Mežotnes pilij jāpiesaista pieczvaigžņu viesnīcas operators, bet Igates pils ir jāiznomā vai jāpārdod, ja neizdodas piesaistīt nomnieku, teikts šodien valdībā izskatītajos dokumentos.

VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) un VNĪ meitasuzņēmums SIA VNĪ pilis izstrādājuši koncepciju par Mežotnes pils un Igates pils turpmāko darbību. Mežotnes pils ilgtermiņa attīstības scenārijs paredz līdzšinējās darbības attīstīšanu atbilstoši Mežotnes pils kultūrvēsturiskajam statusam, veicot neatliekamus ieguldījumus kompleksa ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanai un piesaistot sadarbības partneri - pieczvaigžņu viesnīcas operatoru. Līdz sadarbības partnera piesaistei VNĪ pilis turpinās veikt pilnvarnieka pienākumus.

Izskatīšanai valdībā iesniegtajos dokumentos teikts, ka šogad un nākamā gada pirmajā pusē būtu jāiegulda Mežotnes pils ēku tehniskā stāvokļa saglabāšanā, līdz 2016.gada pirmajai pusei būtu jāpiesaista sadarbības partneris - pieczvaigžņu viesnīcas operators, kā arī jāizstrādā sadarbības modelis un jādefinē sadarbības nosacījumi. No 2016.gada līdz 2018.gadam kopā ar piesaistīto partneri būtu jāveic ieguldījumi, proti, jāattīsta pašreizējā četrzvaigžņu viesnīca pieczvaigžņu viesnīcas līmenī pils ēkas trešajā stāvā, jāpapildina interjers un jāierīko Mežotnes pils muzejs pils ēkas otrajā stāvā, kā arī jāizveido augstākās klases restorāns pils ēkas pirmajā stāvā.

Rīgas pilī noticis atjaunotā pils konventa atklāšanas pasākums.

Nepilnus piecus mēnešus pirms plānotā būvdarbu pabeigšanas termiņa, šā gada 4.decembrī, Rīgas pils konventa atjaunotās telpas nodotas ekspluatācijā, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rekonstrukcijas rezultātā lielākā pils daļa ir piedzīvojusi funkcionālu un vizuālu atjaunošanu, ierīkojot tajā mūsdienu vajadzībām atbilstošu infrastruktūru un radot korektas telpas muzeja vajadzībām. Restaurācijas un atjaunošanas procesā meklēti iespējami labākie risinājumi viduslaiku elementu izcelšanai un atjaunošanai, procesā noņemot daudzu vēlāko gadsimtu uzslāņojumu. Šādā veidā ticis izcelts telpu sākotnējais tēls. Telpu oriģinālais izskats maksimāli ņemts vērā, atjaunojot pagrabstāvu, kā arī divas galvenās restaurētās un muzeja vajadzībām pielāgotās telpas - kapelu un svētku ēdamzāli jeb remteri.

Līdz Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves restaurācijas - rekonstrukcijas darbu noslēgšanai atlicis pusgads. Šobrīd sākusies apdares un restaurācijas darbu intensīvā fāze, tika pastāstīts medijiem rīkotajā pasākumā.

Šodiena bija zīmīga tajā ziņā, ka nākamreiz sabiedrība ar mediju palīdzību Rīgas pils priekšpili ieraudzīs tikai pabeigtā stadijā.

Rīgas pils priekšpilī darbi ir izpildīti 70% apjomā. Šobrīd apgūtā summa no kopējās līguma summas ir 25 miljoni eiro.

Rīgas pils restaurācija un rekonstrukcija tiek veikta divās kārtās:

I kārta - Rīgas pils priekšpils un Austrumu piebūves rekonstrukcija un restaurācija, kas uzsākta 2009. gadā un tiks pabeigta 2015. gada nogalē,

II kārta - Rīgas pils kastelas daļas restaurācija un pārbūve, kas tiks uzsākta 2016. gadā un pabeigta 2018. gadā. Šodien bija iespēja aplūkot arī kastelas daļu tādu, kāda tā izskatās patlaban, un tika pastāstīts par to, kādas ir otrās kārtas ieceres.

«LED gaismekļi ir tā niša, kur Latvijas uzņēmēji var un spēj iesaistīties lielajā Eiropas tirgū ar šo tehnoloģiju izstrādēm.»

To intervijā DB saka SIA Moduls interjers Projektu nodaļas vadītājs Ingars Ozoliņš.

