Valsts mežu apsaimniekošanas a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā, bet iebilst pret ieskatu, ka kūdras atradņu zemes nomas maksas indeksāciju, iespējams, varēja īstenot ātrāk.

Uzņēmuma informācijā norādīts, ka a/s "Latvijas valsts meži" atbalsta Valsts kontroles izstrādātos ieteikumus Zemkopības ministrijai derīgo izrakteņu apsaimniekošanas jomā un aktīvi līdzdarbosies to ieviešanā, tostarp sadarbojoties ar nozares atbildīgajām ministrijām zemes dzīļu ilgtspējīgas apsaimniekošanas plāna izstrādē. Tomēr uzņēmums noraida Valsts kontroles ziņojumā ietvertos pārmetumus. Proti, a/s "Latvijas valsts meži" (LVM) ieskatā Valsts kontroles piedāvātais kūdras nozares kopējā eksporta apjoma salīdzinājums ar uzņēmuma gūtajiem kūdras atradņu zemes nomas maksas ieņēmumiem ir nekorekts un rada nepatiesu iespaidu par nozares efektīvu pārvaldību.

SIA “Rīgas meži” 4.aprīlī parakstīja līgumu ar SIA “Stiga RM” par kokzāģētavas “Norupe” pārdošanu.

Pārdošanas process īstenots, ievērojot labas pārvaldības principus, saskaņā ar SIA “Rīgas meži” padomes, dalībnieku sapulces un pašvaldībā lemto, kā arī atbilstoši Valsts kontroles un Konkurences padomes norādījumiem par tirgus un konkurences kropļošanas novēršanu.

Saskaņā ar noslēgto līgumu, pašvaldības uzņēmums pārdod visu kokzāģētavas biznesu kopumā, nedalot to daļās. Darījuma summa ir seši miljoni eiro (summa bez PVN). Tā tiks precizēta brīdī, kad darījums tiks pilnībā pabeigts, atbilstoši faktiskajai situācijai.

Atbilstoši normatīvajos aktos noteiktajam, darījums pilnībā stāsies spēkā pēc tam, kad, ievērojot šādu darījumu procedūras, tiks saņemta Konkurences padomes atļauja izpildīt šajā līgumā noteikto kokzāģētavas pārdošanas darījumu.

Ikvienam uzņēmumam nav svarīgāka uzdevuma, kā attīstīt rentablu un ilgtspējīgu ražošanu no vietējiem resursiem. Rīga ir lielākā mežu īpašniece starp Eiropas pilsētām un trešā lielākā Latvijas mērogā pēc valsts un viena privāta mežu īpašnieka, uzņēmuma Rīgas meži kopējā apsaimniekoto mežu platība ir 61 726 ha. Dziļākas pārstrādes attīstība un modernizācija nodrošina lielāku pievienoto vērtību, strauji augošus ieņēmumus SIA Rīgas meži, tādēļ uzņēmums par savu galveno uzdevumu uzskata arī turpmāku ilgtspējīgu saimniekošanu mežā un aprites ekonomikas principu ievērošanu ražošanā, jo tikai tā iespējams nodrošināt stabilus un augošus ieņēmumus.

Nav noslēpums, ka joprojām turpinās uzņēmuma domstarpības ar Valsts kontroli un Konkurences padomi par to, vai ir jāpārdod neapstrādāti baļķi kā izejviela pārpircējiem vai tomēr izejviela jāpārvērš tādos dārgos produktos kā, piemēram, IKEA mēbeles, kā to dara Rīgas meži. Tas ļāvis uzņēmumam sasniegt gan apgrozījuma rekordu 20 miljonus eiro, gan sasniegt vēsturiski lielāko peļņu – 2,8 miljonus eiro – un kāpināt arī valsts un pašvaldību budžetos nomaksāto nodokļu apjomu līdz vēsturiski visaugstākajam līmenim, sasniedzot 4 miljonu eiro samaksāto nodokļu. Dīvaini, ka no valsts budžeta – no Rīgas mežu nopelnītās un samaksātās naudas – uzturētas iestādes klaigā, ka strādāt un pelnīt pašvaldības uzņēmumam nav pareizi. Tikmēr Rīgas mežu vadība turas pie pārliecības, ka, tikai dažādojot uzņēmuma darbības veidus un īstenojot aprites ekonomikas pamatprincipus, nevis atdodot izejvielu, var kāpināt ieņēmumus no Rīgai piederošajiem mežu resursiem. SIA Rīgas meži veiksmīgās darbības pamatā ir nemitīga darbaspēka efektivitātes paaugstināšana un apgrozījuma pieaugums, tas panākts nepaplašinot uzņēmuma darbības virzienus, izejvielu ieguves apjomus, bet tieši kāpinot uzņēmuma darbības, ražošanas un pārstrādes efektivitāti. Ik gadu SIA Rīgas meži tiek veikti efektivitātes koeficienta (apgrozījums uz vienu darbinieku) aprēķini, kas liecina, ka efektivitāte pastāvīgi pieaugusi. Kopš 2015. gada tā palielinājusies teju pusotras reizes.

