Maskavas tiesa pavēstījusi, ka interneta portāliem ir jāizņem no to satura videoklipus, kuros redzama sieviešu pankroka grupa Pussy Riot, tiesa gan, nav precizēts, vai jāizņem kādi konkrēti videomateriāli vai visi video, ko radījusi grupa Pussy Riot, ziņo BBC.

Vienā no skandalozajiem videoklipiem redzama Pussy Riot dalībnieču uzstāšanās Maskavas galvenajā katedrālē ar pret tagadējo Krievijas prezidentu Vladimiru Putina režīmu vērstu dziesmu.

Videoklips, kurā atskaņota dziesma «Punk Prayer», sociālajā medijā YouTube aplūkots 2,4 miljonus reižu. Kievijas YouTube biroja pārstāvjis norādīja, ka YouTube nepieņems nekādus lēmumus saistībā ar videoklipiem, kamēr nebūs saņēmis oficiālus dokumentus.

Nav skaidrs, vai interneta vietnēm jāizdzēš visi Pussy Riot uzņemtie videoklipi, ieskaitot pret Vladimiru Putinu vērstu uzstāšanos Sarkanajā laukumā. Tiesa nosaukusi interneta vietņu, kurām jābloķē Pussy Riot videoklipi, sarakstu.

Krievijas pankroka grupas Pussy Riot dalībnieces Marija Aļohina un Nadzežda Tolokoņikova atlikušo laiku no viņām piespriestā divu gadu ilgā cietumsoda pavadīs Krievijas «skarbākajos cietumos», raksta The Guardian.

Abas Pussy Riot dalībnieces nosūtītas uz Krievijas attālajām ieslodzījuma nometnēm Permā un Mordovijā.

24 gadus vecā Marija Aļokina sodu izcietīs sieviešu cietumā Permā, kas atrodas Sibīrijas reģionā, kur Padomju Savienības laikā izvietotas vienas no skarbākajām ieslodzījuma nometnēm. Tikmēr 22 gadus vecā Ndzežda Tolokoņikova nosūtīta uz Mordoviju, kas ir reģions, kurā arī atrodas ievērojams skaits ieslodzījuma vietu.

«Tās ir skarbākās no visām [Krievijas] ieslodzījumu nometnēm,» savā kontā mikroblogošanas vietnē Twitter norāda grupa Pussy Riot.

Db.lv jau ziņoja, ka, izskatot apelācijas prasību, Maskavas tiesa lēmusi vienai no pankgrupas Pussy Riot dalībniecēm piespriesto cietumsodu aizstāt ar nosacītu sodu.

Igauņu programmētāju grupa radījusi populārās interneta spēles Angry Birds imitāciju Angry Kremlins, kurā saistībā ar pankroka grupas Pussy Riot notiesāšanu tiek izjokotas augsta līmeņa Krievijas amatpersonas, ieskaitot Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu.

Spēlē Angry Kremlins V. Putinam un Pareizticīgo baznīcas galvai ir jāaptur Pussy Riot dalībnieces no protestiem – spēlētājam ir jāraida Krievijas pareizticīgās baznīcas galva Patriarha Kirila un Krievijas prezidenta Vladimira Putina galva Pussy Riot dalībnieču figūru virzienā, vēsta The Moscow Times.

Angry Kremilns kļuvis teju par interneta sensāciju Pussy Riot aizstāvju un Twitter lietotāju pulkā pēc tam, kad trešdienas vakarā tiešsaisti uz šo spēli internetā ievietoja valdošās varas opozicionārs Iļja Jašins.

Izskatot apelācijas prasību, Maskavas tiesa lēmusi vienai no pankgrupas Pussy Riot dalībniecēm piespriesto cietumsodu aizstāt ar nosacītu sodu, vēsta Reuters.

Iepriekšējais tiesas spriedums atstāts spēkā Nadzeždai Tolokoņikovai un Marijai Aļohinai, savukārt Jekaterina Samucevičai piespriests nosacīts sods ar pārbaudes laiku uz diviem gadiem, kura laikā viņa nedrīkstēs pārkāpt vairākus ierobežojumus un pastrādāt citus noziegumus.

