Smiltenes novada pašvaldība noslēgusi iepirkumu procedūru par pašvaldības ceļu rekonstrukciju. Būvdarbus par vairāk nekā diviem milj. Ls veiks piegādātāju apvienība Ceļinieks 01, SIA Ceļinieks 2010 un OU Valga Teed, liecina informācija iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājas lapā.

Rekonstrukcijas projekts paredz atjaunot Žīguru ceļa posmu, Remmeļu ceļu, Jaunvīķīšu ceļu Brantu pagastā, kā arī Blomes pagasta Lapsiņas-Pāņi un Jaunaiskrogs-Riņģi ceļu. Vērienīgi ceļa atjaunošanas darbi notiks arī Launkalnes pagastā, kur paredzēts rekonstruēt ceļus Kalna cepļi-Muižnieki-Dārziņi, Ruņģi-Smukuļi, Vidzemes šoseja-Dāmi, Launkalne-Priedaine-Lācīši, Mežmuiža-Puriņi. Bilskas pagastā atjaunos ceļus Gaisma-Pīlādži, Ziediņi-Ezermala, Pakuļi-Zeltiņi-Dzeltuceplis, Kultūras ielu, ceļu Žiguļi-Skola. Rekonstruēs arī Smilšu ielu, Priežkalnu-Bieriņu un Piekārumu-Purmaļu ceļu Grundzāles pagastā, tāpat darbi notiks arī Palsmanes pagastā Rūpnieku ielā, uz ceļiem Rūpnieki-Veckļavaisi-Bērziņi, Mētras – Jauncepļi. Variņu pagastā atjaunos ceļu Ķenģi-Jaunzemi, Mazkalni-Jaunzemi-Vilciņi, Sējumi-Strazdukalni, Strazdukalni-Veczilzemnieki. Smiltenes pagastā darbus veiks ielā Grotūzis un uz Kaužaču-Stariņu ceļa.

Valdības solītos dīkstāves pabalstus (75% apmērā no darba algas, bet ne vairāk kā 700 eiro mēnesī) nevarēs saņemt daudzu tūkstošu uzņēmumu darbinieki, ja vien netiks mīkstinātas izvirzītās prasības.

To liecina pieņemtie noteikumi par "Covid-19" izraisītās krīzes skartiem darba devējiem, kuri kvalificējas dīkstāves pabalstam un nokavēto nodokļu maksājumu samaksas sadalei termiņos vai atlikšanai uz laiku līdz trim gadiem.

Slavē nosacījumu maiņu

"Ja lielajās valstīs nepieciešamas vismaz nedēļām ilgas debates, lai ko nolemtu valsts augstākās varas gaiteņos, tad pie mums jau divas dienas pēc dīkstāves MK noteikumu tapšanas veselais saprāts ir guvis virsroku un MK ir atteicies no selektīvām nozarēm," situāciju vērtē ZAB "Sorainen" partneris Jānis Taukačs.

Kaut gan juridiski sanācis mazliet nelāgi, ka šie MK noteikumi iet pretrunā likumam, kas liek MK noteikumos noteikt atbalstāmās nozares. Tomēr var arī interpretēt, ka MK noteicis visas nozares kā atbalstāmās. Viņš atgādina, ka valdība, ne tikai atteicās no atbalstāmo nozaru saraksta, bet arī pazemināja apgrozījuma krituma latiņu valsts atbalsta saņemšanai. Proti, sākotnēji piedāvātais apgrozījuma samazināšanās slieksnis (no 50% krituma) uz 30% un 20% (ar nosacījumiem), salīdzinot ar attiecīgo mēnesi pirms gada. 20% apgrozījuma krituma situācijā uzņēmuma ir jāatbilst vismaz vienam no kritērijiem: (uzņēmuma eksporta apjoms 2019. gadā veido 10% no kopējā apgrozījuma vai ir ne mazāks kā 500 000 eiro; uzņēmuma nomaksātā mēneša vidējā bruto darba samaksa 2019. gadā ir ne mazāka kā 800 eiro; ilgtermiņa ieguldījumi pamatlīdzekļos 2019. gada 31. decembrī ir vismaz 500 000 eiro.

Dažādi papildu ieguvumi, kas tiek piedāvāti darbiniekiem, jau kādu laiku ir kļuvuši teju par neatņemamu uzņēmumu konkurences rīku. Taču tie var ne tikai palīdzēt piesaistīt vai noturēt darbiniekus, bet arī radīt pretēju efektu – sabojāt uzņēmuma tēlu, ja izmantoti nevietā. Eksperti no personalizēto labsajūtas pakalpojumu startapa „Stebby" un uzņēmuma „Tietoevry Banking” stāsta, kāpēc uzņēmumiem būtu jāvelta vairāk laika, lai noskaidrotu reālās komandas vajadzības, un kam jāpievērš uzmanība, veidojot papildu atbalsta paketes darbiniekiem.