Meži Latvijā aizņem vairāk nekā 3 miljonus hektāru, no tiem teju puse pieder Latvijas valstij, bet pārējās platības – juridiskajām un fiziskajām personām.

Kuri ir lielākie mežu īpašnieki Latvijā? Lursoft apkopojis TOP 20 juridiskās personas, kurām pieder lielākās mežu platības, analizējot šo uzņēmumu pēdējo gadu finanšu rādītājus un kapitāla izcelsmi.

TOP 20 lielākajiem mežu īpašniekiem kopā pieder meži vairāk nekā 300 tūkst. ha platībā, liecina Lursoft apkopotā informācija. Astoņiem no tiem piederošo mežu platība pārsniedz 10 tūkst. ha, savukārt līderim SIA “MYRTILLUS” – pat 58,96 tūkst. ha meža.

Liela daļa no sarakstā esošajiem uzņēmumiem saistīti ar atsevišķām ārvalstu kompānijām. Tā, piemēram, ceturtā daļa no visiem TOP 20 uzņēmumiem saistīti ar zviedru kompāniju “Sodra”. Tai pieder ne tikai saraksta 1.vietā esošais SIA “MYRTILLUS”, bet arī SIA “Fragaria”, SIA “Zilupe mežs”, SIA “Sodra mežs” un SIA “Ruda”.

Modes mākslinieki ir pārliecināti, ka balts, melns un pelēks iet kopā ar visu. SIA Rīgas meži valda pārliecība, ka ar visu iet kopā tieši zaļais. No ekoloģijas aspekta Rīgas mežos ligzdo zaļās vārnas, veselās koalīcijās aug zaļās bērzlapes, bet opozīcijā – zaļās mušmires. No ekonomiskā aspekta Rīgas mežos ir papilnam zaļās enerģijas – ekonomiku sildām, bet mājsaimniecības apkurinām ar biomasu, šķeldu un kokskaidu granulām. Taču pāri visam zaļo jaunība. Tāpēc no sociālā aspekta SIA Rīgas meži vairāku gadu garumā ir iedzīvinājusi vides izglītības projektu Zaļā klase, jo par zaļu pat vēl zaļāks patiešām ir tikai skolas laiks.

Kas lācītim vēderā

Sevišķi zaļš skolas laiks ir Rīgas un Pierīgas pirmsskolas, vispārizglītojošo un profesionālo mācību iestāžu audzēkņiem, jo 35 km attālumā no Rīgas – Ogres pusē – SIA Rīgas meži veido informācijas un vides izglītības kompetenču centru Zaļā klase. Un kompetenču te patiesi ir daudz.

Pirmkārt, izglītot skolēnus par to, kas ir mežs, kāda ir meža nozīme un kāds ir pilns meža apsaimniekošanas cikls, sākot no sēklas līdz dēlim. Otrkārt, tā kā prakse parasti apgāž teoriju, ļaut pašiem iemēģināt roku dažādos mežsaimnieciskajos darbos un izšķirties, vai grūtāk ir stādīt kartupeļus vai tomēr mežu. Treškārt, iemācīt justies labi dabā jebkuros apstākļos. Proti, pieņemts uzskatīt, ka saimnieks nedzen suni laukā lietus laikā, taču mežā darbu pārtrauc tikai tad, ja vēja ātrums pārsniedz 11 m/s! Ceturtkārt, iemācīt pazīt dabu. Mūsdienu tehnoloģiju laikmetā spēja pazīt dabu ir handikaps turpmākajā dzīvē: ir labi zināt, kā neapmaldīties mežā, bet, ja nu tomēr ir gadījies apmaldīties, – kā rīkoties, kur mežā slēpties negaisa laikā, pat tas, kā mežā noņemt cepuri, ir svarīgi. Ja cepuri atstās pamestu augšpēdus, tad, liekot to atpakaļ galvā, ar vieglu roku galvā var uzlikt arī ērces. Ar tādām zināšanām dzīvē nepazudīsi.

Nordea bankas Latvijas filiāle ir piešķīrusi kredītlīniju 10 miljonu latu apmērā AS Latvijas valsts meži, informēja bankas pārstāvji.

Uzņēmums piešķirto finansējumu paredz izmantot stabilas naudas plūsmas nodrošināšanai - dividenžu un citiem maksājumiem. Šis ir lidz šim pirmais tik apjomīgs AS Latvijas valsts meži darījums ar Nordea.

Nordea bankas vadītājs Latvijā Jānis Buks uzsver, ka mežsaimniecība vēsturiski bijusi viena no vadošajām tautsaimniecības nozarēm Latvijā, turklāt tai ir būtiska loma Latvijas eksporta tirgū - koka un papīra izstrādājumu ražošana pērn veidoja 11,1% no kopējā eksporta apjoma, turklāt paredzams, ka šogad šo nozaru nozīme pieaugs vēl vairāk.

Latvijas valsts meži nodrošina darba vietas ap 1000 darbiniekiem.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotāja «Latvijas valsts meži» apgrozījums šogad deviņos mēnešos bija 207,165 miljoni eiro, kas ir par 4,7% vairāk nekā 2016.gada attiecīgajā periodā, savukārt uzņēmuma peļņa pieaugusi par 2,3% un bija 49,712 miljoni eiro, liecina kompānijas publiskotā informācija.

