«Tieši Gaida Bērziņa laikā tika uzbūvēta šī «administratoru pūlu» sistēma, radās šīs administratoru apvienības, kas garantēja, ka parādnieks var tikt pie «pareizā» administratora, kas akceptēs kaut kādas «kreisās» ārpusbilances saistības, kas palielinās kopējo parādu un līdz ar to samazinās bankas iespējas saņemt atpakaļ savu naudu,» saka AS West Kredit valdes priekšsēdētājs Sergejs Maļikovs

Pēc notikušās advokāta Mārtiņa Bunkus slepkavības no visām pusēm tagad dzirdam stāstus, kas sākas apmēram tā «advokātu aprindās visi sen jau zināja». Varbūt jūs arī varat pastāstīt, ko «visi sen jau zina» jūsu aprindās?

Pastāstīšu kaut ko tādu, ko jūs neatradīsiet ne Google, ne Delfi, ne pietiek.com. Kreditēšanas nozarē darbojos apmēram no 1998.gada. Bet kāpēc es ar to vispār sāku nodarboties? Tāpēc, ka es pirms tam lielu naudu pazaudēju Capital Bank. Krievijas 1998.gada krīze skāra arī vairākas Latvijas bankas – bankrotēja Rīgas komercbanka un arī Capital Bank, kas atradās Brīvības ielā. Tad es pazaudēju 1 miljonu dolāru, kas tolaik bija ļoti daudz un arī tagad nav maz. Un zināt, kas bija bankas administrators? Jūs gan jau tajā laikā noteikti nebijāt dzirdējuši pat tādus vārdus kā «administrācija» un «likvidācija». Bankas likvidators tātad bija Ilmārs Krūms. Un zināt, kas viņam palīdzēja, skraidīja un pienesa papīrus? Gaidis Bērziņš un Lauris Liepa.

Kurzemes apgabaltiesa 26.janvārī paziņos spriedumu a/s GE Money Bank prasībā pret Kristu Griģi.

Banka vērsusies tiesā ar prasību piedzīt no Griģa juniora vairāk nekā 400 tūkst.Ls parādu. Savukārt otrajā GE Money Bank prasībā pret Kristi Griģi, Aigaru Kesenfeldu un Andri Griģi par aptuveni 1,8 miljonu Ls parāda piedziņu tiesvedība apturēta, līdz stāsies spēkā spriedums par maksātnespējīgās SIA Property Pool maksātnespējas procesa izbeigšanu. Šis lēmums gan vēl ir pārsūdzams.

Db.lv rakstīja, ka a/s GE Money Bank vērsusies tiesā pret Andri Griģi, Kristu Griģi un Aigaru Kesenfeldu ar prasību par vairāk nekā 1,8 miljonu latu piedziņu. Kā trešā persona lietā iesaistīts maksātnespējīgās SIA Property Pool administrators Anatolijs Zujevs. Aptuveni 10 Property Pool īpašumi tika pērn nodoti izsolei, un izsoles rezultātā pastāv iespēja parāda summu iegūt un norēķināties ar banku. Andris Griģis, Krists Griģis un Aigars Kesenfelds savulaik galvojuši par GE Money Bank izsniegto aizdevumu kapitālsabiedrībai Property Pool. Šī banka gan nav vienīgais uzņēmuma nodrošinātais kreditors.

Liepājas tiesa pasludinājusi uzņēmēju Andri Griģi par maksātnespējīgu, liecina Maksātnespējas reģistrā pieejamā informācija.

Maksātnespējas process pasludināts trešdien, 3. jūlijā.

Kā liecina informācija reģistrā, kreditori savas prasības pret uzņēmēju var iesniegt viena mēneša laikā maksātnespējas administratoram Raivo Sjademem.

Db.lv jau rakstīja, ka iepriekš izsolīti dažādi A. Griģim piederoši īpašumi.

Pērnā gada sākumā tika izsolīts uzņēmējam piederošais gaļas pārstrādes komplekss Kurzemes bekons. 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei.

Uzņēmumu SIA B.V.L. par maksātnespējīgu atzina Rīgas pilsētas Ziemeļu rajona tiesa 2010.gada jūlijā. Uzņēmums dibināts 1993.gadā, un tā vienīgais īpašnieks ir Andris Griģis. Vēršoties tiesā pret A. Griģi un viņa ģimeni, a/s Swedbank prasības pieteikumā bija norādījusi, ka kopējais Griģa personisko saistību apmērs varētu veidot gandrīz 60 milj. eiro (42 milj. Ls). Parādsaistības viņš galvojis ar uzņēmumu Elefant Hotel (vēlāk V.B.O., bet savulaik arī Hotels Development Group), Mēs Liepājai ( Serviss RC), Property Pool, Līvu namu īpašumi un vienu sev piederošu īpašumu. Viņam piederēja arī Rožu galerija (33%), Bank Hotel (33,3%), Mūkusalas biroju centrs (50%), Serviss RC (33,33%), Vecpilsētas viesnīcas (50%), Keramos (50%) un B.V.L. (100%).