Kā stāsta Marta Medne, „Tietoevry Banking” darba devēja tēla speciāliste, pozitīvu tēlu var veidot un pielāgot ārējām vajadzībām, taču pamatā tas vienmēr izriet no uzņēmuma kultūras. Mākslīgi izveidots darba devēja tēls nespēs uzņēmumam kalpot ilgtermiņā, savukārt patiess un pozitīvs darba devēja tēls palīdz piesaistīt darbiniekus un lieliski noder personāla atlasē. Tas palīdz uzņēmumam atrast kandidātus, kas identificējas ar tā kultūru, nemaz nerunājot par laiku un izmaksām, kas tiek ietaupīti kandidātu atlases procesā, salīdzinot ar situāciju, ja uzņēmumam ir negatīvs publiskais tēls.

Kopš jaunā gada 1. janvāra Launkalnes ciemā ir slēgts vienīgais pārtikas un rūpniecības preču veikals. Uzrunātie ciema ļaudis nožēlo, ka zudusi iespēja uz vietas nopirkt pirmās nepieciešamības preces: maizi, pienu, sāli, cukuru, miltus. Vīri skumst pēc savas zudušās «paradīzes», kad ar veikalā nopirkto alus pudeli varēja pasēdēt ārpusē domubiedru pulciņā, vēsta reģionālais laikraksts Ziemeļlatvija.

Veikala īpašnieces, vietējās firmas SIA Taiva valdes priekšsēdētāja Dzidra Plūme gan ievērojusi, ka tagad pārsvarā raud tie cilvēki, kuri iepirkties brauca uz Smilteni.

Launkalnieši pārsvarā iepirkušies Smiltenē, kas atrodas aptuveni 20 minūšu brauciena attālumā, bet ciema veikalā ienākuši vien pēc tādām precēm, ko bija aizmirsuši iegādāties pilsētā. Rezultātā uzņēmuma Taiva izdevumi pārsnieguši ieņēmumus.

Šogad apritētu 23 gadi, kopš SIA Taiva Launkalnē atvēra savu veikalu. «Vilkām līdz pēdējam, taču apgrozījums bija tik mazs, ka beigās mēs būtībā bijām butaforija, nevis veikals,» atzīst Dz. Plūme. Ciema iedzīvotāja Rudīte Šaudiņa gan sarunā ar Ziemeļlatviju teic, ka viņa Taivas veikalā būtu iepirkusies biežāk, ja tur varētu norēķināties ar maksājumu kartēm, taču tas nebija iespējams. Cilvēki brauc izņemt skaidru naudu no bankomāta uz Smilteni un pie viena iepērkas pilsētas veikalos, vai arī norēķinās tur ar karti un sapērkas pārtiku vairākām dienām.

Bērnistabas mēbeļu ražošanas uzņēmums Troll Smiltene apvieno spēkus un turpmāk ražošanu koncentrēs vienuviet

SIA Troll Smiltene turpmāk visu ražošanu koncentrēs Smiltenē. Tas nule aizvēris Siguldas struktūrvienību, no kurienes iekārtas kopā ar daļu darbinieku pārceltas uz uzņēmuma pamatražotni Smiltenē.

No krēsliņa līdz skapim

Apvienot ražotnes vienā nolemts, meklējot ceļus, kā samazināt izmaksas un ražot efektīvāk. Iepriekš Smiltenes ražotne specializējās bērnu gultiņu, šūpulīšu un krēsliņu ražošanā, bet Siguldā tapa «lielās mēbeles», kā tās dēvē uzņēmumā, piemēram, skapji un kumodes.

Uzņēmumā top aptuveni 70 dažādu veidu produkti, pamatā Troll Smiltene koncentrējas uz gultiņām. Paralēli tiek ražots tik plašs mēbeļu klāsts, lai vecāki varētu pilnībā nokomplektēt jaundzimušā istabu, – no pārtinamā galdiņa līdz barošanas krēsliņam. No Siguldas uz Smilteni pārcelts arī tekstila iecirknis, līdz ar to baldahīni, paladziņi un cita veida tekstila izstrādājumi top šeit uz vietas. Smiltenē tagad darbojas arī ražotnes interneta veikals. Smiltenē radīto mēbeļu rozīnīte esot dizains, ko veido dizaineru komanda no Latvijas kopdarbā ar kolēģiem no Zviedrijas.

