Šā gada augusta vidū Babītes pagasta Piņķos durvis vērs modes zīmolu outlet jeb, latviskojot saskaņā ar Valsts valodas centra norādēm, zīmolpreču izpārdošanas ciemats "Via Jurmala Outlet Village". Baltijā šis būs pirmais outlet ciemats zem klajas debess, saskaņā ar attīstītāja vīziju - pilsēta pilsētā.

"Via Jurmala Outlet Village", kura raksturīgā iezīme, raugoties no dizaina viedokļa, ir Vidusjūras stila ēkas un ieliņas, visa gada garumā apmeklētājiem tiks piedāvāts iegādāties pasaulē populāru zīmolu iepriekšējo sezonu un outlet konceptam īpaši veidotu kolekciju preces.

"Via Jurmala Outlet Village" mārketinga vadītāja Anna Žigalova biznesa portālam db.lv stāsta: "Skatāmies uz tirgu, kurā jau darbojas esošie spēlētāji. Mēs varam tikai to pārdalīt, paņemt kādu tirgus daļu ar izdevīgāku piedāvājumu." Šobrīd uzstādīts 15% relatīvās (starp definētiem konkurentiem) tirgus daļas mērķis pirmajos divos gados.

"Via Jurmala Outlet Village" tiks attīstīts divās kārtās. Pirmajā kārtā ir ieguldīti 27 miljoni eiro. Otrās kārtas koncepts vēl tiek izstrādāts, saskaņojot ar potenciālo nomnieku vēlmēm, tādēļ plānotais investīciju apjoms vēl tiek rēķināts. Vaicāta, kad varētu sākties otrās kārtas attīstība, A. Žigalova teic, ka saskaņā ar šā brīža plāniem vismaz pusotru gadu plānots veltīt uzmanību pirmajai kārtai un pēc tam pievērsties tālākai attīstībai.

Kompāniju plāni pāriet uz jaunām telpām īstenojas atšķirīgos ātrumos; šobrīd komersanti saskaņo dokumentus, būvē noliktavas vai arī jau pārvācas

Šogad un nākamgad turpināsies pērn uzsāktā loģistikas kompāniju pārvākšanās uz savām noliktavām vienā vietā – neatkarīgi no tā, vai tie ir pašu celti vai nomāti loģistikas parki. To kā kopumā pozitīvu attīstību vērtē Latvijas Loģistikas asociācijas (LLA) vadītājs Normunds Krūmiņš, jo loģistikas centri esot tā nepieciešamā infrastruktūras daļa, lai vispār varētu runāt par pievienotās vērtības loģistiku. Latvija gan šobrīd ir izvēlējusies savu attīstību tādējādi, ka šādu centru izveide ir privātā iniciatīva, kurpretim gan Lietuvā, gan Somijā, gan citās Eiropas valstīs tajā iesaistās valsts un pašvaldību uzņēmumi. Taču uz tranzīta koridora konkurētspējas paaugstināšanu tikpat lielu, ja ne lielāku, ietekmei atstājot dažādi ar akcīzes un muitas nodokļiem saistītie jautājumi. Tādēļ arī LLA ar Satiksmes ministrijas atbalstu iesniegusi valdībā priekšlikumus, kas paredz novērst šķēršļus šādu loģistikas centru attīstībai un darbībai. DB jau rakstīja, ka viens no ierosinājumiem ir ļaut uzglabāt nenodalītās telpās gan akcīzes, gan muitojamās, gan parastās preces. Runājot par nākotnes attīstību, lēcienu, pievienojot papildu vērtību loģistikas pakalpojumiem, viņaprāt, iespējams panākt, ka tiek veidots attīstības modelis publiskās un privātās partnerības veidā. Proti, valstij un pašvaldībām vajadzētu iesaistīties infrastruktūras izveidē, piemēram, pievedceļu izbūvē šādiem loģistikas centriem, kā arī ar elektrības un siltumapgādes risinājumiem.

Moduļu māju būvnieks VIA-S Modular houses šogad Lietuvā nodibinājis uzņēmumu noieta organizēšanai

Šis ir jau otrais Kurzemes mazpilsētas Grobiņas ražotāja ārvalstu uzņēmums – 2011. gadā tika nodibināts uzņēmums Zviedrijā, kas veic tirgus pētījumus un aktīvi reklamē produktus Eiropas Savienības tirgū. Eksporta stratēģija izrādījusies auglīga – pērn uzņēmuma apgrozījums bijis par 36,38% lielāks nekā 2012.gadā. Latvijas tirgū tas audzis par 10,08%, eksportā – par 64,77%. Lai noturēt peļņu, liela uzmanība veltīta ražošanas izmaksu kontrolei un efektivitātes paaugstināšanai.

