Valsts prezidents Raimonds Vējonis sācis apdzīvot Jūrmalas rezidenci, apliecināja Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskā padomniece Kristīne Jaunzeme, kura uz laiku ieņem arī prezidenta preses padomnieka amatu.

Viņa norādīja, ka Vējonis dzīvo un strādā Jūrmalas rezidencē, savukārt atveseļošanos viņš turpina nacionālajā rehabilitācijas centrā Vaivari.

Taujāta, vai Jūrmalā dzīvo arī prezidenta kundze, Jaunzeme atzina, ka pašlaik uz šo jautājumu nevarot atbildēt.

Pēc likuma Jūrmalas rezidence paredzēta Latvijas Valsts prezidenta institūcijai un visiem iekārtošanas darbiem speciāli līdzekļi nav piešķirti - iekārtošana notika ar Valsts prezidenta kancelejas finansējumu un to kā savu pienākumu veic paši kancelejas darbinieki, iepriekš pastāstīja bijušais prezidenta pārstāvis Gusts Kikusts.

Nākamā gada pavasarī Valsts prezidents Raimonds Vējonis pārcelsies dzīvot uz prezidenta Jūrmalas rezidenci, kas teju piecus gadus nav tikusi regulāri izmantota.

Vējonis šorīt LNT stāstīja, ka paralēli turpinās izmantot arī dzīvokli Ogrē, tomēr pamatā dzīvošot Jūrmalas rezidencē. Pašlaik Jūrmalas rezidencē vēl notiekot «zināmi telpu uzlabojumi», lai telpas padarītu mājīgākas.

Līdz šim Jūrmalas rezidencē ir sarīkotas pāris prezidenta darba tikšanās.

Kā ziņots, pēc ievēlēšanas prezidenta amatā Vējonis izvēlējās turpināt dzīvot savā privātajā dzīvesvietā Ogrē. Tobrīd tika apgalvots, ka Jūrmalas rezidence toreizējā stāvoklī nebija izmantojama ne augsta līmeņa reprezentācijai, ne dzīvošanai bez vismaz daļēja remonta.

Jūrmalas rezidencē dzīvoja prezidents Valdis Zatlers, kura laikā nama labiekārtošanā tika ieguldīti ievērojami līdzekļi, bet viņa sekotājs un Vējoņa priekštecis Andris Bērziņš izvēlējās attiekties no rezidences un mitināties savā dzīvoklī Vecrīgā.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" pabeigusi energoefektivitātes projekta īstenošanu Valsts prezidenta rezidencē Jūrmalā – veikta ēkas fasādes atjaunošana, jumta un ārsienu siltināšana, fasādes apgaismošana, kā arī logu un ārdurvju nomaiņa, kā rezultātā ēkai samazināsies siltumenerģijas patēriņš līdz 50%.

Vienlaikus ar ēkas siltināšanu īstenots arī interjera dizaina projekts un veikts neliels kosmētiskais remonts, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Ar nolūku ilgtermiņā optimizēt izmaksas Valsts prezidenta rezidences uzturēšanai pēc VNĪ iniciatīvas 2019. gadā tika piesaistīts Eiropas reģionālā attīstības fonda finansējums ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai.

Būvdarbos tiek ieguldīts 481,71 tūkstotis eiro, kas sastāv no ES fondu līdzfinansējuma un VNĪ kapitālieguldījumiem.

Prezidenta rezidence Jūrmalā tiek uzturēta ciešā sadarbībā ar Valsts prezidenta kanceleju: VNĪ rūpējas par ēku, ārsienām, taču par rezidences iekštelpu iekārtošanu atbilstoši Valsts prezidenta reprezentācijas vajadzībām gādā Valsts prezidenta kanceleja.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinājusi iepirkumu par mēbeļu piegādi un uzstādīšanu ēkā Zigfrīda Meierovica prospektā 31, Jūrmalā, kur atrodas Valsts prezidenta rezidence, liecina informācija Iepirkumu uzraudzības biroja (IUB) mājaslapā.