Pret Covid-19 nevakcinētus darbiniekus no darba iespējams atstādināt vai atlaist saskaņā ar Darba likumu, secināms no Labklājības ministrijas (LM) publiskotā informatīvā materiāla darba devējiem.

Ievērojot to, ka Covid-19 pandēmijas ietekmē šobrīd nav veikti jelkādi pārgrozījumi darba attiecību tiesiskajā regulējumā un noteikts īpašs šai situācijai pielāgots regulējums, tad darba devēju un darbinieku tiesību un pienākumu regulējums ir rodams jau spēkā esošajā Darba likumā, norāda LM. Līdzīgi ir arī attiecībā uz cita veida tiesisko attiecību, kas saistītas ar personu nodarbinātību, regulējumu, jo īpaši dienestā esošajām amatpersonām.

Ja objektīvi darba devējam nav iespējas pārstrukturēt savu darbību un piedāvāt attālinātu darba pienākumu izpildi, bet darbs ir jāveic klātienē, turklāt uzrādot sertifikātu vai testu, tad atbilstoši konkrētai situācijai un lietas apstākļiem ir vairākas risinājuma iespējas, skaidroja ministrijā. Turklāt tieši darba devēja ziņā ir risinājuma izvēle atbilstoši apstākļiem konkrētajā darba vietā.

Iespēja strādāt attālināti, kā arī darba devēja reputācijas nozīme - šie ir divi būtiskākie faktori, kas darba devēja izvēlē darbiniekiem svarīgi šogad.

Tas secināts augstākā līmeņa personāla atlases uzņēmuma Amrop Darba devēja tēla pētījumā, kas veikts visās Baltijas valstīs.

Pētījumā noskaidroti arī labāk novērtētie uzņēmumi Baltijā 2020.gadā:

Salīdzinot ar 2017.gada mērījumu, Igaunijā vērojama interesanta tendence – ja iepriekšējo TOP 5 veidoja tikai tehnoloģiju uzņēmumi ar izteiktu start-up kultūru, tad šogad topa pirmās piecas pozīcijas līdzsvaro arī tādi uzņēmumi kā LHV Pank un Tallink.

Salīdzinājumā ar 2017. gada mērījumu šajā Lietuvas TOP 5 vairs nav pārstāvētas divas no Baltijas lielākajām bankām, Swedbank un SEB.

Šī gada 26.maijā Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) uzsāk darba devēju pieteikumu pieņemšanu dalībai pasākumā Apmācība pie darba devēja. Vajadzīgā darbinieka praktiskai apmācīšanai NVA filiālēs visā Latvijā var pieteikties komersanti, pašnodarbinātās personas, biedrības vai nodibinājumi, izņemot politiskās partijas, ārstniecības iestādes, kā arī izglītības iestādes, kuru pamatuzdevums ir izglītības programmu īstenošana.

Apmācība pie darba devēja ir bezdarbnieka praktiskā apmācība, kas darba devējam pašam ļauj sagatavot vajadzīgo speciālistu. Praktiskā apmācība ietver profesionālās kompetences apgūšanu, kas atbilst pirmā, otrā vai trešā profesionālās kvalifikācijas līmeņa profesionālajai kompetencei. Pasākumu Apmācība pie darba devēja neorganizē nekvalificētos un mazkvalificētos darbos, atbilstoši Profesiju klasifikatora 9.pamatgrupai.

Katram praktiskajā apmācībā iesaistītajam bezdarbniekam darba devējs nodrošina kvalificētu darba vadītāju, kas ir ieguvis izglītību vai ne mazāk kā divus gadus ilgu darba pieredzi profesijā, kurā tiek veikta bezdarbnieka praktiskā apmācība. Praktiskās apmācības laikā darba devējs sniedz bezdarbniekiem nepieciešamās pamatzināšanas par veicamajiem darba pienākumiem, prasībām, kā arī nodrošina praktisku atbalstu darba iemaņu un profesionālo prasmju ieguvē, nostiprināšanā vai atjaunošanā atbilstoši apmācības plānam.

Informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarē šobrīd ir sīva konkurence par labāko un spēcīgāko darbinieku piesaisti.