Liepājas uzņēmēja Andra Griģa dzīvesbiedre Antra Griģe izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarējis Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Db.lv rakstīja, ka uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

Pēc nekustamo īpašumu tirgus sabrukuma gandrīz visi A. Griģa uzņēmumi nonāca maksātnespējas procesā, sākās ilgstoša tiesvedība ar Swedbank, kas mēģināja prasību vērst arī pret Antru Griģi. Vaiņodes pagastā A. Griģis pirms krīzes attīstīja arī cūkkopību un uzcēla jaudīgu biogāzes rūpnīcu. Abus īpašumus pārņēmusi ABLV Bank.

ABLV Bank pārsūdzējusi Administratīvās apgabaltiesas spriedumu atstāt spēkā iepriekš Patērētāju tiesību aizsardzības centra (PTAC) piemēroto sodu, informēja bankā.

30.maijā Administratīvā apgabala tiesa atstāja spēkā bankas pārsūdzēto PTAC lēmumu, ar kuru bankas 2009.gadā īstenotā komercprakse tika atzīta par negodīgu. Bankai tika uzlikts tiesisks pienākums izbeigt negodīgo komercpraksi, kā arī piemērots naudas sods 8000 latu apmērā.

Bankas prasība par PTAC lēmuma atcelšanu tika noraidīta un tai uzliktais naudas sods 8000 latu apmērā atzīts par atbilstošu un samērīgu.

2009.gada sākumā Aizkraukles banka izsūtīja patērētājiem vēstules, kurās īsā termiņā pieprasīja iesniegt virkni dokumentu par patērētāju un viņu ģimenes locekļu finansiālo stāvokli, vienlaicīgi informējot, ka banka plāno ieviest norēķinu konta ikmēneša apkalpošanas maksu piecu latu apmērā. Vēstulēs Aizkraukles banka norādīja, ka gadījumā, ja patērētāji nevēlas izmantot norēķinu kontu, kuram tiek ieviesta apkalpošanas maksa, viņi var vērsties bankā un noslēgt papildvienošanos, atverot bezmaksas kredīta atmaksas kontu, savukārt, daļai no patērētājiem vēršoties bankā, banka piedāvāja parakstīt papildvienošanos ar izmainītiem būtiskiem līguma noteikumiem, tajā skaitā ar ietvertiem netaisnīgiem un patērētājiem nelabvēlīgākiem līguma noteikumiem.

Aizkrauklē par pircēja piedāvāto summu ir iespējams iegādāties ledus halli, par ko interesi izrādījuši investori no Krievijas un Ķīnas, atklāj Aizkraukles novada pašvaldības galvenais arhitekts Juris Letinskis.

Viņš norādīja, ka lēmumu pārdot ledus halli pieņēmis tās īpašnieka, uzņēmuma SIA Gaisma īpašnieks Juris Garda, jo pēdējo vismaz trīs līdz četru gadu laikā gan uzņēmumam, gan Aizkraukles novadam un pilsētai kopumā ir spiedīgi finanšu apstākļi. Ja izdotos pārdot šo īpašumu, varbūt būtu iespējams vismaz daļēji norēķināties ar kreditoru.

Runājot par spiedīgajiem apstākļiem, Letinskis atzīmēja, ka viens no faktoriem bijusi ekonomiskā situācija valstī, kas radījusi apgrūtinājumu pašvaldībai sniegt atbalstu halles darbībai. Taču vēl viens faktors bija tas, ka 2009.gadā beigusi funkcionēt Aizkraukles rajona padome.

Aizkrauklē siltumu februārī sāks piegādāt jaunā katlu māja, kuras 10 MW siltuma jaudu nodrošina atjaunojamie energoresursi – biomasa jeb šķelda, informē AS Citadele banka pārstāve Baiba Ābelniece.

SIA Seces koks 5,8 miljonus eiro vērto 650 kvadrātmetru lielās katlu mājas būvniecības un Aizkraukles siltumtrašu atsevišķu posmu rekonstrukcijas projektu īstenoja ar bankas Citadele atbalstu, kas no šīs summas piešķīra 4,2 miljonus eiro lielu kredīta finansējumu. Papildus ir piesaistīts Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras līdzfinansējums 2,8 miljonu eiro apmērā, pēc tā saņemšanas attiecīgi uzņēmumam būs iespējams samazināt kredīta atlikumu. Pārējais ieguldījums projektā ir SIA Seces koks līdzekļi.