Nesen tapis atvērts Mārupes Rimi projekts, kas ir lielveikals, kurā izmanto tikai LED apgaismojumu. Vai tā ir tendence?

Tā neapšaubāmi ir tendence. Jā, pilnīgi visur Mārupes Rimi projektā tiek izmantots LED apgaismojums – gan veikala tirdzniecības zālē, gan īrnieku telpās, noliktavās un teritorijā ārpusē. Šis ir pirmais pilnībā ar LED apgaismojumu aprīkotais Rimi veikals Latvijā. Uzņēmums mainīja veikala būvniecības projekta konceptu. Pamatiemesls, kāpēc tas bija jādara, bija uzstādītās jaudas trūkums, taču LED apgaismojuma ieviešana nebija vienīgais energoefektivitātes projektā, kas ļāva ietaupīt jaudu. Bija nepieciešams paveikt ko kardinālu, lai ietaupītu jaudu. Rezultātā tika panākts elektrības ietaupījums, līdz ar to investīcijas pašam Rimi kā attīstītājam atmaksājās. Tomēr jāsaka, ka LED apgaismojumu Rimi veikalos sadarbībā ar Moduls interjers projektu nodaļu sāka ieviest jau 2014. gadā. Taču pilnībā neviens veikals tikai uz LED apgaismojumu vēl līdz šim nebija pārgājis, jo LED tehnoloģijas tam vēl nebija gatavas. Lai gan minētās tehnoloģijas attīstās ļoti strauji, sākotnēji simtprocentīgas pārliecības nebija. Jo tehnoloģija ir jāpārbauda, pirms varam to pielietot klienta vajadzībām.

Rīgas pils senākajā daļā notiek aktīvi būvdarbi un restaurācijas darbi, pielāgojot to Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LNVM) vajadzībām. Ievērojot būvniecības tradīcijas. Pils kastelas daļas sienā iemūrēta kapsula ar vēstījumu nākotnes sabiedrībai.

Kapsula ievietota vēsturiskajos mūros – vietā, kur muzejam atgriežoties pilī, atradīsies vestibils - apmeklētāju uzņemšanas zona, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” attīstības pārvaldes direktors Jānis Ivanovskis – Pigits.

Rīgas pils kastelas pārbūves un restaurācijas darbu mērķis ir saglabāt vēstures mantojumu, izcelt Rīgas pili kā nozīmīgu vēsturisku vietu un izveidot telpas mūsdienīgam muzejam. Šobrīd tiek atjaunota pirmā daļa no apjomīgā Rīgas pils konventa (kastelas) ēkas pārbūves projekta, kura atdalīta atbilstoši valsts budžeta iespējām, lai 2024. gadā pabeigtu darbus un Latvijas Nacionālais vēstures muzejs varētu atgriezties vēsturiskajā mājvietā, sākt iekārtot un atvērt sabiedrībai daļu ekspozīciju. Nākamajā projekta kārtā tiks restaurētas un pārbūvētas atlikušās kastelas telpas, lai pilī iekārtotu arī Latvijas vēstures pamatekspozīciju.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) īstenotajā senākās Rīgas pils kastelas daļas restaurācijas un pārbūves projektā pabeigti vēsturiskās fasādes atjaunošanas darbi.

Pirms diviem gadiem uzsāktais pils atjaunošanas projekts turpinās, taču vēsturiski krāšņā fasāde nu ir pilnībā atjaunota un atklāta sabiedrības aplūkošanai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Atjaunotā Rīgas pils fasāde valsts svētku nedēļas ietvaros tiks izgaismota, lai iedzīvotāji un pilsētas viesi to varētu aplūkot arī diennakts tumšajā laikā.

“Restaurētā un ar lazējošo krāsu tonāli izlīdzinātā, kā arī ar perfekti atveidotām logu apmalēm piesātinātā fasāde ir atraktīvākā no visām Rīgas pils fasādēm. Tuvojoties valsts svētkiem nav labāka veida kā atgādināt Latvijas sabiedrībai par Rīgas pils un tās restaurācijas valstisko un simbolisko nozīmi, kā to īpaši izceļot un izgaismojot”, norāda Pieminekļu padomes vadītājs Ojārs Spārītis.

Biznesa portālam db.lv tika dota ekskluzīva iespēja ielūkoties atjaunotajā VEF Kultūras pilī, pirms tās durvis oficiāli vērtas apmeklētājiem.