Pretendentiem savi piedāvājumi jāiesniedz Elektronisko iepirkumu sistēmas (EIS) e-konkursu apakšsistēmā līdz 17.februāra plkst.11.

Pretendentam būs jāpiegādā un jāuzstāda Valsts prezidenta rezidencē mīksto mēbeļu grupa formālām sarunām, kurā ietilpst trīsvietīgs dīvāns, četri klubkrēsli, viens atpūtas krēsls, kā arī kafijas galdiņš. Tāpat būs jāpiegādā mīksto mēbeļu grupa neformālām sarunām, ko veido trīsvietīgs un divvietīgs dīvāns, dīvāns-zvilnis, dekoratīvie spilveni, četri kafijas galdiņi, inkrustēts ēdamgalds, divi palīggaldi, kā arī 20 krēsli pie ēdamgalda, divi krēsli ar roku balstiem pie ēdamgalda un brīvstāvoša mēbele servēšanas piederumiem.

Valsts prezidents Egils Levits ir apmeklējis Jūrmalas rezidenci, kurā plāno dzīvot prezidentūras laikā, secinot, ka tā ir «tukša un samērā nemājīga būve», to viņš atzina intervijā Latvijas Radio raidījumā «Krustpunktā».

«Rezidencē es neesmu īpaši ievācies. Līdz šim esmu bijis tur tikai vienu reizi. Esmu to apskatījis. Tā ir tukša un samērā nemājīga būve. Es tur atstāju dažas savas lietas - rakstāmpiederumus, kniedētāju, papīru, lai, tur atrodoties, varu kaut ko uzrakstīt,» pastāstīja Levits.

Levits arī teica, ka, atrodoties rezidencē, izgājis pastaigāties gar pludmali un parunājies ar cilvēkiem, kuri viņu atpazinuši.

Tāpat prezidents atklāja, ka viņam nav sava pavāra. Levits pats iet uz veikalu iepirkties.

Savukārt, runājot par interjera maiņām Rīgas pilī, prezidents atzina, ka savā kabinetā novietojis gleznu, kas atradusies citā vietā pilī. Uz gleznas attēlots skats uz jūru.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) šobrīd nodrošina darbu nepārtrauktību nacionālas nozīmes ēku būvniecībā. Darbi notiek, ievērojot piesardzības pasākumus un risinot ārkārtas situācijas radītās izmaiņas materiālu piegādēs, kā arī garākus saskaņojumu termiņus atbildīgajās iestādēs, informē VNĪ valdes loceklis Jānis Ivanovskis- Pigits.

"Rēķināmies, ka ārkārtas situācija valstī un pasaulē jebkurā brīdī var radīt izmaiņas arī plānoto projektu gaitā. Lai pēc iespējas mazinātu ietekmi uz nodarbinātību, pašlaik būvlaukumos darbs turpinās. Tiek veikti darbiniekus informējoši pasākumi, ievērota maksimāla sociāla distancēšanās, nepieciešamās higiēnas un dezinfekcijas prasības un veikta pastiprināta kontrole," norāda J. Ivanovskis-Pigits.

Noslēguma stadijā atrodas būvdarbi topošajā centralizētajā prokuratūras ēkā Rīgā, Aspazijas bulvārī 7. Kādreizējās policijas ēkas pārbūvē 10 prokuratūras struktūrvienību vajadzībām šobrīd pabeigti vairāk nekā 85% darbu. Pabeigti jumta izbūves darbi, visas būvkonstrukcijas, fasādes atjaunošanas darbi, tai skaitā fasādes apgaismojuma ierīkošana, izbūvēti lifti. Turpinās inženiertīklu izbūve, iekštelpu apdares darbi un ēkas vēsturisko elementu restaurācija, kā arī labiekārtošanas darbi ēkas iekšpagalmā. "Pie optimistiskākā scenārija ēku plānojām ekspluatācijā un lietošanai prokuratūrai jau šā gada vasarā, " darbu gaitu raksturo J. Ivanovskis - Pigits.

Labrīt!

