Šajā piektdienā portāls db.lv saviem lasītājiem piedāvā ielūkoties, kā tiek veidots 4G tīkls mobilo sakaru kompānijā Tele2.
Tele2 šogad deviņos mēnešos strādāja ar apgrozījumu 74 miljonu eiro apmērā, kas ir gandrīz tik pat, cik pērn tajā pašā laikā periodā. Kompānijā strādā 230 darbinieku.
Kā liecina Tele2 dati, no katriem desmit pārdotajiem telefoniem seši ir 4G atbalstoši telefoni. Šogad Tele2 ir investējis 7,7 miljonus eiro 4G tīklā, pusgada laikā uzbūvējot plašāko 4G tīklu Latvijā.
4G tehnoloģijas teorētiskais ātrums ir līdz 150 megabitiem sekundē (Mbps), savukārt 4G+ var sasniegt pat 300Mbps. Šādi ātrumi ir iespējami laboratorijas apstākļos. Reālos apstākļos interneta ātrumu ietekmē dažādi faktori – lietotāju skaits, kas vienlaicīgi izmanto internetu vienā bāzes stacijā, lietotāja attālums līdz bāzes stacijai un dažādi ārējās vides faktori (reljefs, ēkas, laika apstākļi, un citi faktori.).
Galerijā augstāk piedāvājam ieskatīties 4G tīkla veidošanas procesos!
#1/44
Kompānijas torņu augstums atšķiras, un uzņēmumam pieder līdz pat 100 metriem augsti torņi. Tas cik augsts tornis tiek veidots, ir atkarīgs no tīklu plānojuma – kāds ir reljefs, kādu pārklājumu uzņēmums vēlas izveidot un citiem faktoriem, stāsta Tele2 tehniskā direktore Līga Krūmiņa.
#2/44
Kad izvēlēta konkrēta vieta, kompānijas speciālisti dodas uz to ar attiecīgu aprīkojumu, kas konkrētajā vietā jāuzstāda. Iekārtas tiek izkrautas no automašīnas.
#3/44
Vietas tiek izvēlētas, ņemot vērā jau esošo infrastruktūru 2G un 3G tīklam – primāri uzņēmums skatās uz to. Otrs variants ir jaunu atrašanās vietu meklēšana, veidojot visu infrastruktūru no jauna.
#4/44
Uzņēmuma darbinieki atvestās iekārtas nogādā līdz aparatūru telpai.
#5/44
Notiek rūpīga sagatavošanās, jo aparatūra ir jāuzstāda gan lejā, gan tornī.
#6/44
Mobilās kastes pēc atvešanas pako ārā.
#7/44
Pārvadājot tās tiek sadalītas, un pēc tam skrūvē kopā.
#8/44
Lielos blokos iekārtas jau ir gatavas, taču tās jāieliek apvalkā un jāsaskrūvē.
#9/44
Izpakošanas process.
#10/44
Stacijas raidošā daļa, kuru cels tornī.
#11/44
Kamēr viens darbinieks gatavojas kāpt tornī, pārējie gatavo iekārtas to vilkšanai augšā tornī.
#12/44
Kompānijas speciālistam, kurš kāps tornī, ir jāuzvelk speciāls apģērbs un jānodrošinās ar nepieciešamo ekipējumu, lai varētu veikt darbus augstumā.
#13/44
Ietvars, kur tiek likta bāzes stacijas daļa, kuru vilks augšā.
#14/44
#15/44
#16/44
Rācija, lai darbinieki, kuri paliek lejā, var sazināties ar speciālistu, kurš kāpj tornī.
#17/44
Speciālists kāpj tornī.
#18/44
Šī torņa augstums ir 40 metri.
#19/44
Kad darbinieks uzkāpis tornī, viņš piestiprinās, lai būtu brīvas rokas un varētu darboties ar iekārtas uzstādīšanu.
#20/44
Virve jāsakārto, lai abas puses nav pārmijušās. Abi gali striķim ir atdalīti un tas ir gatavs, lai piestiprinātu ierīci.
#21/44
Darbinieks lejā sazinās ar speciālistu, kurš uzkāpis tornī.
#22/44
Iekārta tiek piestiprināta, lai to varētu uzvilkt tornī.
#23/44
Savienojums.
