Šoreiz portāls db.lv ciemojas Priekuļu novada Nīmaņos, uzņēmumā SIA Autine, kur top cirvji un naži!
Priekuļu novada Nīmaņu mājās šķīst uguns un dzelzs dzirksteles – tur tiek kalti cirvji un naži. Šajā vietā Nīmaņu ģimene izgatavo darbarīkus ar zīmolu, kurš zināms jau visā pasaulē – Autine Tools.
Par instrumentu kalšanu brāļi Jānis un Matīss Nīmaņi interesējas jau sen – tāpat kā daudziem meistariem, tas sācies hobija līmenī. «Nekad neesam bijis uzņēmums tā klasiskajā formā, kad cilvēks izdomā, ka vēlas nodarboties ar uzņēmējdarbību un tad domā ko ražot. Šis bizness veidojās no hobija strādāt ar metālu un rokām,» stāsta Matīss Nīmanis.
Autine Tools piedāvāto produktu klāstu var dalīt divas daļās – cirvji/kokapstrādes instrumenti un naži. Abas grupas vieno tas, ka tās sastāv no asām un griezošām lietām, bet atšķirība to tirgos ir liela, novērojis M. Nīmanis. Cirvju tirgū gan Latvijā, gan pasaulē nopietna konkurence ir ļoti maza un kompānijas, kas ražo šāda veida kvalitatīvus instrumentus, ir uz vienas rokas pirkstiem saskaitāmas. Savukārt nažu tirgus dalās divos segmentos – vienā ietilpst naži, kas domāti medniekiem, tūristiem vai izdzīvotājiem, bet otrā – virtuves piederumi. Nažu tirgus, salīdzinot ar cirvju tirgu, ir ļoti liels, un tajā ir milzīga konkurence. «Tādēļ nažu cenu ziņā mēs ne tuvu neesam vēl sasnieguši to, ko pasaulē par tiem prasa,» saka Jānis.
Sīkāk par SIA Autine iespējams izlasīt trešdienas, 12. augusta laikrakstā Dienas Bizness, savukārt galerijā augstāk iespējams ieskatīties cirvju tapšanas procesā!
#4/31
Meistars ņem sagatavi – gatavu metālu un sāk formēt – veidot cirvja pieta daļu, kas veido lielāko masu.
#5/31
Kalšanas procesā meistars sākumā izformē pieta daļu. Autine Tools veido cirvjus no divām daļām – pieta daļa un asmens daļa. Tas nepieciešams, lai cirvis būtu izturīgāks, stāsta M. Nīmanis. Katra no tām ir atšķirīga ar savām tērauda strukturālajām īpašībām.
#6/31
Autine Tools veido cirvjus no divām daļām – pieta daļas un asmens daļas.
#7/31
Tas nepieciešams, lai cirvis būtu izturīgāks, stāsta M. Nīmanis. Katra no tām ir atšķirīga ar savām tērauda strukturālajām īpašībām.
#8/31
Asmens daļā ir instrumentu tērauds ar augstu oglekļa saturu, kas ir izturīgs pret triecieniem un nodilumu
#9/31
Savukārt pieta daļa ir veidota no kvalitātes konstrukciju tērauda, kas ir elastīgāks, izturīgs pret triecienu.
#12/31
Sākotnēji pasūtījuma gaidīšanas laiks bija aptuveni divas nedēļas, bet tad diezgan strauji tas palielinājies. Līdz ar to patlaban pasūtījumi tiek veikti astoņu mēnešu laikā, un sākotnēji klientam jāveic 50% priekšapmaksa. Kad cirvis ir izgatavots, viņš saņem fotogrāfijas ar gatavo instrumentu un aplūko, vai nav nepieciešams ko mainīt. Ja viss ir kārtībā, viņam tiek piegādāts instruments.
#13/31
Ražošanas procesā, cik daudz tas iespējams, Nīmaņi cenšas izmantot vietējās izejvielas, izņemot metālus, jo tie Latvijā nav pieejami.
#14/31
«Ražošanā visus procesus cenšamies veikt uz vietas, samazinot izmaksas un tādējādi no A līdz Z varam izkontrolēt procesus un ātri veikt korekcijas, ja tas nepieciešams,» skaidro M. Nīmanis.
#15/31
Kalšanas procesā meistars sākumā izformē pieta daļu, tad ar kalēja metināšanas metodi sakaļ kopā divus tēraudus un izveido asmens daļu.
#16/31
Tad notiek rupjā slīpēšana, kuras laikā instrumentam tiek piedota galējā forma.
#17/31
Cirvis no divām daļām neplaisā, un asmens ir vienmēr ass, ja to labi kops, stāsta M. Nīmanis.
#22/31
Tad notiek rupjā slīpēšana, kuras laikā instrumentam tiek piedota galējā forma. Pēc rupjās slīpēšanas sākas rūdīšanas process.
#25/31
Kad metāla daļa ir gatava, sākas kokapstrādes daļa. Meistari piemeklē kātu. Tā izgatavošanai izmanto gobu, kas ir viens no sīkstākajiem un izturīgākajiem Latvijā pieejamajiem materiāliem šim mērķim. Goba tiek piemeklēta tā, lai koka šķiedra atbilstu cirvja kāta prasībām. Tā, piemēram, no kubikmetra koksnes iespējams izmantot tikai aptuveni vienu trešdaļu.
#26/31
Kad kāts ir izgatavots, cirvim izgatavo ādas maku. Tad instrumentu nofotografē, aizsūta klientam.
#28/31
Ādu iegādājas Latvijā, tiesa gan, ņemot vērā, ka Jelgavas ādu fabrikas darbība ir zem jautājuma zīmes, šīs izejvielas nāksies meklēt aiz mūsu valsts robežām, piemēram, Igaunijā vai Lietuvā, stāsta M. Nīmanis.