Krievijas liegums var radīt piena produktu «lavīnu» Latvijā. No pirmdienas Krievijas patērētāju tiesību uzraudzības dienests Rospotrebnadzor aizliedzis piena produktu importu no Lietuvas. Aizliegums varētu ietekmēt Latvijas piena nozari – eksperti pauž uzskatu, ka Lietuvas uzņēmumi izmantos visas iespējas, lai iekarotu sev jau pazīstamus tirgus, tostarp Latviju.

Neraugoties uz to, ka jau šī gada vidū bankas paaugstināja vairākas pakalpojumu cenas, to skaidrojot ar mēģinājumu segt filiāļu zaudējumus, arī nākotnē gaidāms turpmāks cenu kāpums. Bankas aizbildinās ar investīcijām, kas nepieciešamas sistēmu vai procesu izmaiņu dēļ.

Visvecākā un dārgākā privātmāja, ko patlaban pārdod Čārlstonā, Dienvidkarolīnas štatā ir The Sword Gate House, kas reiz bijusi prezidenta Abrahama Linkolna mazmeitas privātā rezidence, raksta Business Insider.

Māja ir 200 gadus sena un to patlaban pārdod par 16 miljoniem dolāru. Tajā ir deviņas guļamistabas, antīkas mēbeles un 12 kamīni.

Namam ir neizmērojama vēsturiskā vērtība un vietējie stāsta, ka tajā pat iemitinājies draudzīgs spoks. Tiesa gan, māja tā arī nav atradusi savu pircēju, un tirgū tiek piedāvāta jau deviņus gadus, pakāpeniski samazinot tās pārdošanas cenu. Sākotnēji par to tika prasīti 23 miljoni dolāru.

Īpašums pēdējoreiz tika pārdots 1998.gadā par 3 miljoniem dolāru, taču 2009.gadā atkal nonāca pārdošanā pēc vairākām renovācijām.

Eksperti norāda, ka ir neparasti, ka pircēju interese ir tik vāja, ņemot vērā īpašuma vēsturisko vērtību. 200 gadu laikā īpašumā ir bijusi viesnīca, privātā meiteņu skola un tas izmantots vēl citiem mērķiem.

Laikraksts Diena turpina rakstu sēriju Cita Baltkrievija, kurā atklāj, kā Baltkrievijas biznesa, kriminālā un politiskā vide mijiedarbojas un ietekmē ne vien norises kaimiņvalsts iekšienē, bet arī Latviju un citas Austrumeiropas un Centrāleiropas valstis.

Tēma tiek turpināta ar ieskatu kāda ietekmīga baltkrievu uzņēmēja darbībā.

Iepriekšējā publikācija šeit.

Baltkrievija ir necaurredzama valsts, kurā daudzu tās vadošo biznesmeņu biogrāfija ir miglā tīta. Šī vispārzināmā patiesība attiecināma arī uz vienu no šajā zemē visbagātākajiem cilvēkiem – Pāvelu Topuzidi. Ļoti daudz kas liecina, ka šī miljonāra panākumu galvenais noslēpums ir prasme ilgstoši uzturēt labas attiecības ar pašreizējo valsts vadītāju Aleksandru Lukašenko un varas eliti.

Topuzidis sen iekarojis un notur iespaidīgas pozīcijas uzreiz divās ekonomikas nozarēs – tabakas un mazumtirdzniecības sektorā. Turklāt pirmajā no tām galvenais Topuzidim līdzās esošais individuālais spēlētājs ir Aleksejs Oleksins, kuru šogad ES pakļāva sankcijām. Taču Topuzidim ir izdevies veikli izvairīties no sankcijām. Savukārt hipermārketu ķēžu sektora izaugsmes sākumposmā nozīmīga Topuzidim blakus esoša figūra bija neviens cits kā Jurijs Čižs, kuru ilgu laiku uzskatīja par Lukašenko visvairāk pietuvināto uzņēmēju – līdz 2012. gadā pret Čižu vērstajām ES sankcijām un krišanai nežēlastībā.

