Iespaids ir ļoti labs - tā par pabeigto Latvijas Nacionālās bibliotēkas (LNB) ēku saka tās arhitekts Gunārs Birkerts, kurš šajās dienās ieradies dzimtenē, vēsta laikraksts Diena. Lai arī ne viegls un garāks, nekā sākumā cerēts, bibliotēkas tapšanas ceļš ir vainagojies ar oficiāliem atklāšanas pasākumiem.
Pēdējo reizi bibliotēku redzējis vēl bez grīdām, 89 gadus vecais arhitekts gandarīti saka, ka tagad beidzot varējis novērtēt tās sajūtas, ko dod gatavā bibliotēkas ēka: «Tā ir ļoti silta un - attiecībā uz darbu - ļoti labi nostrādāta.» Sastaptie cilvēki bibliotēkā gan bijuši «vairāk ceļotāji, ne lasītāji». Par redzēto ir gandarījums, bet ne pārsteigums, jo ir piepildīta iecere, kādai tai arī bija jābūt.
Atbildot uz Dienas vaicāto par bibliotēkas apkārtni, kur ļoti tuvu sienām brauc baļķu vedēji, arhitekts norādījis, ka ēka jau no paša sākuma bijusi ieplānota tieši tur, kur tagad uzcelta. «Pilsētas attīstība, kas toreiz bija paredzēta, nav notikusi,» viņš secina.
Papildinot G. Birkerta teikto, arhitekts Jānis Dripe atzinis: «Skaidrs, ka mēs bijām iedomājušies, ka būs Daugavas promenāde, kas savienos koncertzāli un bibliotēku. Skaidrs, ka mēs domājām, ka būs Vienības gatves un Raņķa dambja savienojums ar tuneli, kas ļautu transportam Mūkusalas ielā mazināties. Skaidrs ir arī, ka bija domāts Mūkusalas ielu šķērsot otrajā līmenī un ierīkot pazemes stāvvietu bibliotēkas priekšā, kas konsolidācijas periodā nav realizējies, bet tā nav meistara vaina.» J. Dripe arī norādījis, ka ārpus Latvijas cilvēki šo ēku uztver pozitīvāk nekā pie mums, piemēram, to par ģeniālu nosaucis austriešu arhitekts Folkers Ginke, kurš ir Liepājas koncertzāles jeb Liepājas dzintara autors.
Bibliotēkām G. Birkerta dzīvē ir liela loma - viņš ir projektējis ap 20 bibliotēku. Gaismas pils ir celtne, ar ko strādāts visilgāk, tā ir ēka dzimtenei, saka G. Birkerts.
G. Birkerts norāda, ka ēkas risinājums ir transformējies, taču galvenokārt iekšpusē, kur ņemta vērā tehnoloģiju attīstība: «Pieeja bija, ka projektu var mainīt nepārtraukti. Vienmēr var pielikt kaut ko klāt un arī noņemt, jo ideja nemainās. Lielā maiņa bija, kad pazaudējām aptuveni trešo daļu no garuma un dabūjām samazināt stāvu skaitu. Forma ir palikusi. Sākumā bija Stikla kalns, bet tad pamodās Gaismas pils. Daudzi cilvēki, kuri pirms desmit gadiem skatījās uz bildi, vēlāk bija pārsteigti, ka siluets mainījies, nav vairs Stikla kalna, nāk ārā visādi ragi un nagi.»
Visu rakstu var lasīt šodienas, 29. augusta, laikrakstā Diena.