Klasiskās mākslas galerijas Antonija rīkotajā 29. mākslas darbu izsolē Latviešu glezniecības meistardarbi šā gada novembrī, kurā tika piedāvāti daudzi darbi ar muzejisku vērtību, sasniegts Latvijā jauns mākslas darbu solīšanas rekords mākslas darbam, kas radīts pēc 1940. gada.

Gleznotāja Jāņa Pauļuka 1943. gadā gleznotais Pašportrets uzsolīts no 12 000 Ls uz 47 000 Ls. Kā biznesa portāls db.lv uzzināja galerijā, gleznas pircējs ir no Latvijas. Tā kā Latvijas mākslas darbiem cenas joprojām ir ļoti zemas, izsolē piedalījušies arī solītāji no Krievijas, kuri palīdzējuši pacelt cenu.

Šajā gleznā mākslinieka bālais, puskailais augums uz tumša fona aizsegts tikai ar paleti, bet izteiksmīgās acis pauž apņēmību. Glezna nes sevī vēstījumu, ne velti šī glezna bijusi vairākkārt reproducēta mākslas grāmatās un izstādīta daudzkārt izstādēs, norāda galerija.

Kopumā esot palielinājusies interese par latviešu mākslas darbiem, tai skaitās arī no Krievijas pircēju puses.

Pirms vairāk nekā desmit gadiem Parīzē nozagta spāņu mākslinieka Pablo Pikaso glezna atrasta Ņujorkā un nodota Francijas valdībai, ceturtdien paziņoja ASV pārstāvji.

Pagājušā gada decembrī glezna tika nosūtīta no Beļģijas uz ASV. Tā tika deklarēta kā paštaisīta Ziemassvētku dāvana 30 eiro vērtībā.

Patiesībā glezna La Coiffeuse (Friziere) ir vairākus miljonus dolāru vērta, norāda ASV prokuratūra.

Darbu pārķēra muita, un vēlāk to konfiscēja drošības dienesti. «Atrasts pazudis dārgums,» sacīja Ņujorkas advokāte Loreta Linča. «Klajās kontrabandas dēļ glezna konfiscēta. Gleznas konfiskācija izņems to no zagto mākslas darbu melnā tirgus, lai to varētu atdot patiesajam īpašniekam.»

1911.gadā radītā eļļas glezna ir 46 centimetrus augsta un 33 centimetrus plata. Tā atradās Parīzes Nacionālā modernās mākslas muzeja kolekcijā, taču pēdējoreiz publiski tika izstādīta Minhenē.

Rīgas Latviešu biedrības namā notikušajā Labdarības ballē izsolīti Džemmas Skulmes, Ivara Heinrihsona, Ilzes Preisas un citu mākslinieku darbi.

Gleznotājas Džemmas Skulmes, kura šā gada 9. novembrī 94 gadu vecumā devās mūžībā, glezna «Tautumeita» tika izsolīta par 1300 eiro, bet glezna «Sēdošā» - par 2200 eiro. Par gleznām «Sēdošā» un «Tautumeita» iegūtie līdzekļi tiks ziedoti mākslinieces piemiņas saglabāšanai.

Mākslinieka Ivara Heinrihsona glezna «Balerīna» pārdota par 450 eiro.

Savukārt, Ilzes Preisas glezna «Īriss» - par 1000 eiro.

Mākslinieka Jāņa Gunāra Kalnmaļa darbs «Venēcija» - par 700 eiro, Anitas Melderes darbs «Pēcpusdiena» - par 350 eiro, Ditas Lūses darbs «Milano Blue» - par 400 eiro, bet Sarmītes Caunes darbs «Ābeļdārzs» - 500 eiro.

Visi ballē iegūtie līdzekļi tiks ziedoti Rīgas Latviešu biedrības nama restaurācijai (līdzšinējās ballēs gūtie ziedojumi tikuši izmantoti Jaņa Rozentāla freskas izgaismošanai virs ieejas RLB namā; RLB vestibila un garderobes pārveidei, RLB Karoga mastu un kāpņu margu izveidei, kā arī RLB Kultūrizglītības centra kapitālajam remontam; RLB ieejas durvju restaurācijai, grāmatai «Rīgas Latviešu biedrība trijos gadsimtos» u.c. mērķiem).

Franču impresionista Kloda Monē glezna no viņa slavenās sērijas «Siena gubas» («Meules») otrdien tika pārdota izsolē Ņujorkā par 110,7 miljoniem ASV dolāru (98,8 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbiem.