Digitālās transformācijas temps visās tautsaimniecības nozarēs pieaug, un IT un IKT uzņēmumi konkurē ne vien par klientiem, bet arī par labākajiem darbiniekiem. Kas ir iekārojams darba devējs un vai darba koplīgums palīdz par tādu kļūt, to intervijā Dienas Biznesam atklāja Latvijas Sakaru darbinieku arodbiedrības PRO vadītāja Irēna Liepiņa un Latvijas Valsts radio un televīzijas centra valdes locekle Ilze Opmane-Jēgere.

Kas ir darba koplīgums mūsdienu izpratnē?

Ilze Opmane-Jēgere: Tēlaini izsakoties, darba koplīgums ir kompromiss starp darba devēja iespējām un darbinieku visdažādākajām vajadzībām. Lai gan sarunas par koplīguma saturu risina un pats koplīgums tiek noslēgts starp uzņēmumu un arodbiedrību, koplīgumā ietvertie nosacījumi attiecas uz visiem uzņēmuma darbiniekiem un tam ir jāatspoguļo visu darbinieku intereses.

Turpmāk darbiniekam, kas veic virsstundu darbu, par pirmajām divām virsstundām, kas veiktas virs dienas normālā darba laika, būs jāizmaksā piemaksa ne mazāk kā 50% apmērā, informē Labklājības ministrija.

Savukārt par katru nākamo virsstundu izmaksājama piemaksa ne mazāk kā 100% apmērā. Attiecībā uz regulējumu par svētku dienām, tiek saglabāts spēkā esošais piemaksas apmērs – 100% apmērā no darbiniekam noteiktās dienas algas likmes. Vienlaikus darbiniekiem un darba devējiem nav liegts darba koplīgumā vai darba līgumā noteikt lielāku piemaksu par virsstundu darbu vai darbu svētku dienā.

To paredz grozījumi Darba likumā, kas ceturtdien, 23. februārī, izsludināti Valsts sekretāru sanāksmē. Tie vēl jāsaskaņo ar ministrijām un jāapstiprina valdībā.

Turpmāk gadījumos, kad pēc darba devēja iniciatīvas darbinieks ir atstādināts, veicot darbu vai arī, atrodoties darba vietā alkohola, narkotiku vai toksiska reibuma stāvoklī, kā arī citos gadījumos, kad darbinieka neatstādināšana no darba var kaitēt viņa paša vai trešo personu drošībai un veselībai, par visu atstādināšanas laiku darba devējam būs jāsaglabā darbiniekam darba samaksu minimālās mēneša darba algas apmērā proporcionāli atstādināšanas laikam.

Izstrādātie grozījumi likumā «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā» paredz novērst situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību.

Likumprojekts paredz, ka darbinieku tiesības apmierināt prasījumus no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļiem tiks nodrošinātas gadījumos, kad darbinieki ilgstoši tiesājās ar darba dēvēju par darba samaksu un citu atlīdzību, kas izriet no darba tiesiskajām attiecībām, bet tiesvedības laikā vai, uzsākot piedziņas procesu, darba devējs kļuvis maksātnespējīgs.

Līdz ar grozījumiem cerēts aizsargāt tos darbiniekus, kuri savu tiesību aizsardzībai vērsušies tiesā, lai no darba devēja piedzītu dažādus maksājumus, vai pieteikuši darba devēja maksātnespēju un kuru prasījumus no garantiju fonda saskaņā ar pašlaik spēkā esošo regulējumu nav iespējams apmierināt, skaidro likumprojekta izstrādātāji – Saeimas Sociālo un darba lietu komisija.

Ir noslēdzies ikgadējais pētījums Iekārotākais darba devējs, kuru WorkingDay Latvia veic jau devīto gadu, informē uzņēmumā.

Pētījumā tika noskaidrots, kuri darba ņēmējam ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un kā šie kritēriji tiek īstenoti katrā uzņēmumā. Pētījuma rezultāti atklāj uzņēmuma darba devēja zīmola atpazīstamību un kā to uztver potenciālie un esošie darbinieki. Iegūtos datus ir iespējams analizēt pēc respondentu izglītības, amata, atalgojuma līmeņa un citiem kritērijiem, kas ir neatsverams palīgs personāla atlasē, jo ļauj izvēlēties atbilstošas metodes attiecīgo speciālistu piesaistīšanai.

Svarīgāk par vietu, kurā uzņēmums atrodas iekārotāko darba devēju topā, ir tas, kādu uzņēmums ir izveidojis darba devēja zīmolu. Pētījumā respondentiem tika jautāts, kuri viņiem ir svarīgākie kritēriji, izvēloties darba devēju, un lūgts novērtēt, cik lielā mērā, pēc viņu domām, šie kritēriji tiek īstenoti uzņēmumā, par kuru viņi balso. Iekārojams darba devēja zīmols var būt arī mazāk populāram uzņēmumam, kurš nav ierindojies topa augšgalā, jo strādā kādā šaurā nozarē un ir sabiedrībā mazāk pazīstams. Tajā pašā laikā, ja uzņēmumam ir izdevies pakāpties iekārotāko darba devēju topa augšgalā, darba meklētājam tas kļūst par pirmo izvēli.