Vienlaikus «Latvijas valsts mežu» kopējie ieņēmumi 2017.gada deviņos mēnešos bija 208,8 miljonu eiro apmērā, tostarp 95% jeb 197,7 miljoni eiro gūti no koksnes produktu (apaļkoksnes sortimentu, augošu koku un šķeldas) pārdošanas.

«Latvijas valsts mežu» vadība arī atzīmē, ka šogad deviņos mēnešos uzņēmuma ieņēmumi no apaļkoksnes sortimentu pārdošanas pieauga par 12,3 miljoniem eiro salīdzinājumā ar pagājušā gada attiecīgo periodu, ko galvenokārt ietekmējis par 0,24 miljoniem kubikmetru lielāks realizācijas apmērs. Šogad deviņos mēnešos uzņēmums pārdevis kopumā 4,15 miljonus kubikmetru apaļkoksnes sortimentu.

Savukārt «Latvijas valsts mežu» ieņēmumi no augošu koku pārdošanas minētajā laika periodā samazinājušies par 4,6 miljoniem eiro, kas skaidrojams ar to, ka pamazām beidzas ilgtermiņa mežizstrādes līgumu termiņi, kurus «Latvijas valsts meži» pārņēma no Valsts meža dienesta 1999.gadā.

Zaļā reforma radīs desmitiem miljardu eiro lielus zaudējumus mežsaimniecībai un valsts bagātībai.

Pēdējā laikā Latvijā, neņemot vērā ievērojamo kopējo meža platību pieaugumu, ir raksturīga izteikta tendence strauji palielināt mežu platības, kurās tiek aizliegta mežsaimnieciskā darbība. 2021. gadā 107,9 tūkstošu hektāru lielās meža platībās bija pilnībā aizliegta mežsaimnieciskā darbība, bet 2022. gadā – jau 143,1 tūkstoša hektāru lielā platībā.

Šogad 5. martā Rīgā notika otrie vērienīgākie protesti pēc 2023. gada 24. aprīļa skolotāju streika gājiena. Latvijas mežsaimnieki protestēja pret valdības iecerēm liegt saimniecisko darbību simtos tūkstošu hektāru lielās meža platībās. Turklāt šie aizliegumi iecerēti bez jebkādām ieplānotām kompensācijām mežu īpašniekiem un nozarē nodarbinātajiem. Marta beigās tikai nedaudzi mediji un visai pieklusinātos toņos atainoja viena no Latvijas ietekmīgākajiem eksportējošajiem uzņēmumiem AS Latvijas finieris padomes priekšsēdētāja Ulda Biķa viedokli par centieniem izmantot valsts rīcībā esošos instrumentus, lai Latvijā iznīcinātu mežsaimniecību un kokrūpniecību gan kā saimniecības, gan kā eksporta nozari.

VAS "Latvijas Valsts meži" (LVM) padomes loceklis Kaspars Ozoliņš 17. februārī iesniedzis uzņēmumam AS "Latvijas valsts meži" paziņojumu par padomes locekļa amata atstāšanu, sociālajā tīklā Linkedin paziņojis K.Ozoliņš.

"Uzskatu, ka mana kā neatkarīga padomes locekļa pienākumu veikšana uzņēmumā AS "Latvijas valsts meži" turpmāk nav iespējama. Patstāvīgi dažādu apšaubāmas biznesa vides pārstāvju, politisko organizāciju, kā arī nepamatoti respektētu pseidoekspertu centieni dažādā un bieži prettiesiskā veidā diskreditēt gan uzņēmuma, gan tajā strādājošo darbinieku (tai skaitā padomes locekļu un manu) reputāciju man nav pieņemami. Tāpat man nav pieņemama jebkāda veida spiediena izdarīšana uz padomes locekļiem par veidu kādā būtu izlemjami tiesību aktos noteiktie tikai un vienīgi padomes kompetencē esoši lēmumi (par šāda spiediena izdarīšanu esmu informējis kapitāla daļu turētāja pārstāvi iepriekš)," vēsta K.Ozoliņš.

Mežs – mūsu bagātība. Mūsu Latvijas zaļais zelts. Latvija nenoliedzami ir zaļo mežu zeme un meži ir viens no valsts galvenajiem dabas resursiem. Eiropas Savienības "Zaļais kurss" paredz trīs miljardu koku iestādīšanu līdz 2030. gadam, kas ir ļoti apsveicams plāns. Taču, ko iesākt, ja tajā pat laikā “Zaļais kurss” plāno izskaust kūdru un kūdras produktu izmantošanu lauksaimniecībā un mežsaimniecībā?

Meža nozares pārstāvji uz to norāda, ka meža stādus bez kūdras vispār nav iespējams izaudzēt. Latvijas meži ir vērtīgs un nenovērtējams resurss ekonomiskajām, vides un arī sociālajām vajadzībām. Kokapstrāde, mežizstrāde un kokrūpniecība nodrošina darbavietas un ekonomisko attīstību.