Izsoļu nama «Sotheby's» rīkotajā Impresionisma un mūsdienīgās mākslas izsolē tika sasniegta viena no 10 augstākajām cenām, kādas jebkad pieredzētas izsolēs.

Šī 1890.gadā tapusī glezna iepriekš bija pārdota 1986.gadā «Christie's» izsolē, kad līdzšinējais īpašnieks to nosolīja par 2,53 miljoniem dolāru. «Sotheby's» nesniedza ziņas par jauno pircēju.

Monē uzgleznoja 25 «Siena gubu» kompozīcijas 1890.-1891.gada ziemā savās mājās Živernī Francijas ziemeļu reģionā Normandijā.

Cita šīs sērijas glezna 2016.gada novembrī tika pārdota «Christie's» izsolē Ņujorkā par 81,4 miljoniem dolāru.

No Monē «Siena gubu» gleznām 17 atrodas muzejos, bet pārējās astoņas pieder privātiem kolekcionāriem.

Tīmekļa izsolē itāļu Renesanses mākslinieka Sandro Botičelli glezna pārdota par 80 miljoniem ASV dolāru, (66 miljoni eiro) pavēstījis izsoļu nams "Sotheby's".

Gleznas cena kopā ar komisijas maksu sasniedz 92 miljonus dolāru, un tas ir jauns rekords izsolēs pārdotajiem Botičelli darbiem.

Gleznas jaunā īpašnieka vārdu "Sotheby's" neatklāj.

Mākslas darbs, kurā attēlots jauns vīrietis, tiek uzskatīta par vienu no nozīmīgākajām Renesanses gleznām, kas atrodas privātās nokās, norādīja izsoļu nams.

"Viens no nozīmīgākajiem jebkura perioda portretiem, kas jebkad nonācis izsolē, un viens no zīmīgākajiem Florences Renesanses darbiem izsolē sasniedzis 92,2 miljonus [dolāru]," tviterī pavēstīja "Sotheby's".

Glezna "Jauns vīrietis ar medaljonu" tapusi 15.gadsimta beigās, bet 18.gadsimtā to iegādājies kāds britu aristokrāts.

Izkārtojot uz molbertiem desmitiem dažādus pārtikas produktus – sākot ar gurķiem un ikriem un beidzot ar vaniļas krēmu un kūciņām – tirdzniecības centra Spice restorānu pavāri trešdienas vakarā pagatavoja iespaidīgu ēdienu gleznu.

Gleznas autore ir māksliniece Diāna Dimma-Dimze. Lai mākslinieces skices pārvērstu ēdiena gleznā, bija nepieciešami gandrīz 3000 dažādu krāsu ēdienu gabaliņi. Tos nodrošināja 15 Spicē strādājošie restorāni un kafejnīcas, katrs piedāvājot savu skatījumu uz mīlestības garšu.

Glezna sastāvēja no 3 daļām. Pirmā gleznas daļa bija sievietes portrets, kuras gatavošanai apvienojās restorāni Kabuki, Gan Bei un Vairāk Saules, sagādājot suši, un Costa Coffee, kas nodrošināja dārzeņus. Gleznas sirds daļu veidoja no sāļajām ruletēm – Double Coffee un Charlies Pizza sarūpēja sarkanas, dzeltenas un oranžas mini ruletes, Lido pārziņā bija zaļie toņi un viss no zaļumiem gatavotais, savukārt Siera Karaļi gādāja par siera izstrādājumiem. No saldajām sastāvdaļām tika izveidota vīrieša sejas glezna. Tās tapšanai Lapsas māja bija pagatavojusi saldu biskvītu ar vaniļas un zemeņu krēmu, Emila Gustava Chocolate sagādāja šokolādes trifeles, Lage Gastronomija – vēja kūkas, bet Sala priecēja saldumu mīļus ar gaišiem braunijiem dažādu krāsu karameļu glazūrā. Gleznu izveidi uzraudzīja Vairāk saules komanda un tās šefpavārs Endijs Bērziņš. Kopumā ēdienu gleznu svars pārsniedza 70 kilogramus.

Britu grafiti mākslinieka Benksija glezna, kurā attēlotas šimpanzes debatējam Lielbritānijas parlamentā, ceturtdienas vakarā tika pārdots izsolē Londonā par 9,8 miljoniem britu mārciņu (11 miljoniem eiro), kas ir jauns cenas rekords šī mākslinieka darbam.

Izsoļu nams «Sotheby's» bija novērtējis Benksija 2009.gadā radīto eļļas gleznu «Devolved Parliament» ar 1,5 līdz diviem miljoniem mārciņu, tomēr pēc 13 minūšu ilgas vairāksolīšanas tā tika pārdota par 8,5 miljoniem mārciņu, bet ieskaitot izsoles nodevas - par 9 879 500 mārciņām.