Grupas dalībnieces apelācijas prasības izskatīšanas laikā kritizēja Krievijas prezidentu Vladimiru Putinu. «Putins dara visu, lai šajā valstī attīstītos pilsoņu karš,» apelācijas izskatīšanas laikā sacīja N. Tolokoņikova. Pussy Riot dalībnieces arī norādīja, ka viņu protesta akcija bijusi pilnībā politiska un viņas neesot vēlējušās aizvainot ticīgos. «Katedrālē mēs ieradāmies, lai iebilstu pret reliģisko līderu tuvināšanos valsts politiskajai elitei,» sacīja M. Aļohina.

Šīs nedēļas sākumā Maskavā sākusies tiesas prāva pret sieviešu mūzikas grupas Pussy Riot dalībniecēm, kas apsūdzētas huligānismā. Apsūdzība izteikta par Pussy Riot uzstāšanos Maskavas katedrālē, protestējot pret Vladimira Putina atgriešanos Krievijas prezidenta amatā.

Pussy Riot šā gada sākumā uzstājās pareizticīgo katedrālē, izpildot «panku lūgšanu» novērst V. Putina atgriešanos Krievijas prezidenta amatā.

Bargākais sods, kas Pussy Riot dalībniecēm var tikt piespriests, ir septiņi gadi cietumā.

Novērotāji saka, ka šī tiesas prāva atklās, cik liela ietekme Krievijā ir pareizticīgajai baznīcai. Tās galva – Patrarhs Kirils – nodēvējis protestētāju lūgšanu par zaimošanu, raksta The Guardian.

Grupas dalībnieces – 24 gadus vecā Marija Aļokina, 22 gadus vecā Nadzežda Tolokoņikova un 29 gadus vecā Jekaterina Samuceviča tika aizturētas martā pēc tam, kad Kristus Pestītāja katedrāles altāra priekšā viņas dziedāja dziesmu, kurā Jaunavai Marijai tika lūgts «izsviest Putinu». Kopš tā brīža trīs sievietes, no kurām divām ir bērni, atrodas apcietinājumā.

No Krievijas aizbēgušas divas pankgrupas Pussy Riot dalībnieces, lai tādējādi izvairītos no vajāšanām saistībā ar baznīcā iepriekš notikušo akciju pret valsts prezidentu Vladimiru Putinu.

Nadeždas Tolokoņņikovas - vienas no notiesātajām Pussy Riot dalībniecēm – vīrs Pjotrs Veržilovs pastāstīja, ka aizbēgušās grupas dalībnieces nokļuvušas vietā, kur «Krievijas policija viņām netiks klāt», acīmredzot domājot kādu valsti, kas ar Krieviju nav noslēgusi izdošanas vienošanos, vēsta BBC.

Viņš arī sacīja, ka Krievijā ir no divpadsmit līdz četrpadsmit ar Pussy Riot saistītu cilvēku, kas aktīvi turpinās grupas darbību. Kopumā grupā darbojas desmit mākslinieki, un piecpadsmit cilvēki, kas nodarbojas ar dažādām tehniskām lietām.

Jau vēstīts, ka 21. februārī Maskavas Kristus Pestītāja katedrālē piecas Pussy Riot dalībnieces sarīkoja provokatīvu akciju. Trijām no viņām tika piemērots apcietinājums un tiesa piesprieda divus gadus ilgu cietumsodu. Divas no akcijas dalībniecēm iepriekš atradās brīvībā. Notiesāto Pussy Riot dalībnieču advokāti spriedumu iecerējuši pārsūdzēt.

Krievu pankgrupas dalībniece Nadežda Tolokoņņikova ir pārvesta uz soda izciešanas koloniju Sibīrijā, un desmit dienas pēc tam no viņas nav bijušas nekādas vēstis, raksta Krievijas mediji.

Viņas pašreizējā atrašanās vieta esot turēta noslēpumā un viņa nav devusi nekādas ziņas, norādīja ieslodzītās vīrs Pjotrs Verzilovs.

N. Tolokoņņikova tika pārvesta uz koloniju Sibīrijā, 4,5 tūkstošu kilometru attālumā no Krievijas centrālās daļas, pēc tam, kad viņa sāka badastreiku kolonijā Parcas ciemā Mordvijā. 23 gadus vecā Pussy Riot dalībniece pauda, ka Mordvijā viņa tiek paverdzināta, tādēļ viņa atteicās no ēdiena astoņas dienas līdz tika pārvesta uz slimnīcu. Pēc tam viņa turpināja badastreiku, un tika lemts par viņas pārvešanu uz Sibīriju.