Aprēķināts, ka SIA Seces koks pašvaldībai siltumu varēs pārdot par zemāku cenu, nekā pašreiz iedzīvotājiem par to jāmaksā. Būtiski, ka katlu māja darbosies ar tuvākajā apkaimē sagādātu šķeldu, kas palielinās pieprasījumu pēc darbaspēka tās sagādē. Šķeldu pamatā iegūst no nevērtīgās koksnes, tādējādi tiks veicināta gan mežu tīrīšana, gan zemniekiem būs papildu ienākumi no izcirsto krūmu pārdošanas, paredz SIA Seces koks valdes priekšsēdētājs Aigars Kalniņš.

Aizkraukles novada Kokneses pagastā zaļās elektroenerģijas ražošanu sākusi līdz šim lielākā saules elektrostacija novadā – Kokneses SES.

Tā ar uzstādīto jaudu 5,3 MW ik gadu saražos vismaz 5200 MWh atjaunīgās enerģijas, kas atbilst 2100 Aizkraukles novada mājsaimniecību gada elektroenerģijas patēriņam. Kokneses SES izveidē ieguldīti vairāk nekā četri miljoni Latvijas investoru līdzekļu.

Jaunatklātā SES attīstīta ar pieslēgumu vietējai sadales infrastruktūrai, tādējādi Koknesē saražoto zaļo elektroenerģiju turpmāk patērēs vietējie iedzīvotāji un uzņēmumi.

"Vēsturiski mūsu novads ar Pļaviņu HES saražoto zaļo elektroenerģiju nodrošinājis patērētājus visā Latvijā. Kokneses SES atklāšana Aizkraukles novadu ierindo starp tām pašvaldībām, kurās lielu daļu pašu patērētās enerģijas saražo tieši ar saules spēkstaciju. Tas īpaši būtiski vasaras mēnešos, kad saules ir daudz, bet ūdens Daugavā maz,” komentē Leons Līdums, Aizkraukles novada pašvaldības domes priekšsēdētājs.

Baltijā lielākās auto kardānu ražotāja SIA Auto Cardan jaunā ražotne pavērs plašākas eksporta iespējas un uzņēmums klientiem varēs sniegt labāku pakalpojumu, sacīja Auto Cardan valdes loceklis Agris Kārkliņš.

Uzņēmums strādās ar to pašu jaudu kā iepriekš, taču jaunā ražotne rada iespējas paplašināties, pirkt labākas iekārtas, sniegt labāku pakalpojumu, kā arī varam cerēt uz labākiem ārvalstu pasūtījumiem, sacīja Kārkliņš.

Viņš norādīja, ka uzņēmuma galvenie eksporta tirgi ir Somija un Lietuva. Kārkliņš skaidroja, ka gadījumos, kad eksports uz kādu valsti ievērojami pieaug, uzņēmums šajā valstī atver pastāvīgu darbnīcu. Tā tas ir bijis ar eksportu uz Igauniju, kas pieaudzis tik lielā mērā, ka Auto Cardan izlēma radīt darbnīcu Igaunijā, un pirms diviem gadiem tika atvērta ražotne Tallinā.

Iespējams, ka arī uz Somiju tuvākajā laikā eksports pieaugs tādā apmērā, ka būs nepieciešams veidot pastāvīgu darbnīcu Somijā. Līdz ar to mūsu eksporta procents nav pastāvīgs lielums - kādu brīdi tam ir tendence augt, bet, sasniedzot noteiktu līmeni konkrētā valstī, tur tiek izveidota ražotne un kopējais eksporta apjoms atkal krītas, skaidroja Kārkliņš.

SIA Bātas avots sācis avota ūdens pildīšanu pudelēs un tirdzniecību.

Pirmā potenciālo pircēju iepazīstināšana ar jauno produktu notika izstādē Ražots Liepājā. Avota ūdeni, kas ņemts no Lielbātas muižas avota Vaiņodes novadā, pilda puslitra, litra un pusotra litra tilpuma pudelēs. Pagaidām cita veida iepakojumu nav plānots izmantot, izstādē db.lv informēja uzņēmuma pārstāve Jana Kreidere.

Plānotais ūdens patēriņš, saskaņā ar pieteikumu Valsts Vides dienestā, ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta 2012.gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe pērn jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Noslēgusies sabiedriskā apspriešana SIA Bātas avots pieteikumam par Lielbātas avota ūdens izmantošanu pildīšanai pudelēs.

Par to liecina Valsts Vides dienesta paziņojums.