Nodarbinātības valsts aģentūra (NVA) aicina darba devējus izmantot jaunu iespēju – ņemot vērā darba devēja specifiskās prasības, atrast piemērotu partneri - izglītības iestādi, ar kuru sadarbībā izstrādāt jaunu izglītības programmu konkrētā uzņēmuma prasībām atbilstošu speciālistu sagatavošanai.

Veiksmīgs piemērs trīspusējai NVA, daba devēja un izglītības iestādes sadarbībai ir pēc SIA NKC (Ķīmijas, farmācijas, biotehnoloģijas un vides nozaru kvalifikācijas centrs) pieprasījuma organizētā apmācība, kuras īstenošanai Olaines mehānikas un tehnoloģijas koledžā tika izstrādātas 3 aktuālas izglītības programmas. Kopā tika apmācīti 96, darba devēja izvēlēti, bezdarbnieki, kuri pēc mācību pabeigšanas sekmīgi uzsāka darbu uzņēmumos AS Grindeks, AS Olainfarm, SIA Biolars, SIA Tenax grupa, SIA Silvanols. Savukārt šobrīd uzsāktas sarunas par jaunas uzņēmumu specifikai atbilstošas programmas izstrādi un bezdarbnieku apmācību ar tekstilnozares pārstāvjiem Liepājā.

Kontekstā ar pašlaik aktuālajiem Iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) parādiem sociālajos tīklos izskan arī viedokļi, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Proti, normatīvajos aktos ir noteikts, ko un kādā apmērā darba devējs maksā valstij nodokļos. Un ka neviens normatīvais akts neparedz, ka darba ņēmējam ir jākontrolē darba devēja nodokļu nomaksas kvalitāte. Līdz ar to gadījumos, kad darba devēja norēķini ar valsti nesakrīt ar normatīvajos aktos paredzēto, atbildība jāprasa darba devējam. Tāpēc atsevišķiem cilvēkiem ir viedoklis, ka visas IIN pārmaksas vai parādi ir tikai un vienīgi darba devēja atbildība.

Zvērinātu advokātu biroja Vilgerts nodokļu eksperte Viktorija Kristholde-Lūse Db.lv skaidro – kaut arī ir saprotama cilvēku neapmierinātība ar izveidojušos situāciju, ka tiem ir jāpiemaksā IIN valstij, tā gluži nav darba devēja atbildība. Proti, likums Par iedzīvotāju ienākuma nodokli skaidri norāda, ka fiziskās personas - visi Latvijas nodokļu rezidenti- ir paši atbildīgi par IIN nomaksu. Ja fiziskai personai ir darba devējs, tad darba devējs no likuma viedokļa darbojas kā vidutājs starp fizisko personu un valsts kasi. Tam (darba devējam) ir jāietur no fiziskās personas darba algas nodokļi atbilstoši spēkā esošiem likumiem. Taču fiziskai personai ir pašai jāseko līdzi savai nodokļu nomaksai un rezumējošā kārtā (ar gada ienākumu deklarāciju) jāaprēķina un jānomaksā galīgais nodoklis. Tikai tad, ja izdodas pierādīt, ka darba devējs nav ieturējis un nomaksājis nodokli atbilstoši likumiem, tad var prasīt atbildību no darba devēja.

Turpmāk tiks novērstas situācijas, kad ilgstošo tiesas procesu dēļ maksātnespējīgu uzņēmumu darbinieki nesaņem likumā paredzēto atlīdzību, paredz Saeimas otrajā galīgajā lasījumā atbalstītie grozījumi likumā «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā».