VEF Kultūras pils remontdarbu veicēji - SIA «Velve» - ēku nodevuši ekspluatācijā jau novembra pirmajos datumos. Pašlaik telpās ievācas VEF Kultūras pils, strādniekiem ēkā izkārtojot mēbeles, iekārtojot garderobi utml.

Būvdarbu vadītājs Aleksejs Tokarevs stāstīja, ka resturācijas darbi kopumā veikti sešās telpās - galvenajā vestibilā, hallē, Lielajā zālē, Kamerzālē, Spoguļzālē un abās kāpņutelpās. Restaurēti arī dažādi objekti - letes garderobēs, gaismekļi, durvis u.c. A. Tokarevs atklāja, ka plastmasas gaismekļu, kas rotā garderobes griestus, restaurācijā meklētas visdažādāko veidu tehnoloģijas, tostarp izmantots 3D printeris un lāzergriešana.

Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesa pirmdien apmierināja Rīgas pils ugunsgrēka krimināllietā iesaistīto uzņēmumu advokātu iesniegtos lūgumus par mantas aresta atcelšanu.

Tiesas lēmums vairs nav pārsūdzams. Tiesnesis Imants Dzenis cita starpā norādīja, ka tiesas rīcībā nav informācijas par to, ka manta tiktu slēpta.

Būvnieku advokāti pirms tiesas lēmuma vēlreiz tiesā sniedza savus argumentus, kāpēc mantas arests būtu atceļams. Piemēram, Friteks LV pārstāvis Gijs Rūsiņš norādīja, ka līdz ar kontu bloķēšanu uzņēmumam ir problēmas samaksāt nodokļus. «Pretējā gadījumā jāiet uz maksātnespēju. Ar valsti norēķināties nevar, ar apakšuzņēmējiem nevar, ar darbiniekiem nevar», viņš uzsvēra.

Re&Re un pilnsabiedrības SBRE aizstāvis advokāts Jānis Muižnieks jau iepriekš aģentūrai LETA norādīja, ka SBRE ir arestēti līdzekļi 715 347 eiro apmērā, savukārt Re&Re - 946 744 eiro apmērā. Advokāts norādīja uz konta pārskatu no 2014.gada 1.janvāra līdz šā gada 13.februārim, kurā redzams, ka darījumu kontā tika iemaksāti 4 857 937 eiro. No iemaksas brīža līdz šodienai SBRE un tās sastāvā iekļautās kompānijas ir veikušas ugunsgrēka seku novēršanas darbus par vairāk nekā diviem miljoniem eiro.

Uzņēmējs Edijs Ošs jau gadu saimnieko Igates pils kompleksā. Padarīts daudz, taču tālākā pils attīstība ritēs soli pa solim.

Pērnā gada septembrī VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa Limbažu novadā izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents – SIA Palleteries, kura vienīgais īpašnieks ir Edijs Ošs. Viņš, veicot vienu soli, par 915 000 eiro ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa – 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrāt - metru zemes – iegādi. Kopumā Igates pils komplekss sastāv no saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

E.Ošs atzīst, ka pirmais uzrāviens pie pils attīstības bijis darbu pilns: “Kad pārņēmām pils atslēgas, protams, gribējās izjust, padzīvot, lai saprastu to vidi, bet uzreiz redzējām ļoti daudz darba, līdz ar to intensīvi ķērāmies klāt un ziemas, pavasara laikā esam ļoti daudz ko paveikuši”.

Gaismas pils restorāna nosaukums būs Kleever, šodien Gaismas pils durvju atvēršanas svinīgajā pasākumā paziņoja Latvijas Nacionālās bibliotēkas pārstāvis Augusts Zilberts.

Viņš stāstīja, ka pavasarī sabiedrības pārstāvji iesūtīja aptuveni 700 dažādu restorāna nosaukumu variantu, tomēr neviens no tiem pilnībā neatbilda restorāna konceptam. Bibliotēkas un restorāna darbinieki diskutējuši un izvēlējušies nosaukumu, apspēlējot vārdu Klīversala, aplūkojot tā semantisko jeb nozīmju daudzpusību.