Kļūst par «savējo»

Mērķis ir kļūt par «savējo» noieta valstī. Pašiem savs uzņēmums valstī, kurā vēlas atrast noietu saviem ražojumiem, ir labākais tirdzniecības kanāls pat tad, ja ir sadarbībai atvērti dīleri, uzskata SIA VIA-S Modular houses valdes loceklis Jānis Akerfelds. «Tikko klientam ir darīšana ar vietējo uzņēmumu, viņš to uztver kā stabilu sadarbības partneri. Ja šī kapitālsabiedrība ir meitasuzņēmums ražotājam, kaut arī citā valstī, to uztver kā loģisku ķēdi, strauji ceļas uzticības līmenis un tirgus atveras vieglāk,» savā pieredzē dalās uzņēmējs. Katrā valstī, protams, ir savi likumi, sava uzņēmējdarbības vide. Jauna uzņēmuma dibināšana prasa lielākus ieguldījumus īstermiņā, taču ilgākā laika posmā tie noteikti atmaksājas. Savs uzņēmums nozīmē arī zīmola nostiprināšanu, piebilst uzņēmējs. Liela loma sadarbībā ar klientiem ir arī iespējai uzrunāt potenciālos pircējus viņu dzimtajā valodā. Via-S Modular houses speciālisti spēj sazināties latviešu, lietuviešu, krievu, angļu un zviedru valodā.

Nebanku kreditēšanas uzņēmums SIA VIA SMS group emitējis obligācijas 4 miljonu eiro vērtībā, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

Kopumā tika emitēti 4000 obligāciju ar sākotnējo nominālvērtību 1000 eiro. Obligāciju gada kupona likme ir 13% ar termiņu uz 2 gadiem un pamatsummas atmaksu termiņa beigās 2016. gada 25. augustā. Saskaņā ar emisijas prospektu SIA VIA SMS group ir tiesības emitēt papildus 12 tūkstošus obligāciju (12 miljonus eiro pēc nominālvērtības) līdz 2016. gada 18. augustam. FKTK obligāciju prospekts reģistrēts šī gada 10. decembrī.

No 18.decembra SIA VIA SMS group obligācijas tiek iekļautas Nasdaq Riga Baltijas Parāda vērtspapīru sarakstā, kur tās būs pieejamas brīvai tirdzniecībai.

Pēc uzņēmuma vadības teiktā, obligāciju emisija tika veikta ar mērķi finansēt SIA VIA SMS group grupas uzņēmumus, kas, atbilstoši stratēģijai, aktīvāk izvērsīs privātpersonu kreditēšanu visās valstīs, kur grupa ir pārstāvēta, kā arī ar mērķi pārfinansēt esošos grupas aizņēmumus obligāciju formā, kā arī, lai uzlabotu naudas plūsmu un likviditāti. Tāpat obligāciju emisija palielinās uzņēmuma atpazīstamību regulētajā kapitāla tirgū un institucionālo investoru vidū.

«Via Baltica» digitālā koridora izveides pirmajiem darbiem no Eiropas Savienības (ES) nepieciešami apmēram 40 miljoni eiro, stāstīja Igaunijas Uzņēmējdarbības un informācijas tehnoloģiju (IT) ministrs Renē Tammists.

Viņš sacīja, ka izveidot «Via Baltica» digitālo koridoru ir izaicinājums gan Eiropai, gan Baltijas valstīm, jo pēc «Via Baltica» saprašanās memoranda parakstīšanas ir nepieciešams izdarīt pirmos būtiskākos soļus, lai vispār varētu sākt šī digitālā koridora izveidi. «Mums pašiem sākumā ir jānodrošina 5G tīkla pārklājums un tā plaša pieejamība, pēc tam, atbilstoši «Via Baltica» saprašanās memorandam, ir nepieciešams finansējums no ES. Jāņem vērā, ka tā ir jauna programma un atbalsts finansēšanā un sagatavošanas darbos ir būtisks, lai projektu varētu paspēt izvērst līdz 2025.gadam,» norādīja Tammists.

Tāpat Tammists atzīmēja, ka 5G tehnoloģiju attīstība Baltijas valstīs ir solis uz priekšu jaunu biznesa modeļu veidošanā. «Igaunija jau ir digitāli attīstīta, taču ir vairāki potenciāli projekti, kurus varētu realizēt ar 5G tīkla attīstību, tostarp arī «Via Baltica» digitālo koridoru. Manuprāt, turpmāk šāda veida projekti veicinās jaunus biznesa plānus un pavērs iespējas jaunām sadarbības iespējām ar tehnoloģiju kompānijām,» teica ministrs.