Pēdējo reizi 24. oktobrī viņu esot redzējis kāds pasažieris vilcienā, kas ieradās Čeļabinskas stacijā.

Franču aktieris, kurš kļuvis par Krievijas pilsoni - Žerārs Depardjē, uzstājies Krievijas televīzijā, paužot atbalsta vārdus valstī pie varas esošajiem, ziņo euronews.com.

Tā, piemēram, Depardjē paziņojis, ka valsts opozīcija nav reāla alternatīva. «Ir daži cilvēki, piemēram, Kasparovs,» viņš sacījis, «kuri ir ļoti gudri, bet viņi ir labi, tikai spēlējot šahu. Politika ir daudz sarežģītāka.»

Divas no Krievijas pankroka grupas Pussy Riot dalībniecēm - Nadežda Tolokoņņikova un Marija Aļohina, kuras tika izlaistas no apcietinājuma pērn gada nogalē, šodien apcietinātas Olimpisko spēļu laikā Sočos.

Sākotnējā informācija, ko savā Twitter kontā izplatījusi grupas dalībniece Nadežda Tolokoņņikova, liecina, ka abas aizturētas par zādzību.

Atsaucoties uz Krievijas žurnālistu Jevgēniju Feldmanu, Lenta.ru ziņo, ka kopumā notikuma vietā policijas darbinieki aizturējuši septiņas personas, tostarp arī pašu Feldmanu, kuru atbrīvoja pēc tam, kad viņš policijas darbiniekiem parādīja savu žurnālista apliecību.

Feldmans arī norāda, ka policija solījusi aizturētos atbrīvot pēc nopratināšnas iecirknī.

Kā informē Tolokoņņikova, abas Pussy Riot dalībnieces Sočos ieradušās, lai uzstātos un izpildītu dziesmu «Путин научит тебя родину любить» («Putins tevi iemācīs dzimteni mīlēt»).

«Publiskās «cepšanās» man lielākoties iet garām. Izmantojot gadījumu, gribu pateikt: neesmu nevienā sociālajā tīklā. Ja kāds kaut ko manā vārdā paziņo, laikam esmu pēdējais, kas par to uzzina,» intervijā žurnālam Ir sacījis grupas Prāta vētra solists Renārs Kaupers.

«Man vienkārši nav laika tur grozīties. Liekas, ka es savā ziņā piesārņotu gaisu ar tekstiem, kuru jau tā ir tik daudz. Neesmu tāda tipa cilvēks. Būšana sociālajos tīklos ļauj būt pamanāmam un atpazīstamam, bet man tā dzīvē pietiek,» skaidrojis dziedātājs.

Intervijā populārās grupas pārstāvis arī norādījis, ka Krievija Prāta vētrai pašlaik ir lielākais tirgus, «mēs tur aktīvi braucam». «Un paldies Dievam! Varam nopelnīt sev maizīti un darīt arī kādu priecīgu.»

Runājot par to, ka Prāta vētrai publiskajā telpā pārmesta attieksmes nepaušana par grupas Pussy Riot represēšau, R. Kaupers stāstījis: «Mēs ar cenzūru neesam saskārušies, vienmēr esam varējuši dziedāt un runāt to, kas ir licies svarīgs. Iespējams, izsaukšu kārtējo sašutuma vētru - es nesaprotu milzīgo atbalstu Pussy Riot. Varbūt neesmu kārtīgi iedziļinājies, bet saprotu, ka atbalsts drīzāk ir, lai atzītu demokrātijas trūkumu Krievijā.

Čehijas prezidentu Milošu Zēmanu vairs nelaidīs tiešraidē, nolēmusi Čehijas radio padome pēc atkārtotām prezidenta izteiktām rupjībām tiešraidē.

Šādi Zēmana izlēcieni pārkāpj likumu par televīzijas un radio apraidi, kā arī Čehijas radio kodeksu, vēsta Prāgas radio. Padome īpašu uzmanību pievērsusi kodeksa punktam, kas aizliedz laist tiešraidē cilvēku, attiecībā uz kuru pastāv pamatotas bažas, ka viņš varētu lietot vulgārus izteicienus.