Kokmateriālu eksports veicina valsts ekonomikas izaugsmi. Meži veic svarīgu lomu dabas aizsardzībā un bioloģiskajā daudzveidībā, nodrošinot svarīgu biotopu un ekosistēmu daļu, kas ir būtiska ekosistēmu līdzsvara uzturēšanai. Mežs darbojas arī kā oglekļa piesaistītājs, jo fotosintēzes procesā koki piesaista CO2 no atmosfēras, akumulējot oglekli un atbrīvojot skābekli. Ilgtspējīgi apsaimniekotā mežā oglekļa uzkrāšanās nekad neapstājas, jo jaunie kociņi aizstāj nocirstos. Nocirstā kokā ogleklis joprojām ir piesaistīts - kā oglekli uzglabājoša „noliktava”.

Iesaistoties zāģmateriālu ražošanā, Rīgas domes kapitālsabiedrība Rīgas meži nodarbojas ar nepamatotu un konkurenci kropļojošu uzņēmējdarbību, uzskata Valsts kontrole (VK). Savukārt Rīgas dome tam oponē, norādot, ka viss ir gan likumīgi, gan likumsakarīgi.

Iesaiste zāģmateriālu ražošanā neatbilst ne uzņēmuma dibināšanas mērķim, ne pašvaldības vēlāk deleģētajiem uzdevumiem un tādejādi neatbilst arī sabiedrības interesēm. To, veicot likumības revīziju par uzņēmuma darbību, konstatējusi VK.

Revīzijā konstatēts, ka Rīgas domes dibinātais uzņēmums līdzās pašvaldības dotajiem uzdevumiem – apsaimniekot Rīgas mežu teritorijas, Mežaparku un pilsētas publiskos dārzus un parkus – ir izveidojis kokzāģētavu Norupe ar mērķi pārstrādāt kokmateriālus un gūt iespējami lielākus ienākumus no šīs saimnieciskās darbības.

Kokzāģētavas izveide negatīvi ietekmē konkurenci kokrūpniecības tirgū, jo tai ir iespēja iegūt izejmateriālus trīsreiz lētāk, nekā tie brīvajā tirgū pieejami vairumam privāto uzņēmēju. Turklāt revidenti atklājuši, ka bez šādas priekšrocības Rīgas mežu kokzāģētava strādātu ar zaudējumiem: sagaidītās peļņas vietā 2015. un 2016. gadā kokzāģētavas darbības izmaksas ir samazinājušas pieejamo finansējumu uzņēmuma tiešo uzdevumu veikšanai tādā apmērā, kas ļautu veikt Rīgas mežiem uzticēto pilsētas parku un dārzu uzkopšanu un labiekārtošanu veselu gadu, neprasot tam finansējumu no pašvaldības nodokļu maksātāju naudas.

Rīgas pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pagājušajā gadā bija 20,013 miljoni eiro, kas ir par 8,4% vairāk nekā gadu iepriekš, savukārt kompānijas peļņa pieauga par 45,3% - līdz 3,141 miljonam eiro, liecina informācija «Firmas.lv».

Uzņēmuma gada pārskata vadības ziņojumā teikts, ka peļņas kāpumu, neraugoties uz pieaugušajiem izdevumiem, uzņēmumam pērn nodrošināja efektīvā mežistrāde, labvēlīgā situācija apaļkoku tirgū un augstas pievienotās vērtības koksnes produktu ražošana un pārdošana.

Tikmēr uzņēmuma apgrozījuma pieauguma pamatā, pēc «Rīgas mežu» vadības skaidrotā, ir ieņēmumu kāpums par 10% no cirsmu, apaļkoku un zāģmateriālu pārdošanas.

«Rīgas mežu» vadības ziņojumā teikts, ka uzņēmuma mežizstrādes apmēri pērn bija mazāki nekā gadu iepriekš. Pērn izstrādāts kopumā 196 641 kubikmetrs salīdzinājumā ar 218 444 kubikmetriem 2017.gadā.

Vienlaikus kompānijas vadība atzīmē, ka, samazinoties realizētā apaļkoka apmēriem, bet, pieaugot vidējai cenai, ieņēmumi par apaļkokiem 2018.gadā bija par vairāk nekā pusmiljonu eiro lielāki nekā gadu iepriekš. Savukārt zāģbaļķu cenas kompānija spēja noturēt virs vidējā tirgus līmeņa. Arī mazvērtīgajam sortimentam cenas kāpa salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu.

No 2024. gada valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) atsakās no dubultās meža apsaimniekošanas sertifikācijas un darbosies tikai vienā brīvprātīgās sertifikācijas sistēmā – PEFC.

Latvijas valsts mežu apsaimniekotājs līdz šim 12 gadus ir uzturējis dubulto meža apsaimniekošanas un koksnes piegādes ķēdes sertifikāciju — pēc FSC (Forest Stewardship Council) un PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification). Pēc PEFC sistēmas Latvijā ir sertificēti aptuveni 1,75 milj. ha mežu platības valstī, bet pēc FSC sistēmas ir sertificēti līdz šim tikai 1.2 milj. ha. Sertifikācija ir brīvprātīgs process, tā tiek veikta atbilstoši sertifikācijas sistēmas apstiprinātam standartam. Latvijas normatīvi prasa īstenot ilgtspējīgu mežsaimniecību.