Pērn SIA VIA SMS Group neto apgrozījums sasniedza 16,579 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir par 22% vairāk nekā iepriekšējā gadā, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

Lielāko neto apgrozījuma pieaugumu 2016. gadā nodrošināja Spānijā operējošais meitas uzņēmums, kur neto apgrozījums pieauga vairāk kā četras reizes. Zviedrijā neto apgrozījums pieauga par 40%, savukārt Čehijā - par 29%, salīdzinot ar neto apgrozījuma datiem uz 2015. gada 31. decembri. VIA SMS Group EBITDA 2016. gadā sasniedza 2 956 312 eiro, nodrošinot neto peļņu 1 004 549 eiro apmērā.

VIA SMS Group neto kredītportfelis 2016.gada 31.decembrī bija 14 651 242 eiro, pārskata periodā tas pieauga par 39%, lielāko kredītportfeļa pieaugumu nodrošināja Spānija, kur kredītportfelis uz 2016. gada 31. decembri, salīdzinājumā ar 2015. gada 31. decembri, pieauga vairāk nekā trīs reizes. Zviedrijas kredītportfelis pieauga vairāk nekā divas reizes, savukārt Latvijā - par 35%.

Šā gada pirmajā pusgadā periodā uzņēmuma VIA SMS group AS ir neto apgrozījums sasniedzis 10,5 miljonus eiro, salīdzinot ar to pašu periodu 2017. gadā, ir par 9,7% vairāk, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Lielāko neto apgrozījuma pieaugumu 2018. gada sešos mēnešos nodrošināja Spānija un Zviedrija. EBITDA 2018. gada sešos mēnešos sasniedza 2,251 miljonu eiro, nodrošinot neto peļņu 1,251 miljona eiro apmērā.

Pārskata periodā būtisku izaugsmi piedzīvojis VIA SMS group AS meitas uzņēmums Zviedrijā, neto apgrozījumam pieaugot par 28% gada griezumā. Izaugsmi veicinājusi piedāvāto produktu klāsta optimizācija un pielāgošana klientu vajadzībām. Meitas uzņēmums Polijā, savukārt, piedzīvojis nelielu kritumu neto apgrozījumā. VIA SMS group AS meitas uzņēmums Rumānijā, kas darbību uzsāka š.g. februārī, turpina attīstīt darbību un nostiprināt pozīcijas šajā tirgū, ņemot vērā līdzšinējo veiksmīgo VIA SMS group AS pieredzi citos Eiropas tirgos. Meitas uzņēmums, kas darbojas Latvijā, uzrādījis labus rezultātus, ko veicinājusi jauna produkta ieviešana, kā arī pieaugošais pieprasījums pēc maksājumu kartes ar kredītlīniju SAVA.card.

Darbu SIA VIA SMS Group valdē ir uzsācis Georgijs Krasovickis, tāpat kā līdz šim darbu SIA VIA SMS Group valdē turpinās Deniss Šerstjukovs un Eduards Lapkovskis, liecina uzņēmuma paziņojums Nasdaq Riga.

SIA VIA SMS Group izsniedz nenodrošinātos aizdevumus privātpersonām kopš 2009.gada. Uzņēmums darbojas izmantojot zīmolus VIA SMS, SAVA Card, VIA CREDIT, VIA CONTO un piedāvā aizdevumus ar atmaksas termiņu līdz 12 mēnešiem Latvijā, Čehijā, Polijā, Zviedrijā un Spanijā. VIA SMS Group ir vairāk kā 750 000 reģistrētu klientu, un kopējais izsniegto aizdevumu apjoms gada laikā ir sasniedzis 55 miljonus eiro.

VIA SMS Group uzņēmumu grupā ietilpstošais uzņēmums ViaSpar (Zviedrija) ir saņēmis atļauju piesaistīt depozītus Zviedrijā līdz SEK 50K apmērā.

SIA VIA SMS Group 2015.gadā plāno sasniegt konsolidēto apgrozījumu 12,986 miljonu eiro apmērā un neto peļņu 1,97 miljonus eiro.

Kā liecina uzņēmuma paziņojums Nasdq Riga, 2014 gada janvārī un februārī ir plānots saņemt 350 tūkstošus eiro par Spānijas (Via SMS Minicredit S.L.) kapitāla daļu pārdošanu un 50 tūkstošus eiro par CRM Spānijas moduļa pārdošanu Via SMS Minicredit S.L..

SIA VIA SMS group ir otrais lielākais tiešsaistes kreditētājs Austrumeiropā, kas izsniedz nenodrošinātos aizdevumus privātpersonām kopš 2009. gada. Uzņēmums darbojas ar zīmoliem VIA SMS, VIA CREDIT, VIA CONTO un piedāvā aizdevumus ar atmaksas termiņu līdz 12 mēnešiem Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Polijā un Zviedrijā. VIA SMS Group ir vairāk nekā 600 tūkstoši reģistrētu klientu un kopējais izsniegto aizdevumu apjoms gada laikā sasniedz 45 miljonus eiro.

