No līdzekļu tirdzniecības grafiti noņemšanai līdz maza un vidēja apjoma monolītās betonēšanas darbu veikšanai – tas ir SIA Safe attīstības ceļš
Pirms pieciem gadiem Aldis Baltiņš kopā ar savu pašreizējo kolēģi nolēma dibināt uzņēmumu SIA Safe, kura darbības virziens vērsts uz grafiti noņemšanas līdzekļu importu un tirdzniecību. Tomēr uzņēmuma darbība jau pēc gada virzīta citā gultnē – tas sāka veikt monolītās betonēšanas darbus nelielos objektos. Darbošanās būvniecības jomā palīdzēja SIA Safe strauji kāpināt apgrozījumu un iekļūt DB un Lursoft veidotajā strauji augošu uzņēmumu – Gazeļu sarakstā.
Niecīgs pieprasījums
«Uzņēmums dibināts krīzes laikā. Kā jau visiem normāliem uzņēmējiem bija ilūzija, ka tieši ar šo produktu izdosies cilvēkus ieinteresēt. Diemžēl pieprasījums bija niecīgs,» atceras SIA Safe valdes priekšsēdētājs A. Baltiņš. Toreiz šādus līdzekļus piedāvājuši vien daži uzņēmumi. Taču Latvijā cilvēki neesot gatavi tērēt naudu, lai iegādātos grafiti noņemšanas līdzekļus un atbrīvotos no zīmējumiem, kurus kāds sirdī brīvs mākslinieks izdomājis uzzīmēt uz ēkas vai žoga. Gadījumā, ja Latvijā likumos noteiktu, ka ēkas obligāti no grafiti jāatbrīvo, tad biznesa ideja būtu bijusi dzīvotspējīga.
Būvējot jaunos projektus, it sevišķi valsts pasūtījumu sabiedriskās ēkas, nereti to autori iekļauj nosacījumu, ka ēka jāapstrādā ar anti–grafiti materiāliem, bet, cik godprātīgi tas tiek ievērots, esot cits jautājums. «Vārdu apstrādāt var interpretēt dažādi. Tas var nozīmēt arī to, ka šāds līdzeklis tiek nolikts blakus ēkai un tā klātbūtne objektā tiek uzskatīta par projekta nosacījumu izpildi, pašu uzklāšanu uzskatot par lieku greznību,» smejot stāsta uzņēmējs. Arī pašlaik Safe šos līdzekļus importē, tomēr pieprasījums šajos gados neesot palielinājies. Uzņēmuma apgrozījumā šo līdzekļu tirdzniecība veidojot mazāk nekā 5%. Šajā līdzekļu grupā esot trīs veida materiāli – viens veicot pirmapstrādes funkciju, otrs notīra jau uz sienas uzklāto grafiti zīmējumu, bet trešā produkta līnija esot tīrīšanas un dezinfekcijas materiāli. Ar pēdējo tirdzniecību veicoties nedaudz labāk. «Latvijas tirgus ir pārāk mazs. Ja arī mēs ar šiem materiāliem paņemtu visu Latvijas tirgu, Gazeles sarakstam pat tuvumā netiktu,» smej A. Baltiņš.
Maina virzienu
A.Baltiņš ir uzņēmējs ar stāžu būvniecības jomā un pilda valdes priekšsēdētāja funkcijas SIA A.B Tons, kura specializējusies monolīto betonēšanas darbu veikšanā lielākos projektos. Brīdī, kad jaunais uzņēmums Safe nesasniedza sākotnēji izvirzītos mērķus – izvērst anti-grafiti līdzekļu tirdzniecību –, uzņēmējs nolēmis mainīt tā darbības virzienu. 2010. gadā Safe ieguvusi būvkomersanta reģistrācijas apliecību; toreiz privātais sektors uzrādījis būvniecības apjomu palielinājumu. «Sapratu, ka apjoma ziņā nelielajos objektos stāv nauda un cilvēki vēlas to iztērēt. Viņi vēršas pie A.B Tons, lai uzbetonētu nelielas ēkas pamatus, bet uzņēmumam šādus darbus veikt nav finansiāli izdevīgi,» skaidro A. Baltiņš. A.B Tons varētu būt lielāko minētas specializācijas uzņēmumu pieciniekā; tā vidējais apgrozījums arī krīzes gados neesot bijis mazāks par 7–8 milj. eiro. Līdz ar to Safe specializācija ir darbi tieši nelielos objektos. Abi uzņēmumi esot juridiski nesaistīti, savā starpā nekonkurē. «Strādājam arī lielāku ģenerāluzņēmēju pakļautībā, kuriem objektā nepieciešams veikt kādus mazākus darbus, piemēram, uzbetonēt žogu, bet ar šādiem darbiem tādi uzņēmumi kā A.B Tons vai tā tiešie konkurenti nevēlas nodarboties,» skaidro A. Baltiņš. Sākotnēji Safe realizēto projektu vidējais apjoms esot bijis līdz 50 tūkstošiem eiro, bet pēdējos gados tas pieaudzis jau līdz 100 tūkstošiem eiro.