Vairāku faktoru rezultāts

«Lēmuma pamatā ir vairāki aspekti, proti, FSC International ar saviem lēmumiem apturējis pašlaik spēkā esošo meža apsaimniekošanas standartu darbību, tā vietā piedāvājot pagaidu meža apsaimniekošanas standartu, kurš tapis aiz Latvijas robežām un nav pat izstrādāts atbilstoši paša FSC noteiktajiem fundamentālajiem darbības principiem, jo nacionālā standarta izstrādē jābūt iesaistītiem visu triju sektoru — vides, ekonomiskā un sociālā — pārstāvjiem no Latvijas,» situāciju raksturo a/s Latvijas valsts meži mežsaimniecības direktors Andris Balodis. Viņš atgādina, ka FSC Latvijas nacionālā standarta izstrāde jau vairākus gadus ir apturēta. «Ir dīvaini, ja sertifikācijai piedāvā standartu, kurš nav atbilstoši pielāgots Latvijas klimatiskajiem un mežu augšanas un mežsaimniecības apstākļiem, kā arī tradīcijām, bet vairāk atbilst kādas ģeogrāfiski un klimatiski atšķirīgas citas teritorijas situācijai,» tā A. Balodis. Viņš savu sacīto pamato, ka FSC piedāvātajā pagaidu standartā ir ietverti starptautiskie indikatori, kuri nav pielāgoti ne tikai Latvijas situācijai, bet arī zinātnieku pētījumiem, atzinumiem un arī tradīcijām. «Ir iekļauti indikatori, par kuriem vispār Latvijā nav bijis pat diskusiju FSC Latvijas nacionālā standarta izstrādes procesā, kā arī ir vairāki indikatori kuri nav skaidri interpretējami, kas savukārt rada riskus šī standarta piemērošanas brīdī,» uz jautājumu, kas ir bijuši būtiskākie iebildumi pret piedāvāto sertifikācijas standartu, atbild A. Balodis. Viņš uzsver, ka LVM saimnieciskajā darbībā nevar pieļaut tik augstu riska pakāpi, vēl jo vairāk, ja tas caur piegāžu ķēdēm skar arī kokrūpniekus, viņu izstrādājumu tirgotājus un arī gala patērētājus — pircējus visā pasaulē.

Latvijas kokapstrādes uzņēmumi aicina nepieļaut sasteigtu koksnes tirdzniecības pamatprincipu maiņu, kas var "radīt neatgriezenisku kaitējumu Latvijas mežu nozarē strādājošajiem uzņēmumiem, iecirst robu valsts ekonomikai un padarīt Latviju par vienkāršu apaļkoku piegādātāju Ķīnas ekonomikas vajadzībām".

Uzņēmēji vēstulē Latvijas prezidentam Egilam Levitam, Ministru prezidentam Arturam Krišjānim Kariņam, zemkopības ministram Kasparam Gerhardam, ekonomikas ministram Jānim Vitenbergam, Latvijas Kokrūpniecības federācijai un AS "Latvijas valsts meži" aicina politiķus apzināties nacionālās kokrūpniecības lomu reģionu ekonomikā, darbavietu nodrošināšanā un tāpēc nepieļaut pārsteidzīgus lēmumus, kas var vecināt nozīmīgu nacionālās ražošanas samazināšanos un bezdarba pieaugumu visas valsts mērogā.

Uzņēmēji aicina pārtraukt un nepieļaut pēdējo mēnešu centienus panākt būtiskas un neatgriezeniski negatīvas izmaiņas kokrūpniecībā, kas ir viena no stabilākajām un nozīmīgākajām Latvijas ekonomikas nozarēm. Šobrīd tiekot izdarīts spiediens uz Latvijas lielākā mežu īpašnieka AS "Latvijas valsts meži" valdi, lai tiktu mainīti līdzšinējie koksnes pārdošanas principi, ļaujot neapstrādātus koksnes izejmateriālus un zāģbaļķus uzpirkt ārvalstu uzpircējiem bez vietējām ražotnēm. Nepārdomāti mainot esošos koksnes tirdzniecības nosacījumus, priekšrocības varot iegūt uzpircēji no citām valstīm, piemēram, Ķīnas, kur tiem ir ievērojams valsts atbalsts.

Valsts mežu apsaimniekotājs AS "Latvijas valsts meži" šogad deviņos mēnešos meža infrastruktūrā - meža autoceļu būvniecībā, meliorācijas sistēmu atjaunošanā un tiltu būvniecībā - ieguldījis 37,4 miljonus eiro, pastāstīja kompānijas komunikācijas speciālists Ainārs Sedlenieks.