Valsts Vides dienestā SIA Bātas avots lūgusi ūdens resursu izmantošanas atļauju avota ūdens pildīšanai pudelēs. Plānotais ūdens patēriņš ir 7 m3 diennaktī. SIA Bātas avots dibināta šā gada jūnijā ar 2000 latu pamatkapitālu, tās vienīgā valdes locekle ir Antra Griģe.

DB rakstīja, ka Liepājas uzņēmēja Andra Griģa sieva Antra Griģe šā gada jūnijā bija izsludinājusi iepirkumu par avota ūdens pildīšanas iekārtu līnijas piegādi.

Iepirkumā uzvarēja Čehijas uzņēmums NATE - napojova technika a.s., kas piedāvājis iekārtas par 97,7 tūkstošiem eiro. Iekārtas pasūtītas Vaiņodes novada Vaiņodes pagastā, Vaiņodes pilī. Uzņēmējs Andris Griģis iegādājās bijušo tuberkulozes sanatoriju - Vaiņodes jeb Lielbātas pili pirms aptuveni desmit gadiem, lai attīstītu tūrismu. Viena no uzņēmēja idejām bija lauku fermas vai mini safari izveide Vaiņodē. Viņš arī jau bija sācis iegādāties zirgus, retākas sugas aitas un citus mājdzīvniekus. Vaiņodes novads ir pazīstams arī ar Lielbātas avotu, kas iztek no pazemes netālu no pils.

16.februārī plānota gaļas pārstrādes kompleksa Kurzemes bekons izsole.

Izsolīts tiks nekustamais īpašums, kurā ietilpst zemesgabals ar platību 13667m2; ražošanas korpuss ar platību 1633,8m2, gaļas pārstrādes cehs ar platību 4486,8m2 un lokālās attīrīšanas iekārtas, liecina maksātnespējīgās SIA B.V.L. administratores Tatjanas Eilmores paziņojums Latvijas Vēstnesī.

Nekustamajam īpašumam ir nostiprināta hipotēka par labu a/s Swedbank.

Nekustamā īpašuma novērtējums un pirmās izsoles sākumcena ir 893 tūkstoši latu. Izsoles cena tiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli (PVN) 22%. Izsoles solis ir 89,3 tūkst. Ls.

Dienas Bizness rakstīja, ka 2004.gadā uzbūvētajā kompleksā tika ieguldīti 2,92 miljoni latu būvniecībā, piesaistot SAPARD programmas līdzekļus. Papildus 1,1 miljons latu tika izlietoti iekārtu iegādei. Pašreiz ražošanas kompleksu apsaimnieko SIA Kurzemes gaļsaimnieks, kas janvāra beigās gatavojas pabeigt jaunas rūpnīcas celtniecību Paplakā. Uzņēmums izsolē piedalīties neplāno, Db.lv sacīja SIA Kurzemes gaļsaimnieks vadītāja Aksana Jansone.

Kurzemes apgabaltiesa atlikusi līdz 13. decembrim lietas izskatīšanu, kurā a/s Swedbank vērsās pret uzņēmēju Andri Griģi un viņa dzīvesbiedri Antru Griģi.

Tiesas sēde atlikta pēc abu pušu lūguma, un lietu skatīs slēgtā sēdē 13. un 14. decembrī, Db.lv informēja Kurzemes apgabaltiesā.

Db.lv jau rakstīja, ka banka prasīja naudas parāda piedziņu, laulības līguma atzīšanu par spēkā neesošu, nekustamā īpašuma atsavinājuma uz laulības līguma pamata atzīšanu par spēkā neesošu un zemesgrāmatas ierakstu labošanu. Swedbank vērsās pret 26 uzņēmēja Andra Griģa īpašumiem, lai nodrošinātu prasību par parāda piedziņu. Banka uzskata, ka Griģis ar sievu Antru noslēdzis laulību līgumu ar mērķi pārrakstīt uz sievas vārda lielāko daļu savu īpašumu un tādējādi izvairīties no parādu segšanas. Kurzemes apgabaltiesa noraidīja arī Antras Griģes pieteikumu par prasības nodrošinājuma atcelšanu Swedbank prasībā. Sākotnēji atklāti skatīto lietu pēc tiesas lēmuma turpina skatīt slēgtās sēdēs.

2. novembrī plānota bijušās Liepājas apavu fabrikas, vēl agrāk - Liķieru fabrikas, pirmā izsole.

Izsolīts tiks viss fabrikas ēku komplekss Liepājā, Bāriņu ielā 1. Izsoles sākumcena ir 16 tūkstoši latu, liecina maksātnespējas administratora Ainara Kreica paziņojums. Nekustamo īpašumu pārdošana netiek aplikta ar pievienotās vērtības nodokli. Piedzinējs/hipotekārais kreditors ir a/s Reverta.