Vārda priekšvēsture saistāma ar vēsturisku vietu un Rīgas pilsētas apgabalu, kur šobrīd atrodas Gaismas pils. Avotos šī vieta pirmoreiz minēta jau 1248.gadā, bet 17.gadsimta sākumā ūdensceļu aizsērējumi tās apkārtnē izveidoja vairākas mazas saliņas - Mazo Klīversalu un Kārķu salu, kas saplūda kopā ar Klīversalu un izveidoja Lielo Klīversalu. Vietvārds radies ap 1670.gadu, pateicoties vietējam koktirgotājam Dītriham Klīveram. «Apvienojot vēsturisko kontekstu ar Klīversalas vārda iespējamām interpretācijām, nonācām pie nosaukuma Kleever», teica Zilberts, piebilstot, ka nosaukuma pamatā ir atrašanās vieta Latvijas Nacionālajā bibliotēkā, tās vēsturiskā atrašanās vieta un iespējamā nākotnes attīstība. Starptautiski vārds kleever skan līdzīgi vārdam clever angļu valodā, kas tulkojumā nozīmē gudrību. Tas savukārt veido saikni ar bibliotēkas vērtībām un apkārtnes pakāpenisko, bet progresīvo attīstību, norādīja bibliotēkas pārstāvis.

Rundāles pils muzejs turpmākajos gados jāvada līdzīgi jau pašlaik izvirzītiem uzstādījumiem un ideāliem, aģentūrai LETA pauda ilggadējais muzeja vadītājs Imants Lancmanis, kurš šī gada nogalē atstās amatu, lai dotos pensijā.

Viņš aģentūrai LETA pastāstīja, ka pirms trīs gadiem paustā iecere izveidot jaunu darbinieku komandu ir īstenota, un viņam nav šaubu par muzeja nākotni. Lancmanis skaidroja, ka tolaik bažījās, vai jauniem cilvēkiem gribēsies dzīvot laukos, kā arī vai viņiem ir interese par pašu Rundāles pili un seno mākslu kopumā. Taču pašlaik, pēc Lancmaņa domām, tā vairs nav problēma.

Lancmanis pauda, ka vēlas, lai kandidāti būtu gatavi turpināt iesākto vadības stilu, kas netiecas uz muzeja komercializēšanu.

Uz jautājumu, vai konkursā uz viņa amatu kandidēs kāds no pašreizējiem muzeja darbiniekiem, Lancmanis norādīja, ka viņam ir zināma viena persona, kas izvirzīs savu kandidatūru. «Nenāku ar nervoziem uzstādījumiem vai noliegumiem. Gribu redzēt, ko nesīs konkurss. Mums ir zināma viena kandidatūra, bet vēlos redzēt kopainu,» sacīja Lancmanis.

Siguldas Jaunajā pilī pēc vērienīgās rekonstrukcijas notiek labiekārtošanas darbi, lai, uzlabojoties epidemioloģiskajai situācijai, tā atkal vērtu durvis apmeklētājiem, informē Siguldas novada pašvaldība.

Siguldas Jaunā pils ir valsts nozīmes arhitektūras piemineklis, tāpēc pils restaurācijas laikā īpaša vērība pievērsta tieši unikālā pils interjera saglabāšanai un atjaunošanai, jo Latvijas arhitektūras vēsturē tas vērtējams kā unikāla nacionālā romantisma interjera pērle. Siguldas Jaunās pils pastāvēšanas laikā tā pārbūvēta vairākas reizes, taču šobrīd tā atjaunota kā precīza kopija 1937. gada pārbūvei, kas noritēja izcilā arhitekta Alfrēda Birkhāna vadībā, pilī saimniekojot Latvijas preses biedrībai. Tolaik pils interjera veidošanā tika iesaistīti zināmi Latviešu mākslinieki, kuru darbi pilī skatāmi vēl šobrīd. Pils svētku zāles četrās koka intarsijās skatāmi latviešu glezniecības vecmeistara Niklāva Struknes darbi, savukārt sienu gleznojumu vidū ir tādi autori kā Kārlis Sūniņš un Teodors Ozoliņš.

Pandēmijas un tās ierobežošanas pasākumu apstākļos komercnomnieks nav spējis pielāgoties apstākļiem, lai saņemtu pilnu atbalstu un pildītu savas saistības, lai pārvaldītu vēsturisko Mežotnes pils kompleksu, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ) valdes loceklis Andris Vārna .

Šobrīd iepriekš iznomātā Mežotnes pils valstij radīs zaudējumus, tādēļ jāvērtē citi ilgtspējīgas dzīvotspējas scenāriji, neizslēdzot arī īpašuma nodošanu pašvaldībām vai pārdošanu likumā noteiktajā kārtībā – publiskas izsoles ceļā, norāda VNĪ .