Piņķos durvis vēris iepirkšanās ciemats "Via Jurmala Outlet Village".

"Mēs esam izveidojuši pilsētu pilsētā - iepirkšanās ciematu zem klajas debess," norāda projekta attīstītājs, uzņēmuma "Outletico" valdes loceklis Andrejs Dozorcevs. Zīmolu produkciju tur iespējams iegādāties par 30% līdz 70% zemākām cenām.

Savukārt Babītes novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Aivars Osītis atzīmē, ka līdz ar outlet ciemata atklāšanu radušies jauni izaicinājumi, viens no būtiskākajiem – satiksmes infrastruktūras sakārtošana, ko sākts risināt, lai ar jaunā tirdzniecības kompleksa atvēršanu apmierināti būtu ne tikai tā apmeklētāji, bet arī Piņķu iedzīvotāji.

"Pirmajam outlet ciematam Baltijas reģionā jākļūst populāram ne tikai Rīgā, bet arī visās Latvijas kaimiņvalstīs," uzskata modes preču mazumtirdzniecības zīmola "Apranga Group" ģenerāldirektors Rimantas Perveneckas.

Pērn SIA VIA SMS Group neto apgrozījums sasniedza 16,545 miljonus eiro, kas, salīdzinot ar 2015. gadu, ir par 22% vairāk, liecina kompānijas pārskats Nasdaq Riga.

Lielāko neto apgrozījuma pieaugumu 2016. gadā nodrošināja Spānijas meitas uzņēmums, kur neto apgrozījums pieauga vairāk kā četras reizes. Zviedrijā neto apgrozījums pieauga par 38%, savukārt Čehijā - par 29%, salīdzinot ar neto apgrozījuma datiem 2015. gada 31. decembrī. VIA SMS Group EBITDA 2016. gadā sasniedza 2 993 324 eiro, nodrošinot neto peļņu 1 109 449 eiro apmērā.

VIA SMS Group neto kredītportfelis 2016.gada 31.decembrī bija 14 669 170 eiro, pārskata periodā tas pieauga par 39%, lielāko kredītportfeļa pieaugumu nodrošināja Spānija, kur kredītportfelis uz 2016. gada 31. decembri, salīdzinājumā ar 2015. gada 31. decembri, pieauga vairāk kā trīs reizes. Zviedrijas kredītportfelis pieauga vairāk kā divas reizes, savukārt Latvijā - par 35%.

SIA VIA SMS Group dalībnieki palielinājuši SIA VIA SMS Group pamatkapitālu, emitējot 800 tūkstošus jaunas daļas, liecina paziņojums Nasdaq Riga.

SIA VIA SMS Group pamatkapitāls sasniedzis 2844 eiro, vienas daļas nominālvērtība ir viens eiro, bet kopējais daļu skaits 2844.

Pēc pamatkapitāla palielināšanas kopējais apmaksātais pamatkapitāls sasniedzis 803 tūkstošus eiro un kopējais daļu skaits ir 803 tūkstoši eiro.

SIA VIA SMS group ir otrs lielākais tiešsaistes kreditētājs Austrumeiropā, kas izsniedz nenodrošinātos aizdevumus privātpersonām kopš 2009. Gada. Uzņēmums darbojas ar zīmoliem VIA SMS, VIA CREDIT, VIA CONTO un piedāvā aizdevumus ar atmaksas termiņu līdz 12 mēnešiem Latvijā, Lietuvā, Čehijā, Polijā un Zviedrijā. VIA SMS Group ir vairāk nekā 600 tūkstoši reģistrētu klientu, un kopējais izsniegto aizdevumu apjoms gada laikā sasniedz 45 miljonus eiro.

Moduļu māju ražotājs SIA VIA-S modular houses šogad plāno sākt moduļu māju eksportu uz Norvēģiju.

Db.lv rakstīja, ka netālu no Liepājas esošais moduļu māju ražotājs SIA VIA-S modular houses aktīvi iekaro gan Baltijas, gan Skandināvijas tirgu. Pašreiz uzņēmums strādā ar pilnu jaudu, nodrošinot vairāk nekā 100 darbavietas. Šogad plānots moduļu mājas vest arī uz Norvēģiju, stāsta uzņēmuma valdes loceklis Jānis Akerfelds.

Skandināvijas tirgū klienti atzinīgi ir novērtējuši moduļu ēkas ne tikai kā industriālas būves, bet arī kā veiksmīgu dzīvojamo māju risinājumus. Latvijā valda stereotips, ka šāda tipa ēkas ir konteineri, kuros nav iespējams dzīvot. Via - S modular houses cer šo stereotipu lauzt un iekarot arī vietējo tirgu, tā J.Akerfelds.