Grozījumi izstrādāti pēc Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības (LBAS) iniciatīvas. «Galvenā problēma ir tajā, ka cilvēki, kuru jau ilgu laiku tiesājas ar darba devēju par maksājumu piedziņu, uzvar procesā, bet darba devēji tiesas spriedumu nepilda. Tad tiek konstatēts, ka piedziņa nav iespējama,» DB iepriekš skaidroja LBAS jurists Kaspars Rācenājs. Ja arī tiek iesniegts uzņēmuma maksātnespējas pieteikums, no darbinieku prasījumu garantiju fonda līdzekļus nav iespējams iegūt. Proti, pašlaik likums «Par darbinieku aizsardzību darba devēja maksātnespējas gadījumā» paredz, ka no prasījumu garantiju fonda tiek apmierināti tikai tie prasījumi, kas radušies ne agrāk kā 12 mēnešus pirms darba devēja maksātnespējas. «Respektīvi, ja prasījums tiek iesniegts tagad, tiesībām uz attiecīgo summu bija jārodas ne senāk par 2011. gada maiju,» norādīja K. Rācenājs, piebilstot, ka tiesas procesi mēdz ilgt divus gadus, rezultātā maksātnespējīgā uzņēmuma darbinieki no garantiju fonda neko saņemt nevar.

Lai nodrošinātu ilgtspējīgu Latvijas autoceļu tīklu, jāatjauno Valsts autoceļu fonds un jāievieš maksas ceļi, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja KPMG Baltics vadītājs Edgars Voļskis.

Uzņēmums izstrādājis pētījumu par iespējamajiem finansējuma avotiem, lai turpmāk uzturētu valsts autoceļu tīklu.

Voļskis uzsvēra, ka sākotnēji jāizveido stabils valsts autoceļu tīkla finansēšanas avots valsts budžeta ietvaros, ko varētu panākt, atjaunojot Valsts autoceļu fondu un ieviešot maksas ceļus.

KPMG Baltics vadītājs skaidroja, ka jādomā par akcīzes nodokļa naftas produktiem palielināšanu un skaidri jāiezīmē šis finansējums Valsts autoceļu fondā. Piemēram, par 10% palielinot akcīzes nodokli, papildu ieņēmumi būtu 47 miljoni eiro.

Pēc viņa teiktā, svarīgākais, paaugstinot akcīzes nodokli, ir nodrošināt procesa caurspīdīgumu, lai autovadītājiem, kuri maksās paaugstināto nodokli, nebūtu šaubas par samaksātā nodokļa izlietojumu.

Aizņemšanās, lai līdzekļus ieguldītu ceļos, nav risinājums, šodien ikgadējā ceļinieku konferencē sacīja Finanšu ministrijas (FM) Fiskālās politikas departamenta direktors Nils Sakss.

Viņš uzsvēra, ka šāds risinājums nav iespējams un tas nav ceļš, kuru būtu jāiet.

Sakss skaidroja, ka Latvijai ir plašas iespējas aizņemties "lētu naudu" finanšu tirgos, taču, investējot šos līdzekļus ceļos, ir atsauce uz valsts budžeta deficītu.

Mēs kā valsts nevaram pārāk daudz aizņemties un dzīvot uz nākamo paaudžu rēķina, pauda Sakss.

Vienīgā situācija, kad aizņemties investīcijām ceļos būtu pamatoti, ir privātās-publiskās partnerības (PPP) projektos, taču tajos galvenie riski jāuzņemas privātajam partneriem. Tiklīdz valsts šādos projektos uzņemas galvenos riskus un garantē ieņēmumus partnerim, tas parādīsies deficītā.

Saeima šodien pieņēma grozījumus likumā Par iedzīvotāju ienākuma nodokli, kas paredz 2022.gadā palielināt ar nodokļiem neapliekamo minimumu līdz 500 eiro pensionāriem.

Vienlaikus Saeima arī noteica, ka ar Ministru kabineta noteikumiem nepieciešams līdz 500 eiro paaugstināt arī diferencēto neapliekamo minimumu strādājošajiem. Minētie noteikumi gan vēl ir izstrādes procesā un nav apstiprināti.

Deputātu atbalstītās izmaiņas ir daļa no 2022.gada valsts budžeta projektu pavadošās likumprojektu paketes.

Kā skaidroja Finanšu ministrijā (FM), šajos grozījumos ir noteikts tikai pensionāra neapliekamais minimums no nākamā gada 1.janvāra 350 eiro mēnesī un no 1.jūlija - 500 eiro mēnesī. Savukārt strādājošiem diferencētais neapliekamais minimums vēsturiski tiek noteikts ar Ministru kabineta noteikumiem, kuri šobrīd tiekot izstrādāti.

Vai Smilteni var saukt par Latvijas lietoto apģērbu veikalu galvaspilsētu, vaicā reģionālais medijs Ziemellatvija.lv? Vietējie jau kādu laiku esot pamanījuši, ka pilsētas centru uzkrītoši pārņem lietoto apģērbu un apavu veikali, tautā saukti par humpalām.