#24/44
Uz muguras to nevar izdarīt, jo aparatūra ir pārāk smaga, tādēļ izmanto trīsi un ar virvi to uzvelk augšā.
#25/44
#26/44
Aparatūru sāk celt augšā.
#27/44
Ir svarīgi, lai iekārtu vilktu pa gaisu un tā neskartos pie torņa, jo tad to var sabojāt.
#28/44
Tele2 ir uzbūvējis Latvijā plašāko 4G tīkla pārklājumu, stāsta Līga Krūmiņa.
#29/44
Iekārta jau gandrīz augšā.
#30/44
Kad iekārta ir augšā, uzņēmuma speciālists to pieskrūvē nepieciešamajā vietā. Tad to savieno ar antenām, lai veidotos 4G pārklājums. Kad augšā viss paveikts, speciālists kāpj lejā.
#31/44
Aparatūras telpā, kas ir lejā pie torņa, tiek pievienota un saslēgta otra iekārtas daļa – procesora daļa.
#32/44
Augšējā un apakšējā iekārtas daļa ir savienotas ar optisko kabeli.
#33/44
#34/44
#35/44
Kompānijas speciālists ar datoru pieslēdzas un iedarbina bāzes staciju.
#36/44
Speciālisti veic iekārtu testu, mērot, kāds ātrums ir uz leju un kāds - augšu.
#37/44
Tas, cik plašs ir torņa pārklājums, ir atkarīgs, kurā frekvenču diapazonā tas strādās un kādā vidē tornis ir uzbūvēts, kā arī reljefa un ģeogrāfiskā izvietojuma. Laukos attālums var būt pat padsmit kilometri, savukārt pilsētā – vidēji ap kilometru. Ir teorētiski tehnoloģijas standarti, kas ir maksimāli iespējams. Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet teorētiskais maksimums 4G lejuplādēm sākas no 75 megabitiem sekundē. Tuvu šim rādītājam var dabūt laboratorijas apstākļos. Savukārt 4G plus maksimums teorētiski var būt līdz 300 megabitiem sekundē.
#38/44
Tas atkarīgs no vairākiem faktoriem, bet teorētiskais maksimums 4G lejuplādēm sākas no 75 megabitiem sekundē. Tuvu šim rādītājam var dabūt laboratorijas apstākļos. Savukārt 4G plus maksimums teorētiski var būt līdz 300 megabitiem sekundē.
#39/44
Kompānijas speciālisti dodas arī tālāk no torņa pārbaudīt pārklājumu.
#40/44
Viens ir bāzes stacijas, kas palīdz izveidot pārklājumu, bet ir nepieciešami centrāli mobilā interneta datu apstrādes elementi, kuri atrodas datu centros. Šajos elementos mobilā interneta dati tiek apstrādāti, agregēti, saprasts, uz kurieni tiek pārvietoti un kurš lietotājs tos pieprasa. Lai uzbūvētu pārklājumu visai Latvijai, nepieciešami ļoti daudz objektu, taču visa lielā datu plūsma iziet caur pāris skapjiem, un klients saņem sev vēlamo saturu.
#41/44
Kad ir uzbūvēta 4G un 4G plus infrastruktūra, par to jārūpējas un jāuzrauga. Tiklīdz bāzes stacija tiek izveidota, informāciju par to padod uz tīkla vadības centru, kurš paņem to savā aprūpē un novēro tās darbību, lai nebūtu pārtraukumu.
#42/44
Centrs uzrauga visas bāzes stacijas vairākās valstīs. Nozīmīga informācija tiek demonstrēta uz priekšējās sienas.
#43/44
Katram darbiniekam ir sava darba stacija.
#44/44
Lielajos ekrānos var novērot bāzes staciju uzvedību, vai tās nesignalizē, ka nepieciešams inženieris no malas. Bāzes stacijas darbībai nepieciešams nepārtraukta elektroenerģijas padeve. Tās darbojas ar AS Sadales tīkls elektroenerģiju, taču ir nodrošinātas arī ar savu barošanas iekārtu, ja elektroenerģijas padeve pārtrūkst. Meteoroloģiskajā kartē var sekot līdzi laika apstākļiem un, ja tuvojas negaiss, vērot konkrētās vietas un mobilizēt spēkus.