Par Latvijā ražotajām koka moduļu mājām aktīvu interesi izrāda potenciālie pircēji no Korejas. Pagaidām gan noslēgtu līgumu par piegādēm vēl nav un lielākie pircēji ir tepat Eiropā.

Neraugoties uz iespaidīgo attālumu, kāds ir starp Latviju un Koreju, mums jau ir bijuši trīs interesentu sadarbības piedāvājumi,” par Korejas, kas ir no attīstītākajām valstīm Āzijā, interesentiem stāsta SIA CMB Housing Factory valdes priekšsēdētājs Artis Dzirkalis. Viņš norāda, ka uzņēmums specializējies koka moduļu ēku un koka paneļu izgatavošanā saliekamajām koka būvēm, šim sektoram nopietni pievēršoties tikai 2022. gadā.

“Pagaidām gan līdz konkrētiem piegāžu līgumiem vēl neesam nonākuši, taču negaidīti lielā interese no Korejas liecina par to, ka Latvijas koka māju noieta tirgus nebūt nav ierobežots ar Eiropu, un, ja šo produktu varam piegādāt uz Koreju, tad pazūd jebkādas robežas visas pasaules mērogā,” skaidro A. Dzirkalis. Viņš gan steidz piebilst, ka šādu projektu sekmīgai īstenošanai nepieciešami attiecīgi biznesa partneri ārzemēs.

"VIA-S modular houses" jau 20 gadus nodarbojas ar moduļu māju ražošanu un eksportu uz Skandināvijas valstīm, galvenokārt Zviedriju.

Jau vairāku gadu garumā uzņēmums strādā, lai piedāvātu savu produkciju vietējā tirgū, un turpina savu darbību Dānijā, Norvēģijā, Vācijā un apgūst jaunus - Islandes un Somijas - tirgus.

Šā gada maijā "VIA-S modular houses" savu ražotni pārvietoja uz jaunām, plašākām telpām.

Kā norāda "VIA-S modular houses" valdes loceklis Jānis Akerfelds, šobrīd situācija nav vienkārša, bet ražotne turpina darbu, tikai samazinātā apjomā.

"Covid laikā pieprasījums Zviedrijā pēc brīvdienu mājām bija milzīgs, strādājām divās maiņās. Situācija ir mainījusies, to ietekmējusi EURIBOR procentu likmes un karš Ukrainā, kas būtiski samazināja pieprasījumu Zviedrijas tirgū, līdz pagājušā gada oktobrī pieprasījums pilnībā izzuda. Brīvdienu un dzīvojamā māja noteikti nav pirmās nepieciešamības prece, ja tepat blakus notiek karš. Mēs strādājam un turpinām strādāt, bet ražošanas apjomi ir ievērojami sarukuši, kas pamudinājis pieņemt arī nepopulārus lēmumus – darbinieku samazināšanu. Pateicība komandai, kura turpina kopā ar mani cīnīties ne tik vieglā laikā. Es kā uzņēmuma īpašnieks to ļoti novērtēju."

Finanšu sektora uzņēmumu īpatsvaru Skanstes biznesa rajonā palielinās biroju kompleksa “Verde” un alternatīvo finanšu pakalpojumu sniedzēja “VIA SMS Group” noslēgtais biroja nomas līgums.

“VIA SMS Group” birojs tiks iekārtots “Verde” A ēkas 6. stāvā ar kopējo platību virs 350 m2. Darbiniekiem būs pieejama arī koplietošanas virtuve un terase 5. stāvā ar āra darba vietām un panorāmas skatu uz Rīgas centru, riteņu novietnes, autostāvvieta un elektro auto uzlādes vietas, mantu glabāšanas skapīši un dušas, apzaļumots pagalms un citas darba labbūtību veicinošas ekstras.

“Mūsu biznesa mērķis ir nodrošināt klientiem mūsdienīgus, pieejamus un ērtus finanšu risinājumus. Šādas īpašības vēlamies nodrošināt arī mūsu galvenā jeb Rīgas biroja darbiniekiem viņu jaunajā darbvietā. “Verde” biroju komplekss lieliski atbilst meklētajam. Domājot par personāla komfortu, kompleksa atrašanās vieta un apkaimes perspektīva arī bija nozīmīgs kritērijs. Ar uzņēmuma valdes locekļiem Denisu Šerstjukovu un Eduardu Lapkovski uzskatām, ka darbs “Verde” birojā mūsu darbiniekiem radīs saistošu un produktīvu vidi, kas attiecīgi atspoguļosies arī mūsu biznesa rezultātos,” komentē Georgijs Krasovickis, “VIA SMS Group” valdes loceklis.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi kopā apgūs Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgu.