Pat darba dienas vidū humpalās varot novērot rosību un, kā apgalvojusi Andra, kura strādā par pārdevēju vienā no Smiltenes lietoto apģērbu veikaliem, tad tā nav neparasta parādība, jo piekrišana ir liela, īpaši dienās, kad ir pievedums.

«Var šķist, ka tik mazā pilsētā pie tik liela piedāvājuma starp veikaliem valda konkurence, bet tā nav, jo katram ir izveidojies savs pircēju loks,» viņa teikusi un norādījusi, ka ir cilvēki, kuriem šī «humpalu situācija» ir izvērtusies par sava veida hobiju: «Ir tādi cilvēki, kuri regulāri izstaigā visus veikalus arī tad, ja neko negrasās pirkt.»

Jautāta, kāpēc Smiltenē lietotie apģērbi ir izkonkurējuši jauno apģērbu veikalus, Andra apgalvojusi, ka īres maksas par telpām ir lielas, pieprasījums mazs un iespējas pazemināt cenas niecīgas. «Ja Smiltenē jaunu kreklu bērnam varu nopirkt par 8Ls, tad, aizbraucot uz Rīgu vai Valmieru, tādu pašu nopirkšu par 3Ls,» viņa stāstījusi.

Vispārīgs pārmetums, ka algas valsts sektorā palielinās uz pārējās sabiedrības trūkuma rēķina, nav gluži precīzs. Algas valsts sektorā 2023. gada pirmajā pusgadā vidēji ir augušas lēnāk par inflāciju. Šāda situācija nozīmē, ka ir neliela daļa valsts algu saņēmēju, kuri sāk dzīvot labāk, taču pārējo dzīves līmenis samazinās ‒ tie ir ārsti, skolotāji un policisti.

Sabiedrības pārmetuma būtība

Latvijā ļoti daudzi ir neapmierināti ar valdības īstenoto ekonomisko politiku. Neapmierināto skaits pieauga pēc inflācijas starta pērn, ko ietekmēja apkures rēķinu pieaugums, bet šogad to pastiprināja EURIBOR likmju kāpums, kas izpaužas kā visu, ne tikai hipotekāro kredītu, ikmēneša maksājumu pieaugums. Kritizējot valdību, valsts nodokļu un izdevumu politiku, gan sociālo tīklu burbuļos, gan dažādās diskusijās tiek pausti viedokļi, ka nodokļu celšana ir vajadzīga vienīgi ierēdņu «armijas» algu celšanai un tam ir visai maz sakara ar sabiedrības vai nacionālajām interesēm.

Tāpēc ir vērts pārbaudīt, kādi 2023. gadā bija izdevumi no valsts pamatbudžeta, kas tika novirzīti atalgojumam un citām ar darbaspēku saistītajām izmaksām.

1. Tēzes

• Latvijas tiesību aktos ir paredzēta atbildība par komercnoslēpumu saturošās informācijas neatļautu iegūšanu vai izpaušanu. Tomēr, lai varētu runāt par pārkāpumu, pašam uzņēmumam ir jāizdara mājas darbs - iepriekš jānosaka kas ir tā komercnoslēpums.

• Praksē problēmas mēdz sagādāt pieradījumu iegūšana, ka noticis komercnoslēpuma neatļauts izpaušanas gadījums. Šīs grūtības minimizēt uzņēmumam var palīdzēt juristi un speciālisti no citām jomām, piemēram, IT jomas. Tomēr pamatu pamats – uzņēmumā ir jābūt noteiktam, kas ir tā komercnoslēpums.

• Jautājums par komercnoslēpuma aizsardzību tiek risināts arī Eiropas Savienības līmenī. Vienotas kārtības ieviešana Eiropas Savienības valstīs radīs drošāku vidi pārrobežu uzņēmējdarbībai.

Publiskajā vidē un daudzos Latvijas uzņēmumos ir aktuāli runāt par darbinieku labbūtību, taču, nezinot, ko tas īsti nozīmē, šo jēdzienu var pārprast.

Svarīgi ņemt vērā, ka ikviena cilvēka labbūtību jeb to, kā mēs jūtamies par savu dzīvi, veido vairākas komponentes – karjeras labbūtība, proti, vai un cik ļoti mums patīk tas, ar ko ikdienā nodarbojamies, sociālā labbūtība jeb tas, vai mūsu dzīvē ir jēgpilnas attiecības ģimenē, ar kolēģiem un draugiem, finansiālā labbūtība, kas plašākus komentārus neprasa, kā arī fiziskā un arī kopienas labbūtība, kas parāda, cik labi jūtamies vietā, kurā dzīvojam. Finansiālā labbūtība ir cieši saistīta ar dzīvei nepieciešamo algu (living wage) un, lai gan tā nav pati svarīgākā no visām komponentēm, tiklīdz cilvēks nesaņem pietiekami, finansiālais aspekts kļūst par dominējošo, jo prātu nodarbina jautājums, vai man pietiks naudas. Starptautiskie dati liecina, ka cilvēki par naudas jautājumiem raizējas aptuveni 13 stundas mēnesī. Ņemot vērā, ka labbūtību veido vairākas komponentes, rodas jautājums - vai darba devējs var palīdzēt visās?