Īpašums iepriekš piederēja MAS Serviss RC (iepriekš a/s Mēs Liepājai). Db.lv rakstīja, ka 2007.gadā a/s Mēs Liepājai (uzņēmēji Andris Griģis, Ivars Kesenfelds un Aivars Burģis) paziņoja par ieceri rekonstruēt Liķieru fabriku pēc arhitektes Z. Gailes projekta. Bijušās Liķieru fabrikas ansamblis atrodas Liepājas centrā, uz divu svarīgu transporta maģistrāļu – Bāriņu un Ādu ielas stūra un kopā ar krastmalā esošo veco spīķeri un bijušo cirka ēku (komplekss Māja) noslēdz Vecās ostmalas vēsturisko kompozīciju. Ansambļa mūra ēkas celtas ap 1882.gadu kā Liepājas Liķieru fabrika, kas vairāk nekā 30 gadu ražoja dažādus liķieru uzlējumus. 1914.gadā Pirmais pasaules karš pārtrauca Liepājas liķieru fabrikas darbību. Fabriku izdemolēja, iekārtas tika salauztas. Vairāk nekā 20 gadu ēkas stāvēja tukšas. 1936.gadā notika Jelgavas ādu fabrikas Korona apvienošanās ar Liepājas Ādu fabriku, īpašnieki nopirka fabrikas ēkas Liepājā. Līdz 1938.gadam tika pārbūvētas un paaugstinātas mūra ēkas, iegūstot pašreizējo veidolu. Pēc Otrā pasaules kara, 1945.gadā, tur ierīkoja Liepājas Apavu fabriku, kas darbojās līdz 1995.gadam. Fabrikas telpiskā uzbūve ir interesants ķieģeļu un koka arhitektūras savienojums, kas gredzena veidā grupējas ap noslēgtu pagalmu. Fabrikas mūra arhitektūra ir izteiksmīgs, tipisks Liepājas XIX gadsimta beigu ķieģeļu industriālās būvniecības paraugs ar greznām detaļām un izkoptām proporcijām (tāpat kā Karostā un citur pilsētā). Fabrikas koka māja ir tipisks Liepājas koka apbūves mantojuma piemineklis, kas lieliski integrējas fabrikas ķieģeļu celtņu kompozīcijā, to atdzīvinot un bagātinot ar cita mēroga un materiāla formām. Liķieru fabrikas ansamblis vērtējams kā Liepājai nozīmīgs XIX gadsimta beigu industriālā mantojuma piemineklis.

Mazs rundālītis rožu un liels, neizmantots pilsētvides potenciāls – tāds patiesībā ir grupas Līvi apdziedātais Rožu laukums Liepājā.

Laukums pilsētas centrā savu nosaukumu un funkcijas laika gaitā ir mainījis ne reizi vien. 1797. gada Liepājas plānā tas nosaukts par Neue Markt jeb Jauno tirgu. Taču 1910. gadā pašvaldība nolēma laukumā izveidot atklātu dārzu ar rozēm, bet tirgu pārcelt kvartālu tālāk. Tika iestādīti ap 500 rožu stādu, un 1911. gadā laukumu nosauca par Rožu laukumu. 1945. gadā tas pārtapa par Uzvaras laukumu, bet kopš 1988. gada, ar vārdiem «Liepājas klēpī visi vēji ligzdu sev vij, un dvēselē – Rožu laukums,» romantisko nosaukumu atkal saulītē izcēla dzejnieks Aivars Neibarts un grupa Līvi. Lielu daļu apbūves laukums zaudēja Otrajā pasaules karā. Padomju gados tukšo robu izlika betona plāksnēm un uzstādīja Ļeņina pieminekli, turklāt projektētāji jauši vai nejauši to bija ieriktējuši tā, ka, pa gabalu skatoties, tautu vadonis turēja rokās blakus esošās Sv.Trīsvienības baznīcas krustu. Tagad te ir lielākā bezmaksas autostāvvieta pilsētā un palaikam aktualizējas ambiciozi apbūves projekti. 1999. gadā pašvaldība pēc arhitekta Andra Kokina projekta rekonstruēja Rožu laukumu, izveidojot simbolisku rožu rundāli, ap kuru virknējas Liepājas sadraudzības pilsētu ģerboņi. No rundāļa uz visām pusēm stiepjas zināmākie Liepājas maršruti ar bruģī iestrādātu metāla noti – Zivju iela ar nu jau ilgāku laiku slēgto, taču tik un tā reprezentatīvo Rokkafejnīcas ēku un Mūziķu slavas aleju, uz ziemeļrietumiem stiepjas agrāk rosīgā, tagad noskumusī Graudu iela, bet, izejot cauri Tirgoņu jeb gājēju ielai, tieši uz jūru ved Peldu iela. Ziemeļu – dienvidu virzienā pa Lielo ielu garām Liepājas Universitātei un senākajam lielveikalam Kurzeme aizdun vienīgās līnijas tramvajs. Rožu laukuma aizmugurē ir romantiskā, bruģētā Stendera ieliņa ar vēsturiskām – gan noplukušām, gan uzpucētām – lielām un mazām ēkām. Rožu laukums ir kā sirds, no kuras uz visām pusēm stiepjas asinsvadi, taču to pulss ir neritmisks.

