uz to, vai tobrīd luksaforos deg sarkanais vai zaļais signāls.

Patlaban uz Latvijas ceļiem uzstādīti un darbu uzsākuši 27 stacionārie fotoradari, no kuriem četri fotoradari uzstādīti dažu nedēļu laikā pēc pirmo ātruma mērīšanas ierīču nodošanas Valsts Policijai, bet pēdējo nedēļu laikā neviens fotoradars nav uzstādīts.

Tādējādi kopumā pusotra mēneša laikā, kopš 23 stacionāro fotoradaru nodošanas policijai, uzstādītas četras stacionārās mērīšanas ierīces un piecās stacionāro fotoradaru ierīkošanas vietās šobrīd uzstādīti betona pamati, un turpinās elektropieslēguma ierīkošanas darbi, viņa norādīja. Tāpat patlaban turpinās pārējo objektu būvprojektu saskaņošana, Db.lv pastāstīja par stacionāro fotoradaru uzstādīšanu atbildīgā uzņēmuma Vitronic Baltica un partneri pārstāve Antra Gaile.

«Patlaban nav iespējams prognozēt, cik stacionāro fotoradaru varētu tikt uzstādīti līdz vasaras beigām, jo tas atkarīgs no tā, kā veiksies būvprojektu saskaņošanas darbi, bet kompānija strādā tādā režīmā, lai izpildītu līgumsaistības,» norādīja A. Gaile.

Cilvēki bija neapmierināti laikā, kad uz Latvijas ceļiem darbojās fotoradari, un neapmierinātība ir jūtama arī tagad, kad fotoradari uz ceļiem vairs nedarbojas, premjers Valdis Dombrovskis pauda neizpratni LR raidījumā Krustpunktā.

«Kad bija fotoradari, bija daudz sūdzību. Kad nav fotoradaru, tad atkal ir slikti,» pauda ministru prezidents.

Viņš norādīja, ka pašreiz uz ceļiem tiek palielināts mobilo ātruma mērierīču skaits, kā arī tiek gatavots deleģējums Ceļu satiksmes doršības direkcijai, kas varētu būt atbildīga par stacionāro oftoradaru ieviešanu. Premjers skaidroja, ka tālāka virzība fotoradaru uzstādīšanā būs pēc tam, kad būs gatavs minētais deleģējums.

Jau rakstīts - iespējams, ka nākamgad jauni fotoradari uz Latvijas ceļiem varētu neparādīties, par ko liecina, atbildīgo institūciju skopās atbildes uz šo jautājumu, kā arī fakts, ka budžetā nauda fotoradaru iepirkumiem nav paredzēta. Satiksmes ministrijas atbilde liecina, ka radaru ieviešana tik drīz nenotiks, jo «stacionāro fotoradaru ieviešana ir atkarīga no vairākiem aspektiem, t. sk. jautājuma turpmākas virzības Ministru kabinetā un Saeimā». Savukārt valdības iepriekš lemtais paredzot «jautājumu par finansējuma novirzīšanu fotoradaru iegādei un darbības uzsākšanai izskatīt tikai pēc attiecīgu grozījumu veikšanas Ceļu satiksmes likumā, kā arī kopā ar Satiksmes ministrijas kopīgi ar Iekšlietu ministriju sagatavoto ziņojumu par fotoradaru tehnoloģisko risinājumu - lāzera metodes vai doplera metodes salīdzinošu izvērtējumu».

Fotoradari Francijā šogad varētu nest rekordlielus ienākumus, valdībai no tiem gūstot aptuveni 700 miljonus eiro (491,9 miljonus latu).

Laika periodā no 1.janvāra līdz 30.jūnijam fotoradari Francijas budžetu papildinājuši par 324 miljoniem eiro (227,7 miljoniem latu), liecina Francijas Ceļu pārkāpumu pārvaldes apkopotā informācija.

Prognozes liecina, ka šogad šie ieņēmumi varētu būt lielāki nekā pērn, kad fotoradaru sodos tika iekasēti 639 miljoni eiro (449,09 miljoni latu), kas ir rekordaugsts līmenis.

Ienākumu pieaugums tiek skaidrots ar fotoradaru skaita palielināšanos uz valsts ceļiem. 2012.gadā fotoradaru skaits sasniedzis 2200, salīdzinot ar 1473 2008.gadā.

Turklāt liels skaits fotoradaru šogad izvietots pie skolām.

Kāds ceļu satiksmes eksperts intervijā laikrakstam "Les Echos" norāda, ka daļēji šo sodu pieaugums varētu būt saistīts ar prezidenta vēlēšanu sekām.

Lai gan publiski jau izskanējis, ka Valsts policija (VP) varētu lauzt līgumu ar stacionāro fotoradaru uzstādītāju Vitronic Baltica un partneri, uzņēmums gatavojas piedāvāt pasūtītājam savu redzējumu un priekšlikumus situācijas risināšanai.

Kā atzina Vitronic Baltica un partneri preses sekretāre Antra Gaile, priekšlikumu sagatavošana vēl gan esot procesā. Uzņēmuma mērķis, pirmkārt, tos ir pēc iespējas ātrāk iesniegt pasūtītājam un, ja tas nebūs pretrunā ar noslēgto līgumu, par to informēt arī plašāku sabiedrību, sacīja Gaile.

Līdz šodienai uzņēmums kopumā ir uzstādījis un nodevis VP 27 stacionāros fotoradarus, bet piecās vietās ir uzstādīti betona pamati un notiek elektrības pievades darbi.

Uzņēmums turpina sniegt līgumā paredzētos pakalpojumus attiecībā uz piegādātajām mobilajām un uzstādītajām stacionārajām iekārtām, turpina veikt atlikušo stacionāro objektu projektu izstrādi un saskaņošanu, kā arī ir gatavs sniegt detalizētu un argumentētu skaidrojumu, kādu apstākļu dēļ nav iespējams pildīt līguma saistības sākotnēji noteiktajā termiņā, uzsvēra Gaile.

Jau patlaban zināms, ka līdz 20. maijam, kā paredz iepriekšējā vienošanās ar Valsts policiju (VP), visi 110 stacionārie fotoradari uz Latvijas ceļiem netiks uzstādīti.

Kā šodien preses konferencē policijā apliecināja uzņēmuma Vitronic Baltica preses sekretāre Antra Gaile, uzņēmums strādā, lai līdz 20. maijam izpildītu savas saistības, taču jau tagad ir skaidrs, ka visus fotoradarus nepagūs izvietot. Gaile sacīja, ka uzņēmums mēģinās izdarīt maksimālo, ko šajā laikā var pagūt.

VP preses pārstāve Lita Juberte aģentūrai LETA sacīja, ka VP seko līdzi un uzrauga, kā norit fotoradaru ieviešanas process. Arī pirms pāris dienām notika visu iesaistīto pušu tikšanās. Policija cer, ka privātais partneris izdarīs maksimālo.

Ja saistības noteiktajā termiņā netiks izpildītas, līgums paredz lemt par tālāko. Tādā gadījumā tas nebūs tikai VP lēmums, tas skatāms kompleksi - kopā jānāk visām atbildīgajām pusēm un ļoti rūpīgi jāizvērtē šis jautājums gan ceļu satiksmes drošības interešu, gan līgumsaistību nepildīšanas kontekstā, norādīja Juberte.