Separātisti, kas aizvadītajā svētdienā, 11. maijā, Doņeckā sarīkoja «referendumu», paziņojuši, ka par reģiona patstāvību esot nobalsojuši 89% reģiona balsstiesīgo. Krievijas prezidents Vladimirs Putins, kuru Kijeva vaino nekārtību organizēšanā Ukrainas austrumos, pagaidām referenduma rezultātus nekomentē, ziņo Ukrainas mediji.
Par šādiem rezultātiem naktī no 11. uz 12. maiju Krievijas medijam Itar-Tass paziņoja «Centrālās vēlēšanu komisijas koordinators» Boriss Ļitvinovs. Viņš arī apgalvoja, ka pirmie rezultāti liecina – pret Doņeckas reģiona neatkarību nobalsojuši 10,19 % referenduma dalībnieku, savukārt 0,74% balsu esot atzītas par nederīgām.
Referenduma rezultāti tika paziņoti vien dažas stundas pēc tā beigām.
Austrumukrainas pilsētā Mariupolē, kur vēl pirms dažām dienām izcēlās asiņaina kauja starp separātistiem un Ukrainas pretterorisma operācijas karavīriem, uz balsošanas iecirkņiem veidojās garas rindas, novēroja BBC. Tāpat medijs novēroja, ka kāda sieviete uz balsošanas urnām devās vismaz divas reizes. Savukārt kāds Ukrainas vienotības virzienā noskaņots skolotājs medijam esot atzinis, ka viņu draudēts nogalināt gadījumā, ja skola atteiksies nodrošināt telpas referendumam.
Doņeckas separātu līderis Deniss Pušilins norādīja – tiklīdz «referenduma» balsojums tiks apstiprināts, Ukrainas militārie spēki Doņeckas reģionā tiks uzskatīti par «okupācijas spēkiem».
Tikmēr Krievijas līderis Vladimirs Putins pauda, ka sākumā referenduma rezultātus izanalizēs un tad paudīs savus komentārus, pavēstījuši Kremļa pārstāvji.
Ukrainas Ārlietu ministrija izplatījusi paziņojumu, ka aizvadītajā nedēļas nogalē notikušās vēlēšanas «iedvesmojusi, organizējusi un finansējusi Krievija». «Ukrainas ļaudis neatzīst teroristu referendumus Doņeckas un Luhanskas reģionos, kā arī Krimā,» tika uzsvērts Ukrainas varasiestāžu paziņojumā.
Nākamais vēlēšanu posms paredzēts šīs nedēļas laikā Krievijā, jautājot Krievijas iedzīvotājiem, vai viņi atbalsta Doņeckas un Luhanskas reģionu patstāvību.
Iepriekš Ukrainas austrumu apgabalu iedzīvotāju aptauju veica arī Pew Research Global Attitudes Project. Tajā tika noskaidrots, ka 70% iedzīvotāju iestājas par to, ka Ukraina paliek vienota valsts.
Pie Ukrainas austrumu robežas izvietoti aptuveni 40 tūkstoši Krievijas Federācijas karavīru, pauž NATO. Krievija apgalvo, ka militārie spēki no Ukrainas pierobežas atsaukti.
Eiropas Savienības līderi paziņojuši, ka Krievija piedzīvos plašākas sankcijas, ja tiks izjauktas Ukrainas prezidenta vēlēšanas. ES ārlietu ministri plāno tikties Briselē, lai pārrunātu krīzi Ukrainā.
Jau ziņots, ka marta vidū notika «referendums» Krimas pussalā, pēc kura Ukrainai piederošais reģions tika anektēts. Rietumvalstis balsojumu nav atzinušas par leģitīmu. Izskanējušas ziņas, ka patiesībā Krimas referenduma rezultāti bija stipri atšķirīgi no tiem, par kuriem tika oficiāli ziņots (97% balsojušo par Krimas neatkarību no Ukrainas). Vietnē president-sovet.ru, kas pārstāv Krievijas Cilvēktiesību padomi, parādījās informācija, ka Krimas pussalā notiekošajā referendumā par pievienošanos Krievijai piedalījās ne vairāk kā 30% balsstiesīgo, no kuriem par pievienošanos lielvalstij nobalsoja nedaudz vairāk nekā puse (50 – 60%) iedzīvotāju.