«Tas nozīmē, ka nākotnē raidījumi tiks ierakstīti iepriekš, nevis būs tiešraidē. Tomēr konkrēti soļi šobrīd netiek apspriesti,» teikts padomes paziņojumā.

Zēmans novembra sākumā izpelnījās plašu sabiedrības kritiku par lamuvārdu lietošanu radiointervijā, kurā viņš izteicās, ka Čehijas valdība ir «sačakarējusi» likumprojektu, nodēvēja Krievijas pankgrupas Pussy Riot dalībnieces par «maitām» un pārtulkoja nosaukumā iekļauto vārdu «pussy» kā «p--a».

Krievijas Federācijas prezidents Vladimirs Putins 18. martā parakstījis dokumentu par Krimas un Sevastopoles pievienošanu Krievijas Federācijai. Pirms tam Krievijas prezidents sniedza runu, kas vairākkārt tika pārtraukta ar aplausiem.

Jau ziņots, ka rietumvalstis nav atzinušas par leģitīmu Krimā notiekošo «referendumu», kurā tika lemts par Krimas pievienošanos Krievijas Federācijai.

Dokumentu par divu teritoriju pievienošanu Krievijai parakstīja V. Putins, Krimas premjerministrs Sergejs Aksjonovs un Krimas parlamenta spīkers Vladimirs Konstantinovs. Dokuments vēl jāapstiprina tiesai un abām parlamenta palātām.

Skaidrojot Krievijas oficiālo nostāju Ukrainas jautājumā, V. Putins pauda, ka Ukrainā tika pārkāpta sarkanā līnija - «rietumi rīkojās rupji un neprofesionāli».

V. Putins uzsvēra, ka rietumu partneriem jāpieņem, ka «Krievijai ir savas nacionālās intereses, kuras vajag cienīt». V. Putins arī pateicās Ķīnai un Indijai par to, ka «Krimas jautājums» tika izskatīts, ņemot vērā vēsturiskos apstākļus.

Ar Krievijas Augstākās tiesas spriedumu no cietuma tiks atbrīvots Platons Ļebedevs, bijušais Mihaila Hodorkovska biznesa partneris, ziņo BBC. Viņi tika apcietināti 2005. gadā.

Ļebedevs un Hodorkovskis tika notiesāti par izvairīšanos no nodokļu maksāšanas un zādzībām pēc tam, kad finansēja opozīcijas partijas.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins Hodorkovski apžēloja pagājušajā mēnesī, bet Ļebedevs, kuru bija paredzēts atbrīvot maijā, neprasīja apžēlošanu un palika ieslodzījumā.

Protestētāji Kijevā bloķējuši valdības ēkas, kā arī izveidojuši barikādes Neatkarības laukumā, vēsta BBC.

Demonstrantiem bloķējot pieeju, uz darbu pirmdien netiek valdības amatpersonas.

Vērienīgi protesti Ukrainā nerimst jau aptuveni nedēļu, un protestētāji pauž savu sašutumu par to, ka prezidents Viktors Janukovičs ir atcēlis sadarbības līguma ar Eiropas Savienību parakstīšanu. Jau vairākkārt vēstīts, ka vienošanās parakstīšanai bija jānotiek ES Austrumu partnerības samitā Viļņā pagājušajā nedēļā. Līguma parakstīšanai bija jākļūst par samita svarīgāko notikumu.

Demonstrantiem izdevies bloķēt vārtus, pa kuriem var nonākt Ministru kabinetā, Ukrainas Bankas ieejas, valdības kluba ieejas.

Protestētāji ne vien pieprasa Ukrainas amatpersonas tuvināt saites ar ES, bet arī prezidenta V. Janukoviča atkāpšanos.

Piektdien aprit gads, kopš Krievija, turpinot jau 2014.gadā sākto agresiju, sāka plašu, pilna apmēra militāru iebrukumu Ukrainā.

Karu pēc Krievijas prezidenta Vladimira Putina pavēles sāka Krievijas armija, kas kopš 2021.gada marta lielā skaitā bija izvietota netālu no Ukrainas robežas ar Krieviju, Baltkrieviju un Krievijas jau 2014.gadā okupēto Krimu. Karadarbība Ukrainas austrumos norisinājās jau kopš 2014.gada, kad Krievijas anektēja Krimu un veica agresiju Ukrainas austrumos. Gadu pēc kara sākuma Putins turpina apgalvot, ka Krievija karu neesot izraisījusi un visā ir vainīgi Rietumi.