Darba sākotnējais nosaukums bija «Question Time» saistībā ar premjerministra iknedēļas jautājumiem parlamentā, bet tas tika pārdēvēts pēc mākslinieka veiktām nelielām izmaiņām.

«Izsolē šovakar uzstādīta rekordcena par Benksija gleznu,» mākslinieks rakstīja «Instagram» ievietotā paziņojumā, kurā viņš kritizēja dārgus mākslas darbus. «Žēl, ka tā nepiederēja man.»»

Glezna martā bija izstādīta Bristoles muzejā, lai atzīmētu datumu, kad Lielbritānijai bija paredzēts izstāties no Eiropas Savienības. Šī izstāšanās gan tika atlikta.

Ņujorkā pirmdien izsoļu namā «Sotheby's» beļģu sirreālista Renē Magrita glezna «Le principe du plaisir» pārdota par 26,8 miljoniem dolāru (23,8 miljoniem eiro), kas ir rekordaugsta summa šī mākslinieka darbiem, pavēstīja izsoles rīkotāji.

Līdz šim rekords piederēja gleznai «La corde sensible», kas Londonā 2017.gada februārī tika pārdota par 17,9 miljoniem dolāru.

«Sotheby's» par pirmdien pārdoto darbu cerēja saņemt 15 līdz 20 miljonus dolāru. Izsolē piedalījušies septiņi kolekcionāri, kas ir neierasti daudz, skaidroja izsoles rīkotāji.

Samaksa par citām gleznām, kas tika izsolītas Ņujorkas rudens izsoļu otrajā vakarā, arī pārspējušas sākotnējās prognozes.

Krievijā dzimušā mākslinieka Vasīlija Kandinska darbs «Improvisation on Mahogany», kura vērtība sākotnēji tika lēsta 15-20 miljonu dolāru robežās, tika izsolīts par 24,2 miljoniem dolāru.

Tiesa gan, glezna, kas, kā tika prognozētas, piesaistīs vislielāko interesi, tā arī neatrada pircēju.

Atkritumu apsaimniekošanas poligonā Ķīvītes, šķirojot atkritumus, atrasts vērtīgs mākslas darbs – glezna.

Glezna izrādījās lībiešu mākslinieka Jāņa Beltes naivisma stilā gleznots darbs, no mākslas zinātnes viedokļa ļoti vērtīgs, vēstī atkritumu poligona apsaimniekotājas SIA Liepājas RAS informācija.

Sākumā nav bijis īsti skaidrs, vai atrastais priekšmets ir vērtīgs, jo audekls bijis stipri apsūbējis, bet rāmis – salauzts. Mulsinājis tas, ka gleznojums ir uz audekla, nevis uz kartona, jo 20. – 30.gados pārsvarā tika strādāts uz kartona. Gleznojums uz audekla vedinājis domāt, ka atradumam varētu būt liela vērtība.

Līdz mūsdienām saglabājušies 18 J.Beltes darbi. Tikai daži no tiem atrodas Liepājas muzejā. Pārsvarā tie ir mākslinieka zīmējumi – viņš savulaik strādājis arheoloģiskās ekspedīcijās. Gleznu saglabājies maz. Dažas ir privātajās kolekcijās, vēl dažas Ventspils muzejā un Lībiešu tautas namā, vēsta Liepājas RAS.

SIA Bright ir attīstījusies par pilna servisa digitālo aģentūru, lai gan 2011. gadā uzņēmums sāka ar virtuālo tūru izstrādi

Virtuālās tūres ir palikušas kā mazs papildpakalpojums, saka Zane Šneidere, SIA Bright līdzīpašniece.

Kādu laiku, izstrādājot tūres, komanda saprata, ka uzņēmuma grafiskie dizaineri un programmētāji var daudz vairāk. «Kļuva neinteresanti. Tas bija nišas produkts – lai gan mainījās telpas, ko fotografējām, tehnoloģija visu laiku bija viena un tā pati. Gribējās jaunus izaicinājumus, darīt kaut ko interesantāku, sarežģītāku,» atzīst Kaspars Bleikšs, SIA Bright līdzīpašnieks.