No kopumā Latvijā esošajām ap 1200 muižām un pilīm VNĪ tiešā pārvaldīšanā ir trīs – Rīgas pils, kas jau ilgstoši izmantota publiskajai funkcijai un saņem valsts atbalstu, savukārt Mežotnes un Igates kompleksi līdz šim tikuši nodoti ilgtermiņa nomā privātpersonām.

“Mums un pašvaldībām kopīgi būs jārod tālākais risinājums Mežotnes pils kompleksa turpmākam pielietojumam ilgtermiņā, izvērtējot nepieciešamos ilgtermiņa ieguldījumus, to atdevi un ar to saistītos riskus, un iespējams jāpieņem lēmums šo īpašumu pārdot investoriem nākotnes attīstībai,” norāda A. Vārna.

Rīgas pils senākās daļas jeb kastelas būvdarbu gaitā atklāts jauns objekts. Eksperti lēš, ka tas varētu būt ap 600 gadus vecs pils virtuves pavards jeb krāsns.

Šobrīd notiek vēsturiskā atraduma atsegšanas un attīrīšanas darbi, pēc tiem tiks uzsākta padziļināta izpēte, informē VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Rīgas pilī R korpusā pagraba atsegtās konstrukcijas šobrīd ir otrs nozīmīgākais atklājums pēc iepriekš pils D korpusā atklātajiem sienu gleznojumiem.

“Lai saglabātu Latvijas kultūras mantojumu, pret katru atradumu izturamies atbildīgi. Būvdarbi Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc paralēli būvdarbiem turpinās pētniecības darbi. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs cieši pasūtītājiem sadarbojoties ar būvnieku, arhitektiem un kultūras mantojuma saglabāšanas ekspertiem. Pēc projekta īstenošanas tam būtu jāieņem 1.vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā,” norāda R. Griškevičs.

Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbu gaitā, pielāgojot Latvijas Nacionālā vēstures muzeja (LVVM) vajadzībām, atklātas jaunas dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares liecības, informē Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ).

Atklājumi radušies demontāžas un izpētes darbu gaitā, piemēram, atsegtas saglabājušās virsmas, vēsturiskās velves un sijas. Vēsturiskie atklājumi būvdarbu procesā prasa padziļinātu izpēti un atbilstošus precizējumus sākotnējos projekta risinājumos, norāda VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Pērn rudenī uzsāktie Rīgas pils Kastelas daļas restaurācijas un pārbūves darbi pašlaik norisinās atbilstoši plānotajam. “Rūpējamies, lai saglabātu vēstures liecības un atjaunotu šo unikālo objektu, lai tas kalpotu nākamajām paaudzēm vēl simtiem gadu. Jāatzīst, ka būvdarbu veikšana Rīgas pilī ir izaicinājumiem bagāts un tehniski sarežģīts process, jo viscaur ir vēsture, tāpēc šeit būvdarbu gaitā turpinās padziļināti pētniecības darbi. Kapelas un remtera telpās atklātas saglabājušās dažādu būvperiodu vēsturiskās apdares virsmas, kur kopā ar Rīgas pils atjaunošanas padomes ekspertiem tiek diskutēts par to eksponēšanas risinājumiem. Tas ir intensīvs, nepārtraukts darbs, kur cieši sadarbojas visas būvniecībā iesaistītās puses – būvuzņēmējs, arhitekti, pasūtītājs un kultūras mantojuma saglabāšanas eksperti. Pēc projekta īstenošanas Rīgas pilij būtu jāieņem 1. vieta Latvijas kultūras pieminekļu rangā restaurācijas kvalitātes ziņā, “ atklāj R. Griškevičs.

Nikolā Tesla intervijā žurnālistiem 1889.gadā esot teicis - viss ir Gaisma un viņš vēlas izgaismot visu planētu Zeme, tam šeit esot pietiekami daudz elektrības. Ir pagājuši nedaudz vairāk kā 130 gadi un šobrīd gluži negaidīti esam nonākuši situācijā, kad visā Eiropā tiek apsvērta gan energoražotāju veida maiņa, gan visdažādākie taupības pasākumi patēriņa un izmaksu mazināšanai. Kā privātpersonas, tā uzņēmumi un valsts iestādes nopietni izvērtē iespējas samazināt elektroenerģijas lietošanu, tai skaitā arī ēku un ielu apgaismošanai… Loģiski, rodas jautājums - laikā, kad tik strauji un neparedzami aug energoresursu izmaksas, vai ierastais mākslīgais apgaismojums kļūs par luksuspreci jeb tomēr varēsim arī turpmāk atļauties kvalitatīvu gaismu mājokļos un darbavietās, svētku rotājumus, ielu un fasāžu izgaismošanu?