Latvijas finanšu tehnoloģiju uzņēmumi " VIA SMS Group" un "TWINO" vienojušies par sadarbību Āzijas un Klusā okeāna reģiona kreditēšanas tirgus apgūšanā, kopīgi izveidojot jaunu kreditēšanas zīmolu "VAMO", kas jau kopš 2019. gada decembra sekmīgi darbojas Vjetnamā. Āzijas un Klusā okeāna reģiona tirgus potenciālu apliecina arvien pieaugošais pieprasījums pēc nebanku kreditēšanas pakalpojumiem, tāpēc partneri ir apņēmības pilni dalīties pieredzē un zināšanās, lai pilnvērtīgi izmantotu šī tirgus piedāvātās iespējas.

"Lai uzņēmums būtu veiksmīgs finanšu tehnoloģiju nozarē, tam ir nepārtraukti jāmeklē jaunas izaugsmes iespējas un attīstības tirgi, jābūt atvērtam inovācijām un pārmaiņām, kas ļautu kļūt konkurētspējīgākam. Viens no "TWINO" stratēģiskajiem mērķiem paredz paplašināt biznesa iespējas jaunos un vēl neapgūtos tirgos, tādējādi nodrošinot, ka finanšu tehnoloģiju produkti kļūst pieejami arvien plašākam klientu lokam. Šobrīd "TWINO" vidējā termiņa attīstības plānos ietilpst līdz 2020. gada beigām uzsākt kreditēšanas pakalpojumu sniegšanu vismaz divos jaunos tirgos Āzijas un Klusā okeāna reģionā, un jaundibinātā stratēģiskā partnerība ļaus būtiski paātrināt tirgus apgūšanas laiku," norāda Anastasija Oļeiņika, "TWINO Group" vadītāja.

SIA Via sms vadība šogad paredz stabilu uzņēmuma turpmāko attīstību un apgrozījuma pieaugumu un savas optimistiskās prognozes skaidro ar nozares stabilitāti un iepriekšējos gados iemantoto patērētāju uzticību.

Pērn, salīdzinot ar 2011. gadu, SIA Via sms apgrozījums audzis par 61,7%, sasniedzot 2,26 miljonus latu, savukārt peļņa gada laikā augusi 84,1% apmērā un veido 528 tūkst. Ls.

SIA Via sms īpašniece ir holdingkompānija SIA Via sms group, kura pārrauga un finansē savas meitas un kopuzņēmumus un darbojas ar Via sms zīmolu Latvijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Čehijā, Lielbritānijā un Spānijā. Kā liecina Lursoft pieejamā informācija, SIA Via sms group pērn apgrozīja 1,01 milj. Ls, gadu noslēdzot ar 939,9 tūkst. Ls zaudējumiem.

Privātpersonu īstermiņa kreditētājs SIA VIA SMS aizvadītajā gadā palielinājis savu apgrozījumu par 5,62%, kāpinot to līdz 3,409 miljoniem eiro, savukārt peļņas pieaugumu veidojuši 17,72%, liecina Lursoft dati.

2013.gadu uzņēmums noslēdzis ar 885,337 tūkstošu eiro peļņu.

Iesniegtajā vadības ziņojumā SIA VIA SMS vadība norāda, ka šogad uzņēmumam tiek paredzēta stabila attīstība, tostarp arī apgrozījuma stabilizēšanās, un tiek norādīts, ka pakalpojumu pieprasījuma apjoms, visticamāk, nemainīsies.

SIA VIA SMS reģistrēta 2009.gadā un pieder holdingkompānijai SIA VIA SMS group, kas pārauga un finansē savus meitas un kopuzņēmumus, kas ar VIA SMS zīmolu darbojas Latvijā, Lietuvā, Polijā, Zviedrijā, Čehijā un Spānijā.

SIA VIA SMS group īpašnieki ir Jeļena Ņeženceva, Eduards Lapkovskis, SIA Financial investment, kura kapitāldaļu turētājs ir Tālis Sils, un Jevgenijam Suhovam piederošais SIA Finance & Support.

Latvijā pagājušajā nedēļā otrs lielākais reģistrētais uzņēmums ir a/s Via Capital, kura vienīgais valdes loceklis ir viens no «ātro kredītu» firmas Via SMS Group vēsturiskajiem dalībniekiem un pašreizējais Via SMS group valdes loceklis uzņēmējs D. Šerstjukovs, liecina Uzņēmumu reģistra iknedēļas statistika.

A/s VIA Capital reģistrēta Audēju ielā 14-10, Rīgā, un tās valdē darbojas viena amatpersona – Deniss Šerstjukovs, kurš atrodams arī Via SMS Group vēsturisko dalībnieku sarakstā līdzās Viktora Krasovicka brāļa Fēliksa uzņēmumam, iepriekš vēstīja raidījums de facto. Tāpat D. Šerstjukovs piedalījās pagājušajās Rīgas domes vēlēšanās partijas Saskaņas centrs sastāvā.