Reizēm viņi klientus pat atrunā no virtuālo tūru veidošanas, jo tagad daudz vairāk var pateikt ar video, turklāt to var izmantot ne vien mājaslapā, bet arī sociālajos tīklos, YouTube u.tml. «Vienu laiku virtuālās tūres bija modes kliedziens. Tagad tās vairs nav aktuālas. Ja runājam par tādu nišu kā dzīvokļu pārdošana vai īre, tad tur virtuālās tūres joprojām labi strādā. Citās jomās video ar labu scenāriju ir daudz iespaidīgāki,» vērtē Zane. Kaspars piebilst, ka tad, ja video skatītāju neaizrauj pirmajās piecās sekundēs, tālāk to neskatīsies. Viņiem bieži vien prasa piecu minūšu mārketinga video, un tad nākas ilgi skaidrot, ka mūsdienās viena minūte jau ir daudz. «Cilvēki novērtē savu laiku, ir nepacietīgi un nedaudz slinkāki, meklējot informāciju,» novērojis Kaspars. Lietotājam ir svarīgi saprast, kā rīkoties un cik daudz laika tas prasīs. Varbūt minūtes cilvēkam nav žēl, bet, ja būs jāveic daudzi un neskaidri soļi, viņš, iespējams, meklēs ko vienkāršāku, un mājaslapas īpašnieks šo potenciālo klientu būs zaudējis.

Lai arī esmu projām no lielā sporta, joprojām esmu tajā iekšā, tikai citā statusā

Tā DB saka soļotājs, olimpiskais vicečempions Aigars Fadejevs, kura izveidotā rehabilitācijas klīnika AF Workout nesen ir pārcēlusies uz skaistām telpām Rīgas centrā. Beidzot soļotāja karjeru, viņš sevī atklājis fizioterapeita talantu. Strādājot Losandželosā, A. Fadejevs ir ārstējis dažāda kalibra sporta pasaules smagsvarus, vairākas Holivudas zvaigznes. Lai arī klīnika Latvijā ir aprīkota ar pasaulē ātrākajiem skriešanas celiņiem un velotrenažieriem, tās mērķa auditorija galvenokārt ir tieši biroju darbinieki.

Kad un kā sākās tava sportista karjera? Kāpēc izvēlējies tieši soļošanu?

Tā bija liktenīga sagadīšanās. Mācījos lauku skoliņā. Tolaik tika rīkotas pavasara un rudens spartakiādes, kurās vajadzēja obligāti piedalīties. Tā kā biju augumā maziņš, nevarēju nedz tālu aizsviest bumbiņu, nedz augstu uzlēkt. Līvu pamatskolas skolotājs Uģis Barons bija pamanījis, ka man kā īstam lauku puikam, kurš bija pieradis strādāt dažādus smagus darbus, ir gana liela izturība. Neviens bērns negribēja pieteikties trīs kilometru soļošanai. Es, būdams ne tikai klases vecākais, fizorgs, politinformators, bet arī pionieru ierindas skatu komandieris, biju iedomājies, ka spartakiādē visi bērni sanāks kopā, pūtīs taures un dos pa bungām, soļojot kā ierindas skatē. Kad mani aizveda uz stadionu, sapratu, ka tā nebūt nav tāda veida soļošana. Tikai stundu pirms sacensību sākuma man iemācīja, kā soļo sportisti, bet es vinnēju spartakiādi.

Latvijai kā eksporta virzītai valstij viens no svarīgiem izaugsmes priekšnoteikumiem ir jaunu noieta tirgu apgūšana, īpaši ņemot vērā politiskos riskus Krievijā, kā arī ekonomisko lejupslīdi Eiropas Savienībā (ES). Par vienu no šādiem perspektīviem eksporta tirgiem Latvijas uzņēmējiem var kļūt Ķīna. Jo tās tirgus piedāvā teju neierobežotas iespējas, apgalvo gan Dienas aptaujātās amatpersonas, gan Ķīnā jau pašlaik strādājošie mūsu uzņēmēji.

Īpaši lielas perspektīvas paveras pārtikas un kosmētikas ražotājiem. Tajā pašā laikā jārēķinās, ka Ķīnas uzņēmējdarbības vide atšķiras no ES un tajā ir savi, īpaši spēles noteikumi. Piemēram, Ķīna neatzīst starptautiskos patentus, arī pārtikas preču sertifikāciju veic tikai Ķīnas sertifikatori.

Pašlaik Ķīnas veikalu plauktos no Latvijā ražotām pārtikas precēm ir atrodamas, piemēram, šprotes, saldētas mellenes, kā arī Latvijas Balzāma produkcija, savukārt kosmētiku ķīniešiem piegādā uzņēmums Stenders. Starp lielākajiem Latvijas eksportētājiem uz Ķīnu ir atrodami arī kokrūpniecības un metālapstrādes uzņēmumi.