Vilnis Burtnieks, Adam Decolight Latvia izpilddirektors, uzskata, ka apgaismojumam tiks piešķirta vēl lielāka nozīme un tas iegūs jaunu vērtību, jo, kas bijis pašsaprotams, ne vienmēr ticis pietiekami novērtēts. Pirmkārt, apgaismojums ir praktiska nepieciešamība ekonomikā – nav iespējama daudzu nozaru pastāvēšana bez kvalitatīvas gaismas, otrkārt, augs sabiedrības izpratne par gaismas sniegto drošības un komforta sajūtu. Līdz ar to tiks meklēti energoefektīvāki, individualizētāki risinājumi un tas notiek jau tagad. Vairākas Latvijas pašvaldības paziņojušas, ka pāriet uz ekonomiskajiem LED gaismekļiem, nomainot iepriekšējos, un to dara arī uzņēmumi. Tā ir pozitīva tendence, un tas nozīmē, ka gaisma būs. Jā, būsim taupīgāki, izmantosim modernākas, energoefektīvākas tehnoloģijas, bet gaismu saglabāsim. Jo gaisma – tās nav tikai dekorācijas un skaistāka vide, tā ir drošība un veselība, labsajūta un pozitīvas emocijas. Labs piemērs ir Tallinas pašvaldības tālredzīgais lēmums - pandēmijas laikā pilsēta apzināti investēja daudz vairāk līdzekļu dažādos gaismas objektos un dekoros, veicinot cilvēkus vairāk pavadīt laiku ārā arī gada tumšākajos mēnešos, kamēr Latvijā “baudījām” komandantstundas mājas režīmā… Un sabiedrība arvien vairāk novērtē dekoratīvā apgaismojuma efektus un to pozitīvo ietekmi uz cilvēku noskaņojumu. Gaisma rada prieku.

Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatējusi tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā, aģentūrai LETA apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme.

Viņa skaidroja, ka Valsts prezidenta kancelejas darbības atsākšana atjaunotajās Rīgas pils telpās šobrīd ir atkarīga no VAS Valsts nekustamie īpašumi (VNĪ). Lai arī Rīgas pilsētas būvvalde rekonstruēto Rīgas pili pieņēma ekspluatācijā pagājušā gada 18.decembrī, visu saistību izpildes pieņemšanas un nodošanas akts starp VNĪ ar būvniekiem tika parakstīts tikai 2016.gada februārī.

«Apsekojot Rīgas pils telpas, Valsts prezidenta kanceleja konstatēja tajās virkni vizuālo un tehnisko defektu, kas novēršami, pirms Valsts prezidenta kanceleja var pieņemt Rīgas pils telpas lietošanā. Par minētajiem defektiem informējām VNĪ jau 2016.gada februāra beigās,» sacīja Jaunzeme.

Rīgas pilsētas Centra rajona tiesas priekšsēdētāja pilnībā noraidīja pilnsabiedrības SBRE sūdzību par procesa virzītāja pieņemto lēmumu uzlikt arestu visiem SBRE kontiem un automašīnām Rīgas pils ugunsgrēka izmeklēšanas lietā.

Kā norādīja tiesā, šis lēmums nav pārsūdzams.

SBRE dalībnieka SIA Skonto būve valdes priekšsēdētājs Guntis Rāvis paziņojumā presei norādīja, ka nav izprotams šāds procesa virzītāja pieņemtais lēmums, un, ņemot vērā, ka procesa virzītājs atteicies to pārskatīt, norādot, ka lēmuma pārskatīšana par uzliktajiem arestiem ir tiesas kompetencē, SBRE vērsās tiesā.

Viņš apliecināja, ka Skonto būve kā uzņēmums ir finansiāli stabils un gatavs pildīt visas uzņemtās saistības gan Rīgas pils atjaunošanas projektā, gan visos citos uzņēmuma projektos. Protams, ka izveidojusies situācija rada zaudējumus un neērtības, tomēr Skonto grupā ir vairāki citi uzņēmumi, ar kuru atbalstu nepieciešamības gadījumā Skonto būve var rēķināties.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) rīkotajā Igates pils kompleksa, Limbažu novadā, izsolē tiesības iegādāties pils kompleksu par 915 000 eiro ieguva vienīgais pretendents - SIA "Palleteries", informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Dalībai atklātajā elektroniskajā izsolē pieteicās viens pretendents - "Palleteries", kura, veicot vienu soli, par 915 000 eiro, ieguva tiesības uz Igates pils kompleksa - 3290 kvadrātmetru būves un 89 260 kvadrātmetru zemes - iegādi.