Lai īstenotu savu redzējumu par Latvijas attīstību nākotnē, bijušais tieslietu ministrs Jānis Bordāns tuvākajā laikā gatavojas dibināt partiju, ar to startējot arī oktobrī gaidāmajās 12.Saeimas vēlēšanās, apliecina Bordāns.

«Man ir savs redzējums, kā jāattīstās valstij, tādēļ uzskatu, ka varēšu tiekties uz tā īstenojumu, startam Saeimas vēlēšanās dibinot savu partiju, nevis pievienojoties kādai jau esošajai,» sacīja bijušais ministrs.

Jautāts par līdzgaitniekiem, politiķis norādīja, ka patlaban vēl nevēlas publiskot konkrētus uzvārdus, tomēr tas būšot zināms jau tuvākajos mēnešos.

«Nav īpaši jāsteidzas, taču arī kavēties nav pamata. Plānojam, ka jau tuvākajā laikā nākšu klajā ar plašāku paziņojumu par jaunās partijas mērķiem un pārējo dibinātāju uzvārdiem,» teica Bordāns.

Kā ziņots, Bordāns iepriekš darbojās biedrībā Demokrātiskie patrioti (DP), kas pērn septembrī paziņoja, ka pārtaps partijā un 2014.gadā startēs gan Eiropas Parlamenta, gan Saeimas vēlēšanās.

Pagājušajā nedēļā lielākā reģistrētā komercķīla bija nedaudz vairāk nekā piecu miljonu latu apmērā, un tās devējs ir cūkkopības uzņēmums Vaiņodes bekons, savukārt kā ķīlas parādnieks norādīta SIA Vaiņode Agro Holding.

Ķīla reģistrēta a/s ABLV Bank. SIA Vaiņodes bekons ir reģistrēts 1998. gadā, un uzņēmuma pamatkapitāls ir vairāk nekā 2,43 miljoni latu. Uzņēmuma valdē darbojas viens valdes loceklis Agris Grīnbergs. Savukārt saistītais uzņēmums Vaiņode Agro Holding reģistrēts Rīgā, Elizabetes ielā 23, un tā valdē darbojas Kārlis Kavass, bet padomē – Agris Grīnbergs, Māris Kannenieks un Kaspars Zeme. Db.lv jau rakstīja, ka pērn Vaiņodes bekonu pārņemusi ABLV Bank (Aizkraukles banka). Tāpat jau ziņots, ka 2011. gada maijā Liepājas tiesa izbeidza cūkkopības kompleksa apsaimniekotājas SIA Vaiņodes bekons tiesiskās aizsardzības procesu, jo tiesiskās aizsardzības procesa pasākumu plānu neatbalstīja kreditoru vairākums.

Pēkšņs arests sestdienā, un Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs ir izslēgts no spēles. Kontrole pār FKTK nonāk finanšu ministres Danas Reiznieces-Ozolas rokās. FKTK priekšsēdētāja amats ir atkarīgs no Latvijas Bankas prezidenta un finanšu ministra. Sekmīgas KNAB operācijas rezultātā Latvijas Banka ir sasieta. Drošības līdzeklis vienam, bet citiem amati karājas matā.

Kas mūsu valstī notiek? Tiek pārņemts milzīgs objekts. Miljardiem vērtā Aizkraukles banka, kurā maksātnespējas administratoru mafija grib ielikt savus likvidatorus. Tas ir kaut kas nebijis – ne privatizācijas laikā, ne kādas citas bankas pārņemšanā nekad nevienā uzņēmumā nav bijuši tādi finanšu līdzekļi kā Aizkraukles bankā. Ja kredītportfelis ir 900 miljoni eiro, to izpārdodot ar 50% atlaidi, var nolaupīt līdz pat 400 miljoniem eiro. «Pēc tam, kad tāds administrators ar tiesas lēmumu ir iecelts, viņš kļūst par monarhu, kurš var tirgot kredītus ar atlaidi, kā grib,» intervijā laikrakstam stāsta bijušais tieslietu ministrs Guntars Grīnvalds.

Bet rindā vēl desmit bankas – tie ir reāli miljardi, tik daudz naudas kā vēl nekad. Tā ir īsta privatizācija Nr.2, reāla nacionalizācija atkal.