Pagājušajā nedēļā reģistrētās a/s VIA Capital padomē darbojas padomes priekšsēdētāja Anna Lisenko, padomes priekšsēdētājas vietniece Jeļena Posohova un padomes loceklis Ronalds Gravnieks. Viņa vārds 2009. gadā izskanēja saistībā ar Parex bankai piederošo automašīnu Maybach pārdošanu. Neilgi pirms finanšu grūtībās nonākušo banku pārņēma valsts, par nelielu summu tika pārdotas bankas luksusa klases automašīnas Maybach. Spēkrati tika pārdoti ārzonā paslēptai firmai SIA Autobag, kurā kopš 2009. gada R. Gravnieks pilda valdes locekļa amata pienākumus.

Covid-19 krīzes dēļ "outlet" ciemata "Via Jurmala Outlet Village" esošie un potenciālie nomnieki daudz piesardzīgāk pieņem lēmumus par biznesa attīstību situācijas nenoteiktības dēļ, atzina "outlet" ciemata vadītāja Annna Žigalova.

"Tas attiecas gan uz jau noslēgtajiem līgumiem, gan runājot par potenciālo sadarbību. Potenciālie nomnieki, kuri ir gatavi slēgt līgumus, nevar atbraukt. Veikalu remontdarbi, telpu pieņemšana, preču saņemšana arī ir apgrūtināta," sacīja Žigalova.

Viņa minēja, ka pašlaik kompleksā ir 70 veikalu, bet līdz gada beigām to skaits varētu palielināties līdz aptuveni 80.

Via Jurmala Outlet Village šogad plānots atvērt vēl 10 veikalus 

Augustā Via Jurmala Outlet Village divus outlet koncepta veikalus atvēris tirdzniecības tīkls...

Pēc Žigalovas teiktā, Covid-19 pandēmija ir mainījusi arī pircēju uzvedību - iedzīvotājiem nākas taupīt naudu un viņi lieki neiziet ārpus mājām.

Viņa sacīja, ka šogad modes zīmoli palika ar pērnā gada neizpārdotajām kolekcijām, un "outlet" kanāls ir pieprasīts, lai izpārdotu atlikumus.

Pēc Žigalovas teiktā, darba sākšanai Covid-19 krīzes laikā palīdzēja tas, ka mazs jauno projektu skaits tirgū paaugstināja interesi un uzmanību no patērētāju un mediju puses, kā arī no nomniekiem. Vienlaikus Covid-19 krīzes ietekmē četri veikali darbību kompleksā ir pārtraukuši.

Informāciju par "Via Jurmala Outlet Village" attīstītāja SIA "Outletico" finanšu rādītājiem pērn vai šā gada pirmajos mēnešos, Žigalova neatklāja.

Jau ziņots, ka "Via Jurmala Outlet Village" darbu sāka pērn augustā.

"Via Jurmala Outlet Village" tiek attīstīts divās kārtās, un tā kopējā teritorijas platība būs 110 000 kvadrātmetru. Pirmajā kārtā bija paredzēts atklāt veikalus, kuru kopējā platība ir 13 500 kvadrātmetru. Pēc otrās kārtas būvniecības noslēgšanās, "Via Jurmala Outlet Village" kopējā izīrējamā platība tiks palielināta līdz 21 000 kvadrātmetriem, nodrošinot tirdzniecības vietu 120 zīmolu veikaliem.

"Outlet" ciemata pirmajā kārtā investēti 27 miljoni eiro, savukārt otrās kārtas investīcijas vēl tiek apzinātas, jo projekta plāns vēl ir izstrādes stadijā. Projekta arhitektonisko risinājumu izstrādājis arhitektu biroja "Archab" arhitekts Andris Bērziņš.

Kompānija "Outletico" reģistrēta 2016.gada martā, un tās pamatkapitāls ir 2800 eiro, liecina "Firmas.lv" informācija. Uzņēmuma īpašnieki ir "Rietumu bankas" līdzīpašnieks SIA "Esterkin Family Investments" (64,5%), Andrejs Dozorcevs (28,75%), SIA "Lehmann Investment Corporation" (2%), SIA "Freims" (2%), Jūlija Mihaiļenko (1,25%) un vēl trīs dalībnieki.

Savukārt patiesie labuma guvēji ir Dozorcevs un Leonids Esterkins. 2019.gadā "Outletico" strādāja ar 377 517 eiro zaudējumiem. 2020.gada finanšu rādītāji vēl nav publiskoti.

Iespējas Skanstes tramvaja līnijas izvietošanai pēc pašvaldības SIA Rīgas satiksme pasūtījuma pētījis uzņēmums SIA VIA Design Group, kas jau iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību iepirkumos, izpētīja aģentūra LETA.