#Sony brīvroku sistēma WI-1000X reti sastopamā dizainā tiecas apvienot lietošanas ērtumu un augstu skaņas kvalitāti

Sony brīvroku sistēma WI-1000X reti sastopamā dizainā tiecas apvienot lietošanas ērtumu un augstu skaņas kvalitāti

Iepriekšējo paaudžu mūzikas cienītāji šodienas melomānus var tikai apskaust. Neizsmeļami mūzikas krājumi sasniedzami dažu sekunžu laikā, tos atskaņo mūždien kabatā esošais viedtelefons, arī austiņas pieejamas visdažādākajām gaumēm. Sākot no milzīgām, pusi galvas aizsedzošām un beidzot ar pavisam nemanāmiem ausī ievietojamiem bezvadu puļķīšiem.

Pēdējie ir jaunākais modes kliedziens, jo neprasa stiept vadus no tālruņa līdz ausīm. To vislabāk var novērtēt tieši ziemā, kad jāvelk vairākas apģērba kārtas un vienmēr jāpatur prātā, kā vadu novietot tā, lai smagā virsjaka vai šalle nerautu austiņas ārā no ausīm. Taču no bezvadnieku iegādes daudzus attur bažas, ka tie var izkrist no auss un pazust, kā arī neilgais akumulatora darbības laiks. Kompromiss varētu būt pērnā gada nogalē Sony prezentētā apkakles formas brīvroku sistēma WI-1000X. Tai nav vajadzīgs vads uz tālruni, taču austiņas ir «piesietas» ap kaklu apliekamai stīpai.

Skatītāju interese par jauno izklaides nozari eSportu jau tagad ir krietni lielāka nekā par desmitiem tradicionālo sporta veidu

Eiropu un visu pasauli ar joni pārņem jauns «modes kliedziens», kam digitālajā laikmetā paredz gaišu nākotni – no populārām datorspēlēm izaugusi eSporta nozare. Pavisam nesen jaunajai kustībai pievienojušās arī Baltijas valstis, tehnoloģiju un izklaides uzņēmumam Lattelecom un vienai no Baltijā vadošajām eSporta organizācijām GOEXANIMO izveidojot eSporta līgu, kurā jau 26. februārī norisināsies pirmā tiešsaistes spēle. To varēs vērot mājaslapā Besl.pro.

eSporta sacensības no vienkāršas virtuālo varoņu «dzenāšanas» pa ekrānu atšķiras ar to, ka notikumus redz ne vien paši dalībnieki, bet arī tūkstošiem interesentu, kuri pieslēdzas sacensību tiešraidei. Tādējādi eSports pietuvojas īstam sportam, kur profesionālu atlētu sniegumu tribīnēs un pie TV ekrāniem apjūsmo miljoniem līdzjutēju.

Ja pirmā banketu biznesa pieredze nebūtu gūta jaunības maksimālismā, studējot pēdējos kursos, iespējams, Ezītis miglā nemaz nebūtu

Bāru zīmola Ezītis miglā izveidotāji Lauris Streņģe un Ronalds Undzēns spriež, – biznesa veiksmes atslēga ir tā, ka cilvēki no Ezītis miglā negaida ļoti daudz, taču saņem nedaudz vairāk par gaidīto. Gadu gaitā viņi ir pārliecinājušies, ka vidusmēra cilvēku, kuri nevēlas kafejnīcā atstāt visu algu, ir vairāk nekā to, kuri var atļauties apmeklēt augsta līmeņa restorānus.

Šobrīd Latvijā ir jau 14 bāri Ezītis miglā, un to izveidotāji cer, ka kādudien tie būs arī ārpus Latvijas. Vairāk par biznesa rašanos, attīstību un arī kļūdām viņi stāsta intervijā Dienas Biznesam.

Fragments no intervijas, kas publicēta 20. septembra laikrakstā Dienas Bizness:

Lai paaugstinātu saimniekošanas efektivitāti un nodrošinātu apjomīgāku, bet vienlaikus ilgtspējīgāku turpmāko saimniekošanu, viena no Vidzemes lielākajām piena lopkopības saimniecībām “Vec-Kurmji”, piesaistot Eiropas struktūrfondu līdzekļus un Swedbank finansējumu, ieguldīs 2,8 miljonus eiro jauna slaucamo govju kompleksa būvniecībā.

Šobrīd “Vec-Kurmju” saimniecībā ir 360 slaucamas govis, taču līdz ar jaunās fermas atklāšanu, tajā paredzēts turēt vairāk nekā 600 piena liellopu. To apkalpošanai tiks izmantoti astoņi “Lely” roboti, kas nodrošinās automatizētu barības piestumšanu, fermas tīrīšanu un citas tehniskas funkcijas.

