95% no Kalnciema SIA WWL Houses ražotajām koka paneļu mājām un logiem aizceļo uz Norvēģiju un Zviedriju
Uzņēmuma nākotnes plāns ir ieiet Dānijas, Anglijas, Itālijas, Vācijas un Francijas tirgū.
«Ik gadus kāpināt ražošanas jaudu, kam jāvainagojas ar apgrozījuma pieaugumu, nav viegls uzdevums. Nepārtraukti jāpieņem jauni izaicinājumi, pilnveidojot ražošanas ciklus, pieņemot jaunus darbiniekus, pieslīpējot loģistiku un veicinot sadarbību ar eksporta valstu pasūtītājiem,» stāsta koka paneļu māju un logu ražotnes SIA WWL Houses valdes priekšsēdētājs Ivars Reinhards. 2013. gadā WWL Houses apgrozījums bijis ap sešiem miljoniem eiro, kas ir trīs reizes lielāks par 2012. gadā gūto. Straujā uzņēmuma izaugsme tam nodrošinājusi 80. vietu Lursoft un DB veidotajā Gazeļu sarakstā.
Pēc uzņēmuma vadītāja teiktā, attīstību ārvalstu tirgos nodrošinot pareiza biznesa plānošana, pieredze būvniecībā, intensīvs darbs un līdz minimumam samazināts kļūdas koeficients. «Tad rezultāts ir tikai laika jautājums, » viņš saka.
Montē Zviedrijā
Uzņēmums darbu sācis 2005. gadā, kad tika iegādāta ķieģeļu rūpnīca Kalnciemā. Nolemts izvērst tur gan koka paneļu māju, gan logu ražošanu. Taču jau kopš paša sākuma I. Reinhards lūkojies pēc noieta iespējām ārpus Latvijas robežām.
Pētot iespējas eksporta tirgos, secināts, ka Eiropā koka māju būvniecības apjomi ik gadu pieaug, turklāt ne tikai Skandināvijā, kur koka ēku būvniecībai ir senas tradīcijas, bet arī Francijā, Vācija, Anglijā un Itālijā. «Latvijas ražotāju priekšrocība – pie mums ir iegūstams izejmateriāls. 55% no Latvijas klāj meži; 48% ir priedes un egles, kuras izmanto māju būvniecībā. Citviet Eiropā tik lielā apjomā tā dēvētais «zaļais zelts» nav pieejams,» klāsta I. Reinhards.
Pēc viņa teiktā, ražotnes izveide tieši Kalnciemā bijis stratēģisks solis. Tā bijusi īpaši atbalstāma teritorija; šobrīd teritorijas statuss ir mainījies. Toreiz tā šķitusi perspektīva zona, Kalnciems sāka attīstīties. Bija brīvāk pieejami Eiropas fondu līdzekļi. Tas ļāva samazināt ražošanas izmaksas, strauji attīstīt ražošanu, atminas I. Reinhards. Patlaban Eiropas fondu finansējumu piesaistīt esot sarežģītāk, tomēr, kas meklējot, tas arī atrodot iespējas. Jābūt piesardzīgiem, jo visi ieguldījumi ir jāatpelna, un nav svarīgi, vai tie ir privātie vai bankas līdzekļi, klāsta uzņēmuma vadītājs. WWL Houses ik gadus investējot jaunu iekārtu un instrumentu iegādē, telpu paplašināšanā un auto parka palielināšanā. «Ja ieguldām naudu no saviem līdzekļiem, tad tas atstāj ietekmi uz produkcijas cenu, līdz ar to zaudētu konkurētspēju eksporta tirgos. Mēs, Latvijas uzņēmumi, esam iemesti kopējā Eiropas biznesa katlā, kur jāvārās līdzās ar vietējiem uzņēmējiem, proti, rūpnīcām ar labu reputāciju, kas šajā tirgū strādā gadu desmitiem. Jāspēlē pēc viņu noteikumiem. Mūsu trumpis ir cena,» stāsta WWL Houses valdes priekšsēdētājs.
Krievija «nespīd»
WWL Houses eksporta ceļu sāka ar Skandināvijas valstīm – Zviedriju un Norvēģiju. Patlaban intensīvi tiekot strādāts, lai apgūtu Dānijas, Vācijas un Francijas tirgus. Ražotājam interesanti tirgi šķietot arī Anglija, Itālija, Spānija. «Katrā valstī jāņem vērā tās biznesa specifika. Skandināvijas valstīs jūtamies komfortabli, bet Francijā tik viegli neklājas – traucē valodas barjera un fakts, ka biznesa vidē valda citi noteikumi un ne vienmēr vārdi vainagojas ar reāliem darbiem,» atzīst I. Reinhards.