Uzrunā zinātāji
Publiskā telpā, piemēram, internetā, atrodamā informācija par Safe ir saistīta tikai ar grafiti noņemšanas līdzekļiem. Neviens nemeklē Safe kā būvnieku vai betonētāju, saka A. Baltiņš. Informācija par uzņēmumu kā būvdarbu veicēju tiek nodota mutvārdos. Pie Safe griežas arī tie, kas savulaik izmantojuši A.B. Tons pakalpojumus, un otrādi.
Safe nav ilgtermiņa plāns nepārtraukti audzēt apgrozījumu. «Darām tik daudz, lai kvalitatīvi varētu paveikt darbus. Ja būtu mērķis nopelnīt vairāk, varētu atrast darbiniekus un paņemt vēl dažus objektus,» teic A. Baltiņš. Safe apetīte esot daži nelieli objekti gadā. Pretējā gadījumā uzņēmums sākšot konkurēt ar A.B. Tons.
Pagājušajā gadā 50% Safe apgrozījuma nodrošinājuši pasūtījumi Jūrmalā, kur tika būvētas divas privātmājas un divas nelielas daudzdzīvokļu ēkas. Pārējie objekti realizēti Rīgā un Pierīgā. Safe reizēm veicot arī darbus citviet Latvijā.
«Mazākos objektos pluss ir maksāšanas nosacījumi. Piemēram, 50 tūkstošu eiro vērtā projektā prasām 30% avansu. Pasūtītāji tos samaksā uzreiz, jo summa nav tik liela, bieži ietekmē cilvēciskais faktors, personīgi uzticoties, pat bez garantijas prasīšanas. Lielos projektos pat 5% avanss bieži ir neiespējams daudzo garantiju, saistību un nodrošinājumu dēļ. Tā ir nianse, kas palīdz šajā sfērā darboties,» skaidro A. Baltiņš. Konkurenti esot visi celtniecības uzņēmumi, arī t.s. būvnieku brigādes. Pieprasījums patlaban esot lielāks nekā piedāvājums. «Pieļauju – ja būtu akūta nepieciešamība, trīs dienu laikā par saprātīgu cenu Rīgā nevarētu atrast nevienu betonētāju, kas varētu veikt steidzamu darbu. Betonēšanai ir izteikta sezonalitāte, tāpēc, iespējams, februārī situācija būs mainījusies, betonētāji nevarēs atrast, kurš uzņēmējs kaut kur kaut ko dara,» saka A. Baltiņš. Arī pakalpojuma cena kopš 2009. gada esot pieaugusi, ko galvenokārt veicinājis darbaspēka izmaksu sadārdzinājums. «Monolītajā betonēšanā viss ir vienkārši – lomu spēlē četras pozīcijas – betons, stiegrojums, veidņi un darba spēks, kā arī katra indivīda, proti, uzņēmēja apetīte,» teic A. Baltiņš. Safe izaugsmes pamatā esot fakts, ka Pierīgā pēdējos gados attīstījusies būvniecība privātajā sektorā. Palīdzējuši arī privātie kontakti, jo A. Baltiņš tirgū strādājot jau 15 gadu. Liela loma ir reputācijai. «Mēs neesam dievi, kas nekļūdās, gadās visādi, bet es gribētu domāt, ka kvalitātes latiņa mums ir gana augstu, lai klients par to būtu gatavs piemaksāt,» cer uzņēmējs.