Fermas projektā ir ņemti vērā modernākie ilgtspējas risinājumi, tostarp būvmateriālu izvēlē un arī gaisa cirkulācijas sistēmas izveidē. Īpaša uzmanība veltīta arī govju labbūtības nodrošināšanai, jo govju barošanas galdi tiks izbūvēti ēkas ārmalās, kas ēšanas laikā govīm nodrošinās lielāku svaigā gaisa cirkulāciju. Paredzams, ka būvniecības darbus varētu pabeigt jau līdz šī gada beigām.

Starppilsētu pasažieru pārvadājumu uzņēmuma Nordeka autobusu vadītāju protestā pret zemajām algām pieteikušies vairāk nekā 20 šoferu, interese turpina augt. Streiks plānots sestdien pulksten vienos naktī. Arodbiedrības LABA valdes priekšsēdētājs Raimonds Gailis Dienai norāda, ka šī nakts stunda streikam ir piemērotākā, jo daudziem šoferiem tas ir darbadienas sākums. «Mēs to ieplānojām naktī, lai tie, kam ir agrās darba maiņas, varētu piedalīties. Ja organizētu, piemēram, astoņos no rīta, šoferiem streiks būtu jāsāk brauciena vidū,» skaidro R. Gailis.

Streiks notiks arodbiedrības birojā Rīgā, Ģertrūdes ielā. Šoferi atradīsies biroja telpās un gaidīs streika komiteju, kas pilda starpnieka lomu sarunās ar darba devēju. R. Gailis skaidro, ka Nordekai ir vēl viena arodbiedrība, ar kuru kopā LABA strādājot jau vismaz piecus gadus, tomēr pie vienota viedokļa par algu paaugstināšanu tām ir grūti nonākt.

Nordekas līdzīpašnieks Juris Savickis aģentūrai LETA norādīja, ka šoferu protests ir nevis pret uzņēmuma administrāciju, bet gan pret valsts politiku autopārvadājumu nozarē, kura ir no budžeta dotējama nozare. Viņš neslēpa pārsteigumu, ka tieši Nordekas šoferi ir pirmie, kas streiko, jo šī uzņēmuma darbiniekiem ir vislielākās algas. J. Savickis vaino valdību, norādot, ka tā nepilda savas saistības, jo dotācijas netiek maksātas nepieciešamajā apjomā.

Tā kā Lēdmanes izklaides parks Avārijas brigāde (ABPark) apmeklētājus uzņem tikai gada siltajā laikā, pieņemts lēmums atvērt arī iekštelpu izklaides centru. Saskaņā ar plāniem tas piesaistīs trīs tūkstošus apmeklētāju mēnesī, biznesa portālam db.lv pastāstīja īpašnieks Mārtiņš Brezauckis.

Testa režīmā tirdzniecības centra Spice Home otrajā stāvā tas durvis ver 10. novembrī.

«Sākumā startēsim 450 kvadrātmetru platībā, kas nav daudz salīdzinājumā ar Avārijas Brigādes 20 hektāru platību, un bija ļoti jāpiedomā pie tā, lai radītu gana daudzveidīgu piedāvājumu dažādām vecuma grupām,» stāsta M. Brezauckis. Iekštelpu izklaides centra izveidē investēti 150 tūkstoši eiro. «Faktiski tas ir finanšu atlikums no šā gada darbības, kas šogad vairs netiek ieguldīts Avārijas Brigādes parkā Lēdmanē, bet jaunajā izklaides centrā,» informē īpašnieks.

Viņš stāsta, ka par iekštelpu izklaides centru domāts kopš pagājušā gada un tika meklēta atbilstoša vieta. Tas ļaus uzņēmumam aktīvi strādāt visu sezonu un arī darbiniekiem būs pastāvīgs nevis sezonāls darbs. Domājot par iekštelpu izklaides centru, bijis skaidrs, ka tam jāatrodas Rīgā tieši sasniedzamības dēļ.

Gatavi gaidīt atjaunojamās enerģijas vērtspapīru cenu pieaugumu.