Valsts prezidents Raimonds Vējonis 2016.gada 30.martā atsāks pildīt Valsts prezidenta pienākumus pilnā apmērā, informē Valsts prezidenta Preses dienests.

30.martā plkst.15 Jūrmalas rezidencē notiks Valsts prezidenta preses konference.

Jau vēstīts, ka R.Vējoņa slimības dēļ kopš 20.janvāra Valsts prezidenta pilnvaras uzticētas Saeimas priekšsēdētājai Inārai Mūrniecei.

Mediķi Valsts prezidentam konstatēja sepses infekciju, kas skārusi sirds vārstuļus. 20.janvārī R.Vējonim tika veikta sirds operācija. No Paula Stradiņa Klīniskās universitātes slimnīcas R.Vējonis tika izrakstīts 26.februārī, rehabilitāciju līdz šim brīdim turpinot centrā Vaivari.

Noslēdzot savu prezidentūru, bijušais Valsts prezidents Raimonds Vējonis nolēmis izpirkt septiņas dāvanas, no kurām divas pasniegtas viņa kundzei Ivetai Vējonei, aģentūru LETA informēja Valsts prezidenta kancelejā.

Dāvanu kopēja vērtība ir 512 eiro.

Starp dāvanām, kuras paredzēts izpirkt, atrodama Baltkrievijas Ārlietu ministra Vladimira Makeja dāvātā Baltkrievijas pirmā monēta koka rāmītī, Lietuvas Seima spīkera Viktora Pranckieša dāvātā sudraba jubilejas monēta «Atjaunotai Lietuvai 100», kuras autore ir Laurina Zanavičiūte.

Tāpat bijušais prezidents nolēmis izpirkt Ukrainas prezidenta Petro Porošenko dāvāto Reprezentācijas-piemiņas monētu, kuras aversā ir Ukrainas simbolika un prezidenta Petro Porošenko paraksta faksimils, savukārt reversā redzama prezidenta rezidence Marinskas pils.

Vējonis arī iecerējis izpirkt Horvātijas parlamenta priekšsēdētāja Gordana Jandrokoviča dāvāto Horvātijas Republikas parlamenta sudraba piemiņas medaļu, kuras aversā redzama Horvātijas parlamenta celtne, bet reversā atainots Horvātijas ģerbonis.

Ukrainas protestētāji aizvadītajās brīvdienās «ieņēma» bijušā prezidenta Viktora Janukoviča vasaras rezidenci «Mežigorje», kas tagad kļuvusi pieejama apmeklētājiem. Villa pārsteigusi opozīciju ar greznību, turklāt pamatīgo izšķērdību apliecina arī tajā atrastie dokumenti, vēsta pasaules mediji.

Opozīcija V. Janukoviča rezidenci, kas atrodas aptuveni 15 kilometru attālumā no Kijevas, ieņēma pēc tam, kad bijušais prezidents pēc viņa atcelšanas no amata metās bēgt.

Vasaras rezidencē un tās 140 hektāru teritorijā atrodams botāniskais dārzs, garāža ar antīko automašīnu kolekciju, koka kuģis, marmora savrupmāja un privāts zoodārzs, golfa laukums, vēsta AP. «Mums trūkst vārdu,» atzina kāds aktīvists, kurš centās regulēt apmeklētāju plūsmu.

Vidējā mēnešalga Ukrainā ir 500 ASV dolāri, tādējādi V. Janukoviča dzīvesveids ir vēl viens no faktoriem, kas spēlē par sliktu bijušajam prezidentam. Ukraiņi uzskata korupciju valdībā par vienu no galvenajām problēmām, ziņo medijs.

Argentīnas prezidentam Alberto Fernandesam un valsts pirmajai lēdijai nāksies samaksāt trīs miljonus peso (aptuveni 23 000 eiro) soda naudās par dzimšanas dienas svinībām Covid-19 karantīnas režīma laikā.

Apmaiņā pret šo summu, kas tiks novirzīta labdarībai, tiks atcelta tiesvedība par karantīnas noteikumu pārkāpšanu.