"Palleteries" vienīgais īpašnieks ir Latvijas uzņēmējs Edijs Ošs. Uzņēmums darbojas ražošanas un eksporta nozarē.

"Pēc publiskajā telpā izskanējušās ziņas par pils pārdošanu, radās doma Latvijas vēsturē ierakstīt arī savas rindiņas, iegādājoties Igates pili, kas arī ir sava veida mecenātisms. Tālāk pils apsaimniekošana tiks nodota meitas Sintijas Ošas un viņas komandas rokās. Divām ģimenēm - Ošiem un Lāčiem apvienojoties, īpašums tiks pārvaldīts un saglabāts tā vēsturiskais mantojums kombinācijā ar jauno, mūsdienīgo attīstības modeli. Šeit jaunajai paaudzei būs iespējas izpausties radošumā, kā arī uzkrāt biznesa zināšanas mācību procesā. Pils būs ikvienam pieejama un vērsta uz uzņēmējdarbību. Tiks turpināts darbs viesu iecienītajā Igates dzirnavu krodziņā, atjaunota pirts atpūtas māja un pielikti visi spēki, ticība un cerība vērt vaļā pils durvis jau Jaunā 2023. gada sagaidīšanai,” norāda E.Ošs.

Atklātā konkursā uz Rundāles pils muzeja direktora amatu 16 kandidātu konkurencē Kultūras ministrijas (KM) izveidotā nominācijas komisija par piemērotāko atzinusi Lauru Lūsi, informē KM.

Jaunā muzeja direktore amata pienākumus Rundāles pilī uzsāks pildīt 2019. gada2. janvārī. «Komisija atzinīgi novērtēja Lauras Lūses profesionālās zināšanas un iegūto pieredzi, tostarp darbā Latvijas Restauratoru biedrības valdē, Latvijas Mākslas akadēmijā, Valsts kultūras pieminekļu aizsardzības inspekcijā, pieredzi starptautisku projektu vadībā, un, protams, arī līdzšinējo pieredzi darbā Rundāles pils muzejā. Vadot muzeju, lieti noderēs gan zināšanas restauratora darbā, gan starptautiskajā darbībā gūtās atziņas un kontakti, arī izpratne par Rundāles pils ikdienas darbu,» uzsver nominācijas komisijas priekšsēdētāja, KM valsts sekretāre Dace Vilsone, akcentējot, ka L.Lūse konkursā spēja piedāvāt arī izsvērtāko un tālredzīgāko vīziju Rundāles pils muzeja attīstībai turpmākajā piecgadē.

“VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) uzsākusi atklātu, elektronisko izsoli vēsturiskajam Igates pils kompleksam Limbažu novadā.

Saskaņā ar SIA “VCG Ekspertu grupa” 2022.gadā veikto kompleksa vērtējumu, tā vērtība šobrīd ir 910 000 eiro, informē VNĪ valdes loceklis Andris Vārna.

Valstij piederošais Igates pils komplekss, kas atrodas Limbažu novada Vidrižu pagasta Igatē, sastāv no būvēm ar 3290 m2 platībā un zemes gabala 89260 m2 platībā - saimniecības daļas ar klēti, pārvaldnieka māju, brūzi un kūti, parādes daļas ar kungu māju, kalpu māju un parku.

Īpašums ir piemērots viesmīlības uzņēmējdarbības veidošanai, pils telpās atrodas 23 viesu numuri.

Blakus kungu mājai atrodas 19. gadsimta beigās veidots romantisks ainavu parks ar dīķiem un senām ūdensdzirnavām. 2022.gada pirmajā pusē neatkarīgs vērtētājs - SIA “VCG Ekspertu grupa” veikusi kompleksa novērtēšanu, saskaņā ar ekspertu lēmumu tā tirgus vērtība šobrīd ir 910 00 eiro.

Gaismas pils uzturēšanas izmaksas var svārstīties no 2,5 līdz 4 miljoniem eiro gadā.

Aktuāli kļuvuši vairāki jautājumi, kas jau faktiski tūlīt būs jārisina – vai Kultūras ministrijai jānodarbojas ar būvniecību, cik īsti būs jāmaksā par jaunās bibliotēkas uzturēšanu, vai, ceļot kultūras infrastruktūru, netiek aizmirsts par tajā strādājošajiem, kur tiks celts laikmetīgās mākslas muzejs un tamlīdzīgi. Par to visu intervijā stāsta kultūras ministre Dace Melbārde.