Līdzekļu pārvaldnieki arvien lielākā mērā sola ieguldīt uzņēmumos, kas sniedz kādu sociālo labumu un ir videi draudzīgi. Tas šobrīd ir modē, un ar šādiem saukļiem var iekarot arī jauno ieguldītāju sirdis. Tādējādi uz to kompāniju pusi, kuras sevi pasniedz kā zaļas, var velties lielāka naudas masa. Pārskatāmā nākotnē šāds modes kliedziens - investēt dabai draudzīgākos uzņēmumos – var kļūt vēl populārāks, un par iekļaušanos šajā kategorijā domās arvien vairāk lielo pasaules kompāniju. Būtībā attiecīgus investīciju produktus radīt liek arī arvien lielāks klientu pieprasījums, ko attiecīgi nekautrējas izmantot pasaules lielākie aktīvu pārvaldnieki.

Rūpniecībā, salīdzinot ar laiku pirms pieciem gadiem, emisiju apjoms ir samazinājies. Vienīgā nozare, kas nav samazinājusi emisiju apjomu, ir transports. Jāmeklē tehniskie risinājumi, taču kopumā pasaulē ir prognozes, ka transporta radītās emisijas tikai pieaugs, intervijā laikrakstam Diena prognozē RTU profesors, zinātnieks Valdis Kampars.

Fragments no intervijas

Runājot par ekonomiskās attīstības un vides aizsardzības saistību, aktuāls ir jēdziens «zema oglekļa ekonomika». Ko tas īsti nozīmē? Tas vairāk ir modes kliedziens vai nepieciešamība?

Zema oglekļa ekonomika jau kļuvusi par objektīvu nepieciešamību, ko diktē klimata pārmaiņas. Tās raksturo objektīvi parametri – temperatūras paaugstināšanās un dažādas dabas katastrofas, kas notiek dabas apstākļu maiņas dēļ. Ir veikti arī mērījumi, piemēram, nepārtraukti notiek oglekļa dioksīda koncentrācijas atmosfērā pieaugums. Dabā viss ir līdzsvarā, taču cilvēks šo līdzsvaru ar savu darbību ietekmē. Ja mēs kaut ko iegūstam no zemes dzīlēm, piemēram, naftu un gāzi, tad mēs šajā līdzsvara sistēmā kaut ko izjaucam. Līdzsvara zaudējumu raksturo, piemēram, oglekļa dioksīda pieauguma līkne, kas nepārtraukti iet uz augšu. Mainās arī tas, cik daudz tiek patērēta saules enerģija. Tā ka siltuma režīms uz zemes mainās, notiek tas, ko dēvē par globālo sasilšanu un klimata maiņu.

Berlīnē notikušajā elektronikas izstādē IFA 2017 izrādītās tehnoloģijas liek domāt, ka jau pavisam drīz sarunāšanos ar sadzīves tehniku uztversim kā normālu parādību

Gudrāka un savstarpēji savienota sadzīves tehnika, ekrāni visās malās, arī gleznu vietā, un sarunas balsī ar priekšmetiem – šādi IFA 2017 iezīmējusi tuvākās nākotnes patērētāju elektronikas aprises. Berlīnes izstāžu centra milzīgajos paviljonos tehnoloģiju kompānijas tradicionāli izstāda iepriekš neredzētas inovācijas; dažas tendences bija īpaši uzkrītošas.

Ultra HD ir ikdiena

4K jeb Ultra HD izšķirtspēja televizoriem vairs nav nekas pārsteidzošs, taču šajā izstādē milzu ekrāni ar astoņiem miljoniem attēlu veidojošo pikseļu bija it visur – gan kā izstādes objekti, gan kā informatīvi palīglīdzekļi citu produktu stendos. Samsung prezentēja televizora un digitālā gleznu rāmja krustojumu The Frame 43 collu versijā, kas izslēgtā stāvoklī kļūst par gleznu. Vienlaikus korejieši paziņoja par sadarbību ar slaveno Madrides Prado mākslas muzeju, un šī savienība paredz, ka lietotājiem ielādēšanai digitālajā rāmī būs pieejamas tūkstoš slavenu mākslinieku gleznu.

Šī būs divpadsmitā vasara, kad Salacgrīvu ieskandinās Positivus festivāls, pulcējot aptuveni 30 tūkstošus klausītāju gan no Latvijas, gan tuvākajām Eiropas valstīm, piektdien raksta laikraksts Dienas Bizness.

Pasākuma idejas autors un organizators Ģirts Majors būs sarūpējis īpašus publikas «magnētus» – austrāliešu mūziķi Niku Keivu (Nick Cave) un britu elektronikas avangardistus – grupu The Prodigy.

Lai arī konkurence starp festivāliem pasaulē saasinās un mākslinieku honorāri aug, G. Majors uz festivāla attīstību raugās visnotaļ optimistiski, cenšoties turēt augstu kvalitātes latiņu un prognozējot Positivus ilgdzīvotāja statusu.

