Metālapstrādes SIA Prometal Group uztur dzīvību līdzīga nosaukuma SIA Prometāls agrākajā ražotnē Ogrē, dodot darbu 37 cilvēkiem.
Uzņēmumu nosaukumu līdzība nav vienīgais, kas tos saista, jo abu vadībā ir Ēriks Mikštas. Pēc vairāku aptaujāto sacītā, fakts, ka restartu veic iepriekšējā uzņēmuma vadītājs, nav plaši izplatīta prakse, vienlaikus tiek atzīts, ka šādai situācijai ir gan savi ieguvumi, gan trūkumi. Kā ieguvumi tiek minēta atpazīstamība, kas varot nospēlēt pozitīvu lomu ārvalstu un vēl jo vairāk iepriekšējā uzņēmuma bijušo klientu lokā, savukārt kā negatīvs faktors tiek minēts uzticības deficīts finanšu jomā. Abu uzņēmumu vidū lielākā atšķirība ir biznesa vadības modelī.
Tikai ceturtdaļa
«SIA Prometal Group ir viens no astoņiem uzņēmumiem, kas izveidojušies, izmantojot Prometāla bāzi, protams, SIA Prometal Group darbojas bijušā Prometāla teritorijā,» situāciju skaidro SIA Prometal Group valdes loceklis Ēriks Mikštas. Viņš atzīst, ka SIA Prometal Group pēc neto apgrozījuma un nodarbināto skaita ir aptuveni ceturtā daļa no tā, kas bija SIA Prometāls ziedu laikos. «Pašlaik uzņēmumā strādā tikai 37 darbinieki, un neto apgrozījums ir ap 1,25 milj. Ls, tomēr darba ražīgums – efektivitāte ir divas reizes lielāka nekā Prometāla laikā un vissvarīgākais ir peļņa,» tā uz jautājumu par to, vai var salīdzināt SIA Prometal Group ar SIA Prometāls, atbild Ē. Mikštas. Viņš norāda, ka būtiski atšķiras arī ražotās produkcijas klāsts un arī klienti.
Vietējam tirgum
«Pašlaik teju 100% visu pasūtījumu ir no Latvijas, savulaik Prometāla laikā 90% bija pasūtījumi no ārzemēm,» – tā Ē. Mikštas. Šādu situāciju viņš skaidro ar to, ka Latvijas pasūtītāji ir gatavi maksāt par konkrētu industriālo detaļu izgatavošanu labāku cenu nekā ārvalstu pasūtītāji. «Ārvalstu pasūtītāji labi zina, cik uzņēmumu ar līdzīgu vai tādu pašu profilu ir izveidojušies, izmantojot Prometāla zināšanas, pieredzi, un var izvēlēties to, kurš piedāvās zemāko cenu ar pasūtītājam iespējami labākajiem pēcapmaksas nosacījumiem, tāpēc katrā ziņā necenšos meklēt ārvalstu pasūtītājus,» savu nostāju pamato Ē. Mikštas. Viens no iemesliem, kas attur Prometal Group aktīvi iesaistīties mehāniskās apstrādes pakalpojumu sniegšanā ārzemniekiem, ir apgrozāmie līdzekļi. «Lai varētu sekmīgi strādāt ar pasūtītājiem, it īpaši no ārzemēm, ir vajadzīgs labs «spilvens» – apgrozāmie līdzekļi, proti, metāls, elektrība, darba algas, nodokļi jāmaksā ik mēnesi, bet naudu par piegādātajiem izstrādājumiem saņem pēc 2–3 mēnešiem,» stāsta Ē. Mikštas. Jārēķinās, ka, strādājot ar jaunu ārvalstu klientu piesaisti, ir vajadzīgs laiks, pēc uzņēmēja sacītā, no sarunām līdz pasūtījumiem – vismaz divi gadi. «Pašlaik ir pietiekami labs pieprasījums detaļu izgatavošanas tirgū Latvijā strādājošajiem dažādu iekārtu izgatavotājiem, un to cenšamies izmantot,» teic Ē. Mikštas. Interesanti, ka šos pasūtītājus nebiedē arī pagātnē notikušais ar Prometālu. «Lai arī vairums to metālapstrādes iekārtu, kuras bija Prometālam, ir saglabātas, tomēr ir arī tādas, kuras, nespējot veikt līzinga maksājumus, tika pārņemtas un nav SIA Prometal Group pārziņā, līdz ar to arī ir mazākas iespējas, nekā to bija Prometālam, kaut arī produkcijas ražošanas apjomus līdz šim tas nav ietekmējis,» atšķirību skaidro Ē. Mikštas.
Bez kredītiem
Par būtiskāko uzņēmuma vadītājs min nevis apgrozījuma lielumu un saražotās produkcijas daudzumu, bet gan rentabilitāti. «Esmu pieredzējis, ka pasūtījumu apmērs un darbinieku skaits pieaug, bet peļņas vietā ir zaudējumi, turklāt krīzes laikā pasūtījumi un pasūtītāji pazuda, bet parādi un darbinieki (fiksētās izmaksas) palika, tāpēc pašlaik rūpīgi sekoju līdzi, lai tā neatkārtotos,» savu nostāju atklāj Ē. Mikštas. Viņš nenoliedz, ka tieši šīs skaidrās mācības ir pašreizējā biznesa modeļa pamatā. «Bankām neslēpju savu negatīvo pagātnes pieredzi, taču vismaz līdz šim neviena nav piekritusi mums aizdot naudu, tāpēc uzņēmums dzīvo no savas nopelnītās naudas un ar to arī rēķinās savās iespējās,» stāsta Ē. Mikštas.
Ekonomiskās krīzes mācību rezultātā SIA Prometal Group ir citāda vadības sistēma nekā agrāk. «Valdē esmu viens pats, nav kontrolētāju un tādu, kuri uzrauga tos, kuri kontrolē. Katrs dara savu darbu un atbild par padarīto vai nepaveikto – bez sarežģītām pārvaldes struktūrām, kas nav ekonomiski paceļamas un nav arī nepieciešams,» – tā Ē. Mikštas. Viņš jau divreiz gājis šādiem procesiem cauri un secinājis, ka smagnējas pārvaldes struktūras varbūt labi der lielajos un finansiāli jaudīgajos, taču ne mazos un vidējos uzņēmumos.