Viņš arī atzina, ka, pateicoties veiktajām investīcijām meža autoceļu atjaunošanā un būvniecībā, rudens lietavas nav apturējušas koksnes piegādes "Latvijas valsts mežu" klientiem. Pēc Sedlenieka skaidrotā, meža autoceļi būvēti tā, lai primāri nodrošinātu koksnes transportēšanas funkciju. "Smagajiem kravas transportlīdzekļiem maksimālais braukšanas ātrums meža autoceļos nedrīkst pārsniegt 30 kilometrus stundā. Braukšanas laikā ikvienam to lietotājam jāņem vērā ceļa parametrus, pārredzamību, ceļa stāvokli, transportlīdzekļa kravas īpatnības, kokmateriālu krautuvju izvietojumu un meteoroloģiskos apstākļus," viņš uzsvēra.

Vienlaikus kompānijā atzina, ka šogad novembra sākums bija otrs mitrākais mēnesis klimatisko novērojumu vēsturē, tādējādi atsevišķi mežu ceļa posmi salīdzinoši siltajos un mitrajos laika apstākļos var būt applūduši, kā arī var veidoties izskalojumi. "Latvijas valsts mežu" pārstāvji norādīja, ka ilgstoša lietus laikā grants ceļi pārmitrinās, zaudē nestspēju un uz tiem intensīvāk veidojas bedres, ceļi kļūst grūti izbraucami. Tieši lietus un mitrums apgrūtina autoceļu uzturēšanu.

A/s Latvijas valsts meži noslēgusi iepirkumu konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Zemgales reģionā. Būvdarbiem kopumā atvēlēti vairāk nekā 1,57 miljoni latu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Noslēdzoties konkursam, noskaidrojies, ka meža autoceļu būvdarbus Zemgalē veiks piegādātāju apvienība SIA Ceļu būvnieks un SIA CT Noma, piegādātāju apvienība SIA Rosība ZS un SIA Auto Alianse, SIA VIA Mežs, SIA Meliorceltnieks un SIA Vērsis RO.

Jau ziņots, ka a/s Latvijas Valsts meži noslēgusi konkursu par meža autoceļu būvdarbu veikšanu Latgales reģiona Dienvidlatgales mežsaimniecībā, kopumā tam atvēlot 1,034 miljonus latu. Par šī iepirkuma konkursa uzvarētājiem atzīta SIA Aļņi AS, SIA Limbažu ceļi un a/s Latvijas autoceļu uzturētājs.

Pašvaldības SIA «Rīgas meži» apgrozījums pērn pārsniedzis 18 miljonus eiro, aģentūrai LETA sacīja uzņēmuma valdes loceklis Edgars Vaikulis.

«Operatīvā informācija rāda, ka apgrozījuma faktiskā izpilde ir 18,4 miljoni eiro,» sacīja Vaikulis, piebilstot, ka vēl ir iespējamas nelielas apgrozījuma korekcijas.

Viņš piebilda, ka salīdzinājumā ar laika periodu pirms pieciem gadiem, kad uzņēmums sāka darboties tādā apmērā, kā tas ir šobrīd, tika izveidota kokzāģētava «Norupe» un kompānijas atbildība sasniedza šā brīža līmeni, «Rīgas mežu» apgrozījums ir teju pieckāršojies.

Pēc Vaikuļa teiktā, apgrozījums galvenokārt audzis, pateicoties dziļākai pārstrādei un augstākas pievienotās vērtības produktu ražošanai. Daļēji apgrozījuma pieaugums ir sasniegts, pateicoties kompānijas apsaimniekoto dārzu un parku teritoriju skaita palielinājumam, kā arī Lielo kapu pievienošanai apsaimniekojamo teritoriju skaitam.

Valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) pērn strādājis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu, kas ir par 130.7 milj. eiro vairāk nekā tika iespēts 2021.gadā, kad tā sasniedza 111.53 miljonus eiro.

To liecina LVM akcionāru sapulces apstiprinātais auditētais 2022. gada pārskats. Tas liecina, ka uzņēmums 2022. gadu noslēdzis ar 242,2 miljonus eiro lielu pārskata gada peļņu. Šajā laika posmā uzņēmuma apgrozījums sasniedzis 566,6 miljonus eiro (405.29 milj. eiro 2021. gadā), kas ir lielākais apgrozījums uzņēmuma vēsturē.

Ieņēmumu pieaugumu, galvenokārt, ietekmējušas koksnes sortimentu pārdošanas cenas – strauji pieaugušais pieprasījums pēc koksnes produktiem Eiropā un pasaulē 2022. gadā būtiski palielināja koksnes pārdošanas cenas arī Latvijā, līdz ar to aizvadītajā gadā vidējā apaļkoksnes sortimentu cena bija par 44 % augstāka nekā 2021. gadā, savukārt šogad ir vērojams koksnes cenu kritums.

Stādot selekcionētus koku stādus, par 15–25% var iegūt lielāku koksnes krāju un vajadzīgs īsāks laiks, lai tie sasniegtu ciršanas izmēru.

To apliecina Latvijas Valsts mežzinātnes institūta Silava meža selekcijas iegūtie rezultāti. Selekcionētus koku stādus Latvijā lielākoties stāda valsts mežu apsaimniekošanas a/s Latvijas valsts meži, privātmežu apsaimniekotāji šajā jomā būtiski atpaliek, otrdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēc Valsts meža dienesta datiem, parasti agrāk izcirsto mežu atjauno tieši valsts mežu apsaimniekotājs. Saskaņā ar a/s Latvijas valsts meži datiem šogad iestādīti gandrīz 26 milj. stādu, kopumā apmežojot aptuveni 9000 ha.