Fragments no intervijas

Vienpadsmit gados Positivus ir kļuvis par vērienīgāko brīvdabas festivālu Baltijā. Kas ir tā veiksmes pamatā?

Ir festivāli, kuri pulcē lielāku cilvēku skaitu, taču satura ziņā šis noteikti ir vērienīgākais Baltijā. Arī izmaksu ziņā. Tā budžets ir aptuveni divi miljoni eiro. Šāda nauda tiek «nokurināta» vienā nedēļas nogalē. (Smaida.)

Regulāri mēdz sevi palutināt gan ar gardu kafiju, gan kādu našķi pie tās? Piekop dabai draudzīgu dzīvesveidu? Atzinīgi novērtē pārtikas produktus no dabīgām izejvielām? Ja tā – pateicoties Es Mīlu Kafiju, tev ir iespēja dzīvot vēl zaļāku dzīvesveidu, parasto un vienreizlietojamo krūzīšu vietā lietojot unikālu alternatīvu – gardu un kraukšķīgu vafeļu kafijas krūzi! Pirmajā mirklī šķiet, ka tas ir kāds sirsnīgs joks vai rotaļīgs izaicinājums, taču ēdama vafeļu krūzīte, kas pildīta ar kvalitatīvu, aromātiski kūpošu kafiju, tik tiešām kļuvusi par mūsdienu realitāti. Kā? Pastāstīsim!

Palīdzi planētai, ēdot kraukšķīgu vafeļu krūzīti

Tas, ka katru dienu visā pasaulē izdzeram vairāk kā 1,6 miljardus krūzīšu kafijas, norāda, ka kafija lielai daļai no mums ir kā neatņemams ikdienas sabiedrotais, kas palīdz būt možiem, stimulē smadzeņu darbību, apgādā mūsu organismu ar antioksidantiem, kā arī kafijas dzeršanas rituāla laikā iedvesmo būt šeit un tagad jeb baudīt mirkli, kas šī brīža steidzīgajā laikmetā ir visnotaļ liela ekstra. Un kāpēc gan neatļauties sevi mazliet palutināt? Tajā pašā laikā satraucošs ir fakts, ka dažādu karsto dzērienu patēriņam katru dienu līdzņemšanai tiek izlietotas vidēji 2,5 miljardi krūzīšu (arī no plastmasas), no kurām tikai trešdaļa ir vienreiz lietojamas, pārstrādājamas un dabai draudzīgas.

Ar laika nobīdi iespējams kopēt to, ko dara paši slavenākie investori, pirmdien vēsta laikraksts Dienas Bizness.

Pēdējo gadu laikā investorus daudzi līdzekļu pārvaldnieki mēģina pievilināt ar visdažādākajiem finanšu produktiem. Ieguldītāju sirdis var iekarot, piemēram, kāds fonds, kas iegulda konkrēta sektora uzņēmumu vērtspapīros; ieguldīt iespējams arī tādos biržās tirgotajos fondos, kuri investē konkrētu uzņēmumu akcijās, kuri atbalsta vienu vai otru vērtību. Pēdējo gadu laikā modes kliedziens ir, piemēram, sociāli atbildīga investēšana, piemēram, tiek veidoti fondi, kas iegulda tikai tādos uzņēmumos, kuri pastiprināti domā par vides saaudzēšanu.

Katrā ziņā šo modes kliedzienu metusies izmantot aktīvu pārvaldīšanas industrija, kas investoriem radījusi daudzus dažādus investīciju produktus.

Norvēģijas policija trešdien paziņoja, ka ir atguvusi vērtīgu norvēģu gleznotāja Edvarda Munka mākslas darbu, kas tika nozagts 2009.gadā.

Munka litogrāfija Vēsture (Historien) tika atgūta nesabojāta, informēja policija.

Mākslas darbā attēlots vecs bārdains vīrietis, kurš sarunājas ar jaunu zēnu.

Mākslas darba vērtība nozagšanas brīdī tika lēsta 240 000 eiro apmērā, tomēr, kā norāda mākslas eksperti, darbs ir pārāk labi zināms, lai to piedāvātu tirgū.

Saistībā ar šo noziegumu ir aizturēti divi cilvēki.

Šī litogrāfija tika nozagta Norvēģijas galvenajā mākslas galerijā Nyborg Kunst.

Divi Munka meistardarbi - Kliedziens (Skrik) un Madonna - 2004.gadā tika nozagti Munka muzejā Oslo. Mākslas darbu kopējā vērtība tika lēsta vairāk nekā 100 miljonu dolāru apmērā.