Tiesnesis pirmdien piekrita prezidenta priekšlikumam, ka Fernandess pārskaitīs 1,6 miljonus peso prestižam institūtam, kas nodarbojas ar vakcīnu izstrādi. Prezidenta dzīvesbiedre Fabiola Janjesa piedāvājusi ziedot 1,4 miljonus peso, ko tiesnesis arī apstiprinājis.

Prokuratūra sāka izmeklēšanu pret prezidentu pagājušajā gadā aizdomās par veselības protokola pārkāpumiem pēc tam, kad medijos tika nopludinātas fotogrāfijas, kurās redzamas pirmās lēdijas dzimšanas dienas vakariņas 2020.gada jūlijā prezidenta rezidencē Buenosairesas piepilsētā. Svētku vakariņās piedalījās vairāki desmiti viesu.

Laužot tradīciju un izvairoties no sava pēcteča Džo Baidena inaugurācijas, Līdzšinējais ASV prezidents Donalds Tramps trešdien beidzamo reizi atstājis Balto namu, ar helikopteru dodoties uz tuvējo militāro bāzi, no kurienes viņš paredzējis lidot uz Floridu.

74 gadus vecais Tramps un pirmā lēdija Melānija Trampa iekāpa prezidenta helikopterā "Marine One", lai dotos uz netālu esošo Endrū aviobāzi, kur viņus gaida prezidenta lidmašīna "Air Force One".

Īsā uzrunā žurnālistiem Tramps atzina, ka Baltajā namā aizvadītais laiks bijuši "četri aizraujoši gadi" un "pagodinājums visam mūžam".

"Vēlos tikai pateikt uzredzēšanos," piebilda prezidents.

Ar garāku atvadu runu viņš uzstājās pēc ierašanās Endrū bāzē.

"Būt par jūsu prezidentu man bija lielākais gods un privilēģija," paziņoja Tramps. "Vēlu jaunajai administrācijai lielu veiksmi un lielus panākumus. Manuprāt, viņiem būs lieli panākumi. Viņiem ir pamats, lai paveiktu kaut ko patiesi iespaidīgu."

Lai arī katram Latvijas iedzīvotājam jābūt pieejai ģimenes ārstam, iespējams, ka jāsāk diskusija par valsts augstāko amatpersonu «ātrāku pieeju» ārstiem, uzskata Valsts prezidents Raimonds Vējonis.

Politiķis šodien Jūrmalas rezidencē notikušajā preses konferencē pauda viedokli, ka sabiedrībai tika sniegta pietiekama informācija par viņa veselības stāvokli.

Savukārt, taujāts par plašākām iespējām, viņš sprieda, vai tādā gadījumā šāda veida informācija nav jāsniedz ne tikai par Valsts prezidentu, bet arī par Saeimas priekšsēdētāju un deputātiem, kā arī jānosaka, cik detalizēta informācija varētu tikt sniegta.

«Ja izvēlas kādu modeli, kas Latvijai ir pieņemams, tas jānosaka ar likumu - kāda vaida informācija jāsniedz konkrētajā gadījumā,» viņš norādīja, piebilstot, ka varētu uzsākt diskusiju par valsts augstāko amatpersonu «ātrāku pieeju» ārstiem.

Brazīlijas Nacionālajā muzejā svētdien izcēlies ugunsgrēks, taču ziņas par cietušajiem pagaidām nav saņemtas, vēsta varasiestādes.

Ugunsgrēks sācies pirmdien ap plkst.1.30 pēc Latvijas laika, taču tā cēloņi pagaidām nav zināmi, ziņo vietējie mediji.

Televīzijas pārraidītajos kadros redzamas trakojošas liesmas, kas pārņēmušas ēku un kuras 20 ugunsdzēsēju brigādēm, kuras ieradušās notikuma vietā, pagaidām nav izdevies savaldīt.

Ugunsgrēka izcelšanās brīdī muzejs bija slēgts, un tāpēc cietušo, domājams, nebūs.

