Balts ātrvilciens pēc gadiem «Rail Baltica» ceļā trauksies no Tallinas uz Varšavu. Ērtajos zviļņos sēdošie mirkli pirms Mēmeles šķērsošanas Bauskas novadā noteikti nepamanīs labajā pusē metrus simts no sliedēm esošo dzelteno ēku un cilvēkus pagalmā. Ja vien māja tur vēl stāvēs un ja vien ļaudis tajā dzīvos, vēsta reģionālais laikraksts Bauskas Dzīve.
Bauskas Dzīve Vecsaules pagasta «Irbītes» apmeklēja pirms divām nedēļām. Siltais pavasaris nožāvējis zālienu sētā, var redzēt, ka pagalms rūpīgi uzkopts pirms ziemas. No mašīnu novietnes bruģētais celiņš aizved līdz dzelteni krāsotajai mājai. Pie tās sagaida saimnieki Vaiva un Lauris Ropāji, līdzās viņiem paklausīgs mājas sargs Džeris.
Vaiva un Lauris ir jauni cilvēki, kuri «Irbītes» sākuši apgūt pirms deviņiem gadiem. Tad līdzās Laura vecāku mājai «Laugaļi» bija pamests zemesgabals, aizaudzis ar nezālēm teju līdz jostasvietai. Taču jauniešus tas neatturēja šķirties no dzīvesvietas Rīgā un vīt savu ģimenes ligzdu laukos. Pavisam tuvu ir Mēmele, dabas aura ieskauj viensētu no visām pusēm. Tāds idillisks lauku stūrītis, kurā no galvaspilsētas iespējams nokļūt vienā stundā, līdz Vaivas darba vietai Tukumā var aiztraukties pusotrā stundā. Savukārt Laurim, mežsaimniecības inženierim, darba lauks ir visriņķī – Bauskas un tuvējo novadu mežos.
Pirms doties iekšā, Bauskas Dzīve apskatījusi apkārtni, lai dabā redzētu, kur plānotas «Rail Baltica» dzelzceļa sliedes. Lauris norāda uz 150 metrus attālo krūmāju svītru. Tur, iespējams, pēc gadiem dunēs sliedes. Pārdesmit metru uz šo pusi pļavā būs norobežojošais žogs, varbūt trokšņus slāpējošais valnis. To nosaka viens no diviem variantiem – zaļā trases versija.
Laurim šķiet, ka šī josla gūs lielāku atbalstu nekā sarkanā trase, kas plānota netālu no degvielas uzpildes stacijas Vecumnieku un Vecsaules ceļa krustojumā, apmēram trīs kilometrus no «Irbītēm». Apjaušot daudzo valsts īstenoto darījumu netīro raksturu, ir iegūta netieša informācija, ka pirms gadiem zemesgabalus zem zaļā koridora lielā daudzumā par niecīgu summu iegādājies kāds miljonārs. Tas viņu rosinās nežēlot naudu zaļā projekta lobēšanai, jo pēcāk kompensācijās naudu varēs atgūt ar uzviju, vēsta medijs.
Veids, kā šī «gadsimta maģistrāle» top, ģimenei nav pieņemams. Vislielākie iebildumi viņiem ir pret vietējo Bauskas pašvaldību. Kā tas var būt – saimnieki par projektiem viņu zemes tiešā tuvumā uzzina tad, kad teju viss jau saplānots.
Apzinot topošo īpašumu, 2006. gadā Ropāji noskaidroja, ka teritoriālajā plānā iezīmēta josla pāris kilometru attālumā Bauskas apvedceļa būvei. Pieņēmusi lēmumu, 2007. gadā ģimene paņēma kredītu un sāka mājas celtniecību. Būvniecības dokumentus saskaņojot, nevienā atbildīgajā institūcijā netika ne ar pušplēstu vārdu bilsts, ka nākotnē jaunbūve varētu atrasties līdzās dzelzceļa līnijas aizsargjoslai.
«Kad šī gada sākumā pastkastītē bija aicinājums ierasties uz dzelzceļa maģistrāles būves sabiedrisko apspriešanu un iezīmēta tās iespējamā atrašanās vieta, man šķita – viss dzīves pamats pazūd zem kājām,» sāpes ieskanas Vaivas balsī.
Plašāk - 30. marta laikrakstā Bauskas Dzīve.
#1/2
«Irbītes» Vecsaules pagastā būvētas, lai dzirdētu dabu, nevis sliežu dunoņu.
#2/2
Ropāju ģimene – Vaiva, Lauris un mazais Rūdolfs – pašu būvētajā mājā «Irbītes».
