500 lielākie Latvijas uzņēmumi 2013. gadā kopā apgrozījuši 28,04 mljrd. eiro, kas ir tikai par 0,6% vairāk nekā gadu iepriekš
Šis ir vēsturiski zemākais lielāko uzņēmumu apgrozījuma pieaugums vairāku pēdējo gadu laikā, ja neskaitām 2009. gadu ar kopējā apgrozījuma kritumu par 22,3%, ko ietekmēja ārkārtas situācija jeb vispārējā ekonomiskā krīze. Savukārt TOP 500 uzņēmumu kopējā peļņa (nerēķinot zaudējumus) pērn ir palielinājusies par 7,6%, tai pašā laikā vidējā peļņas rentabilitāte ir ievērojami samazinājusies – par gandrīz 34%.
Šādus datus apliecina DB, Lursoft, Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras un DNB bankas sadarbībā tapušais gadskārtējais Latvijas lielāko uzņēmumu TOP 500.
Lai gan vispārēji 2013. gads tomēr aizvadīts plusa zīmē, TOP 500 uzņēmumu kopējos rādītājos jaušama diezgan strauja bremzēšanās. To uzskatāmi apliecina iepriekšējā gada attiecīgie skaitļi – piemēram, 2012. gadā salīdzinājumā ar 2011. gadu TOP 500 uzņēmumu kopējais apgrozījums pieauga par 11,3%, peļņa par 15,2%, bet vidējā peļņas rentabilitāte – par 44,9%.
Bez lielām pārmaiņām
Pēc apgrozījuma Latvijas lielākā uzņēmuma laurus nu jau trešo gadu pēc kārtas plūc Krievijas ķīmijas koncerna Уралхим tranzīta un loģistikas meitas uzņēmums Latvijā SIA Uralchem Trading, kas pagaidām vienīgais TOP 500 sarakstā var lepoties ar četrzīmju apgrozījuma skaitli – 1123,4 milj. eiro. Tiesa, šā uzņēmuma apjoms salīdzinājumā ar 2012. gadu ir krities par 7,8%, savukārt peļņa samazinājusies par 30,7%. Kopumā TOP 500 saraksta pirmais desmitnieks ir maz mainījies – no tā pērn izkrituši tikai divi uzņēmumi. Viens no tiem ir a/s Liepājas metalurgs, kas visiem labi zināmu iemeslu dēļ no 2012. gada 9. vietas pērn noslīdējusi uz 34. vietu, otrs – SIA Statoil Fuel & Retail Latvia (no 8. uz 36. vietu), taču tam ir objektīvi iemesli, proti, uzņēmums 2013. gada topā startē tikai ar pirmo četru mēnešu apgrozījumu, jo kopš pagājušā gada maija tā finanšu pārskats ir pielīdzināts Statoil Fuel & Retail uzņēmumu grupas akcionāra finanšu pārskata gadam (01.05.–30.04.). Kā DB paskaidroja uzņēmumā, pilns iepriekšējā finanšu perioda pārskats būs pieejams tikai pēc TOP 500 izdevuma iznākšanas.
Jāpiebilst, ka, nosakot godalgojamos TOP 500 uzņēmumus, DB ik gadu tradicionāli ir izraudzījis tikai un vienīgi savas jomas/nominācijas lielāko uzņēmumu. Arī šogad lielākā daļa balvu tiek pasniegta pēc šā paša principa, tomēr esam ieviesuši izmaiņas uzvarētāju izvērtēšanai un atlasei divās nominācijās – TOP 500 eksportētājs un TOP 500 reģionu uzņēmums. Šāda korekcija ir veikta pēc DB iniciatīvas, atsakoties no tādiem līdzšinējiem kritērijiem kā lielākais eksporta pieaugums procentos un lielākais ārpus Rīgas esošais uzņēmums pēc apgrozījuma, bet prioritāri novērtējot uzņēmumus gan kā augstas pievienotās vērtības produktu ražotājus, gan nozīmīgus darba devējus nozarē vai reģionā, kā arī izvērtējot šo uzņēmumu investīcijas attīstībā, aktivitātes eksporta tirgu paplašināšanā u.c. rādītājus. Protams, atlasē būtiski ir arī pozitīvi galvenie finanšu skaitļi un to izmaiņas pēdējā gada laikā – apgrozījums, peļņa, peļņas rentabilitāte u.c. Tādējādi šogad pēc vairāku līdzvērtīgi spēcīgu kandidātu izvērtēšanas DB izvēle šajās divās nominācijās ir apstājusies pie diviem uzņēmumiem – a/s Valmieras stikla šķiedra (eksportētājs) un a/s Preiļu siers (reģionu uzņēmums).
Kuluāros TOP 500 uzņēmumus ar vieglu humora pieskaņu nereti mēdz dēvēt par «resno runču klubiņu», un tajā ir sava daļa patiesības. Uzņēmumu nomaiņa TOP 500 sarakstā ik gadu samazinās, piemēram, pērn topā bija 54 jaunpienācēji (attiecīgi tikpat no topa izkritušo), kas ir mazākais skaits nu jau pēdējo 7 gadu laikā. Gadu iepriekš topā nomainījās 73 uzņēmumi, bet pēdējo gadu vislielākā uzņēmumu migrācija bija vērojama 2009. gadā, kad TOP 500 sarakstu pameta (un nāca klāt jauni) 117 uzņēmumi.