Saistībā ar klientu darījumu skaita samazināšanos klientu apkalpošanas centrā un palielināšanos bankas attālināto pakalpojumu kanālos no 17. jūlija būs slēgts bankas Citadele klientu apkalpošanas centrs Aizkrauklē. Šogad šī jau ir otrā bankas filiāle, kas slēgta, februārī Aizkrauklē darbību pārtrauca SEB banka, vēsta reģionālais laikraksts Staburags.

Aizkraukles iedzīvotāji, bankas Citadele klienti, ir nepatīkami pārsteigti par šādu ziņu, īpaši tie, kuri šīs iestādes pakalpojumus izmantoja pēc SEB bankas slēgšanas. Savu sašutumu par bankas pieņemto lēmumu paudis Aizkraukles novada domes priekšsēdētājs Leons Līdums. Arī Latvijas Pašvaldību savienībā, pārrunājot banku pieņemtos lēmumus arvien samazināt filiāļu skaitu Latvijas reģionos, norā­da, ka ierobežotā finanšu pakalpojumu pieejamība bremzēs uzņēmējdarbības attīstību laukos.

Citadeles bankas klientu apkalpošanas centrs bija vienīgais, kur veica skaidras naudas norēķinus, kas daudziem bija būtiski. Pēc SEB bankas filiāles slēgšanas Aizkraukles novada domē tikties ar pašvaldības pārstāvjiem un darbiniekiem bija ieradušies Citadeles bankas speciālisti, lai pārrunātu turpmāko sadarbību. Tika izvērsta plaša reklāmas kampaņa, piedāvājot jaunus pakalpojumus un labus nosacījumus esošajiem un potenciālajiem klientiem. Reklamējot bankas darbību, Zemgale un Aizkraukle tika minētas kā vietas ar attīstības iespējām. Informācija bankas mājaslapā arī vēsta par labiem finanšu rādītājiem šīgada pirmajos trijos mēnešos, ka bankai izdevies palielināt peļņas apjomu par 30%. Tāpēc rodas jautājums — kāds tad ir iemesls šāda lēmuma pieņemšanai?

Šogad septembra beigās banku sektorā mainījušās lielāko banku pozīcijas pēc piesaistīto noguldījumu apjoma: SEB bankas noguldījumu apjoms pirmo reizi kopš 2006. gada nogales šogad samazinājies zem miljarda latu robežas, bet Rietumu bankai izdevies iegūt trešo pozīciju.

Latvijas komercbanku asociācijas (LKA) dati liecina, ka apdraudētas arī Swedbank kā lielākās pēc noguldījumu apjoma bankas pozīcijas, jo tai strauji tuvojas ABLV Bank (bijusī Aizkraukles banka). Dati liecina, ka septembra beigās Swedbank piesaistīto noguldījumu apjoms bija 1,58 miljardi latu, kas ir par 23,2 miljoniem latu (1,5%) vairāk nekā pirms gada, tikmēr ABLV Bank noguldījumu apjoms sasniedzis 1,48 miljardus latu, gada laikā uzrādot pieaugumu par 400,2 miljoniem latu jeb 37,1%.

Rietumu bankas noguldījumu apjoms septembra beigās sasniedza 1,15 miljardus latu, kas ir par 329,5 miljoniem latu jeb 39,9% vairāk nekā pirms gada, kam ar 1,04 miljardiem latu seko banka Citadele, kuras piesaistīto noguldījumu apjoms gada laikā samazinājies par 137 milj. Ls jeb 11,7%.

Pirms gada, 2011.gada 3.martā, Latvijas Konkurences padome (KP) pieņēma lēmumu lietā pret Latvijas komercbankām1, atbilstoši kuram par aizliegto vienošanos, tirgus dalībniekiem vienojoties par cenām, tika sodītas 22 komercbankas, uzliekot kopējo naudas sodu gandrīz 6 miljonu latu apmērā.

KP konstatējusi, ka daudzpusēja vienošanās par starpbanku komisijas maksu, kuru Latvijas bankas un banku filiāles ir noteikušas kolektīvi par karšu darījumiem POS terminālos un internetā (MIF)² būtiski ierobežoja pieņēmējbanku konkurenci, jo MIF veidoja minimālo tirgotāja komisijas maksu (MSC), ko tirgotājs maksā pieņēmējbankai par karšu maksājumu apkalpošanu³, tādējādi slāpējot motivāciju bankām iesaistīties pieņemšanas tirgū. Tāpat par konkurenci ierobežojošu tika atzīta starpbanku vienošanās par skaidras naudas izsniegšanu ATM un bankas filiālē un konta bilances apskati.

Šā gada janvārī dibinātā SIA Vaiņode Agro Holding reģistrējusi piecus miljonus latu lielu komercķīlu.