Pašvaldības SIA Rīgas satiksme pārstāvis Viktors Zaķis norādīja, ka tika rīkots iepirkums, kura rezultātā pērn 26.jūnijā tika noslēgts līgums ar VIA Design Group.

Pamatojoties uz noslēgto līgumu, uzņēmums pētīja iespējas tramvaja līnijas izvietošanai. Tika pētīts, kur tehniski iespējams izbūvēt tramvaja infrastruktūru, kā arī kur būtu maksimālā atdeve no pasažieru pārvadāšanas viedokļa.

Līguma summu Rīgas satiksme nedēļas laikā nav atklājusi, bet ar uzņēmumu VIA Design Group aģentūrai LETA sazināties neizdevās.

Iepirkumu uzraudzības biroja informācija liecina, ka VIA Design Group iepriekš uzvarējis tikai Rīgas domes struktūrvienību izsludinātajos iepirkumu konkursos. Šogad augustā tas uzvarējis Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta izsludinātajā iepirkumā par transporta attīstības tematiskā plānojuma izstrādi, ko veica par 79 500 eiro. Tāpat uzņēmums šogad jūnijā uzvarējis Rīgas domes Satiksmes departamenta iepirkumā par luksoforu objektu projektēšanu, ko veica par 41 750 eiro.

Lielbritānijas tirgus SIA WWL Houses paverot plašas iespējas; jāattīsta ražošanas jaudas, piesaistot Lauku atbalsta dienesta finansējumu, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

SIA WWL Houses, kas ražo koka paneļu mājas un koka logus, plāno sākt moduļu būvniecību un iekarot Skandināvijas un Lielbritānijas tirgus. Uzņēmums ir strauji palielinājis koka produkcijas eksporta apjomus, 2013. gadā tā kopējais eksporta apjoms bija aptuveni 3,6 miljoni eiro, kas bija trīs reizes lielāks nekā 2012. gadā. Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konkursā Eksporta un inovācijas balva 2014 SIA WWL Houses startē kategorijā Eksportspējīgākais komersants lielo/vidējo komercsabiedrību grupā.

Dubultos apgrozījumu

Līdz ar moduļu būvniecības sākšanu uzņēmums plāno dubultot kopējo apgrozījumu un būtiski palielināt eksportspēju.

SIA Via Sms Group šā gada sešos mēnešos pēc neauditētiem finanšu rezultātiem ir strādājusi ar konsolidēto apgrozījumu 6,3 miljonu eiro un sasniegusi neto peļņu 1,1 miljonu eiro apmērā, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Kompānijas kredītportfelis pārskata perioda beigās sasniedza 8,3 miljonus eiro.

Neto peļņas pieaugums 11% apmērā, salīdzinot ar tādu pašu periodu pērn, ir sasniegts, pateicoties saimnieciskās darbības ilgtermiņa stabilizācijai, izdevumu optimizācijai un kredīta portfeļa kvalitātes uzlabošanai, skaidro uzņēmums.

Neto kredītportfelis ir palielinājies par 4%, salīdzinot ar neto kredītportfeli uz 2014.gada 31.decembri. Kredītpotfeļa pieaugums pamatā sasniegts, pateicoties Polijas meitsassabiedrības kredīta portfeļa pieaugumam.

2015.gada aprīļa beigās Via Sms Group atjaunoja darbību Spānijā, nodibinot 100% meitas sabiedrību ViaConto Minicredit S.L. un uzsākot īstermiņa kredītu izsniegšanu. Šāds solis tika plānots jau no 2014. gada, kad tika nolemts pārdot Via Sms Group piederošās Via Sms Minicredit S.L. 35% kapitāldaļas.

AS VIA SMS group kopš šā gada otrā ceturkšņa Latvijas tirgū vairs nepiedāvā īstermiņa aizdevumus, liecina kompānijas paziņojums Nasdaq Riga.

Atsaucoties uz 2018. gada 4. oktobrī Saeimas pieņemtajiem grozījumiem Patērētāju tiesību aizsardzības likumā, kas paredz kopējo kredīta izmaksu ierobežojumu patērētājam līdz 0,07% dienā no kredīta summas, AS VIA SMS group ar tās pilnībā kontrolētās meitas sabiedrības SIA VIA SMS starpniecību plāno turpināt nebanku kredītu izsniegšanu Latvijā arī pēc minēto likuma grozījumu stāšanās spēkā 2019. gada 1. jūlijā.

AS VIA SMS group paredz, ka kopējo kredīta izmaksu ierobežojumi patērētājam var ietekmēt Latvijas nebanku kreditēšanas tirgu, taču vienlaikus kredīta izmaksu samazinājums var veicināt arī ievērojamu pieprasījuma un izsniegto aizdevumu summu pieaugumu, jo nelieli īstermiņa aizdevumi tirgū vairs nebūs pieejami.