Nosmeļ peļņas krējumu
Saskaņā ar Lursoft datiem kopumā par 2013. gadu Uzņēmumu reģistrā gada pārskatus šobrīd ir iesnieguši 94 615 uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums sasniedzis 51,90 mljrd. eiro, bet kopējā neto peļņa bija 1,19 mljrd. eiro. TOP 500 izdevuma sagatavošanas laikā gada pārskatus bija iesnieguši 94 192 uzņēmumi, kuru kopējais apgrozījums veidoja 51,69 mljrd. eiro, bet kopējā peļņa – 1,18 mljrd. eiro. Taču šīs nelielās izmaiņas nav būtiski ietekmējušas TOP 500 uzņēmumu un visu valsts uzņēmumu salīdzinošos apgrozījuma un peļņas rādītāju aprēķinus, kas tika veikti TOP 500 izdevuma nodošanas brīdī.
Proti, TOP 500 uzņēmumu daļa kopējā valsts uzņēmumu apgrozījumā ir 51,7%. Precīzāk, tā ir pat 480 topa uzņēmumu daļa, jo šai aprēķinā netiek skaitīts TOP 500 sarakstā iekļuvušo 12 banku un astoņu apdrošinātāju kopējais apgrozījums 1,3 mljrd. eiro apmērā. Jāpiebilst, ka banku un apdrošinātāju apgrozījuma dati TOP 500 sarakstā tiek atspoguļoti kā pamatdarbības ieņēmumi (bankām) un bruto prēmijas (apdrošinātājiem).
Attiecīgi TOP 500 (480) uzņēmumu (neskaitot 20 banku un apdrošinātāju nopelnītos 282,9 milj. eiro) kopējā peļņa 2013. gadā sasniedza 1,13 mljrd. eiro, kas ir 95,4% no visu Latvijas uzņēmumu kopējās peļņas. Gadu iepriekš šis skaitlis bija 88,5%. Savukārt, pierēķinot arī topā iekļuvušo 20 lielāko finanšu institūciju un apdrošinātāju peļņas rādītājus, 500 uzņēmumu pērn nopelnījuši 1,4 mljrd. eiro, tādējādi pat apsteidzot visu valsts uzņēmumu kopējo guvumu.
No 500 lielākajiem 2013. gadu ar zaudējumiem pabeiguši 56 uzņēmumi (2012. gadā tāds bija 61), kuru kopējie zaudējumi ir 351,9 milj. eiro. Jāatzīst, ka arī zaudējumu apmērs pērn ir pieaudzis par 30,5% – 2012. gadā kopējie zaudējumi sasniedza 269,56 milj. eiro. Zīmīgi, ka TOP 500 sarakstā ir spilgti izteikts zaudētāju TOP 5 – Liepājas metalurgs (–146,6 milj. eiro), LatRosTrans (–59,5), Lenoka (–32,1), Norvik banka (–26,2) un Aldaris (–10,3). Šo piecu uzņēmumu kopējie zaudējumi pērn sasniedza 274,7 milj. eiro, kas veido teju 80% no visu 56 mīnusos iekļuvušo uzņēmumu zaudējumiem.
#1/71
No kreisās: VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis, AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis, SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka, SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis, AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.
#2/71
No kreisās: AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots, SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes loceklis Modris Sprudzāns.
#3/71
#4/71
#5/71
#6/71
#7/71
#8/71
#9/71
#10/71
#11/71
#12/71
Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs
#13/71
Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs
#14/71
#15/71
#16/71
No kreisās: SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes loceklis Modris Sprudzāns, AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots, laikraksta Dienas Bizness galvenais redaktors Gatis Madžiņš.
#17/71
AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.
#18/71
AS Latvijas Finieris valdes priekšsēdētājs Jānis Ciems.
#19/71
#20/71
#21/71
AS Valmieras stikla šķiedra prezidents Andris Oskars Brutāns.
#22/71
#23/71
#24/71
#25/71
#26/71
AS Diena valdes priekšsēdētājs Edgars Kots.
#27/71
AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.
#28/71
#29/71
VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis.
#30/71
VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis.
#31/71
Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
#32/71
#33/71
#34/71
AS Latvenergo valdes loceklis Māris Kuņickis.
#35/71
#36/71
#37/71
#38/71
#39/71
#40/71
SIA Izdevniecība Dienas bizness valdes loceklis Modris Sprudzāns.
#41/71
SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka.
#42/71
SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka.
#43/71
SIA Douglas Latvia valdes priekšsēdētāja Dita Dricka.
#44/71
#45/71
#46/71
#47/71
#48/71
#49/71
#50/71
Lattelecom valdes priekšsēdētājs Juris Gulbis.
#51/71
#52/71
VAS Latvijas dzelzceļš prezidents Uģis Magonis.
#53/71
#54/71
#55/71
#56/71
#57/71
#58/71
#59/71
#60/71
#61/71
#62/71
#63/71
#64/71
#65/71
#66/71
#67/71
#68/71
No kreisās: SIA Uralchem Trading vadītājs Valentīns Lavrentjevs, AS Swedbank valdes priekšsēdētājs Māris Mančinskis.
#69/71
#70/71
