Tikko atjaunotu ēkas fasādi jau atkal rotā kāds, bieži vien agresīvs vai pat rupjš, uzraksts, grafiti vai krāsas pleķis. Ar šādu situāciju ik pa laikam var sastapties Rīgas un citu pilsētu iedzīvotāji. Vainīgie šajā gadījumā visbiežāk notverti netiek, un ēku īpašniekiem tiek radīti zaudējumi. Visbiežāk vainīgie ir jaunieši, kuri šādi pauž savas emocijas vai vienkārši atdarina profesionāļus. Psihologi gan šādu rīcību daļēji saista ar jauniešu psiholoģisko veselību, kam pastiprināti būtu jāpievērš uzmanība. Te gan runa nav par profesionāliem grafiti māksliniekiem.
«Tā ir cīņa ar vējdzirnavām,» runājot par vandāļiem, Dienai stāsta Rīgas domes pārstāvis Uģis Vidauskis. Ķēpātāji galvenokārt darbojas naktīs, ir ļoti uzmanīgi un tāpēc grūti notverami. Tomēr, salīdzinot ar daudzām citām Eiropas un pasaules pilsētām, nevar teikt, ka Rīga būtu vissliktākajā situācijā. U. Vidauskis arī norāda, ka Rīgā ir pietiekami daudz slikti uzturētu īpašumu, ar kuru īpašniekiem pašvaldība cīnās jau gadiem ilgi. Tādēļ jābūt reālistiem - pašvaldība nespēs operatīvi reaģēt uz katru grafiti ķēpājumu un piespiest īpašnieku to likvidēt. Kopumā pilsētai katru gadu tiek nodarīti zaudējumi vairāku desmitu tūkstošu eiro apmērā.
Arī Rīgas Pašvaldības policijā laikrakstam norāda, ka ar sienu apķēpātājiem cīnīties ir grūti, jo ne vienmēr iespējams identificēt un atrast vainīgos. Lai sabojātu ēkas sienu, piemēram, apkrāsojot to ar krāsu baloniņu, daudz laika nevajag, līdz ar to policija aicina pašus iedzīvotājus šādus pārkāpumus neatstāt bez ievērības. Piemēram, šogad pašvaldības policijā reģistrēti jau 16 šādu pārkāpumu, bet pērn - gada laikā - tādi bija 23.
Salīdzinot ar Rīgu, citur Latvijā ēku apķēpāšanas problēma nav tik izplatīta, tomēr pastāv.
Plašāk lasiet pirmdienas, 8.septembra, laikrakstā Diena!