Palielina meža vērtību

«Mūsdienās mežsaimniecībā īpaša nozīme ir prasmei izveidot un kopt ne tikai ražīgas, bet arī veselīgas un vitālas mežaudzes, kas spēj pielāgoties un pretoties klimata pārmaiņu izaicinājumiem, tostarp meža slimību un kaitēkļu ietekmei. Izmantojot selekcionētus koku stādus, uzņēmums ne tikai palielina apsaimniekotā meža vērtību, bet arī uzlabo tā veselību un samazina riskus, nodrošinot augošus ieņēmumus uzņēmumam un tā īpašniekam – valstij,» skaidro a/s Latvijas valsts meži valdes priekšsēdētājs Roberts Strīpnieks. No kokrūpniecības un visas tautsaimniecības viedokļa selekcionēto stādu izmantošana nākotnē dos vairāk koksnes, turklāt ar labāku kvalitāti – šie koki izaugs taisnāki, būs mazāk zaru.

Spēcīgās lietusgāzes un vētra, kas kopš svētdienas šķērso Latvijas centrālo daļu, radījusi postījumus arī Latvijas valsts mežos, informē AS "Latvijas valsts meži" (LVM).

Pirmās aplēses liecina, ka vairāk postījumu būs AS "Latvijas valsts meži" (LVM) Zemgales reģionā, taču precīzāka informācija tiks iegūta, kad, pierimstot vējam, teritorijas tiks apsekotas klātienē un ar bezpilota gaisa kuģiem.

"Pagaidām ir bīstami atrasties mežā, arī vadīt bezpilota gaisakuģi tādos laikapstākļos nav iespējams, tāpēc vētras un lietus postījumus varēsim sākt apzināt, tiklīdz pierims spēcīgais vējš un lietus. Pirmās prognozes liecina, ka smagāk būs cietušas teritorijas Jūrmalas, Jelgavas, kā arī Dobeles pusē uz Tukumu un Tērveti. Prognozējam, ka būs lūzuši un krituši koki, aizšķērsoti un izskaloti meža autoceļi. Tiklīdz iegūsim konkrētus datus, operatīvi organizēsim vētras seku likvidēšanas darbus. Pašlaik LVM darbinieki visos Latvijas reģionos aktīvi strādā pie savstarpējas darbu saskaņošanas un nepieciešamo resursu apzināšanas," skaidro LVM cirsmu plānošanas vadītājs Sandris Upenieks.

Vilcinoties saskaņot mežu apsaimniekotāja sagatavoto ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu, trijās īpaši aizsargājamās dabas teritorijās pieaug risks, ka "sarkanais gailis" var sarīkot orģijas.

Ar paradoksālu situāciju saskāries valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM), jo Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija vilcinās saskaņot ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānu.

"Esošā situācija, kad mums administratīvi netiek atļauts laikus realizēt ugunsdrošības plānos paredzētos darbus, rada pamatu bažām, ka 2020. gada meža ugunsnedrošajā laikposmā LVM nebūs iespēja nodrošināt pilnvērtīgu ugunsdrošības preventīvo pasākumu realizēšanu minētajos dabas liegumos," uzsver LVM meža aizsardzības un ugunsdzēsības vadītājs Edijs Leišavnieks.

Viņš skaidro, ka, lai veicinātu ātru, operatīvu un sekmīgu meža ugunsgrēku atklāšanu, ierobežošanu un likvidēšanu, LVM visā apsaimniekoto mežu teritorijā ir izstrādājusi ugunsdrošības preventīvo pasākumu plānus, kas saskaņoti ar Valsts meža dienestu. LVM papildus izstrādāja arī individuālus plānus īpaši aizsargājamām dabas teritorijām, kuru īstenošanai nepieciešams ne vien Valsts meža dienesta saskaņojums, bet arī Dabas aizsardzības pārvaldes apstiprinājums. Kopumā Latvijā šis plānu saskaņošanas process ir noritējis sekmīgi, tomēr Dabas aizsardzības pārvaldes Kurzemes reģionālā administrācija ar Valsts meža dienestu saskaņotos preventīvos plānus nav atļāvusi realizēt, liekot šķēršļus ugunsdrošības preventīvo pasākumu īstenošanai trīs īpaši aizsargājamās dabas teritorijās - dabas liegumā "Stikla purvi", "Ovīši" un "Ances purvi un meži". LVM pauž bažas un neizpratni par izveidojušos situāciju, kad šāda vilcināšanās būtiski palielina ugunsdrošības risku šajās nozīmīgajās teritorijās. LVM aicina atbildīgās valsts institūcijas un amatpersonas operatīvi iesaistīties ugunsgrēku risku mazināšanā dabas liegumos.

Latvijas Vēja enerģijas asociācija turpina apvienot arvien vairāk vietējo un ārvalstu uzņēmumu. Asociācijai pievienojušies divi jauni un nozīmīgi biedri – AS “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvostas pārvalde.