Rietumvalstis jau pirms iebrukuma ziņoja par Krievijas plāniem. ASV prezidents Džo Baidens 19.februārī paziņoja, ka Putins ir nolēmis iebrukt Ukrainā, liecina notikumu hronoloģija.

Pēc gara "vēstures traktāta" 21.februārī Putins parakstīja dekrētus par okupēto Austrumukrainas teritoriju "neatkarības" atzīšanu. Šajā pašā dienā Putins uzdeva Aizsardzības ministrijai nodrošināt, lai Krievijas bruņotie spēki "uzturētu mieru" pašpasludinātajās Doņeckas un Luhanskas "tautas republikās" (DTR un LTR), kuru "neatkarību" Krievija atzinusi.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins pavēstījis, ka viņam ir «tiesības» nosūtīt karaspēku uz Ukrainas teritoriju, taču viņš cerot, ka viņam «nevajadzēs šīs tiesības izmantot», ziņo BBC.

Ar šādu paziņojumu V. Putins nāca klajā Krievijas televīzijā drīz pēc sadursmēm Mariupolē, kur trešdienas naktī notika uzbrukums Ukrainas armijas bāzei un tika nogalināti trīs bruņoti kaujinieki.

Trešdien demisionējusi Krievijas valdība, paziņojis premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Prezidents Vladimirs Putins uzdevis līdzšinējai valdībai pildīt savus pienākumus līdz jaunas valdības iecelšanai.

Pēc Medvedeva teiktā, valdība atkāpusies saistībā ar Putina ierosinātajiem grozījumiem konstitūcijā, lai paplašinātu parlamenta pilnvaras, tam dodot tiesības apstiprināt premjeru un ministrus.

Putins paziņoja, ka nolēmis izveidot Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu un piedāvāt to Medvedevam.

"Dmitrijs Anatoļjevičs vienmēr nodarbojies ar šiem jautājumiem (..). Es uzskatu par iespējamu un lūdzu viņu, lai viņš nodarbotos ar tieši šāda veida, šīs kategorijas jautājumiem. Uzskatu to par iespējamu un izdarīšu to tuvākajā laikā - ieviesīšu Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieka amatu," paziņoja Putins.

Vācijas ārlietu ministrs Franks Valters Šteinmeiers ceturtdien atzinīgi novērtēja Krievijas prezidenta Vladimira Putina «konstruktīvo toni» Ukrainas jautājumā.

Ar šādu paziņojumu Vācijas ārlietu ministrs nāca klajā, reaģējot uz Putina aicinājumu promaskaviskajiem separātistiem atlikt 11.maijā ieplānotos referendumus par plašākas autonomijas iegūšanu vai pat neatkarību no Kijevas.

«Es atzinīgi vērtēju konstruktīvo toni, ko prezidents Putins izmantoja pēc sanāksmes ar EDSO prezidentu Didjē Burkhalteru,» teikts Vācijas ārlietu ministra paziņojumā, kurā aicināts nekavējoties ieviest «Maskavā pārrunāto».

«Situācija ir kritiska, taču joprojām ir izredzes izvairīties no jaunas vardarbības eskalācijas un ar diplomātiskiem līdzekļiem censties panākt, ka netiek pilnībā zaudēta kontrole Ukrainas austrumos,» sacīja ministrs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins trešdien paziņojis, ka nākamā gada martā paredzētajās vēlēšanās kandidēs uz vēl vienu sešus gadus ilgu pilnvaru termiņu Kremļa saimnieka krēslā.

Ziņa papildināta pēc 2.rindkopas.

«Es piedāvāšu savu kandidatūru uz Krievijas Federācijas prezidenta amatu,» Ņižņijnovgorodā tiekoties ar autorūpnīcas GAZ strādniekiem, pavēstīja Putins.

Sagaidāms, ka pie varas 18 gadus bijušais Putins vēlēšanās gūs vieglu uzvaru, ņemot vērā, ka mediji atrodas teju pilnīgā Kremļa kontrolē.

Neraugoties uz plašo problēmu spektru, tādu kā korupcija, nabadzība un sliktā veselības aprūpe, 65 gadus vecā līdera atbalsta reitings turas 80% līmenī.

