Lai gan īsta sidra darīšanas joma ir pavisam jauna nozare Latvijā, patērētāju interesei ir tendence augt, stāsta SIA Jumpravas sidrs vadītājs Māris Plūme un valdes locekle Dace Smiltniece-Plūme.
Uzņēmums tirgo ābolu sidru ar zīmolu Mr. Plūme. Šogad saražotas aptuveni četras tonnas ābolu sidra, un šāda apjoma saražošanai nepieciešami apmēram astoņas tonnas ābolu.
Sidra darīšana ietver augļkopību, vīndarīšanu un biznesa - mārketinga aspektus, stāsta uzņēmuma pārstāvji.
Sidrs gan ir diezgan sezonāls dzērniens, tāpēc uzņēmēji ir jauna, ziemas sezonai atbilstoša dzērniena izstrādes procesā. Patlaban Mr.Plūme sidru iespējams iegādāties aptuveni 40 vietās Latvijā.
Kā top ābolu sidrs, skaties galerijā augstāk!
#2/35
M. Plūme uzsver, ka pagaidām meklē, kuras ir īstās šķirnes sidram, bet pagaidām nav konstatētas tādas, kas nav piemērotas sidra ražošanai.
#3/35
Runājot par ābolu šķirnēm, kuras tiek izmantotas sidra darīšanai, M. Plūme stāsta, ka ārzemēs tiek audzētas speciālas sidra šķirnes, taču Latvijā klimats ir atšķirīgs, tādēļ tiek izmantoti rudens un ziemas āboli – tie ir aromātiski un tajos ir maz cukura.
#7/35
Pirms apstrādes āboli tiek mazgāti. Ražošanā var izmantot ābolus, kas ir nedaudz sasitušies, taču āboli, kas ir iepuvuši, uzreiz tiek mesti ārā, jo, ja ābols ir iepuvis, tajā izplatās kaitīga viela - patulīns.
#8/35
Ļoti būtiska ir trauku tīrība, tādēļ trauki ir vairākas reizes jāizskalo – ja ignorē tīrīšanas procesu,tad par labu kvalitāti var aizmirst.
#9/35
Pēc tam, kad āboli ir nomazgāti un trauki - iztīrīti, āboli tiek ievietoti smalcinātājā.
#12/35
Šī ir mazā prese, kurā tiek ražota sula mazākiem apjomiem. Lielajā presē tiek izmantoti deviņi starpslāņi, kas veido aptuveni 180 litrus samaltas ābolu masas, no kuras vienā reizē tiek iegūti aptuveni 100 litri sulas.
#15/35
Tas, cik sulas sanāks no āboliem, ir atkarīgs arī no ābola šķirnes, jo ir tādi, kuru sastāvā ir jau 70% sulas vai pat vairāk, savukārt citos – mazāk par 50%, bet tā ir tik laba, ka ir vērts no tiem spiest sulu, stāsta M. Plūme. Tādēļ ir būtiski ne tikai tas, cik daudz sulu var izspiest no ābola, bet arī citas nianses. Būtiski ir arī tas, kā tiek koptas ābeles – no tā atkarīga sulas garša.
#16/35
Salīdzinājumam - tikko izspiestā sula un jau gatavais sidrs. Dažkārt sidra ražotāji ražošanas procesā pievieno enzīmu, kas mazina pektīnu sulā, jo tad sula kļūst dzidrāka. Tomēr rūgšanas procesā daļēji šis process notiek pats no sevis – nogulsnes paliek apakšā un augšpusē sula ir dzidrāka, stāsta M. Plūme.
#17/35
Tiek pievienots baltvīna raugs. M. Plūme saka, ka sulai teorētiski var nelikt raugu vispār, jo tad tajā aktivizējas savvaļas raugi, taču tie ir daudz neprognozējamāki – pastāv maza procenta iespējamība, ka sanāks izcils sidrs, 50:50 iespēja, ka tas būs dzerams un samērā liela iespēja, ka nekas neizdosies.
#19/35
Tāpat šķidrumam nepieciešama noteikta temperatūra, lai raugs aktivizētos.
#21/35
Sulai pievienots raugs. Pēc rauga pievienošanas ir jāgaida aptuveni 20 minūtes, lai varētu to pievienot sulai.
#22/35
Skābuma mērīšana – titrējamā skābe – tas ir skābums, ko jūt ar garšu. Sidrā šai skābei vidēji jābūt aptuveni 6-7 grami uz litru. Jo vairāk skābes ir sulā, jo sidrs ir izturīgāks, bet, ja skābes ir mazāk, sidrs būs maigāks, taču trauslāks.
#23/35
Sākotnēji tiek ielieta sula un tad tai tiek pievienots speciāls tumši zils šķīdums.
#24/35
Ja, sajaucot abus šķidrumus, pamata krāsa paliek esošā, tad zilais šķīdums jālej vēl - kamēr šķidrums vairs nemaina krāsu.