Nacionālais muzejs ir senākā Brazīlijas zinātniskā iestāde un viens no lielākajiem dabas vēstures un antropoloģijas muzejiem visā Rietumu puslodē.

To 1818.gadā dibinājis vēl Portugāles karalis Žuans VI, un daudzi no 20 miljoniem muzeja kolekcijā esošajiem eksponātiem tiek uzskatīti par Brazīlijas nacionālajiem dārgumiem.

Vecrīgā uz patlaban neapbūvēta zemesgabala, kas robežojas ar Rātslaukumu, iecerēts būvēt viesnīcu, liecina aģentūras LETA apkopotā informācija.

Zemesgabals atrodas starp namu Kungu ielā 3, kurā ir ieeja Rātsnama pazemē izvietotajā izstāžu zālē Rīgas Mākslas telpa, un namu Kungu ielā 7/9, kurā iekārtots Rīgas domes Apmeklētāju pieņemšanas centrs, liecina Valsts zemes dienesta un Valsts vienotās datorizētās zemesgrāmatas informācija.

Zeme pieder Wellton Hotel Group viesnīcu ķēdi pārvaldošā uzņēmēja Vadima Muhina firmai SIA Homeland. Pagājušajā nedēļā reģistrēta arī uzņēmumam Homeland pilnībā piederoša SIA Kungu Hotel.

Salīdzinoši nelielo - 319 kvadrātmetrus plašo - zemesgabalu Homeland iegādājusies pērn decembrī pašvaldības SIA Rīgas nami rīkotā izsolē par sākumcenu 858 300 eiro, liecina paziņojums Rīgas namu mājaslapā.

2014. gadā valsts vadošo resoru centrālo aparātu telpu uzturēšanas izmaksas pieaugušas par 464,6 tūkst. eiro, sasniedzot 7,71 milj. eiro, trešdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Valsts vadošo resoru īpašumā esošo un nomāto ēku uzturēšanas un komunālo pakalpojumu izmaksas ievērojami atšķiras. Īpašumu vidū ir ne tikai būdiņas lauku ceļmalās, bet arī viesu nami Jūrmalā, cietumi, grausti un nami ar ļoti ievērojamu kadastrālo vērtību. Daudziem no šiem īpašumiem vienojošais elements ir augstās izmaksas par apkuri un sliktais tehniskais stāvoklis, tāpēc tuvākā vai tālākā nākotnē paredzams investīciju vilnis, glābjot vēstures liecinieces ēkas, kuras apdzīvo ierēdņi.

Vērtīgākais no Saeimas astoņiem īpašumiem ir 6 tūkst. m2 plašais nams Jēkaba ielā 11, kura kadastrālā vērtība ir 3 milj. eiro. Savukārt plašākais – Saeimas autobāze 7 tūkst. m2 platībā Skanstes ielā 6. Saeimas viesu izmitināšanai paredzētie divi īpašumi Jūrmalā, Jūras ielā 14 un 9/11, kopā ir 2,5 tūkst. m2 plaši un to vērtība ir 850 tūkst. eiro. Savukārt Valsts kanceleja (VK) mājo Finanšu ministrijai piederošajā ēkā Rīgā, Brīvības bulvārī 36. Ēku kompleksa kopējā platība ir 15 tūkst. m2, tā kadastrālā vērtība ir 12,9 milj. eiro. Valsts kanceleja no visa kompleksa izmanto 6,2 tūkst. m2. Tikmēr Valsts prezidenta kancelejas (VPK) īpašumā nav nevienas ēkas, norāda VPK preses padomniece Līga Krapāne. Iestāde izvietojusies prezidenta pagaidu rezidencē Melngalvju nama ēku kompleksā, kur telpu kopējā platība ir 3,4 tūkst. m2.

Pēc trīs gadu rekonstrukcijas un restaurācijas procesa, Rīgas pils Priekšpils nodota ekspluatācijā - piektdien, 18. decembrī Rīgas pilsētas būvvaldes ekspertu komisija apmeklēja Rīgas pili un pēc visu dokumentu saņemšanas un izvērtēšanas, kā arī objekta apskates parakstīja dokumentu par ēkas nodošanu ekspluatācijā, teikts paziņojumā medijiem.