Putins šobrīd īpaši cenšas uzrunāt gados jaunos valsts pilsoņus, šādi reaģējot uz šogad notikušajām jauniešu masveida protesta akcijām pret elites korupciju, kurā tiek apsūdzēts arī premjerministrs Dmitrijs Medvedevs.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins brīdinājis ASV un tās sabiedrotos saistībā ar iespējamu uzbrukumu Sīrijai, norādot, ka tā būs agresija.

Vienlaikus Krievija varētu piekrist ANO rezolūcijai, kas pilnvarotu militārus pasākumus pret Sīriju, ja režīma atbildība ķīmisko ieroču pielietošanā tiktu pilnībā un neapšaubāmi pierādīta, sarunā ar AP norādījis V. Putins.

Ir absurdi uzskatīt, ka Bašara Al Asada valdība būtu izmantojusi ķīmiskos ieročus situācijā, kad gūst virsroku pret nemierniekiem, paudis V. Putins. «Saskaņā ar mūsu redzējumu, ir absurdi uzskatīt, ka [Sīrijas] bruņotie spēki, kas šobrīd pārgājuši uzbrukumā un daudzās vietās ir ielenkuši un «piebeidz» tā sauktos nemierniekus, šādos apstākļos izmantotu aizliegtos ķīmiskos ieročus, labi zinādami, ka tas kļūtu par iemeslu ārvalstu spēka izmantošanai,» klāstīja Krievijas prezidents.

Rietumiem būtu jāapzinās, ka Krievijas karš dienvidaustrumu Ukrainā potenciāli ir bīstamāks par džihādistu grupējuma Islāma valsts (IV) radītajiem draudiem, jo būtībā var sagraut NATO, uzskata žurnāla Forbes apskatnieks Pols Gregorijs, kā vienu no iespējamākajiem Krievijas prezidenta Vladimira Putina mērķiem minot Baltiju un īpaši Latviju.

«Vai tiešām ASV un Eiropa cer - ja novājinātā Ukraina parakstīs miera līgumu, tas pieliks punktu Putina sapņiem par impērijas restaurēšanu? (..) Diemžēl šķiet, ka [Vācijas kanclere Angela] Merkele un [ASV prezidents Baraks] Obama spiež Ukrainu piekrist neizdevīgiem noteikumiem, kas Putinam uzdāvinās uz laiku laikiem destabilizētu, no Eiropas Savienības un NATO norobežotu Ukrainu. Un par to viņš maksās vienīgi ar sankcijām, kuras, kā viņš cer, pēc zināma laika tiks atkal atceltas,» raksta Gregorijs.

Apskatnieks atsaucies uz pazīstamā krievu analītiķa Andreja Piontkovska izteiktajām prognozēm, ka panākumi Ukrainas dienvidaustrumos var pamudināt Putinu izmēģināt šo taktiku arī citur un par viņa pirmo mērķi var kļūt Baltijas valstis. Turklāt šo valstu dalība Ziemeļatlantijas aliansē Krievijas prezidentu neatturēs, drīzāk vēl uzkurinās, solot iespēju faktiski sagraut savu lielāko pretinieku - NATO. Šāda avantūra saistīta ar milzīgu risku, taču ieguvumi būtu astronomiski, viņš spriedis.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins atrodas tādā stāvoklī, kad viņš ir «gatavs mirt kopā ar Krieviju», trešdien Ukrainas telekanālam Hromadske atzina pazīstamais Krievijas politologs Svjatoslavs Belkovskis.

Viņš arī norādīja, ka Putins Ukrainas prezidentu Petro Porošenko neuztver kā līdzvērtīgu sarunu partneri.

Ukraina nav galīgais mērķis, bet gan placdarms sarunām ar Rietumiem, skaidroja politologs. Caur Ukrainu Putins runā ar ASV prezidentu Baraku Obamu un vadošo rietumvalstu līderiem.

«Ir vajadzīgi cilvēki, kas spētu Putinu pārliecināt par politiskās līnijas maiņu. Šādi potenciālie kandidāti ir trīs - Romas pāvests Francisks, ASV eksprezidents Bils Klintons un Lielbritānijas ekspremjers Tonijs Blērs,» norādīja eksperts.