SIA Vaiņode Agro Holding devusi a/s ABLV Bank ķīlu par 5,06 miljoniem latu. Tikpat lielu ķīlu bankai devusi a/s Taka-G par Vaiņode Agro Holding, kā arī ABLV Private Equity Fund 2010 par Vaiņode Agro Holding.

Uzņēmuma plānotā darbība ir lauksaimnieciskā ražošana, un komercķīla ir tikai pirmais solis iecerētajā attīstības plānā, Db.lv informēja uzņēmumā. SIA Vaiņode Agro Holding reģistrēta šā gada 23.janvārī ar 700 tūkst. latu lielu pamatkapitālu. Valdes priekšsēdētājs ir Agris Grīnbergs, valdes loceklis – Māris Kannenieks, liecina publiski pieejamā informācija.

Ilggadējais a/s ABLV Bank akcionārs Oļegs Fiļs pametis uzņēmuma valdi un pievienojies tā padomei, kļūstot par padomes priekšsēdētāju, liecina jaunākā informācija Lursoft.

A/s ABLV Bank valdi turpmāk pārstāvēs arī Romans Surnačovs, kas bankas komandā ir kopš 1999. gada un pēdējos gados vadīja Produktu attīstības pārvaldi.

Valdē atkārtoti apstiprināti arī līdzšinējie valdes locekļi Rolands Citajevs, Māris Kannenieks, Edgars Pavlovičs, Aleksandrs Pāže, Vadims Reinfelds, kā arī valdes priekšsēdētājs Ernests Bernis.

Savukārt līdzšinējais valdes loceklis Oļegs Fiļs kopš 17. oktobra ir kļuvis par uzņēmuma padomes priekšsēdētāju. Darbu padomē turpina padomes priekšsēdētāja vietnieks Jānis Krīgers un padomes loceklis Igors Rapoports.

Banka dibināta 1993. gadā, un tās pamati meklējami Latvijas Bankas Aizkraukles reģionālā nodaļā, tādēļ sākotnējais bankas nosaukums bija Aizkraukles banka, vēsta informācija a/s ABLV oficiālajā mājas lapā. 1995. gadā tika veiktas izmaiņas bankas akcionāru sastāvā, un par tās akcionāriem un vadītājiem kļuva Ernests Bernis un Oļegs Fiļs. Pašlaik ABLV Bank ir lielākā neatkarīgā privātā banka Latvijā. Akciju kontrolpakete pieder lielākajiem akcionāriem – Ernestam Bernim un Oļegam Fiļam, pārējie bankas akcionāri ir bankas vadības pārstāvji, darbinieki, ilggadēji bankas sadarbības partneri un klienti.

Luminor banka izsniedzot ilgtermiņa finansējumu saimniecības attīstībai 1,9 miljonu eiro, atbalstījusi zemnieku saimniecību Grannes. Uzņēmums atrodas Aizkraukles novadā un nodarbojas ar graudkopību, apsaimniekojot 1500 hektārus zemes.

Saimniecībā galvenokārt audzē kviešus (34%), zirņus (25%), rapsi (7%), rudzus (10%) un pupas (9%). Atlikušo apsaimniekoto platību izmanto dažādiem ar zaļināšanu un slāpekļa piesaistīšanu saistītiem pasākumiem – sarkanā āboliņa un zaļmēslojuma papuvi klātām platībām.

Uzņēmums šobrīd ir pilnībā nodrošināts ar nepieciešamo tehniku, tika iegādātas tiešās sējas sējmašīnas, kas samazina izmaksas, apstrādājot laukus, kā arī nodrošina “gudrās” lauksaimniecības tehnoloģijas.

“Septiņpadsmit gadu darbs zemnieku saimniecībā ir sniedzis zināšanas un pieredzi, kā attīstīt uzņēmējdarbību, lai tā būtu peļņu nesoša un vērsta uz izaugsmi. Cieši sadarbojos ar citiem šīs nozares pārstāvjiem, lai apmainītos ar informāciju un pārņemtu labāko praksi. Arī pats labprāt dalos ar pieredzi graudkopībā un saimniekošanas uzlabošanā. Šobrīd mūsu saimniecības tehnikas parks ir labi nokomplektēts, un darbam ir pieejama visa nepieciešamā tehnika. ZS Grannes ir lojāls LPKS Latraps biedrs, kas nodrošina izaudzētās ražas kvalitatīvu pirmapstrādi un produkcijas realizāciju tirgū par optimālākajām cenām un saimniekam visizdevīgākajiem nosacījumiem. Mums ir divi angāri tehnikas, graudu un minerālmēslu uzglabāšanai,” stāsta ZS Grannes vadītājs Lauris Saliņš