Plānots, ka šovasar durvis apmeklētājiem beidzot vērs jaunā Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēka jeb Gaismas pils. Nenoliedzami tās būvniecība uzsākta vēl ilgi pirms tam, kad jūs kļuvāt par ministri. Un tomēr – cik optimāls jūsu skatījumā ir šis projekts?

2015. gada 18. decembrī ekspluatācijā tika nodota Rīgas pils Priekšpils un Austrumu piebūve. Pasūtītāja VAS Valsts nekustamie īpašumi uzdevumā trīs gadu garumā pils atjaunošanas darbus veica pilnsabiedrība SBRE, kuras sastāvā ietilpst divi būvniecības uzņēmumi – SIA RE&RE un SIA Skonto Būve.

Rīgas pils komplekss veidojies secīgu vēsturisku pārveidojumu rezultātā, no Livonijas ordeņa mītnes pārtopot par Latvijas Valsts prezidenta rezidenci.

Prezidenta kancelejas telpās, kas atrodas pils Austrumu piebūves daļā, atjaunots valsts pirmās personas darba kabinets un sēžu zāles, Preses dienesta darba vietas, kā arī reprezentācijas telpas. Katra no tām atjaunota vēsturiskajā izskatā, tām piemērojot mūsdienu funkcionalitāti un kvalitāti.

Ar rekonstruēto Rīgas pili svinīgā pasākumā, kas norisinājās 22. decembrī, iepazinās arī Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Projekta autors, pilnsabiedrības Pils projekts projektētājs, arhitekts Artūrs Lapiņš norāda, ka darbs pie izpētes un projektēšanas sācies jau vairāk nekā pirms 10 gadiem un turpinājies visu rekonstrukcijas laiku.

Uzvarot iepirkumā, tiesības veikt Preiļu pils atjaunošanas pirmās kārtas 1. un 2.posma būvdarbus ir ieguvusi SIA Preiļu celtnieks, informēja Preiļu novada pašvaldībā. Būvdarbu līguma summa ir 492 853 eiro ar pievienotās vērtības nodokli.

Preiļu novada domes Attīstības daļas projektu vadītāja Sanita Meļko pastāstīja, ka Preiļu pils renovācijas būvdarbus ieplānots sadalīt vairākos posmos. Pirmajā kārtā paredzēta pils fasādes un jumta renovācija, ieplānota arī pilij piegulošās teritorijas un piebraucamā ceļa labiekārtošana. Iespējams, ka varētu tikt izprojektētas arī pils pirmā stāva telpas, kam finansējums iezīmēts Eiropas Reģionālās attīstības fonda (ERAF) projektā ar specifisko atbalsta mērķi, kas paredz saglabāt un aizsargāt nozīmīgu kultūras un dabas mantojumu, kā arī attīstīt ar to saistītos pakalpojumus.

Preiļu novada pašvaldība projektā iesaistīsies kopā ar partneriem no Latgales - Daugavpils, Daugavpils novada, kā arī Krāslavas, Ludzas un Aglonas novadu pašvaldībām.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) no 8. marta izsludina Mežotnes pils izsoli viesnīcas kompleksa attīstīšanas, tūrisma un viesmīlības pakalpojumu nodrošināšanas vajadzībām.

Interesenti, kuri vēlas apskatīt šo vēsturisko objektu un piedalīties pils nomas tiesību izsolē, tiek aicināti iesniegt pieteikumus.

VNĪ valdes loceklis Andris Vārna norāda: “Mežotnes pils iznomāšanas mērķis ir radīt vērtību gan vietējai kopienai, gan tūristiem, nodrošinot, ka Mežotnes pils, gādīga nomnieka rokās, atgūs savu kādreizējo spozmi. Mežotnes pilij ir īpaša vēsturiska aura un pils kompleksa potenciāls ir plašs un daudzveidīgs. Ņemot vērā tā vēsturisko nozīmi un ainavisko pievilcību, labākais un efektīvākais izmantojums būtu tūrisma un rekreācijas jomā, kas savukārt veicinātu tūrisma attīstību un piesaistītu arī citas investīcijas šajā reģionā. Ja Mežotnes pils kompleksu neizdosies iznomāt, nekustamais īpašums tiks atsavināts.”