“Esam gandarīti, ka asociācijā arvien vairāk iesaistās būtisku saistīto nozaru pārstāvji. “Latvijas valsts meži” un Ventspils brīvosta ir uzsākuši aktīvu darbu vēja enerģijas nozarē katrs savā jomā, tādēļ ir likumsakarīgi, ka zināšanas un pieredzi apvienojam, lai kopīgi virzītos uz vēja enerģijas potenciāla apgūšanu Latvijā,” stāsta Latvijas Vēja enerģijas asociācijas vadītājs Toms Nāburgs.

“AS “Latvijas valsts meži” novērtē iespēju iesaistīties Vēja enerģijas asociācijā, lai savstarpēji apmainītos ar informāciju, pieredzi un uzzinātu novitātes vēja enerģijas ražošanā. Mums ir svarīgi būt informētiem par aktualitātēm vēja enerģijas jomā, jo, atbilstoši valdības uzdevumam, “Latvijas valsts mežiem” ir un būs sava loma nozares attīstībā Latvijā," norāda "Latvijas valsts mežu" valdes loceklis Valdis Kalns.

Valsts mežos nākamjos piecos gados maksimāli pieļaujamais ciršanas apjoms galvenajā cirtē būs 92 258 ha jeb ik gadu vidēji 18 452 ha

To paredz vakar valdības sēdē akceptētais rīkojums. Ministru kabinetā notika asas diskusijas starp vides aizsardzības nevalstiskajām organizācijām, kuru pozīcijai pievienotājās arī reģionālās attīstības un pašvaldību lietu ministrs Kaspars Gerhards un zemkopības ministrs Jānis Dūklavs. Galu galā protokolā tika fiksēts īpašais K. Gerharda un tieslietu ministra Dzintara Rasnača viedoklis attiecībā par Eiropas biotopiem. J. Dūklavs atgādināja, ka līdz šim valsts mežu apsaimniekotājs a/s Latvijas valsts meži (LVM) jau ir uzņēmies paaugstinātas saistības attiecībā par tiem mežiem, kuros varētu būt aizsargājamas dzīvotnes, turklāt vienmēr savas pašu saistības ir izpildītas.

A/s Latvijas valsts meži noslēgusi 4,125 milj. Ls apjomīgu iepirkumu par iespējamo mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Konkursā «Vispārīgā vienošanās par iespējamo mežizstrādes pakalpojumu sniegšanu, izstrādājot krājas kopšanas cirtes a/s Latvijas valsts meži laika posmā no 2013. gada janvāra līdz 2013. gada 31. decembrim» uzvarējuši vairāki komersanti – z/s Aizputes, z/s Lapegles 2, z/s Birzmaļi, SIA R Grupa, SIA Holzwerke Lubāna, SIA Indāres, SIA AMMZ Pakalpojumi, SIA Niedrāji MR, SIA Puntes Mežs, SIA Ieviņas 2, z/s Krijas, z/s Namdangas, IK Mārcis Martinovs, IK NE, SIA Grantiņi 1, SIA Vecvagari M, SIA ASP Pluss, SIA Woodmaster, SIA RC Līnija, SIA Meždaris Plus, SIA Dastikar, SIA SilverWood V.

Mežu apsaimniekošana Latvijā jau ilgāku laiku raisa diskusijas par to, vai mežu mūsu valstī kļūst vairāk vai mazāk. No vienas puses izskan viedoklis, ka meži tiek pārlieku izcirsti, no otras – ka meža zemes platība Latvijā pieaug.

Tomēr visas diskusijā iesaistītās puses ir vienisprātis: mežs ir vērtība un ilgtermiņa ieguldījums. Tāpēc rakstā vēlos koncentrēties uz meža ieaudzēšanu platībās, kur tas nav audzis līdz šim jeb apmežošanu.

Latvijas mežainums palielinās

Valsts meža dienesta apkopotie statistikas dati liecina, ka meži Latvijā klāj 3,08 miljonus hektāru jeb 52% no teritorijas. Salīdzinot – aizvadītā gadsimta divdesmitajos gados meži aptvēra 23% no valsts kopplatības. Tas nozīmē, ka simts gadu laikā mežu platība ir dubultojusies. Latvijas zaļās rotas tagad ir vairāk, ja salīdzinām arī ar aizvadītā gadsimta deviņdesmitajiem gadiem. Tā, piemēram, 1994. gadā meži aizņēma 2,82 miljonus hektāru valsts teritorijas. Kopš tā laika meža platības ir pieaugušas par aptuveni 600 tūkstošiem hektāru, kas ir visnotaļ iespaidīgs skaitlis. Šāds kopējais pieaugums pārsvarā tiek skaidrots ar plašu lauksaimniecībai nerentablo zemju apmežošanu, kas tika īstenota 20. gadsimta 60.–70. gados. Otrs procesu veicinošais faktors bija agrārā reforma pēc neatkarības atgūšanas un tai sekojošā lauksaimnieciskās ražošanas sašaurināšanās. Tiek prognozēts, ka nākotnē mežu platības turpinās pieaugt, jo lauksaimniecībā neizmantotā teritorija aizaug dabiskā ceļā vai arī tā tiek apmežota mākslīgi.