«Putins ir ļoti frustrēts, viņš ļoti cieš no tā, kas ar viņu notika, un viņš pieprasa kaut ko, kas varētu mazināt ļoti neveiksmīgās Austrālijas vizītes efektu,» skaidroja politologs.

Krievijā svētdien notikušajās prezidenta vēlēšanās uzvarējis pašreizējais valsts galva Vladimirs Putins, nodrošinot sev vēl vienu sešu gadu amata termiņu, liecina Centrālās vēlēšanu komisijas publiskotie provizoriskie rezultāti pēc 99% vēlēšanu komisiju protokolu apstrādes.

Pēc šiem rezultātiem, Putins ieguvis 76,65% balsu. Savukārt, pēc fonda «Sabiedriskā doma» aptaujas datiem, Putins saņēmis 77% balsu, bet, pēc VCIOM aptaujas datiem, 73,9% balsu.

Vakarā Putins ieradās netālu no Maskavas Kremļa esošajā Manēžas laukumā, kur notika Krimas aneksijas ceturtajai gadadienai veltīts mītiņš-koncerts «Krima. Sevastopole. Krievija». Sakot uzrunu no skatuves, Putins pateicās par viņam izrādīto atbalstu.

«Liels paldies jums par rezultātu,» viņš sacīja.

«Jūs esat mūsu kopīgā komanda, un es esmu jūsu komandas loceklis. Visi, kas šodien balsoja, ir mūsu kopīgā nacionālā komanda. Es tajā saskatu ne mazāk kā atzinību tam, kas izdarīts pēdējos gados ļoti sarežģītos apstākļos, redzu tajā mūsu cilvēku uzticību un cerību, ka mēs strādāsim tikpat saspringti, tikpat atbildīgi un vēl rezultatīvāk,» teica Putins.

Nesenās finanšu problēmas Kiprā Krievijas investoriem demonstrējušas to, cik riskanti un nedroši var būt ieguldījumi Rietumu finanšu institūcijās, pavēstījis kaimiņvalsts prezidents Vladimirs Putins.

«Jo vairāk jūs savu valstu finanšu institūcijās vēršaties pret ārvalstu investoriem, jo labāk mums. Tas tāpēc, ka iebiedētie un aizvainotie nāks pie mūsu finanšu institūcijām un naudu turēs mūsu bankās,» sarunā ar Vācijas raidsabiedrību ARD sacīja V. Putins.

Uz jautājumu, vai Maskavu saniknojusi Eiropas Savienības nevēlēšanās lūgt palīdzību Krievijai Kipras jautājumā, lai gan salas finanšu sabrukums ietekmēja daudzus Latvijas kaimiņvalsts iedzīvotājus, V. Putins norādīja, ka nav saniknojusi.

«Tieši pretēji. Zināmā mērā es esmu apmierināts, tāpēc, ka šie notikumi demonstrēja to, cik riskanta un nedroša ir investīciju veikšana Rietumvalstu finanšu institūcijās,» klāstīja Krievijas prezidents.

Krievijas prezidents Vladimirs Putins otrdien apmeklēja Ungārijas galvaspilsētu Budapeštu vienas dienas vizītē, parādot pasaulei, ka viņam vēl ir draugs Eiropas Savienībā (ES) Ungārijas premjerministra Viktora Orbāna personā, neraugoties uz saspīlējumu starp Krieviju un Rietumvalstīm Ukrainas jautājumā.

Putins un Orbāns pēc sarunām Budapeštā paziņoja, ka ir panākuši «politisku vienošanos» par jaunu elastīgu ilgtermiņa kontraktu Krievijas gāzes piegādēm Ungārijai, lai aizstātu darījumu, kura termiņš beidzas šogad.

«Mēs augstu vērtējam savu kā uzticama energoresursu piegādātāja reputāciju Eiropā un Ungārijā,» sacīja Putins, no kura citi Eiropas līderi pēdējos mēnešos ir izvairījušies Ukrainas notikumu un Krievijas cilvēktiesību problēmu dēļ.

Putina Budapeštas apmeklējuma laikā galvenais darba kārtības jautājums bija diskusijas par gāzes piegāžu līgumu. Krievijas prezidents arī nolika vainagu kritušajiem padomju karavīriem, tostarp tiem, kas gāja bojā, apspriežot 1956.gada sacelšanos.