Līdz ar to Rīgas pils, Latvijas Valsts prezidenta oficiālā rezidence un nozīmīgais 14.-20. gadsimta vēstures un arhitektūras piemineklis, 700 gadus senā kultūrvēsturiskā mantojuma celtne ir atguvusi tās sākotnējo spozmi.

Projekta pasūtītājs VAS Valsts Nekustamie īpašumi un būvdarbu ģenerāluzņēmējs pilnsabiedrība SBRE paveikto darbu pils atjaunošanā otrdien, 22.decembrī izrādīs pils saimniekam – Valsts prezidentam Raimondam Vējonim.

VAS “Valsts nekustamie īpašumi” (VNĪ) 2020. gadā apgrozījusi 37,99 miljonus eiro, kas ir par 2,26 miljoniem mazāk nekā gadu iepriekš. Savukārt pērn nopelnīti 3,02 miljoni eiro pretstatā 5,95 miljoniem eiro 2019.gadā.

2020. gada kopējos finanšu rādītājus ietekmējis nomniekiem sniegtais valsts atbalsts pandēmijas ierobežojumu periodā, atbrīvojot vai samazinot nomas maksu 182 no 630 uzņēmuma komercnomniekiem, kopumā sniedzot atlaides viena miljona eiro apmērā. Tāpat kapitālsabiedrība veikusi būtiskas izmaiņas līdzšinējā ieņēmumu uzskaitē īpašumiem, skaidro VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

“2020. gadā un arī šobrīd joprojām par prioritāti izvirzām iespējamo atbalsta sniegšanu mūsu klientiem ārkārtas apstākļu laikā. Likumsakarīgi, ka tas ietekmējis VNĪ apgrozījuma un peļņas rādītājus, kas ir nedaudz samazinājušies. Valsts pieejamo instrumentu ietvaros esam spējuši sniegt ievērojamu atbalstu tiem mūsu nomniekiem, kuriem pandēmijas dēļ nav iespēju šobrīd veikt līdzšinējo komercdarbību iznomātajos īpašumos. Atbilstoši valdības lēmumam atbalsta sniegšana nomniekiem joprojām turpinās. Kopumā kapitālsabiedrībai 2020. gads bijis veiksmīgs - neskatoties uz šiem faktoriem, VNĪ nodrošinājusi darbības nepārtrauktību. Veikta būtiska valsts īpašumu sakārtošana, samazinot VNĪ portfelī esošo degradēto būvju skaitu par 77 objektiem un sabiedrībai nododot īstenotus 17 valstiski nozīmīgus attīstības projektus 29,5 miljonu eiro apmērā. Arī šobrīd, ievērojot nepieciešamās drošības prasības, būvlaukumos darbs turpinās atbilstoši plānotajam,” atklāj R. Griškevičs.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumam būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai, informē VNĪ.

Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols, radīti ērti apstākļi teātra darbiniekiem un apmeklētājiem un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022. gada vēlam rudenim.

Būvdarbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, jumts un bēniņu pārsegums, cokols, nomainīti esošie koka un PVC logi, ārdurvis, pilnveidota apkures sistēma, izveidota ventilācijas un aukstumapgādes sistēma, novērstas neatbilstības ugunsdrošības jomā, nodrošināta vides pieejamība atbilstoši normatīvu prasībām, kā arī veikta apgaismes ķermeņu nomaiņa pret energoefektīviem. Vienlaikus ēkai tiks nodrošinātas, pastiprinātas un izbūvētas pamatkonstrukcijas. Projekta ietvaros jau iegādāti skatuves prožektori teātra Lielajai zālei, plānots iegādāties Lielās zāles skatuves krēslus un aprīkojumu jaunizbūvētajai zālei – skaņas, gaismas iekārtas un skatītāju podestus. Būvprojektu teātra atjaunošanas un energoefektivitātes darbu veikšanai izstrādājis SIA "SESTAIS STILS".