Pirms desmit gadiem Zviedrijas un Norvēģijas tirgū patērētāji uzticējušies vietējiem ražotājiem, taču tagad situācija esot mainījusies. Vietējie būvnieki un attīstītāji, lai mazinātu izmaksas un gūtu lielāku peļņu, sadarbojas ar ārvalstniekiem, it īpaši – Baltijas valstu un Polijas uzņēmējiem. «Ja kāds Latvijas uzņēmums spēj piedāvāt labu kvalitāti, cenu un teicamu sadarbības kultūru, tirgus ir atvērts. Daudzi Latvijas ražotāji apdedzinājušies, jo mēģina startēt ārvalstu tirgos, bet iepriekš nav to izpētījuši. Vispirms jāveic cenu analīze un rūpīgi jāaprēķina ražošanas izmaksas. Varam piedāvāt arī pievilcīgāku cenu, jo pie mums darbaspēka izmaksas ir zemākas nekā Skandināvijā,» atklāj uzņēmējs. Protams, Krievija būtu interesanta eksporta valsts, bet tajā koka paneļu mājām esot uzlikta liela ievedmuita. Šādi Krievija aizsargā savu tirgu.
Ceļi, kā veiksmīgi darboties eksporta tirgos, esot dažādi. WWL Houses izmēģinājis vairākus; sācis ar mājaslapas izveidošanu, informācijas izvietošanu dažādos interneta portālos, piedalījies tirdzniecības misijās, kā arī apzinājis potenciālo klientu loku. «Pieredze liecina, ka šīs ir labas metodes, bet tās nav tik iedarbīgas kā rekomendācijas no pasūtītājiem. Jāsaprot, ka šīs valstis uzticas tikai saviem pilsoņiem. Ja kāds norvēģis saka savam tautietim, ka esam uzticami ražotāji, tas strādā labāk nekā reklāmas bukletu un e-pastu sūtīšana,» pieredzē dalās I. Reinhards. Sākotnēji ražotājs sadarbojies ar privātpersonām, bet patlaban šādu praksi vairs nepie- kopjot – uzņēmuma ražošanas jaudas un kapacitāte esot pārāk liela. Tiesa, privātpersonas sākuma posmā esot bijuši ļoti pateicīgi klienti, kas nekaulējas par zemāko cenu, kā to dara lielās būvniecības kompānijas. «Diemžēl ir ļoti daudz tehnisku jautājumu, kurus privātie nevar atrisināt. Pārsvarā mūsu klienti ir projektu attīstītāji, kas būvē ciematus, un arī vidējā izmēra būvniecības kompānijas. Grūtāk sadarboties ar lielajām būvkompānijām, kurām ir izveidots uzņēmuma tīkls. Tās meklē zemāko cenu, un sadarbībā ir jārēķinās ar zināmām neērtībām – darbu izpildes termiņi īsi, noteikumi strikti, maksājumi nekonkrēti,» stāsta uzņēmējs.
Apvieno spēkus
Vēl viena iespēja, kā konkurēt eksporta tirgos, – apvienot spēkus. Jau gadu vairāki Latvijas būvmateriālu ražotāji apvienojušies aliansē. «Mēs ar vienu mārketinga stratēģiju ejam Zviedrijas tirgū. Kopā spējam piedāvāt plašu produkcijas klāstu. Maināmies ar klientu datu bāzēm. Pagaidām šis princips sevi attaisno,» stāsta I. Reinhards. Viņš neuzskata, ka Latvijas ražotāji savā starpā konkurētu eksporta tirgos. Visiem vietas pietiekot. Lielāku skādi nodarot tie uzņēmumi, kas, veicot darbus eksporta tirgos, kļūdās un problēmas nerisina, līdz ar to rodas negatīva pieredze par mūsu būvniekiem. «Pagājušā gada dati liecina, ka Latvijā ražoto koka karkasa māju eksports sasniedzis 70 miljonus eiro. Tas ir mazāk par 2% no kopējā Stokholmas koka karkasa ēku tirgus. Mūsu ražošanas jaudas Eiropas uzņēmējus neietekmē. Taču Baltijas ražotāji eksportē aizvien veiksmīgāk, un visi kopā mēs sākam kļūt viņiem neērti,» pārliecināts uzņēmējs.
Par spīti faktam, ka šā gadsimta sākumā Latvijā koka apbūve bija populāra, patlaban koka paneļu mājas neesot pieprasītas. Iespējams, pie vainas ir stereotips, ka koka mājas ir ugunsnedrošas. Cilvēkiem iespiedušās atmiņā arī savulaik Līvānos ražotās mājas, kas nav bijušas kvalitatīvas. «Citviet Eiropā saprot, ka koka mājas ir ugunsdrošas; degot tās neizdala indīgus un kodīgus dūmus. Dienvidvalstīs tās izmanto, jo ir seismiski drošas un zemestrīces gadījumā tik ātri nesabrūk,» apgalvo I. Reinhards. Koka karkasa māju ražotāju priekšrocība esot arī būvniecības temps. WWL Houses vidēji saražojot 80 dzīvojamos kvadrātmetrus dienā. Tieši tikpat naski var paveikt ēku montāžu. «160 m2 lielu māju spējam saražot un uzmontēt četrās dienās. Turklāt rūpnieciskā ražošana nodrošina augstu kvalitātes kontroli,» stāsta I. Reinhards. Viņaprāt, Latvijas normatīvi radot šķēršļus koka karkasa māju būvniecības attīstībai, tās netiek iekļautas valsts iepirkumos. «Tajos ir strikts standarta būvniecības lobijs, kurā dominē vieni un tie paši būvnieki. Koka karkasa būvniecība viņiem ir neērta,» uzskata I. Reinhards.