Mūsu ieraksti sociālo mediju platformās, atbalstītās un pārsūtītās ziņas, bilžu atlase, cilvēki, kuriem sekojam, – tas viss veido mūsu “digitālo reputāciju”, kas kļūst aizvien nozīmīgāka karjeras veidošanā.

Digitālais “es” pastāsta par kandidātu to, ko darba intervijā tas atturēsies pieminēt, tāpēc sociālo mediju profila analīze potenciālā darba devēja acīs kļūst par vienlīdz nozīmīgu kā saruna ar cilvēku. Un tam ir divi iemesli, – pirmkārt, darba devējs grib pārliecināties, ka savā kolektīvā uzņems cilvēku, kura vērtību sistēma ir līdzīga uzņēmumā vai institūcijā esošajai. Otrkārt, ja darbā tiks pieņemts cilvēks, kurš sociālo mediju platformās uzvedas izaicinoši, darba devējs uzņemas risku savai reputācijai. Tāpēc pārliecība, ka sociālie mediji ir mūsu “privātā telpa” atbilst patiesībai vien daļēji, – jāapzinās, ka jaunajā kolektīvā mēs ienāksim kopā ar savu privāto telpu un mūsu izpausmes tajā var tikt asociētas ar uzņēmumu vai institūciju, kurā strādājam.

Franšīzes pirmsākumi meklējami jau viduslaikos, bet pirmo franšīzes sistēmu tādu, kā to saprotam mūsdienu izpratnē, radīja šujmašīnu ražotājs Singer. Franšīzes partneru tīkls bija lielisks risinājums, kad no lietotājiem dažādos reģionos tika saņemti pieprasījumi par šujmašīnu labošanu, bet uzņēmumam trūka līdzekļu tālākai attīstībai. Singer saviem partneriem piešķīra ekskluzīvas tiesības izplatīt produktus, nodrošināt klientu apmācības, kā arī veikt produktu remontu un apkopi.

Mūsdienās franšīzes biznesa attīstības metode ir attīstījusies daudz plašākā mērogā, proti, to izmanto uzņēmumi vairāk nekā 70 dažādās nozarēs, un aptuveni pusi no visa mazumtirdzniecības apgrozījuma ASV nodrošina tieši franšīzes uzņēmumi. Daudzi cilvēki, ikdienā iepērkoties tirdzniecības centros, labojot automašīnas dīleru servisos, ēdot kafejnīcās un restorānos vai paliekot viesnīcās, pat neapzinās, ka liela daļa no šiem uzņēmumiem ir franšīzes.

Franšīzes biznesa priekšrocības un riski

Neatkarība un iespēja realizēt savas idejas ir galvenie iemesli, kādēļ tiek uzsākta uzņēmējdarbība. Pēc tam, kad pieņemts lēmums par personīgā biznesa izveidi, paveras izvēles iespējas – dibināt uzņēmumu, attīstot savu biznesa ideju, vai izvēlēties kādu no tūkstošiem uzņēmumu un atvērt franšīzi. Daļa jauno uzņēmēju, pamatojoties uz ieguvumiem, dod priekšroku tieši uzņēmējdarbībai ar franšīzi.

Noslēgumam Smiltenē tuvojas Valkas ielas un autoceļa tilta pār Abula upi Valkas ielā rekonstrukcija, ziņo reģionālais medijs Ziemeļlatvija.

Vakar, 9. oktobrī, no Salaspils uz Smilteni tika atvests 15 metru garš, gājējiem paredzēts tilts, kas vēl ir jāsamontē un ko uzstādīs blakus rekonstruētajam tiltam Valkas ielā pār Abula upi.

Šodien objektā Valkas ielā paredzēts turpināt ieklāt asfalta virsējo kārtu. Iespējams, jau nākamajā nedēļā varētu atsākties satiksme pār rekonstruēto tiltu pār Abula upi.

Būvdarbus objektā Valkas ielā SIA 8CBR plāno pabeigt šomēnes vai novembra sākumā.