SVF izdara secinājumus: nekustamo īpašumu tirgus turpmāk būs zem lupas
Ne no izaugsmes vien ekonomikas dzīvo, bet arī no stabilitātes – tā pasaules līderiem un politikas veidotājiem norāda Starptautiskais Valūtas fonds (SVF) globālo mājokļu tirgus pētījuma atziņās. SVF bīstamo spēles laukumu turpmāk uzraudzīs pastiprināti – tā apsolīts līdz ar pirmā Globālā mājokļu apskata publicēšanu.
Pūš sirsnīgi
Spriežot pēc SVF datiem, kas ņem vērā fonda paša, OECD u.c. aprēķinus, pasaules mērogā nekustamo īpašumu burbulis tiek pūsts sirsnīgi – globālā mērogā mājokļu cenas ir augušas septiņus ceturkšņus pēc kārtas, un pašlaik ir sasniegts 2006. gada otrā ceturkšņa cenu līmenis. 14 no 24 aplūkotajām pasaules ekonomikām mājokļu cenas attiecība pret mājsaimniecību vidējiem gada ienākumiem ir virs vēsturiskajiem šā rādītāja līmeņiem.
«Lai gan mājokļu tirgus atgūšanās pilnīgi noteikti ir apsveicama notikumu attīstība, ir nepieciešams brīdināt par nākamo neilgtspējīgo bumu,» savā blogā raksta SVF izpilddirektora vietnieks Džu Miņs. Visaugstāk vēsturiskajā mājokļu cenu nesabalansētībā pret ienākumiem atrodas Kanāda (virs 33%), Austrālija, Jaunzēlande, Francija, Lielbritānija, Norvēģija un Nīderlande.
Mājokļu vidējo cenu globālais kāpums ir iezīmējies kā viens no galvenajiem draudiem ekonomikas stabilitātei. FT vērtējumā problemātisko valstu politikas veidotāji arī maz ko iespēj savu mājokļu tirgu stabilizēšanā.
Pa otru galu
Globālās ekonomikas problēmas vispārējās recesijas ap- stākļos ir mēģināts risināt no centrālo banku «gala», bet SVF apkopotie dati liecina, ka pa nosacīti otro galu tās atkal nāk laukā. Attīstīto ekonomiku centrālo banku likmes ir noteiktas rekordzemos līmeņos, un nekustamie īpašumi ir viena no pirmajām kategorijām, kam uzmanību velta šādi tirgū izspiestais kapitāls.
Savu tiesu no tā un izrietošo cenu lēcienu ir dabūjusi Kanāda – viena no nedaudzajām kapitāla miera ostām nesenajos globālās krīzes gados. Tajā vērojamā vēsturiskā nesabalansētība starp mājokļu cenām salīdzinājumā ar mājokļu īri ir 87%, liecina SVF dati – ievērojami vairāk pat par nesabalansētību ar mājsaimniecību ienākumiem.
Lielākais mājokļu cenu kritums, kā var iedomāties, ir iepriekš pārkarsušajos eirozonas perifērijas tirgos. Pērn salīdzinājumā ar 2012. gadu Grieķijā kritums ir bijis 7%, Itālijā ap 6,6% un gandrīz 5% Spānijā.
Arī mājasdarbi
Ieteicamos politikas instrumentus hipotēku tirgus pro- blēmu saglābšanai SVF vēl izstrādā, raksta Džu Miņs, tomēr «tas nedrīkstētu būt attaisnojums bezdarbībai». Savukārt atbildīgais par SVF veikto nekustamo īpašumu tirgus monitoringu Prakašs Lungani atzīst, ka dati sagādājuši pāris pārsteigumu arī viņam.
Viens ir fakts, ka globālās finanšu krīzes laikā mājokļu cenas daudzās valstīs nekritās. Attiecīgs arī ir fonda veicamais mājasdarbs – saprast, kāpēc tā. «Mēs nezinām, vai tas nozīmē, ka šajās valstīs labās lietas turpināja savu gaitu, vai arī ka notiek kaut kas tāds, par ko mums vajadzētu satraukties.»
Otrs pārsteigums ir vairāk pozitīvs – SVF «lauka komandas», kā izrādās, akumulē iespaidīgu kvantitatīvo un kvalitatīvo datu materiālu par mājokļu tirgiem, kas līdz šim nav ticis pietiekami analizēts un aktualizēts. Ik pa ceturksnim turpmāk atjaunotais SVF mājokļu apskats domāts, lai to novērstu.