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" aicina būvuzņēmējus pieteikties iepirkumā Latvijas Leļļu teātra atjaunošanai un energoefektivitātes uzlabošanai Kr. Barona ielā 16/18, Rīgā, informē VNĪ.

Tiks uzlabots ēkas estētiskais un tehniskais stāvoklis, teātra darbinieki un apmeklētāji iegūs komfortablāku un pozitīvāku darba vidi, vienlaikus tiks panākts ap 60% ietaupījums uz siltumenerģiju, ļaujot ietaupītos līdzekļus novirzīt citiem mērķiem.

Darbu gaitā ēkai tiks siltinātas ārsienas, cokols, bēniņi un jumts, nomainīti logi un koka ārdurvis, modernizēts esošais siltummezgls, pārbūvēta un modernizēta apkures sistēma, kā arī pārbūvēta esošā ventilācijas sistēma. Veicot jumta siltināšanu un tā seguma nomaiņu tiks paaugstināti mazās zāles griesti gan skatītāju, gan aktieru ērtībām, kas vienlaikus dos iespēju dažādot skatītājiem pieejamo izrāžu klāstu un rādīt arī marionešu teātri.

VAS "Valsts nekustamie īpašumi" (VNĪ) izsludinātājā būvniecības konkursā Valmieras drāmas teātra Lāčplēša ielā 4, Valmierā ēkas energoefektivitātes paaugstināšanai pieteikušies 9 pretendenti. VNĪ uzsāk vērtēšanas procesu. Būvdarbi tiks uzsākti šoruden un tiks īstenoti paralēli teātra darbībai, informē VNĪ valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs.

Piedāvājumus iesnieguši būvuzņēmēji: SIA "AIMASA", SIA "Ostas celtnieks", personu apvienība "S-BPB", pilnsabiedrība "SBSC", "Renesanse-Rubate", SIA "Selva Būve", AS "UPB", SIA "VELVE" un SIA "WOLTEC". Piedāvātās līgumu cenas - sākot no 6,56 miljoniem eiro līdz 8,63 miljoniem eiro (bez PVN). Par iepirkuma uzvarētāju un līguma summu varēs runāt tikai pēc piedāvājumu izvērtēšanas.

Valmieras drāmas teātra atjaunošanas projektu plānots īstenot līdz 2022.gada nogalei. Projekta rezultātā tiks atjaunots teātra ārējais veidols un sasniegts 50% apkures enerģijas patēriņa un izmaksu ietaupījums. Vienlaikus tiks papildus izbūvēta vēl viena zāle teātra izrāžu baudīšanai un nodrošināts ērts apmeklējams arī personām ar īpašām vajadzībām. Īstenoto būvdarbu gaitā papildus tiks stiprināti ēkas pamati, lai nodrošinātu teātra esošo funkcionalitāti un uzlabotu ēkas ilgmūžību.

Čehijā ažiotāžu izraisījusi milzīga violeta roka, kas pietauvota Vltava upē Prāgā, ziņo euronews.

Vidējā pirksta sveiciens Prāgas pilij, kas ir Čehijas prezidenta rezidence, ir valsts mārkslinieka Deivida Cernija ideja. Viņš pazīstams ar savu provokatīvo, liela izmēra mākslu un anti komunisma uzskatiem.

Viedokļi dalās, tomēr daļai pilsētas iedzīvotāju šķietot, ka šoreiz mākslinieks savā radošumā aizgājis par tālu.

«Viss Deivida Cernija veidojums ir radīts, lai provocētu. Jauniem cilvēkiem viņš ļoti patīk, un šis darbs precīzi atspoguļo to, ko domā jauni cilvēki. Tas ir labs,» teicis vietējais iedzīvotājs, kurš pozējis fotogrāfijai ar šo darbu fonā. Savukārt, kāds cits paudis klaju nepatiku: «Man tas nepatīk, jo šis simbols, kā mēs visi zinām, ir noievājošs un tas, ka tas norāda uz pili, ir vēl sliktāk. To nevajadzēja darīt.»